"Nogaidīt, lai kļūtu par spēcīgāko partiju"

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.08.31.

Norvēģijas labējais populists Karls Hāgens gūst labumu no sociāldemokrātu problēmām.

Norvēģu spriedums par savu jauno premjerministru ir nežēlīgs: tikai 14 procenti vēlētāju uzskata, ka Jenss Stoltenbergs darbojas labi. Vēl nekad reitings kādam valdības vadītājam nav bijis tik zems, un tas notiek tikai pusgadu pēc tam, kad 41 gadu vecais Stoltenbergs pārņēma sociāldemokrātu mazākuma valdības vadību.

Mediji toreiz salīdzināja šarmanto Stoltenbergu ar tādiem politiķiem kā Džons Kenedijs vai Tonijs Blērs. Bet pēc īsa laika jaunajam valdības vadītājam kopā ar savu partiju nācās izbaudīt Norvēģijas politiskās realitātes: saskaņā ar Din Mening/Norsk veikto partiju vērtējumu augustā Strādnieku partijas popularitāte ir samazinājusies līdz 21,1 procentam. Pirmo reizi kopš 1927.gada tā pat ir zaudējusi savu vadošo pozīciju Norvēģijā. Tagad vadībā ir izvirzījušies galēji labējie: tā dēvētā Progresa partija Karla Hāgena vadībā ir ieguvusi 24.8 procentu vēlētāju atbalstu.

Kamēr Stoltenbergs brīdina no "otrās Austrijas", viņa pretinieks Hāgens ir visai atturīgs. "Šos skaitļus es vērtēju ar lielu piesardzību. Iespējams, ka runa ir tikai par īslaicīgu popularitātes kāpumu," saka 56 gadus vecais politiķis, kas jau 22 gadus vada Progresa partiju. Jau no paša savas nodokļu maksātāju aizstāvja karjeras sākuma Hāgens ir uzstājies ar prasībām pēc stingrākas ārzemnieku un azīla politikas. Atšķirībā, piemēram, no Zviedrijas Jaunās demokrātijas partijas, kura pēc straujā popularitātes kāpuma 90. gadu sākumā tagad tikpat strauji ir nozudusi no skatuves, Norvēģijas Progresa partija pieder pie politiskā isteblišmenta.

Hāgenam piemīt talants sajust savu tautiešu politiskos noskaņojumus. Tādēļ ir jāpieņem, ka labējais populists pašreiz asus izteikumus uzskata par spēku izšķiešanu. "Hāgens var mierīgi atpūsties un paļauties, ka sociāldemokrāti paši viņam piespēlēs vēlētāju balsis," uzskata laikraksts "Dagens Nyheter".

Norvēģus ir saniknojusi valdības nepietiekamā gatavība dāsnāk izmantot naftas miljardus tautas labklājības celšanai, ka jau sen pieprasa Progresa partija. Pirmām kārtām neapmierinātību rada rekordaugstās benzīna cenas, kas sasniedz apmēram 2,50 DEM litrā. Turklāt pašreiz Strādnieku partija izšķiež savus spēkus savstarpējās cīņās par partijas kursu starp tradicionālistiem un modernistiem. Lielas cerības Hāgens un viņā cilvēki saista arī ar valdības pasludināto mērķi — pēc diviem negatīvajiem referendumiem līdz 2005.gadam sākt vēl vienu mēģinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Tradicionālā norvēģu noraidošā attieksme pret Briseli kļūs par trumpi cīņās par varu.