1990.gada 11.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos–
JāņaDūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Labrīt. Vai visi ir ieņēmuši vietas? Kā vakar vienojāmies, pirmais tiek izskatīts lēmums par papildu tiesību piešķiršanu milicijas darbiniekiem un īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību locekļiem noziegumu novēršanai. Pēc vakardienas debatēm jums ir izdalīts uzlabotais un papildinātais variants. Lūdzu ziņotāju par šo dokumentu. Pēc tam balsojam, jo debates vakar mums jau ir notikušas. Lūdzu.

Ģ.Kristovskis: Labrīt, cienījamie deputāti un sēdes vadītāj! Šorīt no rīta, apspriežot uzlaboto lēmumu par papildu tiesību piešķiršanu milicijas darbiniekiem un īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienību locekļiem noziegumu novēršanai, mēs tomēr vēl esam izdarījuši trīs papildinājumus vai grozījumus. Mūsu komisija šorīt sapulcējās pilnā sastāvā un par tiem nobalsoja.

Pirmais grozījums ir nosaukumā. Mēs vakar bijām ņēmuši vērā Valda Birkava iesniegumu “Nozieguma novēršana”. Šorīt mēs tomēr nonācām pie secinājuma, ka vecais nosaukums “Noziedzības apkarošana” ir precīzāks, jo nozieguma novēršana ir saistīta vairāk ar profilaksi.

Otrs grozījums– 2.3.punkta pirmspēdējā rindkopā aiz vārdiem “noziedzības apkarošanas pienākums” ir iestarpinājums– “likumā noteiktajā kārtībā savas kompetences robežās”– un tālāk kā tekstā. Un 5.punktā tomēr svītrot– “pret sievietēm ar redzamām grūtniecības pazīmēm”, un paliek– “pret sievietēm”. Šeit mēs uzskatām, ka tas tomēr ir kā humanizējošs moments, jo mēs neaizliedzam lietot fizisku spēku, ja tas ir nepieciešams, bet aizliedzam cīņas paņēmienus, kas varētu būt kaitīgi sievietēm ar grūtniecības pazīmēm un arī invalīdiem, un mazgadīgajiem. Šādi grozījumi šorīt no rīta ir izdarīti lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būtu kādi konkrēti jautājumi? Nav. Paldies. Tā kā debates ir notikušas, mēs varētu balsot par šo lēmuma projektu. Vai balsosim pa punktiem vai kopumā? Ir ierosinājums balsot kopumā. Godājamie deputāti, lūdzu, sākumā reģistrēsimies.

P.Šapovālovs: */Man ir jautājums, cienījamo priekšsēdētāj!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Kāds ir iekšlietu ministra viedoklis šajā jautājumā?/

Ģ.Kristovskis: Ministrs ir šeit pat zālē, ministrs var pats sniegt atbildi.

P.Šapovālovs: */Es lūdzu viņu atbildēt uz šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, varbūt iekšlietu ministrs īsi izteiktu savu viedokli. Lūdzu, Važņa kungs, burtiski pāris minūtes.

A.Vaznis, iekšlietu ministrs: Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka varbūt daudzi nebūs ar mani vienisprātis, bet es personīgi uzskatu, ka šīsdienas situācijā nav nepieciešamības un tādēļ nevajadzētu lemt jautājumu par brīvprātīgo kārtības sargu apbruņošanu. Līdz ar to mēs radām alternatīvas varas institūtu, kas izraisīs daudzus sarežģījumus šo līdzekļu lietošanā, izvērtēšanā un tā tālāk, kā arī radīs zināmu politisku spriedzi.

Es personiski uzskatu, ka iekšlietu iestādes ir spējīgas kontrolēt situāciju republikā, ir spējīgas nodrošināt sabiedrisko kārtību. Šajā pašā sakarā Ministru padome ir ievērojami palielinājusi arī milicijas darbinieku skaitlisko sastāvu. Mums šodien ir iespējas Rīgā vēl izveidot bataljonu 300 cilvēku sastāvā. Mums ir zināmas grūtības, lai noformētu tās štata vienības, kas mums ir iedotas. Republika pārējās vietās vēl saņēma papildus 450 cilvēku, tā ka nav tādas nepieciešamības. Es uzskatu, ka tas radīs sarežģījumus. Es personiski to nedarītu. Tā, protams, ir deputātu darīšana, jūs varat lemt pēc saviem ieskatiem, bet es personiski ieteiktu to nedarīt, jo uzskatu, ka labumu būs mazāk nekā nepatikšanu. Tas ir mans personisks uzskats.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs dzirdējām Latvijas Republikas iekšlietu ministra viedokli šajā jautājumā. Tā kā mums mazliet vēl ir laika, varbūt vēl uzklausīsim šajā jautājumā arī Brīvprātīgo kārtības sargu vienības štāba pārstāvi Beshļebņikova kungu un tad mēs varēsim balsot. Lūdzu.

G.Beshļebņikovs, Brīvprātīgo kārtības sargu vienības štāba pārstāvis: Cienījamie deputāti! Man kopā ar Važņa kungu no mūsu brīvprātīgajiem ir jāveido Latvijas policija. Taču es nevaru saprast Važņa nostāju šajā jautājumā. Rodas iespaids, ka Vaznis naktī staigā pa ielām un viņu ir ielenkuši desmit savi vīri. Es personīgi ar saviem brīvprātīgajiem naktī pa ielām eju tikai kājām un redzu, kāda pašlaik ir situācija Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Visi huligāni ir apbruņoti ar nažiem, ar duramiem, pat ar gāzes baloniņiem, nerunājot jau par spanderiem un tā tālāk. Taču tas varbūt nav galvenais.

Kungi, kā teica Važņa kungs, mēs gatavojam speciālu policijas darbinieku bataljonu, kas tiks veidots no brīvprātīgajiem kārtības sargiem. Tagad Važņa kungs paziņo, ka brīvprātīgajiem nav vajadzīgi speclīdzekļi. Šie vīri, kas, dzirdēdami tādu Važņa paziņojumu, taču uzskatīs, ka viņš tiešām ir pret Latvijas policijas veidošanu. Vispār es uzskatu, ka Važņa kungs, šodien paziņodams tādu lietu, tiešām stāv mums pretējās frakcijas rindās. Līdz šim mēs vienojāmies, ka brīvprātīgie būs nākamā policija un tā tiks apbruņota ar speclīdzekļiem. Taču šodien viņš paziņo galīgi pretēju viedokli. Te visu laiku tiek izteikta doma, ka brīvprātīgie cīnīsies pret kaut kādiem demonstrantiem, pret kaut kādām manifestācijām un tā tālāk. Nē, šie speclīdzekļi mums ir iedoti, lai cīnītos ar huligāniem un ar noziedzniekiem, tas ir galvenais. Taču ne lai cīnītos ar miermīlīgiem cilvēkiem. Demonstrācijās, manifestācijās, Dziesmu svētkos mēs būsim bez kādiem speclīdzekļiem. Tāpēc te daži vīri, sevišķi no frakcijas “Līdztiesība”, domā, ka tas ir saistīts tikai ar politiskiem motīviem. Izmetiet to no galvas, nekādu politisku motīvu šeit nav, ir tikai kārtības sargāšanas faktors.

Dāmas un kungi, ja jūs šodien mums tiešām neuzticēsities, tad brīvprātīgajiem kārtības sargiem faktiski pienāks krīze. Viņi gan nepazudīs, jo viņi ir raduši iet tautā. Lai kādus likumus mēs arī pieņemsim, īpašie brīvprātīgie kārtības sargi pastāvēja un pastāvēs– bez vadības, bez naudas, bez speclīdzekļiem. Ja mēs šodien viņus neatbalstīsim, kad viņi lūdz elementāro, lai varētu aizsargāt sevi un pilsoņus, tad tā ir pilnīga neuzticība. Jūs zināt, šajās vienībās tiek uzņemti pārbaudīti, izglītoti un kulturāli vīri. Tā ir nākošā mūsu kulturālā policija, ne milicija, kāda ir šodien: kad tā ver muti vaļā, tad viss ir skaidrs, ar ko tev ir darīšana. Tas ir pavisam cits kontingents. Daži jautā, ar ko atšķiras brīvprātīgie no kārtības sargiem. Ar ļoti daudz ko atšķiras. Vispirms ar savu morālo stāju, uzvedību, izglītību, domāšanas spēju, un galvenais, ka viņiem ir uzticēts tas, par ko jūs dzirdējāt, viņiem ir uzticēta robežas kontrole, policijas veidošana, kārtības sargāšana un valdības uzdevumu pildīšana, lūk, kas viņiem ir uzdots. Parastie kārtības sargi– tie ir sastopami ikkatru dienu. Viņi dežurē, staigā pa ielām un risina citus uzdevumus, kuri jums ir zināmi. Tie ir auto kārtības sargi, viņi veic nepilngadīgo noziegumu novēršanu un tamlīdzīgi. Es lūdzu deputātus, pirms jūs spiedīsit podziņu, kas jums ir priekšā, pārdomāt kārtīgi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Beshļebņikova kungam. Godājamie kolēģi, tā bija informācija un šajā lietā jūs varējāt uzdot jautājumus ziņotājam. Taču nezin kāpēc neviens negribēja uzdot jautājumus. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, noklausoties abu iepriekšējo runātāju uzstāšanos, rodas pārliecība, ka šis jautājums nav sagatavots un būtu pārsteidzīgi šobrīd pieņemt lēmumu ar balsošanu. Es lieku priekšā šā jautājuma izskatīšanu atlikt un izskatīt to nākamajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Priekšlikums ir analogs: jautājumu atlikt, atgriezt atpakaļ komisijā, uzdodot komisijai to izskatīt kopā ar ministra kunga, Bišera kunga un brīvprātīgo kārtības aktīvistu piedalīšanos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Pirmkārt, es gribētu atzīmēt Beshļebņikova kunga uzstāšanos. Es atļaušos nepiekrist, ka šim lēmumam nav politiska rakstura, jo savu paziņojumu es balstu uz to, ka Beshļebņikova kungs pārāk ātri ieskaitīja Vazni mūsu frakcijā.

Otrais. Es vakar uzstājos ar ierosinājumu izmainīt lēmuma nosaukumu, ar ierosinājumu izņemt no nosaukuma “milicijas darbiniekus”. Šodien tas neatskanēja, un es joprojām pastāvu uz nosaukuma formulējuma maiņu. “Par papildu tiesību piešķiršanu sevišķajām tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienībām cīņai pret noziedzību”. Noklausoties Važņa kunga un Beshļebņikova kunga uzstāšanos, es lūdzu iekļaut lēmumā vēl vienu punktu, lai šīs kārtības sargu vienības nebūtu pakļautas Važņa kungam un atbildību par tām uzliktu tikai Beshļebņikova kungam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Sakarā ar Beshļebņikova kunga uzstāšanos gribu pasvītrot Važņa kunga teikto, ka milicijā trūkst pustūkstotis cilvēku. Lai Beshļebņikova kungs ar visu vienību stājas milicijas dienestā un tur cīnās pret noziedzību. Viņam būs kā valsts aizstāvība, tā valsts apgāde.

Un otrs jautājums. Es lūdzu, lai Beshļebņikova kungs publiski atvainotos man un Važņa kungam par milicijas darbinieku apvainošanu. Viņš savā runā paziņoja, ka, tikko milicijas darbinieki atver muti, tūlīt redzams, kas viņi ir. Tā kā es un Važņa kungs esam milicijas darbinieki, tad es lūdzu, lai viņš atvainotos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Pēc tam varbūt šīs improvizētās debates beigsim un sāksim balsošanu.

G.Morozļi: */Tā kā šis jautājums skar visu Latvijā dzīvojošo cilvēku intereses, tā kā tas skar cilvēka tiesības, es ierosinu tomēr pieņemt nevis lēmumu, bet likumu, kā to dara citās republikās un citās zemēs. Tas būtu, manuprāt, vispareizākais lēmums./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs tikko norunājām, ka deputāta Morozļi uzstāšanās būs pēdējā, pēc tam mēs varam balsot. Taču vēl divi deputāti varbūt lai izsakās ļoti īsi. Lūdzu, vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Man ir ierosinājums: šajā likumā vai lēmumā, kurš tiks pieņemts, precīzi noteikt, no kādiem avotiem tiks finansētas šīs vienības, jo pašlaik to pārstāvji darbojas, pārkāpjot pastāvošos likumus un noteikumus, viņi cenšas varmācīgi piespiest rajonu padomes pārskaitīt naudu uz to rēķiniem. Tas notika Ludzā, rajona padomes sesijā, kad šo vienību pārstāvji centās pierādīt, gandrīz vai pavēlēt, lai viņiem tiktu pārskaitīti 20 tūkstoši rubļu no rajona budžeta, kaut arī Ministru padomes lēmumā norādīts, ka šīs vienības tiek uzturētas no ārpusbudžeta finansējuma./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es domāju, ka jautājums ir diezgan skaidrs. Ir ļoti daudz cilvēku, kam šis lēmums ļoti, ļoti nepatīk. Tātad, pirmām kārtām, padomāsim par to. Otrkārt, padomāsim par to, ka šīs vienības, protams, zināmā mērā ir palīgvienības Važņa kungam, un Važņa kunga ļoti atturīgā nostāja arī ir ļoti labi saprotama. Tādēļ es uzaicinu šo jautājumu likt uz balsošanu un balsot par.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs! Es laikam pietiekami skaļi runāju, mēs tagad varētu reģistrēties un tomēr balsot.

I.Geidāns: Bet par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pirms mēs balsojam, man būtu lūgums tomēr dot vārdu deputātam Jundzim. Viņš ir komisijas priekšsēdētājs un gatavoja šo jautājumu. Citādi iznāk, ka mēs viņu daudz kritizējām, bet viņš pat nepaguva atbildēt.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Geidāna kungs, jūs ļaunprātīgi izmantojāt uzticību un nerunājāt par balsošanas motīviem, tāpēc jums, iespējams, kādu laiku vajadzētu atturēties no uzstāšanās par balsošanas motīviem.

Vai komisijas priekšsēdētājs pirms balsošanas vēlas uzstāties? Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, es tiešām gribu runāt par balsošanas motīviem. Pirmkārt, šis lēmums tapa ļoti ilgā periodā, pie tā mēs strādājām vairāk nekā mēnesi. Šajā darbā iesaistījās gan prokuratūras, gan Iekšlietu ministrijas, gan Ministru padomes vadošie darbinieki. Tiesa, izrādās, ka Važņa kungs nav bijis pietiekami informēts, jo pie visa laikam strādāja Indrikova kungs. Ilgu laiku Važņa kungs bija arī komandējumā ārzemēs. Tas ir viens faktors.

Otrs, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību,– pasvītrot, ka runa nav par kārtības sargiem, bet par īpašajām vienībām, tas ir, par daudz šaurāku kontingentu nekā kārtības sargi.

Nākamais moments, ko vajadzētu ņemt vērā, ir tas, ka runa nav par šaujamieroču izdalīšanu tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību locekļiem, bet tikai par tiem līdzekļiem, kuri minēti 2.punktā.

Visbeidzot, es gribu teikt, ka vakar jūs dzirdējāt Latvijas Republikas Brīvprātīgo kārtības sargu štāba priekšnieka, Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Bišera kunga atzinumu šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, mums ir divi varianti. Pirmais, ko piedāvā deputāts Lagzdiņš un arī deputāts Kinna, ka šis lēmums ir jāatgriež atpakaļ komisijā, lai saskaņotu ar Iekšlietu ministrijas vadību un izstrādātu optimālu variantu. Otrs variants, ko piedāvāja deputāts Freimanis un arī citi deputāti, tātad balsot par šo lēmumu kopumā, par tā pieņemšanu vai noraidīšanu. Sākumā, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: ir reģistrējušies 118 deputāti. Paldies.

Tātad pirmais radikālākais priekšlikums– lēmuma projektu atgriezt komisijā saskaņošanai ar Iekšlietu ministrijas vadību un cita lēmuma varianta izstrādāšanai. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 83, 14 un 17. Otrs balsojums– par šā lēmuma pieņemšanu kopumā tādā redakcijā, kā mums šodien tika ziņots. Rezultāts: par 30, tātad mazākums.

Līdz ar to lēmuma projekts tiek atgriezts komisijā saskaņošanai ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Brīvprātīgo kārtības sargu vienības štābu, bet pēc tam iesniegt no jauna izskatīšanai. Līdz ar to šis jautājums, man liekas, ir noskaidrots. Paldies. Tātad komisijai atliek strādāt.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Anatolij Valerianovič! Jūs kādreiz teicāt, ja kaut kā tiks aizskarti deputāti, griezties tieši pie jums. Es tomēr pastāvu uz to, lai Beshļebņikova kungs atvainotos ministram Vaznim, man un pārējai Latvijas padomju milicijai./

Priekšsēdētājs: Jūs varat griezties pie deputāta Gorbunova, bet mums ir jāturpina darbs.

Cienītās dāmas un kungi, mēs varam sveikt mūsu valdību, kas ieradusies pilnā sastāvā, lai mēs šodien un kopīgi apspriestu likumu par Latvijas Republikas budžetu 1991.gadam. Tā kā budžeta apspriešana ir diezgan sarežģīta procedūra un mēs budžetu apspriežam pirmo reizi, es lūgtu deputātam Kehrim, Ekonomikas komisijas priekšsēdētājam, izteikt komisijas priekšlikumus par apspriešanas procedūru.

O.Kehris: Cienījamie Latvijas tautas deputāti, cienījamie nodokļu maksātāji un arī budžeta tērētāji! Šodien darba kārtībā mums ir jautājums par Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžeta projektu. Es gribētu atzīmēt, ka pēc daudzu gadu pārtraukuma budžeta apspriešana notiek apstākļos, kad Latvijā strādā pastāvīgi darbojošais parlaments. Tādēļ es gribētu jums likt priekšā budžeta apspriešanas kārtību, kādu iesaka Ekonomikas komisija un Apvienotā budžeta komisija. Es gribētu atgādināt, ka, pamatojoties uz Augstākās padomes lēmumu, ir izveidota Apvienotā budžeta komisija, kura strādā deputātes Zeiles vadībā. Minētajā komisijā ietilpst praktiski visu pastāvīgo komisiju pilnvarotie pārstāvji.

Lai šo jautājumu varētu apspriest, mums ir izdalīti šādi dokumenti: Latvijas Republikas tautsaimniecības politika un attīstības prognoze 1991.gadam, Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžeta projekts, kuru valdība mums iesniedza šā gada 15.novembrī. Pievēršu deputātu uzmanību arī tam, ka mums ir izdalīts šā dokumenta 2.pielikums, kas precizē 1991.gada valsts budžeta izdevumu daļu, proti, tas ir dokuments Nr.303.

Mūsu priekšlikums ir, ka valdības vārdā vispirms ziņojumu par Latvijas Republikas tautsaimniecības politiku un attīstības prognozi sniegs ekonomikas ministrs. Tam lūdz 20 minūtes laika. Pēc tam tiktu dots vārds finansu ministram jau konkrēti par budžetu, lai 1991.gada budžets izpildītu šo tautsaimniecības politiku. Ziņojumam nepieciešamais laiks ir līdz pusstundai. Pēc tam mēs varētu uzdot jautājumus abiem ziņotājiem. Pēc tam, kad beigsies jautājumu uzdošana, Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja deputāte Zeile varētu uzstāties ar ziņojumu. Nepieciešamības gadījumā būtu izdevība arī viņai uzdot jautājumus. Pēc tam sāktos debates.

Ja mēs gribētu iekļauties mūsu apstiprinātajos ekonomisko likumu grafikos, tad visa pirmā lasījuma izskatīšanu mums būtu ļoti vēlams pabeigt šodien, ņemot vērā, ka budžets tiks izskatīts arī otrajā lasījumā. Šodien dienas noslēgumā pēc Apvienotās budžeta komisijas un valdības rezumējuma mēs varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. Iespējamais lēmuma variants, pie kura arī sesijas darba laikā strādās Apvienotā budžeta komisija, deputātiem arī ir izdalīts, tas ir dokuments Nr.308.

Un pats pēdējais, es esmu pilnvarots Ekonomikas komisijas vārdā deputātus informēt par to, ka arī ceturtdien un piektdien sesijas darba kārtībā ir paredzēta nodokļu likumprojektu pieņemšana pēdējā lasījumā. Lai to izdarītu, mums ir vajadzīga pilna lemtspējīga sesija, tādēļ mēs ļoti aicinātu– pilnībā strādāt arī ceturtdien un piektdien. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds pirmajam ziņojumam par Latvijas Republikas tautsaimniecības politiku un attīstības prognozi 1991.gadam. Ziņo ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš. Cik es saprotu, jūs prasāt 20 minūtes?

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamie deputāti! Latvijas Republikas tautsaimniecības politika un attīstības prognozes 1991.gadam ir jums rakstiski un grafiski izsniegtas katram uz rokas. Tādēļ es gribētu tikai savā ziņojumā pasvītrot tos mezgla punktus, kuri, pēc valdības viedokļa, šajā jautājumā ir izšķirošie.

Vispirms es gribētu teikt, ka Latvijas tautsaimniecības politika 1991.gadam turpina detalizēt valdības tautsaimniecības attīstības programmu nākamajam gadam. Jums pirmajā pielikumā ir uzzīmēta šīs politikas blokshēma, kurā ir iezīmētas visas tās valdības darbības jomas, kā rezultātā mums ir jāpanāk galvenais mērķis– tautsaimniecības stabilizācija, lai pēc tam, uz to atsperoties, panāktu nepieciešamo tās augšupeju un attiecīgi arī dzīves līmeņa izmaiņu.

Izejot no tā, ka svarīgākais jautājums ir grozīt strādājošo darbības motivāciju, smaguma punkts ir paredzēts valsts īpašuma privatizācijas jautājumu un agrārās reformas jautājumu risināšanā. Par šiem jautājumiem agrārajā reformā ir pieņemti attiecīgi dokumenti un jums zināmā virzienā tiek veikta darbība. Jums, deputātiem, tāpat arī ir privatizācijas programma un pamatnostādnes, tādēļ pie tā atsevišķi es negribētu pakavēties. Paralēli valdības aparātā, Ekonomikas ministrijas aparātā un zinātnieku spēkiem ir sagatavoti likumprojekti par valsts uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās, par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Šie likumprojekti visi tiek izskatīti valdībā un pēc tam tiks nosūtīti uz Augstāko padomi galīgā lēmuma pieņemšanai.

Tautsaimniecības politikas pamatā ir ielikta tēze, ka brīvi uzņēmēji paši organizē savu darbību atbilstoši valsts regulēšanai. Svarīgākais valsts regulēšanas bloks ir nodokļi. Visi nodokļi, kā jūs zināt, ir izgājuši divus lasījumus. Šonedēļ no darba grupām mēs saņemsim visu likumu otro lasījumu galīgās redakcijas. Tad arī tiks izdarīti galīgie precizējumi iespējamā budžeta aprēķinos un vienlaikus būs arī redzams, kā valdībai vajadzēs koriģēt savu tautsaimniecības politiku. Jo, kā jūs zināt, likumprojektos par nodokļiem deputāti ir ienesuši vairākus būtiskus grozījumus, gan tādus, kuri ir vērsti uz atsevišķu nodokļu likvidēšanu, gan uz nodokļu likumu samazināšanu.

Atbilstoši Ministru padomes lēmumam valsts pasūtījums šim gadam ir izveidots kā brīvprātīga attiecīga līguma sistēma. Jums otrajā pielikumā ir paredzēti tie apjomi, kādos valsts pasūtītāji, ministrijas un vietējās pašpārvaldes iestādes veiks sev nepieciešamos iepirkumus, tādēļ ar konkrētiem skaitļiem jūs negribu apgrūtināt. Pašlaik notiek Ekonomikas ministrijas, Tirdzniecības ministrijas un Materiālo resursu ministrijas apvienotās darba grupas darbs ar rūpniecības uzņēmumiem par šo līgumu slēgšanu. Vienlaikus tiek precizēti arī PSRS valsts plāna centralizēti sadalāmo resursu apjomi, kā arī aktīvi tiek slēgti starprepubliku līgumi. Aktivizēta ir arī uzņēmumu darbība līgumu slēgšanā.

Nākošajā gadā mēs paredzam turpināt cenu liberalizāciju. Trešajā pielikumā ir parādīts, kā tirgus ekonomikas veidošanās periodā mainīsies cenu proporcijas starp cieti noteiktajām un brīvajām cenām. Attiecībā uz cieti noteiktajām cenām arī ir sagatavots Ministru padomes lēmums, kurš šodien tiks izskatīts valdības sēdē. Šī cenu noteikšanas kārtība ir stingri liberalizēta, lai pēc iespējas mazāk kavētu uzņēmēju darbību jaunas produkcijas veidu izstrādāšanā un šīs produkcijas izlaišanā tirgū.

Kā valsts pasūtījumu un starpvaldību līgumu izpildes kontrolaparāts ir paredzēta preču ievedumu un izvedumu kvotēšana un licencēšana. Pašlaik šis process notiek, vadoties pēc Ministru padomes sagatavotas kārtības. Ir izsniegts vairāk par 2000 licenču un kvotu. Notiek šā procesa automatizācija un tālāka pilnveidošana, lai birokrātiskā procedūra nekavētu tirdzniecības attīstību, bet tikai kalpotu, kā es jau teicu, valsts pasūtījumu un starpvaldību nolīgumu izpildes kontrolei.

Turpinot runāt par tautsaimniecības darbību un struktūrpolitiku 1991.gadā, es gribētu akcentēt galvenās problēmas un grūtības, kuras mūs šajā situācijā sagaida. Mūsu rūpniecība vispirms ir balstīta uz relatīvi lielu ievesto izejvielu daudzumu. Šo ievedumu, ievesto izejvielu proporcijas attiecīgi jums ir redzamas 16.19.pielikumā, kur parādīts, cik daudz un kādas izejvielas Latvijas rūpniecība patērē.

Pārstrādājošā rūpniecība ir ļoti izdevīga stabilas ekonomiskās darbības apstākļos, jo tā dod relatīvi lielu peļņu. Tajā pašā laikā, kad mums apkārt, arī Padomju Savienības republikās, ir vispārējā tautsaimniecības krīze, sagaidāmi zināmi sarežģījumi sakarā ar to, ka ražotāji un izejvielu piegādātāji mēģina gan negaidīti pacelt cenas, gan samazināt piegāžu apjomus, gan mainīt agrāk noslēgtos piegāžu līgumus. Tādēļ valdība neatlaidīgi strādā un faktiski katru nedēļu ir tikšanās ar vienas vai divu republiku pārstāvjiem par šo piegāžu apjomu saskaņošanu, stabilizāciju un risināšanu.

Viens no pagaidām smagākajiem jautājumiem ir problēma par brīvi konvertējamo valūtu un importēto izejvielu piegādi. Tas ir saistīts ar republikas līdzdalību PSRS centralizētajā valūtas komitejā, kurā pašlaik notiek aktīvas diskusijas ne tikai no mūsu puses, bet arī no citu republiku puses par šīs komitejas darbību. Galīgo lēmumu par šo lietu ziņosim atsevišķi.

Nacionālais ienākums mums joprojām veidojas... Jā, līdz ar to mēs prognozējam, ka tomēr nacionālā kopprodukta daudzumu un ienākuma līmeni nākamajā gadā mums neizdosies noturēt un tas turpinās slīdēt uz leju. Šajā sakarībā ļoti svarīgi ir panākt stāvokli, lai racionāli tiktu izmantoti visi mūsu rīcībā esošie resursi.

Viens no smagākajiem jautājumiem šajā ziņā ir naftas produktu un vispār energoresursu, jo attiecībā uz tiem ir ļoti augsts importa līmenis, racionāla izmantošana. Jums ir attiecīgais pielikums ar tabulām, kurās redzams, ka naftas produktu patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņem otro vietu pasaulē. Tādēļ valdība arī savā laikā iesniedza likumprojektu par naftas akcīzi, lai tādējādi ar paaugstinātu samaksu par šiem produktiem piespiestu ražotājus un patērētājus taupīt. Kā mēs zinām, šo koncepciju parlaments noraidīja, un taupīšanas jautājums, protams, kļūst mazāk aktuāls vispirms patērētājiem. Domāju, ka sabiedrībai kopumā šis nav sevišķi efektīvs risinājums. Pie minētā jautājuma izskatīšanas būtu vēl jāatgriežas.

Naftas un energoproduktu jomā mums 2–2,6 reizes pieaugs arī to atlaides cenas, jo, kā es teicu, vispirms tie ir importēti un tādus noteikumus nosaka šo resursu piegādātāji. Un otrs– arī cenai ir jākalpo par šā produkta racionālas izmantošanas sviru.

Sakarā ar to, ka mūsu rūpniecība būs pakļauta šīm svārstībām, mēs vairāk uzmanības veltīsim tādām nozarēm kā kokmateriālu, celulozes, papīra, linu, ādas un vietējo būvmateriālu ražošana, kas vairāk bāzēta uz vietējām izejvielām, tādēļ to ražošana ir stabila. Koksnes izmantošanā ir paredzēta attiecīga zinātniski tehniskā programma, tiek strādāts pie celulozes un papīra ražošanas koncepcijas, kā arī pie citām programmām. Lauksaimnieciskajā ražošanā galvenā uzmanība ir veltīta tam, lai mēs atrisinātu graudu problēmu.

Kas attiecas uz resursiem, kuri paredzēti lauksaimnieciskai un vispār ražošanai un agrokompleksam vispār, tad jāsaka, ka praktiski tie ir izdalīti iepriekšējā gada līmenī, ko nevar teikt par citām nozarēm. Tā rūpniecībā centralizēto resursu apjoms ir apmēram līdz 30 procentiem no nepieciešamā daudzuma un citās nozarēs vispār tuvu nullei. Tā, piemēram, visi degvielas kurināmā un naftas produktu resursi visai darbībai ārpus agrokompleksa republikai praktiski ir jāiegādājas brīvajā tirgū. Tādēļ arī ir darba grupa, kas pašlaik strādā pie jautājuma par degvielas sagādes analīzi, tālāku pilnveidošanu, kā arī lai tirgus attiecības nodrošinātu mūs ar nepieciešamajiem resursiem.

Kapitālieguldījumi kalpo struktūrpolitikas realizācijai. Pielikumos jūs redzēsiet, ka nozargriezumā pirmajā vietā ir agrokomplekss, otrajā– būvmateriālu un celtniecības bāzes attīstība, veselības aizsardzība, enerģētika un izglītība. Attiecībā uz teritoriālo attīstību par kapitālieguldījumiem uz vienu iedzīvotāju rajonos un pilsētās pielikumā Nr.24 uzskatāmībai speciāli ir izveidota tabula, lai mēs redzētu arī teritoriālos attīstības virzienus. Sadalīti ir tikai centralizēti piešķirtie resursi, tie ir apmēram 50 procentu apjomā no iepriekšējā gada daudzuma un ietver gan celtniecības materiālus, gan materiālus remontam. Pielikumā Nr.25 norādīti materiālu apjomi, celtniecības un montāžas darbu un kapitālieguldījumu limiti. Katrs pārvaldes posms tos izmanto pēc saviem ieskatiem.

Attiecībā uz nodarbinātību jāsaka, ka, pēc mūsu prognozēm, nodarbinātība kritīsies, to rāda arī iepriekšējo gadu prakse par valsts uzņēmumu pārveidošanu uz kooperatīvām saimniekošanas formām, kad strādājošo skaits tiek samazināts par 15 līdz 20 procentiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz šim diezgan daudz vietas mums aizņēma un aizņem pensionāri, jo šī neracionālā saimniekošana atļāva tā darboties. Kā jūs atceraties, valdības priekšlikumos bija paredzēta arī norma, ka nodokli no strādājošajiem pensionāriem ietur summārā ienākumā gan no pensijas, gan no darba algas. Tas vienlaikus radītu apstākļus, lai atbrīvotu darba vietu tiem cilvēkiem, kuri ir darbspējīgā vecumā, kuri pensijas nesaņem un kuri tiks izbrīvēti gan konversijas, gan citu procesu rezultātā. Mēs atceramies arī to, ka parlaments šo normu pagaidām ir noraidījis.

Pēdējais jautājums, kas uztrauc visus, ir jautājums par to, ko mums katram personīgi dos nākamais gads. Jāsaka, ka izdarītā analīze, kā arī nepieciešamība mainīt cenu struktūras un patēriņa struktūras radīs dzīves dārdzības pieaugumu. Paredzams, ka šajā sakarībā noņemsim augšējo ierobežojumu arī darba algai. Pielikumā Nr.32 ir apmēram redzams, ka mēs prognozējam vidējo naudas ienākumu pieaugumu gandrīz par divām reizēm. Tajā pašā laikā, vadoties pēc mūsu prog­nozēm, budžeta iespējas ir tādas, ka visu cenu pieaugumu vienalga nevarēs simt procentu apjomā kompensēt no budžeta, jo pašreizējā patēriņa struktūra ir tāda, ka mūsu patēriņā tiek izmantots ļoti daudz neracionālu resursu. Mēs zinām, kāds stāvoklis ir pārtikas produktu izmantošanā skolu ēdnīcās un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās.

Mūsu priekšlikumi, kuri arī šodien, starp citu, valdības sēdē tiek apspriesti, ir tādi, ka pilnīgā apmērā jākompensē pensionāriem, mazāk nodrošinātām ģimenēm, kuri dzīvo uz budžeta izmaksām, bet, augot personiskiem ienākumiem, kompensācija jeb papildu naudas izmaksa ir mazāka. Kas attiecas uz ražojošo sfēru, tad ražojošā sfērā strādājošie slēdz darba līgumu ar darba devēju un attiecīgi vienošanās rezultātā panāk darba algas pieaugumu. Šajā sakarībā, noņemot ierobežojumus darba algai un nepieļaujot jaunu inflācijas vītni, bija paredzēts arī uzņēmumu patēriņa fonda nodoklis, kura ieviešana arī tika noraidīta. Tādēļ mēs pašlaik strādājam pie tāda alternatīva projekta, lai panāktu proporciju starp patēriņu un uzkrājumu un nepieļautu nepamatotas naudas izmaksas.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka nākamais gads, ja mēs gribam no šīs ekonomiskās krīzes vispār tikt ārā, mums raksturosies ar to, ka būs intensīvi jāstrādā, mazāk jāpatērē, jāsakārto sava tautsaimniecība. Es domāju, ka gan klātesošajiem deputātiem, gan radioklausītājiem šī doma būtu jāpieņem par pamatu savai turpmākajai darbībai. Taču nemānīsim sevi ar nepamatotām ilūzijām, ka no nolaistas tautsaimniecības un ekonomikas mēs tiksim ārā bez papildu piepūles un bez attiecīgiem, ja tā varētu teikt, zaudējumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Par Latvijas 1991.gada budžeta projektu ziņo finansu ministrs Siliņa kungs. Ziņojumam vajadzēs 30 minūtes laika. Vai deputātiem nav iebildumu?

E.Siliņš, finansu ministrs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Ministru padome sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1991.gadam. Izstrādājot budžeta projektu, Ministru padome vadījās pēc nepieciešamības maksimāli nodrošināt ar finansu resursiem Augstākās padomes akceptētās valdības programmas realizāciju nākamajā gadā, ievērojot izstrādāto republikas tautsaimniecības politiku un attīstības prognozes 1991.gadam. Ņemot par pamatu Latvijas Republikas likumu “Par budžeta tiesībām”, pašos pamatos grozīta budžeta ieņēmumu struktūra. Tie noteikti, balstoties uz nodokļu likumprojektiem, kuri nav galīgi un kurus turpinās apspriest Augstākās padomes komisiju un parlamenta sēdēs.

Orientējoši aprēķināta cenu tarifa līmeņa ietekme uz 1991.gada finansiālajiem rezultātiem, tāpēc jāapzinās, ka budžeta izpildes gaitā būs nepieciešami precizējumi. Valdība ierosina atgriezties pie budžeta izdevumu un ieņēmumu daļas precizēšanas pēc nākamā gada pirmā pusgada ieņēmumu un izdevumu izpildes rezultātiem, kad galīgā variantā būs pieņemti visi nodokļu likumi, izstrādātas attiecīgas instrukcijas un precizēti aprēķinu izejas dati, kā arī būs radies priekšstats par jauno nodokļu iedarbību. Šajā laika posmā būs iespējams precizēt arī datus par cenu un tarifu līmeņa izmaiņu ietekmi uz nozaru finansu rādītājiem.

Nākamā gada republikas valsts budžeta projekta sastāvā nav ietverti vietējo pašvaldību budžeti, kurus katrs atsevišķais pārvaldes orgāns izstrādās patstāvīgi, atbilstoši likumiem par vietējām pašvaldībām un par budžeta tiesībām un ņemot vērā izstrādātos un Augstākajā padomē pilnīgi vai daļēji izskatītos likumprojektus par nodokļiem. Jaunā nodokļu sistēma virzīta uz vietējo pašvaldību finansiālo stabilitāti, nodrošinot mijiedarbību starp attiecīgās teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību un tur izvietoto saimniecisko organizāciju darba efektivitāti. Tas rada bāzi vietējo pašvaldību varas nostiprināšanai, to lomas paaugstināšanai, sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai.

Vēl viena būtiska iezīme. Savstarpējās attiecības ar Savienības budžetu tiek piedāvāts veidot atbilstoši līgumam ar Padomju Savienību par atsevišķu kopīgu, abpusēji izdevīgu programmu finansēšanu. Taču nule Maskavā notikušajā PSRS Ministru padomes rīkotajā sanāksmē par sociālekonomiskā stāvokļa stabilizāciju valstī Savienības orgāni izvirzīja kategorisku prasību par vairāku budžeta ieņēmumu daļēju vai pilnīgu nodošanu Savienības budžetā. Uzskatu, ka atbilstoši republikas Augstākās padomes 4.maija Deklarācijai par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu šīs prasības mums viennozīmīgi jānoraida.

Cienījamie deputāti! Apstākļos, kad tiek prognozēta sabiedriskā kopprodukta un nacionālā ienākuma lejupslīde, nepārprotami samazinās budžeta ieņēmumi un attiecīgi iespējas finansēt virkni pasākumu, kuru nepieciešamība neizraisa šaubas. Tāpēc budžeta izdevumi ir minimāli. Tajā pašā laikā tie nodrošina neatliekamu tautsaimniecības un sociālās sfēras pasākumu finansēšanu, valsts varas un pārvaldes aparāta normālu funkcionēšanu. Ražošanas apjoma samazināšanās, ekonomiskā nestabilitāte, tās efektivitātes kritums, darba un līguma disciplīnas pārkāpumi, saimniecisko sakaru neievērošana redzama jau šogad.

Statistikas dati liecina, ka republikas uzņēmumu un organizāciju peļņa 10 mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājusies par 2,8 procentiem vai gandrīz par 60 miljoniem rubļu. Ievērojami pieaudzis uzņēmumu un organizāciju skaits, kuras strādā ar zaudējumiem. Satraukumu izraisa tas, ka šajā gadā ar zaudējumiem strādā ap 20 rūpniecības uzņēmumu un celtniecības organizāciju, kuri plānoja rentablu darbu. Ražošanas apjoma samazinājuma rezultātā dažās nozarēs radušās grūtības arī ar apgrozījuma nodokļa plāna izpildi. Tā šī iemesla dēļ 10 mēnešos tikai par vieglās rūpniecības precēm zaudēti apgrozījuma nodokļa maksājumi vairāk nekā 40 miljoni rubļu, par liķiera–degvīna izstrādājumiem– 15 miljoni rubļu. Tas viss negatīvi ietekmē republikas budžeta izpildi. Jo vairāk tādēļ, ka ieņēmumi no apgrozījuma nodokļa un maksājumi no peļņas budžetā bija ieplānoti, ņemot vērā paredzēto ražošanas apjomu un peļņas pieaugumu.

Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka, nosakot jaunās valsts iepirkuma cenas lauksaimniecības produkcijai– labībai ar 1.jūliju, gaļai ar 15.oktobri– valsts mazumcenas netika mainītas. Līdz ar to valsts budžetam rodas zaudējumi līdz 100 miljoniem rubļu. Sagaidāms, ka 1991.gada 1.janvārī šādas summas apjomā paliks parāds valsts bankā. Savienības orgāni vēl nav norēķinājušies ar republiku arī par lopkopības produktu piegādēm Savienībai par vairāk nekā 30 miljoniem rubļu. Domāju, ka minēto summu arī mēs noteikti nesaņemsim. Šādos nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos, ko varētu raksturot kā finansu krīzi, protams, rodas grūtības pašreizējā gada budžeta izpildē. Minētās grūtības zināmā mērā atspoguļojas arī republikas 1991.gada valsts budžeta projektā.

Cienījami deputāti! Republikas valsts budžets 1991.gadam, tāpat kā republikas tautsaimniecības politika un attīstības prognozes 1991.gadam, orientēti uz galveno stratēģisko mērķi– krīzes pārvarēšanu, vienlaikus risinot tautas labklājības paaugstināšanas un tautsaimniecības stabilizācijas uzdevumus. Republikas valsts budžeta ieņēmumi 1991.gadam noteikti 2 miljardu 156 miljonu rubļu apmērā. Budžeta ieņēmumi veidojas galvenokārt no visu īpašumu veidu uzņēmumu, saimniecisko organizāciju maksājumiem. To īpatsvars 1991.gada republikas valsts budžeta ieņēmumos ir 80 procenti, kas ir nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados. Salīdzinot ar šo gadu, kopējā uzņēmumu un organizāciju maksājumu summa budžetā samazinās vairāk nekā par 560 miljoniem rubļu vai gandrīz par vienu piekto daļu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, varētu jūs pārtraukt? Cienījamie deputāti, valdības pārstāvji izmisīgi rāda zīmes, ka viņi pēdējās rindās neko nedzird. Valdības mājā ir labāka akustika, un mums šeit laikam valda lielāks troksnis. Tāpēc, ja ir kādam sarunas, tad to visu mēs varam atrisināt blakuszālē. Lūdzu, mēģiniet runāt divos pēdējos mikrofonos.

E.Siliņš: Pirmkārt, tas ir saistīts ar jaunas nodokļu sistēmas ieviešanu. Ekonomikas institūta iestrādes un Finansu ministrijai iesniegtie uzņēmumu, organizāciju orientējošie aprēķini, kas izstrādāti, vadoties pēc jaunā nodokļa likumprojekta, liecina, ka tautsaimniecībā kopumā maksājumi budžetā samazināsies.

Otrkārt, pārejot uz tirgus ekonomiku, līdz ar visu veidu īpašuma formu vienlīdzības atzīšanu brīvas uzņēmējdarbības konkurences apstākļos tiek ieteikts jauns cenu veidošanas mehānisms. Orientējoši aprēķini liecina, ka izejvielu, materiālu, pirkto pusfabrikātu cenu līmenis pieaug straujāk nekā gatavās produkcijas cenas. Tātad gaidāma finansiālo rezultātu peļņas samazināšanās, un tas, protams, ietekmē uzņēmumu un saimniecisko organizāciju maksājumus budžetā no peļņas. Paredzama uzņēmumu un saimniecisko organizāciju peļņas summas samazināšanās aptuveni par miljardu rubļu. Šajā summā ietverts arī pašizmaksas sadārdzinājums aptuveni 400 miljonu rubļu apmērā sakarā ar sociālā nodokļa noteikšanu 37 procentu apmērā no darba algas izmaksām. Apgrozījuma nodokļa aprēķins 1991.gadam iet pa cenu līmeņa izmaiņas ietekmi.

Kādas ir metodoloģiskās izmaiņas, kuras izriet no likumprojekta par apgrozījuma nodokli, tai skaitā arī šā nodokļa nomaiņa ar akcīzes nodokli? Neraugoties uz to, ka 1991.gada plānā apgrozījuma nodoklis kopā ar akcīzes nodokli samazinās par 105 miljoniem rubļu, tas arī turpmāk saglabājas kā galvenais budžeta ieņēmumu avots, tā īpatnējais svars budžeta ieņēmumos sastāda 60 procentus.

Aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli 1991.gadam, novērtēts iespējamais darba algas pieaugums, kā arī ievērota maksātāju kontingenta paplašināšanās. Saskaņā ar jauno likumu šo nodokli turpmāk maksās arī kopsaimniecībās un kooperatīvos strādājošie. Tādējādi nodokļa summa, salīdzinot ar 1990.gadu, palielinās par 132 miljoniem rubļu. Kā jau minēju, šie 1991.gada budžeta projektā paredzētie ieņēmumi nebūt neapmierina republikas vajadzības ekonomiskās un sociālās attīstības finansēšanai. Tādēļ valdība, izskatot budžeta projektu, samazināja daudzu ministriju un resoru pieprasītās finansu summas, nosakot republikas valsts budžeta izdevumos ieplānoto ieņēmumu līmeni 2 miljardu 956 miljonu rubļu apmērā. No šīs summas paredzētas dotācijas un subsīdijas vietējo pašvaldību budžetiem 562 miljonu rubļu apmērā. Tātad republikas nozīmes pasākumu finansēšanai paliek 2,4 miljardi rubļu, kuri sadalīti, lai nesaasinātu budžeta problēmas un nepasliktinātu republikas finansiālo stāvokli, un vienlaikus nodrošinātu republikas valdības tautsaimniecības attīstības programmā paredzēto neatliekamo pasākumu finansēšanu.

Tas lika meklēt jaunu pieeju izdevumu sadalē. Pirmkārt, tas skāra valsts dotāciju sistēmu. Valdība uzskatīja par nepieciešamu maksimāli samazināt visu veidu dotācijas saimnieciskiem uzņēmumiem un organizācijām. Otrkārt, izdevumu samazināšanās iespējas tika meklētas investīciju politikas izmaiņās, nodrošinot ar budžeta asignējumiem kapitāla ieguldījuma finansēšanu tikai prioritārās tautsaimniecības nozarēs– agrorūpnieciskajā kompleksā, būvmateriālu rūpniecībā, būv­industrijā, kā arī sociālajā sfērā. Treškārt, ekonomisko un sociālo prob­lēmu risināšanā ierosināts iesaistīt uzņēmumu un saimniecisko organizāciju pašu līdzekļus, kā arī paplašināt banku kredītu lietošanas sfēru. Rezultātā budžeta izdevumi tautsaimniecības finansēšanai samazinās no viena miljarda 900 miljoniem rubļu 1990.gadā līdz 800 miljoniem rubļu 1991.gada budžeta projektā. Vairāk nekā puse no šiem līdzekļiem novirzīta lauksaimniecības attīstībai un sociālo problēmu risināšanai laukos. Saskaņā ar 1991.gadam izstrādātās investīciju struktūrpolitikas pamatvirzieniem valsts kapitālieguldījumu finansēšanai tika novirzīti 436 miljoni rubļu budžeta asignējumu, galvenokārt iesākto objektu celtniecības pabeigšanai vai turpināšanai iedalīti 56 procenti, kas ir 243 miljoni rubļu. Lauksaimniecības attīstībai, tajā skaitā zemnieku saimniecībām, paredzēti pāri par 70 miljoniem rubļu. Meliorācijas vajadzībām– 72 miljoni rubļu, reģionālās mašīnbūves attīstībai– 9 miljoni rubļu. Tautas izglītības, veselības aizsardzības, kultūras, sakaru un satiksmes ministriju rīcībā iedalīto līdzekļu, kuri paredzēti kapitālajai celtniecībai, ievērojama daļa tiks novirzīta celtniecībai lauku apvidos, atsevišķu konkrētu objektu finansēšanai.

Kaut gan principā valdība ir atteikusies no tautsaimniecības nozaru dotēšanas, taču atsevišķu dotāciju veidi 1991.gada budžetā vēl ir saglabāti. Lai norēķinātos par 1990.gadā iepirkto produkciju, paredzēti asignējumi 71 miljona rubļu apmērā norēķiniem par cenu starpību par pienu un gaļu. Valsts ar saviem līdzekļiem paredz nodrošināt veterinārā tīkla, zemes ierīcības dienesta, starpsaimniecību melioratīvo sistēmu uzturēšanu, ar zemes reformu saistīto pasākumu finansēšanu, zivju resursu atražošanu, aizsardzību un citus pasākumus. Visiem šiem pasākumiem un mērķiem paredzēti budžeta asignējumi 33 miljonu rubļu apmērā.

Iedzīvotāju sociālās aizsardzības nolūkā valdība paredz saglabāt cenu līmeni medikamentiem un daļēji arī energoresursiem. Kādēļ budžetā izdalītas dotācijas 45 miljonu rubļu apmērā organizācijām, kuras realizē šo produkciju iedzīvotājiem? Meža ierīkošanai, kopšanai un apsargāšanai paredzēti 43 miljoni rubļu. Te gan jāatzīmē, ka šie izdevumi tiks segti no celma naudas iemaksām budžetā par meža produkcijas izmantošanu.

Budžeta finansu apmēri ar attiecīgām ministrijām un resoriem visumā ir saskaņoti. Tomēr attiecībā uz tautsaimniecības nozaru finansēšanu vēl paliek vairākas neatrisinātas problēmas. Valdība uzskata, ka līdzekļi, kas domāti lauksaimniecības vajadzībām, ir nepietiekami. Būs jāmeklē papildu līdzekļi ceļu saimniecības vajadzībām. Budžetā nav paredzēti līdzekļi banku statūtu fonda izveidei, kas neapšaubāmi kavē bankas darbības izvēršanu. Tāpēc uzskatām par pamatotām atsevišķu deputātu domas un Ekonomikas komisijas attieksmi jautājumā par iespējām iesaistīt valsts uzņēmuma brīvos līdzekļus, pārdalot to rīcībā esošos neizmantojamos ekonomiskās regulēšanas fonda atlikumus. Šādu priekšlikumu uzskatām par pilnīgi pieņemamu, ievērojot, ka uzņēmumu rīcībā esošo specfondu pieauguma tempi ievērojami apsteigs peļņas pieauguma tempus, kā arī to, ka saimnieciskajām organizācijām nav reālu iespēju tos izmantot ne ražošanas paplašināšanai, ne sociālo objektu celtniecībai nepietiekamo materiālo resursu un trūkstošo celtniecības jaudu dēļ. Problēmu risinājumu varētu meklēt arī banku kredītu izmantošanā, veicot kapitālceltniecības sfēras finansēšanas paplašināšanu, tādējādi atbrīvotos līdzekļus novirzot banku statūtu fonda izveidošanai, radot attiecīgus kredīta resursus.

Cienījamie deputāti! Sociālo un kultūras pasākumu finansēšanai 1991.gada budžetā paredzēti 520 miljoni rubļu jeb 18 procenti no republikas budžeta izdevumu kopsummas. Šo izdevumu īpatsvars kopējos budžeta izdevumos pieaug no 11 procentiem līdz 17 procentiem. Kā tas deputātiem ir zināms, sākot ar 1991.gadu, mainās sociālās nodrošināšanas finansēšana. Budžeta projektā nav iekļauti sociālās nodrošināšanas fonda izdevumi pensiju un pabalstu izmaksai, protezēšanai un citiem izdevumiem, bet atstāta tikai veco ļaužu pansionātu un invalīdu namu uzturēšanas un celtniecības finansēšana 15 miljonu rubļu apmērā.

Asignējumi izglītības vajadzībām paredzēti 319 miljonu rubļu apmērā jeb salīdzinājumā ar cenām par trešdaļu vairāk nekā 1990.gadā. Šajā summā apmēram 20 miljonus rubļu sastāda darba algas paaugstinājums pirmsskolas bērnu iestāžu un kultūrizglītības, televīzijas un radio komitejas sistēmas darbiniekiem, kā arī stipendiju nodrošinājuma palielinājums augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem, ko līdz šim izmaksāja no ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda. Vairāku mācību iestāžu uzturēšanai– Lauksaimniecības akadēmija, Rīgas un Liepājas jūrskolas, finansu un kredīta, kā arī radio, elektroaparātbūves tehnikumi un septiņas arodskolas –, kuras līdz šim finansēja no Savienības budžeta, bet tagad pārņemtas republikas pārziņā, paredzēti 20 miljoni rubļu. Ar līdzekļiem visumā nodrošināti valdības programmā paredzētie pasākumi tautas izglītības jomā, kas saistīti ar likuma par tautas izglītību realizēšanu. Taču vēl ir daudzi neatrisināti jautājumi, it sevišķi sakarā ar izglītības finansēšanu un tās pilnveidošanu jauna tipa mācību iestādēs– koledžās, komercskolās un licejos.

Aktuāli ir arī pirmsskolas bērnu iestāžu finansēšanas pilnveidošanas jautājumi. Šie jautājumi tiek diskutēti ilgu laiku, taču kardinālu pārmaiņu nav. Mūsuprāt, šajā jomā ir jādarbojas Tautas izglītības ministrijai. Pēdējā laikā liela sabiedrības uzmanība pievērsta skolotāju darba samaksas jautājumiem. Tas patiešām ir aktuāli, ja gribam nodrošināt mācību kvalitātes paaugstināšanu un tautas izglītības līmeņa celšanu. Pie šā jautājuma ir jāstrādā, un to arī dara, vienlaikus meklējot līdzekļu avotus problēmas risināšanai. Daļēji problēmu varētu risināt uz to līdzekļu rēķina, kuri budžetā rezervēti kompensācijām iedzīvotājiem sakarā ar cenu paaugstināšanu. Taču vienlaikus uzskatām, ka jautājums par jaunām algām ir jāizskata kompleksi ar visas izglītības sistēmas radikālu pārveidi.

Tikpat aktuāls jautājums par algu pārskatīšanu ir arī citās sociālās sfēras nozarēs. Veselības aizsardzības, kultūras un mākslas iestādēs sociālā nodrošinājuma budžeta izpildes gaitā jāturpina darbs, risinot šīs problēmas. Izdevumi veselības aizsardzības iestāžu pasākumu finansēšanai, salīdzinot ar šo gadu, pieaugs par 61 miljonu. Tajā skaitā tikai sakarā ar cenu un tarifa līmeņa izmaiņām izmaksu pieaugums sastāda 45 miljonus rubļu. Salīdzinājumā cenās izdevumi veselības aizsardzībai pieaug par 16 procentiem. Medikamentu un pārsienamo materiālu iegādei paredzēti papildu izdevumi 9 miljonu rubļu apmērā. Viens miljons paredzēts vienreizējās lietošanas šļirču iegādei, kā arī palielināti citi izdevumi medicīniskās aprūpes uzlabošanai. Taču nav reāli sagaidīt, ka, vienīgi palielinot izdevumus, varētu panākt vajadzīgo uzlabojumu medicīniskajā apkalpošanā. Daudz aktīvāk jāizvērš darbs, kardināli pārkārtojot šīs sistēmas finansēšanu. Diemžēl jautājums par medicīniskās apdrošināšanas ieviešanu vēl arvien palika teorētisku iestrāžu līmenī. Praktiskais darbs šajā jomā ir nepieciešams. Tāpat aktīvāk un drosmīgāk jārisina jautājumi par maksas medicīnas apkalpošanu, ģimenes ārstu institūtu un citu profesionālo formu ieviešanu.

Ievērojami pieaug budžeta izdevumi kultūras un mākslas finansēšanai. Nākamajā gadā tie pieaug par 25 miljoniem rubļu. Jāsaka arī, ka kultūras un mākslas iestāžu finansēšanai jāmeklē jauni ceļi un iespējas ieviest zināmus pašfinansēšanās elementus. Pirmās iezīmes šajā virzienā ietvertas nākamā gada budžeta projektā. Nav paredzēta dažu sabiedrisko organizāciju un radošo savienību pārvaldes aparāta finansēšana. Taču, ievērojot republikas kultūras attīstības perspektīvos virzienus, tiek plānota atsevišķu pasākumu– mūzikas dienu, festivālu un konferenču, kā arī vēl citu mērķprogrammu finansēšana.

Zināmu neizpratni deputātiem varētu radīt valsts varas un pārvaldes, tiesu un administratīvo iestāžu finansēšanas izdevuma desmitkārtīgais pieaugums no 23 miljoniem rubļu līdz 255 miljoniem rubļu 1991.gadā. Taču šie dati praktiski nav salīdzināmi, jo tādu pieaugumu noteikuši objektīvi apstākļi– reālas izmaiņas valsts pārvaldes, tiesu un kārtības sargāšanas iestāžu uzbūvē un struktūrā. Šo pieaugumu, pirmkārt, rada apstāklis, ka vairāku ministriju, kuru pārvaldes aparāta uzturēšanas izdevumus līdz šim sedza pakļautie uzņēmumi, mainoties to funkcijām, šo ministriju aparāti tiks finansēti no budžeta. Otrkārt, vairākas ministrijas, iestādes un organizācijas ,– valsts statistikas orgāni, Iekšlietu ministrija, prokuratūra un citi –, kuras finansē no Savienības budžeta, kļūstot par Latvijas Republikas pārvaldes orgāniem, turpmāk tiks finansētas no republikas budžeta. Treškārt, atbilstoši valdības izstrādātajai republikas tautsaimniecības attīstības programmai no jauna izveidotas Meža ministrija un Zivsaimniecības ministrija, Municipālais departaments, Muitas departaments, Ārējo ekonomisko sakaru departaments un citi. Visbeidzot, šo izdevumu pieaugumu izraisa atskaitījumu palielināšana sociālās apdrošināšanas vajadzībām– 37 procentu apmērā kā visās tautsaimniecības nozarēs.

1991.gada budžetā redzami arī jauni izdevumu posteņi rezervju radīšanai neparedzētu un neatliekamu izdevumu finansēšanai. Starp tiem kapitālieguldījumu finansēšanai paredzēti gandrīz 10 miljoni rubļu. Pārvaldes aparāta uzturēšanas vajadzībām rezerve paredzēta 5 miljonu rubļu apmērā tikai tāpēc, ka vēl nav galīgi izlemts jautājums par dažām jaunām struktūrvienībām un to finansēšanas avotiem. Te ir runa par Konversijas departamentu, Proves inspekciju un citiem. Atbilstoši likumam par budžeta tiesībām paredzēts izveidot republikas Ministru padomes rezerves fondu 45 miljonu rubļu apmērā.

Sākot ar 1991.gadu, paredzēts pakāpeniski radīt vienotas valsts rezerves– vispirms labības produktu rezervi, kuras veidošanai paredzēti 50 miljoni rubļu. Sagaidāmā mazumtirdzniecības cenu un pakalpojumu tarifu paaugstināšanas dēļ tiek prognozēts dzīves dārdzības pieaugums apmēram 1,8 reizes. Šajā sakarībā nepieciešams veikt pasākumus iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, paredzot cenu pieaugumu kompensāciju no republikas budžeta. Vadoties pēc iepriekšējiem aprēķiniem, tikai pārtikas produktu cenu pieauguma kompensācijai gadā būtu nepieciešami 1,4 miljardi rubļu. Tādām vajadzībām republikas budžetā paredzēta rezerve 650 miljonu rubļu apmērā. Domāju, ka deputātiem kopīgi ar republikas valdību tuvākajā laikā būs jāizlemj jautājums par šīs rezerves mērķtiecīgu izlietošanu un taisnīgu sadalījumu starp iedzīvotāju kategorijām. Ražojošajā sfērā nodarbinātajiem šie jautājumi būs jārisina katrā konkrētā kolektīvā.

Nobeigumā atļaujiet īsumā iztirzāt jautājumu par vietējo pašvaldību budžeta veidošanu. Kā jau minēju sākumā, vietējie budžeti tiek veidoti patstāvīgi katra atsevišķā pārvaldes posma līmenī un atbilstoši Latvijas Republikas likumiem par vietējo pašvaldību un budžeta tiesībām. Augstākā posma pārvaldes orgānu iejaukšanās budžeta sastādīšanā un izpildes procesā nav pieļaujama. Tāpēc tautas deputātu padomēm ir iespējas patstāvīgi risināt vietējās nozīmes ekonomiskos, sociālos, kultūras un citus jautājumus.

Republikas vietējo budžetu kopapjomu 1991.gadam mēs prognozējam ap 1 miljardu rubļu pret 724 miljoniem rubļu 1990.gadā. Nav šaubu, ka arī vietējiem pašvaldību orgāniem nākamajā gadā, pēc tam, kad attiecīgais nodokļu likums būs galīgi pieņemts, budžets būs jāpārskata. Šajā periodā, kad ir uzsākta vietējo pašvaldību budžetu projektu veidošana, parlamentā ir noraidīts likums par sarīkojuma nodokli, grozīti projektējamā ienākuma nodokļa principi, pēc kuriem vadoties tiek aplikti iedzīvotāji, pārstrādāts zemes un lauksaimniecības nodokļu likumprojekts, kā arī notikušas citas izmaiņas. Šo nodokļu likumprojektu pārskatīšanas rezultātā tikai vietējo budžetu ieņēmumi samazināsies apmēram par 250–300 miljoniem rubļu.

Ņemot vērā saspringto finansiālo stāvokli, vietējo pašvaldību orgāniem paredzamo pasākumu finansēšanai neapšaubāmi maksimāli jāizmanto pašu brīvie līdzekļi, kuri nav mazi. Atskaite par šā gada 10 mēnešiem rāda, ka vietējo budžetu atlikumi kopumā sasniedz 200 miljonus rubļu, no kuriem atsevišķos reģionos vai pilsētās tie ir no 10 līdz 7 miljoniem rubļu.

Cienījamie deputāti! Vienlaikus ar republikas valsts budžeta projektu 1991.gadam Republikas Augstākās padomes sesijai apstiprināšanai tiek iesniegts pārskats par Latvijas PSR 1989.gada valsts budžeta izpildi ieņēmumos 3 miljardu 386 miljonu rubļu apmērā un izdevumos– 3 miljardi 255 miljoni rubļu, kopumā ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus par 133 miljoniem rubļu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir iespējams abiem ministriem uzdot jautājumus. Lai gan deputāti nav uzrakstījuši, kuram no ministriem viņi uzdos jautājumus, Āboltiņa kungs, varbūt nāciet arī jūs tribīnē un jūs ar Siliņa kungu paši vienosities, kurš jautājums kuram no jums adresēts.

Pirmais jautājumu uzdod deputāts Caune.

I.Caune: Pirmais jautājums man būtu Āboltiņa kungam. Sakiet, lūdzu, jūsu paredzētajā programmā ir rakstīts, ka nākamajā gadā brīvās cenas rūpniecībā būs 42 procentu apmērā, bet pārtikas ražošanā, tas ir, praktiski lauksaimniecībā, tikai 5 procenti, vieglajā rūpniecībā– 50 procenti. Vai jūs nedomājat turpināt līdzšinējo lauksaimniecības diskriminācijas procesu? Redziet, rūpniecība pacels cenas, rūpniecības produkciju mēs pērkam par dārgu naudu, bet mēs savu produkciju būsim spiesti pārdot par cietajām cenām.

J.Āboltiņš: Mēs nedomājam turpināt iepriekšējo politiku tādēļ, ka ar jēdzienu “cietās cenas” mēs saprotam arī stingri noteiktas minimālās cenas. Es domāju, ka šodien mēs valdībā izskatīsim jautājumu par brīvo cenu veidošanas mehānismu, arī cieto cenu veidošanas mehānismu. Tad mēs parlamentam varētu iesniegt, kā saka, zināšanai, kā šis mehānisms ir domāts. Citādi jūsu jautājums ir pamatots. Tādas aizdomas, vadoties pēc vecās terminoloģijas, var rasties.

I.Caune: Paldies. Otrs jautājums, es nezinu, varbūt tas attiecas uz Siliņa kungu, varbūt uz Āboltiņa kungu. Kā jums ir paredzēta meliorācijas finansēšana?

J.Āboltiņš: Attiecībā uz meliorācijas finansēšanu ir tā, kā budžetā paredzēts. Man kolēģis saka– 72 miljonu apmērā, tas ir tik, cik ir, pagaidām budžetā vairāk nav.

I.Caune: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– vārds deputātam Builovam.

N.Builovs: */Man ir jautājums acīmredzot cienījamajam finansu ministram. Ministra kungs! Vai jūs nevarētu pateikt, par cik procentiem pieauguši nodokļi 1991.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu, un to īpatsvaru budžeta ieņēmumos no iedzīvotājiem 1990.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu?/

E.Siliņš: */Es varu pateikt par 1990.gadu./

N.Builovs: */Vai ar 1990./

E.Siliņš: */Valsts uzņēmumu maksājumu īpatsvars 1991.gadā sastāda 80 procentus, šajā gadā– 91,2 procentus. Kas attiecas uz ienākumu pieaugumu vai samazināšanos, tad nākamajā gadā kopumā republikas budžeta ienākumi samazināsies par 500 miljoniem rubļu, precīzāk, par 479 miljoniem./

N.Builovs: */Nē, es domāju budžeta ienākumu no iedzīvotājiem īpatsvaru./

E.Siliņš: */80 procenti no valsts uzņēmumiem, pārējais– no iedzīvotājiem, tātad– 20 procenti. Mēs varam ļoti vienkārši aprēķināt pēc nodokļiem. Es nosaucu skaitli 520 miljoni– tie ir nodokļi no iedzīvotājiem, pie 2 miljardiem plus vēl daži nenozīmīgi maksājumi./

N.Builovs: */Pateicos jums. Otrais jautājums. Budžetā ieplānots izdevumu pieaugums valsts varas iestāžu uzturēšanai gandrīz 10 reizes, nē, gandrīz 11 reizes. Un tajā pašā laikā tādi nožēlojami izdevumi, teiksim, Zivrūpniecības ministrijai zivju resursu aizsardzībai un atražošanai. Izdevumi pārvaldei– 255 miljoni, te– 2,8 miljoni. Te runa ir par pārtikas produktiem. Man nav saprotama šāda jautājuma nostādne. Mēs visu laiku runājām par pārvaldes izdevumu samazināšanu./

E.Siliņš: */Uzskatu, ka es diezgan sīki to paskaidroju deputātiem. Ja vajag, varu atkārtot, ka tam ir četri iemesli. Pirmais ir tas, ka mēs ieviesām virkni pārvaldes orgānu finansēšanai no republikas budžeta– Iekšlietu ministriju, prokuratūru, statistikas orgānus u.c.

Otrais. Saskaņā ar valdības kopējiem lēmumiem radītas jaunas struktūras, jaunas ministrijas (zivrūpniecības un mežsaimniecības), virkne departamentu (Muitas un ārējo ekonomisko sakaru departaments). Agrāk tādu izdevumu nebija.

Trešais jautājums. Sakarā ar funkciju sadalīšanu tika pārtraukta visu vadošo ministriju uzturēšana uz uzņēmumu, organizāciju (lauksaimniecisko, rūpniecības, transporta, enerģētikas u.c.) atskaitījumu rēķina. Tagad tās pārvestas uz finansēšanu no budžeta, jo to funkcijas atdalītas no saimnieciskajām funkcijām.

Ceturtais iemesls– tas ir sociālais nodoklis visiem 37 procenti, kurš agrāk budžeta iestādēm bija ļoti nenozīmīgs./

N.Builovs: */Pateicos jums. Man jautājums ir ekonomikas ministram./

Priekšsēdētājs: Tomēr centieties uzdot mazāk jautājumu, jo jautātāju ir ļoti daudz. Pārējie deputāti var protestēt.

N.Builovs: */Cienījamais ministra kungs! Kā es sapratu, jūs teicāt, ka republikā darbavietu skaits 1991.gadā samazināsies par 15–20 procentiem. Es to uzskatu par katastrofu. Kādus pasākumus valdība paredz veikt, lai izvairītos no tāda kritiena?/

J.Āboltiņš: */Pirmkārt, es, laikam, nepietiekami precīzi izteicos: par 15–20 procentiem nevis republikā, bet atsevišķās ražošanas nozarēs, kurās mainās īpašuma forma. Kas attiecas uz nodarbinātības struktūru, tad šī nodarbinātība samazinās aptuveni par sešiem procentu punktiem. Es paziņoju par valdības priekšlikumu, lai pie mums strādājošie pensionāri tiktu aplikti ar summāro ienākuma nodokli, lai tādā veidā nestimulētu pārāk plašu pensionāru darba izmantošanu, bet nodrošinātu darbavietu atbrīvošanos. Otrais– tiek formēts attiecīgais darbā iekārtošanas dienests, paredzēta apmācības un pārkvalificēšanās dienesta nostiprināšana un attiecīgās likumdošanas paketes formēšana visos šajos jautājumos./

N.Builovs: */Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Man jums ir viens jautājums, cienījamo ministr! Vai jūs uzskatāt, ka ir korekti veikt kapitālieguldījumu piešķiršanas aprēķinus uz vienu iedzīvotāju laikā, kad iedzīvotāju sadalījums republikas teritorijā ir visai neproporcionāls. Tautsaimniecības attīstības politikā paredzētā summa republikas austrumu rajonos 300–400 rubļiem uz vienu iedzīvotāju rīt var samazināties līdz 150–200 rubļiem uz 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Iznāk, ka uz vienu iedzīvotāju austrumu rajonos notiek kapitālieguldījumu samazināšana. Vai jūsu ministrija veikusi kādus aprēķinus?/

J.Āboltiņš: */Tātad divi jautājumi. Vai mūsu ministrija veikusi aprēķinus? Jā, veica. Otrais. Vai es uzskatu, ka tas ir korekti? Jā, tā uzskatu. Treškārt, par ekonomisko būtību. Šī tabula sastādīta tikai tādēļ, lai jūs redzētu, ka mēs mainām kapitālieguldījumu pastāvošo struktūru, tāpēc ka Ludzas rajonā uz vienu iedzīvotāju iedalām 292,4 rubļus, Rīgas rajonā mazāk, bet Rīgā, pieņemsim, tikai 92. Tas nozīmē, ka Rīgā cilvēki nesaņems šos kapitālieguldījumus, nedabūs dzīvokļus utt. un būs spiesti, slēdzot līgumus par ražošanas attīstību, nākamo gadu iespēju ietvaros pakāpeniski pārcelties uz turieni. Tas ir tikai struktūrpolitikas izmaiņu instruments. Es šeit negribu dot novērtējumu, cik daudz ir 300 rubļu uz vienu iedzīvotāju un cik maz ir 92 rubļi. Šī tabula sastādīta, lai parādītu, ka, sadalot resursus, mēs austrumu rajoniem iedalām vairāk, lai nodrošinātu tiem sekojošās attīstības iespēju./

F.Stroganovs: */Man jautājums ir finansu ministram. Sakiet, lūdzu, cienījamo ministr, vai Finansu ministrijā ir aprēķini, par cik samazināsies kapitālieguldījumi lauksaimniecībā pēc to nodokļu iekasēšanas, kuri pirmo reizi tiks iekasēti no lauksaimniecības, sākot ar 1991.gadu?/

E.Siliņš: */Es uzskatu, ka tādā veidā nav jārēķina, jo kapitālieguldījumi lauksaimniecībā atstāti šā gada līmenī, ar sadārdzināšanās koeficientu. Tas ir uzskaitīts, ņemts vērā. Otrkārt, jūsu skartais jautājums par nodokļiem. Tas darbojas jauno lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu apstākļos. Pie tam augstāku nekā pēdējās, jūsu izskatīto likumu lasījumu stadijās./

F.Stroganovs: */Vai kolhozu un sovhozu ienākumu palielināšanās notiek uz iepirkumu cenu rēķina, arī atņemot tās dotācijas, kuras tika iedalītas un tiek iedalītas šajā gadā?/

E.Siliņš: */Nekādā gadījumā. Visas dotācijas pilnīgi izstrādātas jaunajās cenās, pilnīgi. Bez tam, kā es jau teicu, tiek paredzēta cūkgaļas ražošanas samazināšanās./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Mans jautājums Āboltiņa kungam. Ko un kā garantēs valsts, noslēdzot valsts pasūtījumu lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem?

J.Āboltiņš: Līgumslēdzējas puses vienosies par attiecīgajiem centralizēti sadalāmajiem materiālajiem resursiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Beskrovnovs.

S.Beskrovnovs: */Man ir jautājums finansu ministram. Mēs sakām, ka ceļam humānu valsti. Tad, lūk, Kultūras ministrija pie mums saņem 90 procentus no pieprasītā, Veselības aizsardzības ministrija– 70 procentus, Iekšlietu ministrija– 94 procentus. Izdevumi, salīdzinot ar 1990.gadu, pieaug vairāk nekā 20 reizes. Sakiet, lūdzu, kas attaisno naudas līdzekļu izlietošanu republikas sarežģītajā finansiālajā stāvoklī? Divdesmitkārtīgs palielinājums?/

E.Siliņš: */Nu, par divdesmitkārtīgo palielinājumu man jau trešo reizi liek priekšā izskaidrot. Uzskatu, ka tādas nepieciešamības nav. Kas attiecas uz tautas izglītību, kultūru, tad es centos ziņojumā to parādīt. Varbūt nebija viss saprotams. Es teicu, ka nav atrisināts skolotāju darba algu jautājums. Ja valdība varētu iedalīt ap 80 miljoniem rubļu, tad šo jautājumu varētu uzskatīt par atrisinātu./

S.Beskrovnovs: */Otrais jautājums. Budžeta projektā ieviests patēriņa nodoklis. Tomēr šis likums nav izskatīts pat pirmajā lasījumā, un, cik es saprotu, netiks izskatīts. Tomēr Āboltiņa kungs un jūs pastāvīgi paužat domu, ka šī norma jāiekļauj kaut kādā likumā. Jūs savā ziņojumā runājāt pa finansu krīzes pārvarēšanu un labklājības pieaugumu. Bet šie divi jēdzieni nekādi nesaskan!/

E.Siliņš: */Jums ir pilnīga taisnība. Tāds nodoklis ir iekļauts. Es jau pašā sākumā teicu, ka budžeta projekts izstrādāts uz likumu projektu pamata, jo tas izstrādāts un valdībā, Augstākās padomes komisijās izskatīts jau pirms mēneša. Valdība griezās pie parlamenta ar ierosinājumu atļaut pārskatīt budžetu pēc pirmā pusgada rezultātiem. Ja tāds nodoklis netiks ieviests, tad tas ir jāatskaita, bet visi ienākumi jāprecizē, ņemot vērā parlamenta pieņemtos likumus./

S.Beskrovnovs: */Man ir trešais jautājums. Kā jūs uzskatāt, ministra kungs, vai nevajadzētu izmainīt budžeta prioritāšu struktūru un sākt nevis ar ekonomiku, ne ar rūpniecību un celtniecību, bet ar Sociālās apdrošināšanas, Kultūras un Veselības aizsardzības ministriju? Ar to mēs pasvītrosim mūsu budžeta prioritātes./

E.Siliņš: */Domāju, ka masu informācijas līdzekļos tas ir pilnīgi iespējams un pieņemams. Budžets veidots precīzi saskaņā ar likumiem, kurus jūs pieņēmāt par budžeta tiesībām./

S.Beskrovnovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Šapovālovs.

P.Šapovālovs: */Cienījamais finansu ministra kungs! Man ir jautājums par budžeta projekta 6.punktu, kurā norādīts par sabiedriskās kārtības aizsardzības iestāžu uzturēšanu. Iekšlietu ministrijai iedalīti 135 miljoni, brīvprātīgo vienību štābam– 700 tūkstoši. Mani ieinteresēja punkts “pārējie izdevumi”– 42 miljoni rubļu. Tā ir trešā daļa no visa Iekšlietu ministrijas budžeta. Kas tad noslēpts zem šiem “pārējiem izdevumiem”?/

E.Siliņš: */Pilnīgi pareizi. Ir tā, ka, var teikt, noslēpa. Valdība paredz rezervēt šos līdzekļus republikas valsts drošības orgānu uzturēšanai, tāpēc arī šīs summas ir fiksētas. Ja tie tiks radīti, tad arī tiks novirzīti šīm vajadzībām./

P.Šapovālovs: */VDK? Latvijas?/

E.Siliņš: */Jā./

P.Šapovālovs: */Laikam Bojārs to vadīs?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Jurševics. Nākamais runās deputāts Smoļuks. Es domāju, ka deputātam Šapovālovam vairs nav pat ko aizrādīt.

E.E.Jurševics: Sakiet, lūdzu, no kādiem avotiem varēs nodrošināt līdzekļus pensiju izmaksāšanai nākamā gada janvārī un februārī.

E.Siliņš: Mēs zinām, ka pensiju likums budžetā nav iestrādāts, to es teicu. Pensijas tiks maksātas no sociālās nodrošināšanas fonda līdzekļiem. Taču mēs redzam to sarežģījumu, ka gada sākumā vēl nebūs saņemti līdzekļi pensiju izmaksām janvāra mēnesī, bet pensijas būs jāmaksā. Apstiprinot budžetu, kā jūs redzat, ir viena ailīte– brīvais budžeta līdzekļu atlikums –, kas varētu palikt, ja tāds būs 1.janvārī. Šos līdzekļus varētu novirzīt, jo, saprotams, jebkurā budžetā tiek apstiprināti kases apgrozības līdzekļi. Republikas budžetā šī summa ir 25 miljoni rubļu. Minētie izdevumi netiek izlietoti nekādiem mērķiem, bet vajadzības gadījumā tiek aizdoti. Lūk, šī summa varētu būt aizdota pensiju izmaksai janvāra mēnesī.

E.E.Jurševics: Tas ir bankas kredītu veidā?

E.Siliņš: Tas nav bankas kredīts, tas ir budžeta kases līdzekļu apgrozības... (neskaidri).

E.E.Jurševics: Otrs jautājums arī attiecas uz sociālo sfēru, tas ir, par pabalstiem tām ģimenēm, kuru bērni neapmeklē bērnudārzu. No kādiem avotiem šie pabalsti varētu būt kompensēti?

E.Siliņš: Šajā gadījumā tos vajag atrast sociālās nodrošināšanas fonda līdzekļos.

E.E.Jurševics: Jūs domājat par budžeta sociālās palīdzības fondu?

E.Siliņš: Nē, palīdzības fonds jau nākamajā gadā vairs neeksistē, taču eksistē sociālās nodrošināšanas fonds. Šajā fondā tiek paredzētas pensiju un pabalstu visas summas.

E.E.Jurševics: Paldies.

E.Siliņš: Kuru acīmredzot skatīsim un apstiprināsim vēl atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Smoļuks.

A.Smoļuks: */Mani interesē šāds jautājums. Jūs plānojat kā vidējo iztikas minimumu 221 rubli. Tas nozīmē, ka absolūti visi skolu darbinieki paliks ne tikai zem nabadzības robežas, bet zem 50 procentu nabadzības robežas. Bez visa cita es dzirdu arī, ka šis jautājums vispār vēl nav atrisināts, pat aptuvenā variantā. Es tomēr gribētu dzirdēt konkrētu atbildi, jo nesen notikušajā izglītības darbinieku apspriedē mēs dzirdējām, ka jautājums tiks izlemts, bet cik ilgi skolotāji un skolu darbinieki dzīvos zem nabadzības robežas?/

J.Āboltiņš: */Man tomēr gribētos, lai mūsu tautsaimniecības programmas parādītu, cik stundas ir jāstrādā, lai sasniegtu šo iztikas minimumu un minimālo patērētāja budžetu, kurš pilnīgi garantētu paplašināto ražošanu. Tas ietver veselu preču un pakalpojumu gammu (piemēram, tādus kā augšējā lodveida balsta remonts), paredz transporta izmantošanu utt. Iztikas minimums– tas ir divas trešdaļas no šī budžeta, un par tā saucamo nabadzības robežu, kura tiek izmantota, teiksim, rietumu statistikā, te nekādas runas nevar būt. Tie ir nesalīdzināmi jēdzieni. Tāpēc man ir lūgums pieturēties pie terminoloģijas, kas izklāstīta 34.nolikumā par darba ilgumu.

Tagad, kas saistās ar iztikas minimuma 221 rubli. Valdībai un parlamentam jābūt pietiekami drosmīgiem, lai nodrošinātu tautas atbalstu, lai novestu līdz atbilstībai cenas visā to gammā, pie tam ne tikai pārtikas precēm, bet arī apkurei, elektroenerģijai, pilsētas transportam utt. Bez šīs problēmas atrisinājuma normāla ekonomika nav iespējama. Te pie maksimālām cenu izmaiņām minēts 221 rublis, tas ir, maksimālais iztikas minimums.

Kas attiecas uz pensionāriem un skolotāju darba algām, tad, lai nu kā, mums vienalga trešajā lasījumā būs jāatgriežas pie šīs problēmas, tāpēc ka, atvainojiet, budžeta deficīts radās nevis tāpēc, ka valdība negrib maksāt skolotājiem, bet tāpēc, ka mēs joprojām ļoti gribam atbrīvot visus no nodokļiem un visiem maksājumiem. Jūs zināt, kādas te bija diskusijas. Tāpēc pie šī jautājuma nāksies atgriezties./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Pirmais jautājums ir, kāpēc mēs tomēr esam sadalījuši, teiksim, valūtas ienākumu un izdevumu budžetu, kāpēc mēs to neskatāmies kopā, vai tad tās nav saistītas lietas?

J.Āboltiņš: Tās netiek izskatītas kopā galvenokārt tādēļ, ka šodien vēl joprojām, kā jūs zināt, notiek ārkārtīgi asa un domstarpību pilna diskusija par to, kādi tad būs mūsu saimniekošanas noteikumi eksporta un importa jautājumos. Jūs zināt, no vienas puses, mums draud nedot importa izejvielas, kuras mums ir vajadzīgas apmēram pusotra miljarda rubļu apjomā, tādējādi radot saimniecisku krīzi mūsu ražošanā, milzīgu bezdarbu utt. Tajā pašā laikā, teiksim, saistot šo jautājumu ar mūsu iestāšanos Valūtas komitejā un to lielo 40 procentu atskaitījumu. Par to diskusija turpinās, tādēļ pašlaik vienkārši nebija iespējams tos abus lielumus nolikt uz galda.

A.Kiršteins: Attiecībā uz Izglītības ministrijas budžetu man ir šāds jautājums. Es lasīju, ka virsnieku ģimenēs ir apmēram 19 tūkstoši bērnu, tātad– 30 vidusskolas. No šā budžeta nevar redzēt, kādā veidā šie izdevumi tiek pārlikti uz Savienības kaut kādiem maksājumiem un ko finansēs Latvija? Tas vispār nav atrisināts. Tieši tāds pats jautājums ir par Latvijas kuģniecību. Mani interesē, kam tad tā pieder– Latvijai vai Savienībai un kas atkal finansēs šos līdzekļus?

E.Siliņš: Acīmredzot te ir divi jautājumi, divas puses. Pirmām kārtām– tīri teorētiskā puse. Finansu ministrija nedala budžetu pa skolām, pa atsevišķiem klašu komplektiem un tā tālāk. Tāda metode jau sen ir aizmirsta. Šis jautājums, kā ir sadalīti līdzekļi, vairāk un konkrētāk attiecas uz manu kolēģi Piebalga kungu. Otrkārt, es uzskatu, ka jautājums, bez šaubām, ir aktuāls, bet tas vispirms skars līgumu starp Latviju un Savienību par to, kādus līdzekļus un kam būtu jānodod un no kā jāsaņem.

A.Kiršteins: Te nav nekā iekšā, nav.

E.Siliņš: Šajā gadījumā, es saku, mēs plānojam budžetu nevis par katru skolu, katru klasi, katru audzēkni, bet plānojam kopā pa visu izglītības sistēmu. Saskaņā ar likumu par budžeta tiesībām turpmāka plānošana ir jau katras atsevišķas ministrijas kompetencē.

A.Kiršteins: Un pēdējais konkrētais jautājums. Es apskatījos– Ārlietu ministrijai paredzēti 304 tūkstoši. Ministrija ir prasījusi vienu miljonu 700 tūkstošus, ja es pareizi sapratu. Es saprotu, ka viens kooperatīvs ar 300 tūkstošiem savas ārējās lietas var kārtot, bet nevis Latvijas ministrija.

E.Siliņš: Valdības sēdē, izskatot Ārlietu ministrijas iesniegto tāmi, katrā gadījumā Ārlietu ministrijai pret šo summu pretenziju nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Man Āboltiņa kungam būtu tāds jautājums. Jūs vienmēr uzsverat, ka jaunajās cenās ir iekļauts viss, kas attiecas uz Latvijas lauksaimniecības sadārdzinājumiem, taču mani aprēķini, kas ir priekšā, liecina, ka 29 miljoni par rūpniecības produkciju un 35 miljoni par servisa organizācijām šajās cenās tomēr nav iekļauti. Vai tas ir taisnība?

J.Āboltiņš: Tādā gadījumā nebūtu slikti, ja arī man būtu jūsu aprēķinu eksemplārs, un tad mēs ātrāk varētu atrast kopsaucēju. Kas attiecas uz to, ka varbūt kaut kāds sadārdzinājums cenās arī nav ietverts, tad tas saistīts ar manis jau teikto– tik izšķērdīga dzīvošana, kāda bija līdz šim, nebūs nevienam ne rūpniecībā, ne lauksaimniecībā, ne kultūrā. Tādēļ iedodiet savu eksemplāru, izskatīsim to, es domāju– mēs atradīsim kopsaucēju.

G.Grūbe: Jā, bet es domāju, ka tas ir tieši tāpēc, lai mums nedotu to 361 miljonu, kas vajadzīgs mērķprogrammām.

Vēl ir jautājums par lēmuma Nr.236 likteni. Vai tas jau ir norakts?

J.Āboltiņš: Minētais lēmums ir iestrādāts tajos resursos, kuri šeit ir. Ja šeit paredzētie resursi ir un tos var realizēt, tad nevienam nav ne mazāko iebildumu.

G.Grūbe: Es atvainojos, bet tas taču bija valdības lēmums, ka tos realizēs.

J.Āboltiņš: Grūbes kungs, es atvainojos, republikas valdība pagaidām vēl nedrukā ne naudu, ne arī atļausies kaut kad drukāt naudu, kura nav segta ar ienākumiem no nodokļiem. Tas ir koks ar diviem galiem. Nevar būt parlaments labdabīgs un pateikt– 15 procentu nodoklis, tajā pašā laikā prasot, ka sociālajai sfērai vajag 300 miljonus klāt. Tādēļ šis koks ir ar diviem galiem. Kā jau es teicu, trešajā lasījumā mums pie visiem nodokļiem, pie šā jautājuma vēlreiz ļoti rūpīgi ir jāatgriežas, jāizspriež gan par skolotāju algām, gan par sociālo sfēru, gan par citām lietām.

G.Grūbe: Visbeidzot, trešais jautājums– kā izskaidrojams tas, ka tik pārticīgi tiek finansēts Lauksaimniecības ministrijas pārvaldes apa­rāts?

J.Āboltiņš: Es domāju, ka kolēģis Ģēģers varēs dot paskaidrojumus. Droši vien katrs no mums uzdos tādus jautājumus, es domāju, ka tas ir atsevišķs detalizēts objekts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Lucāns.

J.Lucāns: Man ir tāds jautājums. Budžeta līdzekļi lauksaimniecībai samazinās apmēram pieckārtīgi. Protams, mainās iepirkuma cenas, bet mainās cenas arī citām precēm, mainās nodokļu sistēma. Šajā situācijā es esmu dzirdējis saimniecībās daudz pesimistisku aprēķinu par to, ka nākamajā gadā draud bankrots. Vai ir aprēķināts, apmēram cik lauku lielsaimniecību visa tā rezultātā, protams, ne tikai tā rezultātā, varētu nākamajā gadā bankrotēt?

J.Āboltiņš: Es domāju, ka šis aprēķins vispirms ir jāizdara saimniecībām pašām. Tas, ka ir risks daudzām lielsaimniecībām bankrotēt, tur jums ir pilnīga taisnība. Taču es domāju, ja runājam par bankrota briesmām, tad mums ir jāpasaka līdz galam viss, kādēļ tad tās nav bankrotējušas šodien. Kaut vai tas, ka mēs lieliski zinām– ļoti daudzas lielsaimniecības, sevišķi Rīgas apkārtnē, dzīvoja, ekspluatējot bezmaksas darbaspēku, tas ir, kolhoznieki nemaksāja ienākuma nodokli. Šie cilvēki uz darbu saimniecībā brauca ar sabiedrisko koplietošanas transportu, saņēma relatīvi lielu algu, bet tajā pašā laikā ienākuma nodokli nemaksāja. Protams, tagad, kad visiem būs jāmaksā šis nodoklis, parādās pirmais bankrota risks.

Vēl viens faktors. Daudzās lielsaimniecībās bija attīstīta palīgražošana, tajā skaitā arī rūpnieciskās produkcijas ražošana, kura tika realizēta it kā par valsts mazumtirdzniecības cenām, kurās puse vai vairāk bija ietverts apgrozījuma nodoklis. Taču šo nodokli saimniecības nemaksāja. Atšķirībā no rūpniecības uzņēmumiem minētās saimniecības saņēma ārkārtīgi lielu ienākuma renti. Pašreizējā situācijā šī summa arī krīt ārā. Tāpēc katrā konkrētā gadījumā ir jābūt atbildei, kāda iemesla dēļ kāda saimniecība gatavojas bankrotēt. Katrā ziņā– ne jau lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu dēļ un ne to nodokļu dēļ, ar kuriem aplikta lauksaimnieciskā darbība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Šteins.

V.Šteins: Varbūt es esmu palaidis garām, taču man ir jautājums– vai ir paredzēti kādi koloniālie atskaitījumi PSRS, un kādā mērā tie ir?

J.Āboltiņš: Tas acīmredzot tiešām ir saistīts ar troksni zālē vai slikto akustiku, kura te sliktāka nekā valdības mājā. Tas arī neļāva saklausīt Siliņa kunga teikto, ka attiecības ar PSRS, īstenojot konkrētus mērķus, kopējus pasākumus, ir paredzēts veidot uz līgumu maksājumu pamata. Kopējos pasākumus es nesauktu par koloniāliem maksājumiem.

V.Šteins: Paldies. Otrais jautājums, cik lielā mērā tiek samazināti izdevumi Ministru padomes birokrātiski administratīvā aparāta uzturēšanai?

J.Āboltiņš: Mans kolēģis saka, ka izdevumi Ministru padomē, atšķirībā no citiem, nepieaug.

V.Šteins: Vai ir paredzēts turpināt finansēt Civilās aizsardzības štābu– šo bijušo pensionēto armijas virsnieku, kā lai saka, institūciju?

E.Siliņš: Civilā aizsardzības štāba finansēšanas izdevumi ir pārskatīti. Pagājušajā gadā tie sastādīja vairāk nekā vienu miljardu trīs miljonus rubļu. Tagad tie tiks samazināti trīskārtīgi. Štābam jāizstrādā sava koncepcija par struktūras grozīšanu un par jaunu formējumu veidošanu. Valdībā to es vēl neesmu redzējis. Šie priekšlikumi acīmredzot nav iesniegti, taču tie būs, un izdevumi ir trīskārt mazāki.

J.Āboltiņš: Katrā ziņā Civilās aizsardzības štābam no kaut kādas mistiskas organizācijas, kura paredzēta kaut kādai aizsardzībai no gaisa, jākļūst par veidojumu dažādu jautājumu risināšanai katastrofu gadījumā.

V.Šteins: Vēl pēdējais jautājums– par Valsts drošības komiteju. Vai tiek radīta Latvijas Republikas jauna valsts drošības institūcija, vai mēs finansēsim esošo Valsts drošības komiteju?

E.Siliņš: Jūsu jautājuma pirmā puse pareiza– pilnīgi patstāvīgs Latvijas Republikas orgāns.

V.Šteins: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ministru kungi, paldies! Deputātiem pirms pārtraukuma ir viela pārdomām. Vēl gatavojas uzdot jautājumus deputāti Biķis, Preinbergs, Bērzs, Zatuliviters, Zaščerinskis, Jundzis, Ziedonis un Drobots. Debatēs līdz šim brīdim ir pieteikušies 18 deputāti.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Ja nav citu priekšlikumu, pagaidām citu nav, tad uzdosim jautājumus un atbildēsim uz tiem. Lūdzu– deputāts Biķis.

V.Biķis: Man būs jautājums par 1991.gada prognozēm, proti, attiecībā uz pielikumiem Nr.21 un Nr.22. Pielikumā Nr.22 par būvmontāžu un kapitālā remonta darbu limitiem rakstīts– “kas nodrošināti ar centralizētiem materiāli tehniskiem resursiem”. Šeit es lasu, ka Liepājas rajonam vietējai saimniecībai jaunajās cenās ir paredzēts viens miljons 200 tūkstoši rubļu. Tātad– priekšpēdējā vieta Latvijā. Pielikumā Nr.21 ir kapitālieguldījumi no valsts budžeta asignējumiem viens miljons 250 tūkstoši rubļu. Atkal priekšpēdējā vieta. Ņemot vērā, ka Liepājas rajons ir viens no lielākajiem un, ja padalītu uz vienu cilvēku, tad būtu no divām līdz astoņām reizēm mazāk nekā citos republikas rajonos un pilsētās. Sakarā ar to man jautājums– vai ir kāda programma, lai izlīdzinātu kādu no Kurzemes rajoniem, lai pielīdzinātu Latgalei? Citādāku izskaidrojumu es nevaru atrast.

J.Āboltiņš: Ja es pareizi sapratu jūsu jautājuma jēgu, tad jūs izvirzāt tēzi, ka patlaban tiek mērķtiecīgi darīts tas, lai Liepājas rajonu novestu līdz Latgales pašreiz esošajam līmenim.

V.Biķis: Jā.

J.Āboltiņš: Es skatos attiecībā uz lielumu utt. Liepājas rajons ir apmēram pa vidu– rajonā ir 276,31 iedzīvotājs. Šeit es neredzu tendenci, kas parādītu, ja ņem, ka apmēram 250 ir vidējais. Pielikumā Nr.24 es neredzu tādu mērķtiecīgu tendenci, ka Liepāju speciāli gribētu nolaist.

V.Biķis: Es lūdzu pievērst uzmanību pielikuma Nr.22 ailei– “vietējā saimniecība”.

J.Āboltiņš: Es domāju varbūt tā, es teicu, ka mums nav tādas mērķ­tiecīgas politikas pret Liepājas rajonu. Kas attiecas uz konkrētiem skaitļiem, tad mēs satiksimies un apskatīsim, lai otrajā lasījumā šos jautājumus atrisinātu. Šodien uzreiz es neesmu gatavs diskutēt par skaitļiem.

V.Biķis: Ja drīkst, vēl viens jautājums. Sakiet, lūdzu, kā jums šķiet, vai šādos deficīta apstākļos mēs nevarētu ieekonomēt zināmu summu uz zinātnes rēķina? Proti, es domāju par to pseidozinātnes daļu. Ir taču dažādi institūti, kuri varbūt šodien tautsaimniecībai neko nedod. Tajā skaitā ir arī daļa Ekonomikas institūtu. Vai šeit nevarētu ieekonomēt?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Cienījamo deputāt Kodoliņ un vēl deputāti aizmugurē, pašlaik taču notiek plenārsēde. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Āboltiņš: Jautājumā par zinātni– tātad vispirms “pseido”. Tā mēs varam nonākt pie tā, ka mēs arī visu sabiedrību un visu savu šodienas darbību nosaucam par “pseido”. Es domāju, šo periodu mēs esam pārdzīvojuši. Zinātne tiek izskatīta caur divkāršu sietu. Ir republikas Zinātnes padome, kura izskata cauri. Ir izskatīts jautājums sadarbībā ar ministrijām un resoriem. Tēmas šodien tiek skatītas valdības Ekonomikas komisijā. Es tomēr gribētu atturēties no domas, ka mums taupīšana būtu jāsāk ar zinātni. Turpinot tādā pašā garā, mēs varētu sākt taupīt uz izglītību un tamlīdzīgi. Tas ir jautājums par to, ka zinātnē, tāpat kā visur, ir jāieved kārtība. Tas ir atsevišķs jautājums. Pret to iebildumu nav, taču taupīt uz zinātni šajā gadījumā nebūtu prātīgi, jo mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam.

V.Biķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Man ir jautājums par budžeta izdevumu projektu. Tā 7.lappusē ir pozīcija “reabilitēto personu konfiscētās mantas vērtības apmaksa”.

E.Siliņš: Ne ministrijas, ne resori nav iesniegušas nekādu pieprasījumu par šādu izdevumu apmaksas nepieciešamību 1991.gadā, un budžeta projekts arī neparedz. Taču izvestie cilvēki ir, un norēķins vēl nav noticis. Patiešām, šim mērķim paredzēti 80 miljoni, bet līdz galam tie netiks izmantoti, 1.oktobrī bija iztērēti apmēram 70 miljoni. Mēs ceram, ka no šā gada summām mums paliks apmēram 80 miljoni un mēs tos rezervēsim. Šī summa tiks ieskaitīta speciālā kontā, no kura arī tiks segtas izmaksas reabilitētajiem.

G.Preinbergs: Jūs domājat, ka ar tiem 80 miljoniem pietiks?

E.Siliņš: Mēs tā ceram.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Sakiet, lūdzu, kur šajā budžeta projektā ir ieglabāta arhīvu sistēma, un cik liela summa tai ir paredzēta?

E.Siliņš: Līdz šim mums arhīvu sistēma tika finansēta kopā ar zinātni. Arī šodien tai paredzēti 70 miljoni, kas ietverti zinātnes finansēs.

A.Bērzs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Man ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, apstākļos, kad uzņēmumi nav nodrošināti ar resursiem vai ir nepietiekami apgādāti, kad izstrādāta diezgan stingra nodokļu sistēma, no finansu ministra ziņojuma es dzirdēju, ka arī brīvie līdzekļi no uzņēmumiem tiks pārskaitīti attiecīgajām vajadzībām. Kā tad uzņēmumi vispār varēs pastāvēt?/

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: */Principā, ja mēs ņemsim piemēram Savienības uzņēmumus, kad mēs aprēķinājām jaunos nodokļus, tad iznāca, ka, ja šajā gadā Savienības uzņēmums maksā budžetā 67 procentus no savas peļņas, tad ar jaunajiem nodokļiem, kurus izstrādāja valdība– 58 procentus, tas ir, šajā gadījumā vidēji, atkal vidēji, Savienības uzņēmums varēs dzīvot labāk./

V.Zatuliviters: */Skaidrs, paldies. Laba atbilde. Otrais jautājums. Vai jūs nevarētu pateikt, cik līdzekļu ir plānots tieši 1991.gadam, pie tam atsevišķi valsts aparāta uzturēšanai un atsevišķi– deputātu korpusa uzturēšanai? Šie izdevumi vienmēr tiek doti kopā. Domāju, ka tas nav gluži pareizi. Esiet tik labi, atbildiet, lūdzu./

J.Pupčenoks: */Tad man tagad jāpaskatās./

V.Zatuliviters: */Ja jūs neesat gatavs tūlīt atbildēt, tad varbūt vēlāk./

J.Pupčenoks: */Es jums atbildēšu vēlāk./

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Valdība ienākumu daļā budžetā no ienākuma nodokļa paredz ieņemt 548 miljonus rubļu. Ja ņemam visu summu, kas 1989.gadā izmaksāta algās, un palielinām to par pieauguma procentu, kāds ir bijis deviņos mēnešos, rēķinot ienākuma nodokli vidēji 15 procentus, iznāk, ka ienākumos varētu būt 723 miljoni vai apmēram par 170 miljoniem vairāk. Sakiet, lūdzu, vai valdība paredz ražošanas samazinājumu, algas samazinājumu, vai tā zināmā mērā ir rezerve ienākuma daļā?

J.Pupčenoks: Vispirms nekādā gadījumā nevar skaitīt 15 procentus no visas algas summas, jo, kā jūs zināt, pirmie 100 rubļi netiek aplikti ar nodokli. Mums šodien ir tomēr diezgan liela kategorija cilvēku, kuri nesaņem... mazāk par simtu.

J.Zaščerinskis: Es atvainojos, pirmos 100 rubļus, kuri netiek aplikti ar nodokli, nosedz tā summa, kuru pagājušajā gadā maksāja kolhozi, tas ir, četrus procentus. Tagad tie maksās vismaz 15 procentus.

J.Pupčenoks: Nekādā gadījumā...

J.Zaščerinskis: Un vēl, kā saka, tajā summā, ko es rēķināju, nebija individuālā darba ienākuma, nebija ienākuma no slēgtajām iestādēm. Jāņem arī vērā, ka mums ir diezgan liels tādu ienākumu īpatsvars, kuri pārsniedz 400 rubļus un kur ir vairāk nekā 15 procentu ienākums.

J.Pupčenoks: Mēs, kad rēķinājām šo summu, patiešām ņēmām vērā kolhoznieku algas un to, kas šodien nemaksā tieši to ienākuma nodokli, bet, pēc mūsu aprēķiniem, iznāk– 558. Vai mēs varam kopā ar jums paskatīties šos aprēķinus?

J.Zaščerinskis: Vēl otrs jautājums. Āboltiņa kungs nenoliedza, ka nākamajā gadā var veidoties tāda situācija, ka vismaz 100, ir daži uzskati, ka pat 150 saimniecības, varētu bankrotēt. Āboltiņa kungs atbildēja, ka par to praktiski būtu jādomā pašām saimniecībām. Piekrītu tai domai, bet ko valdība paredz darīt ar tām brīvajām zemes platībām, kuras bankrota rezultātā var rasties, jo vairāk tāpēc, ka uz pārējās zemes ražības pieaugums diezin vai būs tāds, lai nosegtu produkcijas samazinājumu neizmantoto zemju dēļ. Kādus pasākumus valdība plāno, lai nepieļautu, ka netiktu apstrādātas lielas zemes platības?

J.Pupčenoks: Vispirms, ja mēs runājam par budžetu, tad tajā ir paredzēti pāri par 70 miljoniem jauno saimniecību izveidošanai. Mēs ceram, ka jauno zemnieku pulks pieaugs un bankrotējušo saimniecību platībām tomēr atradīsies tie cilvēki, kuri būs ar mieru to zemīti apkopt.

J.Zaščerinskis: Es domāju, ka jāparedz sliktāki rezultāti.

Priekšsēdētājs: Zaščerinska kungs, to jūs varat izteikt debatēs. Lūdzu– vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Neskatoties uz Augstākās padomes Prezidija lēmumu, šeit nav paredzēta Robežapsardzības departamenta finansēšana. Tas gan ir specifisks jautājums, bet es gribētu jautāt, vai jūs varētu pateikt, kur tas ir pazudis?

J.Pupčenoks: Tas, kā saka, ir iekļauts Iekšlietu ministrijas summās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Ziedonis.

I.Ziedonis: Man ir jautājums abiem ministriem. Jautājums ir par to, vai nav pienācis laiks šķirt budžeta dokumentos un arī valsts stratēģijā tādus divus jēdzienus kā kultūras pasākumi un sociālie pasākumi. Jo aiz šā jēdziena “sociālie pasākumi”, ko mēs arī tagad redzam budžetā, tur tīrā veidā kultūras pasākumi nav saprotami, nav redzami nemaz, un man liekas, ka šī formula “sociālie un kultūras pasākumi”, kopā salikti, ir no tiem laikiem, staļinisma laikiem vēl, kad, lai neuzrādītu tautai kultūras ieguldījumu nabadzību, tos vienmēr noslēpa aiz sociāliem pasākumiem. Tagad, teiksim, kultūras un sociālos pasākumos katrs saimnieks ir gudrs ietilpināt ielu asfaltēšanu, pirts celt­niecību. Nu mēs daudz cēlsirdīgāk to darām, mēs ieliekam tur iekšā bērnudārzus. Tas viss, protams, ir vajadzīgs. Es šo jautājumu neuzdodu tāpēc, ka nu varbūt akurāt šinī budžetā būtu nošķirams, bet vai mēs nevarētu jau kultūras un izglītības nodaļā strādāt šajā virzienā un izstrādāt šīs nošķiršanas principus, jo es paredzu, ka to visu nošķirt nav tik viegli.

J.Pupčenoks: Es jums pilnīgi piekrītu, ka laikam ir pienācis tas brīdis, kad kultūra ir jāizņem ārā. Redziet, laikam mūsu vaina ir tā, ka mēs tik ilgi izstrādājam jauno budžeta klasifikāciju. Šodien pagaidām mēs tomēr piemērojam Savienības klasifikāciju, lai gan mūsējā faktiski jau ir gatava, drīz būs. Tajā kultūra noteikti atradīs sev atsevišķu vietu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Drobots.

J.Drobots: */Man ir trīs jautājumi. Pirmais. Budžeta projektā paredzēta kompensācija 649 miljonu rubļu apmērā par dzīves dārdzības pieaugumu, tas ir, ja pārrēķina uz vienu cilvēku, tas būs 250 rubļi mēnesī, bet ģimenē ar četriem cilvēkiem iznāk, ka tāda ģimene mēnesī saņem dotāciju 1000 rubļu apmērā. Jautājums. Kā valdība garantē šīs kompensācijas iedzīvotājiem? Un otrais. Kādos termiņos sagaidāma šo kompensāciju izmaksa?/

J.Pupčenoks: */Pirmkārt, no šiem 649 miljoniem rubļu, kuri paredzēti budžetā… Galīgais kompensāciju mehānisms pagaidām nav izlemts, bet ir tāda doma, ka varēsim no šīs summas kompensēt budžeta iestādes, kompensācijas bērniem. Bez tam pensionāriem, kā ministrs jau teica, kompensācijas tiks izdarītas no sociālā fonda. Tautsaimniecības uzņēmumi un organizācijas sniegs kompensācijas no pašu līdzekļiem. Bet šeit, protams, no šiem 649 miljoniem varētu iznākt kompensācija līdz 100 rubļiem. Es nesapratu, kāpēc jūs teicāt 250 rubļu katram cilvēkam./

J.Drobots: */649 miljonus izdalīt uz 2,8 miljoniem– iznāk…/

J.Pupčenoks: */Tas ir gadā, vēl jādala ar 12./

J.Drobots: */Ak, gadā? Jā, skaidrs. Paldies. Otrais jautājums saistīts ar Siliņa kunga apgalvojumu, ka nepieciešams steidzīgi atrisināt skolotāju un veselības aizsardzības darbinieku darba algas problēmu. Mēs visi zinām, ka skolotāji bija uz streika robežas, un tāda vāja problēmas akcentēšana Siliņa kunga ziņojumā, es domāju, neapmierinās ne skolotājus, ne veselības aizsardzības, ne bērnu pirmsskolas iestāžu darbiniekus. Es gribētu precīzāk uzzināt, kad, kādos apmēros un kādos termiņos tiks atrisināta šī problēma, jo skolotājiem tika doti konkrēti solījumi. Sakarā ar šo pašu gribētos uzzināt ārpusbudžeta fonda likteni, kuru mēs izveidojām vasarā uz alkoholisko dzērienu, cigarešu, alus u.c. cenu paaugstināšanas rēķina./

J.Pupčenoks: */Sākšu ar pēdējo jautājumu. Ārpusbudžeta fonds pārvēršas par akcīzes nodokli, atskaitījumi ārpusbudžeta fondā pārvēršas par akcīzi./

J.Drobots: */Tas ir, pārvēršas par budžeta.../

J.Pupčenoks: */Jums ir absolūta taisnība./

J.Drobots: */Tad mums ir jāatceļ tas iepriekšējais lēmums?/

J.Pupčenoks: */Kāpēc? Mēs vienkārši visas tās izmaksas izdarīsim uz budžeta rēķina./

J.Drobots: */Es pasvītroju, mēs radījām ārpusbudžeta fondu./

J.Pupčenoks: */Absolūti pareizi. Jūs to radījāt tikai vienam – lai, piedodiet, PSR Savienība no mums nepaņemtu naudu no šī ārpusbudžeta fonda. Ja mēs to radītu tūlīt kā akcīzi, tad momentāni daļa aizietu atskaitījumos Savienības budžetā. Mēs ar to vienkārši zaudētu. Iedzīvotāji maksātu paaugstinātās cenas, bet mēs zaudētu daļu naudas. Tāpēc tika ierosināts radīt šo ārpusbudžeta fondu. Šodien, kā redzat, visi ienākumi ienāks mūsu budžetā, un tātad atkritīs nepieciešamība radīt kaut kādu mistifikāciju ārpusbudžeta fonda veidā.

Par skolotāju algām. Šai problēmai…/

J.Drobots */Ne tikai skolotāju, bet arī veselības aizsardzības, bērnu pirmsskolas iestāžu, kultūras darbinieku./

J.Pupčenoks: */Valdība ne vienu reizi vien apspriedusi šo jautājumu. Jautājums ir ļoti smags. Izejot no iepriekšējā budžeta, valdības variantā, tāds paaugstinājums nav paredzēts, izņemot kompensāciju sakarā ar cenu paaugstināšanos. Bet, ja šodien sabiedrībā radusies spriedze, tad dabiski, šo jautājumu kaut kādā veidā nāksies risināt. Un šeit mēs ceram, ka kopā ar Apvienoto budžeta komisiju un citām Augstākās padomes komisijām nāksies meklēt, varbūt kaut kur samazināt izdevumus. Piemēram, tiem pašiem kapitālieguldījumiem vai vēl kaut kādu pantu un daļēji novirzīt tos darba algu paaugstināšanai. Tas būtu viens ceļš. Vai otrs variants– vēlreiz, kā jau teica Āboltiņa kungs, pārskatīt varbūt kaut kādu nodokli./

J.Drobots: */Precīzāk termiņus nevarat nosaukt? Kādos termiņos tas var tikt izlemts? Jo cilvēki gaida, viņiem apsolīts./

J.Pupčenoks: */Es domāju, ka no 1.janvāra šo jautājumu vajadzētu izlemt./

J.Drobots: */Man ir trešais jautājums./

Priekšsēdētājs: Deputāt Drobot, jūs tik ilgi diskutējat, ka jūsu palikšana pie mikrofona jau paliek nepieklājīga. Lūdzu. Te ir vairāk nekā trīs jautājumi.

J.Drobots: */Es lūdzu uzreiz trīs jautājumus./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

J.Drobots: */Trešais jautājums. Iesniegtais budžeta projekts, protams, saistīts ar cenu politiku. Sakarā ar to es mūsu budžeta projektu redzu kā naudas izsūkšanas no iedzīvotājiem politiku. Vai šī politika nav saistīta ar republikāniskās valūtas ieviešanu? Vai man ir pamats tā domāt?/

J.Pupčenoks: */Domāju, ka šeit sakara nav./

J.Drobots: */Nav? Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies, ministru kungi. Mēs varam pāriet pie debatēm. Debatēs pieteikušies 22 runātāji. Ir ierosinājums, vismaz man, debates saīsināt līdz septiņām minūtēm.

Lūdzu– deputāte Zeile.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos, es ļoti gribētu vārdu Apvienotās budžeta komisijas ziņojuma nolasīšanai.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Lūdzu– vārds deputātei Zeilei Apvienotās budžeta komisijas ziņojuma nolasīšanai.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti, cienītie valdības locekļi, klāt­esošie! Par budžetu ir ļoti sakāpināta interese, tāpēc arī tika izveidota Apvienotā budžeta komisija, kura 1991.gada budžetu izskatītu Augstākajā padomē un iesniegtu plenārsēdē turpmākai apspriešanai un apstiprināšanai.

Ko es gribētu no Budžeta komisijas viedokļa teikt par 1991.gada budžetu? Es gribētu, lai klausītāji, kas šodien dzird mūsu pārraidi, saprastu, ka 1991.gada budžets Latvijas Republikai ir ārkārtējs budžets, tas ir budžets, kurš tiek veidots un tiks realizēts, es gribētu teikt, ārkārtējos apstākļos.

Pirmām kārtām, valstiskās neatkarības praktiskā atgūšana sakrīt ar vispārēju Padomju Savienības krīzi– politisko, ekonomisko, sociālo un ekoloģisko. PSRS budžeta deficīts, kuru tā ar dažādām metodēm, slēptām un atklātām, pārliek uz republiku pleciem ar cenu politiku, ar centralizētu norēķinu kontroli ar bankas sistēmas starpniecību, hipertrofēto emisiju un citiem faktoriem, kuri, kā saka, ir graujoši un atstāj iespaidu uz jebkuru no savienotajām republikām. Rubļa pirktspēja katastrofāli krītas, naudas apgrozības un kredīta sistēma ir sabrukusi, ārvalstu kredītu parādi sasnieguši tādus apmērus, ka eksperti ir spiesti atzīt– PSRS zaudē savu ekonomisko neatkarību un nonāk ārzemju kapitāla atkarībā.

Kā šādos apstākļos Latvijas Republikas valdība ir centusies veidot mūsu budžetu? Pirmām kārtām, ieviešot patstāvīgu nodokļu sistēmu. Patstāvīga nodokļu sistēma ir viena no būtiskākajām valstiskās neatkarības pazīmēm ekonomikā. Tāpēc arī PSRS kategoriski vēršas pret šo patstāvību un brīdina, ka neatkarīga nodokļu sistēma ir tikai PSRS prerogatīva. Šī patstāvīgā nodokļu sistēma vēl būs sūri jāaizstāv– gan pret PSRS centrālajiem resoriem, gan pret iekšējiem PSRS piekritējiem mūsu republikā. Te es gribu pateikt vienu– neslēpsimies taču un pateiksim skaidri un gaiši, ka republikā veidojas ļoti liela opozīcija saimnieciskajā darbībā. Opozīcija ir ieinteresēta saglabāt Savienības pakļautības uzņēmumus, apvienot tos vienotā orgānā, veidot patstāvīgu banku un arī nodokļus. Cik man jau ir zināms, paredz, ka daļu skaitīs uz Savienības budžetu. Ar pilnu atbildības sajūtu jāpasaka– ja tā būs realitāte, tad republikas budžets būs spiests spert attiecīgus soļus, lai atbildētu uz šādu republikas ienākumus graujošu pasākumu. Ja vēl izveidosies banka, kurā, kā saka, nekādas kontroles mums nebūs, ja paredzēts bankas veidot karaspēka daļās, tad tas ir iekšējs Trojas zirgs, kas republikas ekonomiku un finansu sistēmu var būtiski sagraut.

Latvijas Republikas centieni veidot patstāvīgas cenas kā pamatu ekonomikas visu posmu patstāvīgai, rentablai funkcionēšanai arī izraisa centra iebildumus ar savu cenu politiku, tas ir, paceļ izejvielu cenas un stingri reglamentē gatavās produkcijas cenas. Tādā veidā gandrīz 60 miljardus rubļu lielais PSRS budžeta deficīts tiek nolikts uz savienoto republiku pleciem un tikai 13 miljardus rubļu sedz pati PSRS. Tādā gadījumā Latvija arī ir ietverta šajā graujošajā kaitnieciskajā sistēmā un līdz ar to zaudē savus ienākumus. Saimniecisko organizāciju centienus veidot horizontālos sakarus ar saviem partneriem, norēķinos ieviešot līgumcenas, bloķē PSRS bankas, bieži atgriežot tos maksājumu uzdevumus vai maksājumu pieprasījumus, kuros ir atsauce uz šīm līgumcenām.

Latvija 1991.gadā pilnībā vēl ir atkarīga no PSRS naudas emisijas un kredīta resursu ziņā. Kad un kurā brīdī šo mehānismu var ieslēgt– to praktiski prognozēt nav iespējams. Jāatzīmē vēl, ka PSRS krājbanka ir paņēmusi Latvijas iedzīvotāju noguldījumus 3,5 miljardu rubļu apmērā, par kuriem nav nekādas garantijas, ka tos varēs saņemt visu laiku, jo arī tas saistās ar skaidro naudu, ko šim nolūkam republikai atvēl PSRS Valsts banka kā pastiprinājumu krājbankām tajā brīdī, kad noguldījumu izmaksas pārsniedz iemaksas.

Paralēli patstāvīga budžeta veidošanai ir jāiet uz patstāvīgu banku sistēmu un tās reorganizāciju. Jāreorganizē kredīta sistēma un jādomā par patstāvīgas naudas sistēmas un apgrozības veidošanu. No šā aspekta raugoties, ir būtiski jāapsver jautājums par tā sauktās baltās naudas ieviešanu, vai tā savu laiku jau nav nokavējusi. Tādēļ ar to saistītie izdevumi var izrādīties pilnīgi lieki, vējā izmesta nauda, ja mēs nevaram prognozēt, kurā brīdī Padomju Savienība veiks rubļa reformu.

Šobrīd budžeta ieņēmumu daļa ir veidota tikai no nodokļiem, vadoties pēc tiem nosacījumiem, kādi bija likumprojekta paketē līdz tam brīdim, kad to sāka izskatīt. Nodokļu izskatīšanas gaitā nosacījumi ir kļuvuši krietni atvieglotāki. Dažs labs nodoklis ir vispār noraidīts, piemēram, sarīkojumu nodoklis. Tas viss ir noticis tādēļ, ka deputāti ir vēlējušies radīt pēc iespējas lielākam entuziastu lokam iespējami labvēlīgākas starta pozīcijas saimnieciskās darbības sākšanai. Tas ir labi. Taču ir arī medaļas otra puse. Jau šodien no prognozētiem ienākumiem ir aizgājuši prom apmēram 650–700 miljoni rubļu.

Kā liels trūkums budžeta projekta izskatīšanā jāuzskata tas, ka šajā brīdī nav zināmas, kādas būs pārtikas un nepārtikas preču cenas un tarifi 1991.gadā. Lai uz atsevišķu uzņēmumu– etalonu bāzes varētu modelēt, kā šie nodokļi ietekmēs uzņēmumu saimniecisko darbību, rentabilitāti. Tas pats attiecas arī uz iedzīvotājiem. Tāpēc vispār par budžeta ieņēmumu daļas kaut cik relatīvu stabilitāti varēs runāt tikai pēc tam, kad tie būs pieņemti galīgā variantā. Budžeta projekta ieņēmumu daļā nav paredzēti nekādi citi ienākumu avoti, tāpēc ka šajā brīdī to ienākšana republikas budžetā nav nodrošināta. Tie ir ienākumi no tranzītoperācijām, ostām un dzelzceļa.

Attiecības ar armiju. Jā, visi mēs gribam redzēt neitrālu, no armijas brīvu Latviju. Taču, kamēr armija vēl ir šeit un PSRS tikai gatavojas veikt demilitarizācijas programmu pašā Padomju Savienībā, republikai ir jāstājas stingrās ekonomiskās attiecībās ar to. Armijai ir jāmaksā Latvijai par tiem zaudējumiem, ko tās atrašanās nodara Latvijas tautsaimniecībai. Minimālo ikgadējo zaudējumu aprēķins ir bezgala vienkāršs: nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju sastāda apmēram 2600 rubļu, tagad tas nedaudz krītas. Cik Latvijā ir armijas cilvēku un cik ir ar to saistīto cilvēku, tik daudz arī ir jāiekasē no armijas. Vai arī var būt cita pieeja. Latvija ir tāda teritorija, kur praktiski visi var ieiet saimnieciskajā apritē. Uz vienu kvadrātkilometru Latvija pašreiz ražo 1762 rubļus. Cik lielu teritoriju šodien aizņem armija– tā būtu minimālā daļa, ko varētu prasīt tās līdzdalībai republikas budžetā.

Milzīgs Latvijas ieņēmumu avots ir tās unikālais ģeopolitiskais stāvoklis. Ieņēmumi no tranzīta mūsu budžetam joprojām vēl iet garām. Tāpēc par to vistuvākajā laikā jādomā gan valdībai, gan Augstākajai padomei it īpaši, kad mēs stājamies sarunās vai nu ar Krieviju, vai ar Padomju Savienību.

Republikā ir simtiem tā saukto Savienības organizāciju un iestāžu: konstruktoru biroji, zinātniski pētnieciskie institūti, filiāles, dažādi pārvaldes orgāni utt., kuri skaitās budžeta organizācijas, tiek finansētas no Savienības budžeta un kurās šobrīd nav nekādu attiecību ar republikas budžetu. Taču tajās strādā cilvēki, kuri lieto mūsu infra­struktūru, patērē mūsu preces utt. Vai tiešām mēs nevaram atrast kaut kādu veidu, lai arī šīs organizācijas kā līdzdalīgas piesaistītu republikas budžeta ieņēmumos.

Budžets ir sastādīts ar nulles variantu– ieņēmumi ir vienlīdzīgi izdevumiem. Kāpēc? Šeit ir vairāki motīvi. Pirmkārt, manuprāt, valdība rēķinājās ar to, ka tāds variants, raugoties no politiskiem apsvērumiem, ir labāks. Uzsākot sarunas ar PSRS, ir svarīgi, ja republikas budžets ir bez deficīta. Otrkārt, ekonomiskie apstākļi. Budžeta deficītu, ja plāno, tad tas ir jāsedz vai nu ar papildu naudas emisiju, kad mēs esam pilnīgi atkarīgi no PSRS Valsts bankas un tāpēc ir riskanti to darīt, vai arī var izlaist iekšējā aizņēmuma obligācijas. Taču par pašreizējiem rubļiem to darīt būtu liels absurds. Tātad mēs rēķināmies ar to, kas mums ir, un tie ir mūsu ieņēmumi.

Tālāk– par izdevumu daļu. Vispirms ir jautājums metodoloģiskajā ziņā. Šeit ir iesniegts republikas valsts budžets. Pašpārvaldes budžeti, kā jūs zināt, ir tikai projekta līmenī, un pašpārvaldes budžeti gaida vēl vienu papildu pantu– kādas būs attiecības ar republikas budžetu un kādas tiem būs papildu dotācijas. Tomēr mēs redzam, ka kopbudžets veidosies apmēram šādi: 2,95 miljardi rubļu republikas budžets plus 0,9 pašpārvaldes budžets, tas ir, 3,85 miljardi rubļu.

Budžeta komisija ļoti centās un gribēja izdarīt struktūrpolitikas salīdzinošu analīzi finansiālā ziņā. Taču, tā kā mēs tikai šorīt no rīta saņēmām valdības iesniegto dokumentu par 1989.gada budžeta plāna izpildi, mums šādas iespējas salīdzināt ar republikas nākamā gada budžetu nav. No otras puses, man arvien vairāk rodas pārliecība, ka tāda salīdzināšana mums neko nedos, jo 1989.gada nosacījumi un cenas un 1991.gada cenas nav salīdzināmi lielumi. Drīzāk gan varētu būt, ka 1991.gada budžets un tā izdevumu struktūra kļūs par bāzi, ar kuru varēs salīdzināt nākamo periodu budžetus.

Analizējot republikas valsts budžeta izdevumu daļu, vispirms ir jānoskaidro, kā budžets veicina pāreju uz tirgus ekonomiku, vai arī tas turpina sadales un pārdales mehānismu, kāds bija cieņā un godā iepriekšējos gados. Izdevumi pēc to funkcionēšanas nozīmes sadalās šādi: tautsaimniecības finansēšanai ir paredzēti 800 miljoni rubļu vai 27,1 procents no visa budžeta; otrais– sociālo un kultūras pasākumu finansēšana– 520,3 miljoni rubļu vai 17,6 procenti; zinātnei un kultūrai– 73,6 miljoni rubļu vai 2,4 procenti; valsts varas, pārvaldes iestāžu, tiesu un administratīvo iestāžu finansēšanai– 255,3 miljoni rubļu vai 8,6 procenti. Kādas te ir principiālas nostādnes un ko šajā sakarā pēc būtības varētu pateikt par minēto sadalījumu?

Es jau iepriekš gribu atrunāt, ka Budžeta komisija ir saņēmusi biezu mapi ar apmēram 36 vēstulēm no ministrijām un dažādām citām organizācijām. Vēstules lūdz izskatīt Budžeta komisijā sais­tībā ar 1991.gada budžetu. Patlaban šos jautājumus es neskatīšu, jo uzskatu, ka ir pirmais lasījums, kurā mēs runāsim par principiālām lietām. Attiecīgi otrajam lasījumam tad sagatavosim visus šos jautājumus, kurus izvirza mūsu ministrijas un pārējās organizācijas.

Tātad ko var teikt par šo struktūru? Vispirms jāsaka tā, ka 800 miljoni rubļu, to skaitā 357 miljoni mums ir paredzēti kapitālieguldījumiem vai 12 procenti no visas budžeta summas un 44,6 procenti no visas tautsaimniecības finansēšanai atvēlētās summas. Jāsaka, tas ir liels kapitālieguldījumu īpatsvars, un tie paredzēti galvenokārt pārejošu objektu celtniecības darbu finansēšanai. Izvirzās pirmā nopietnā problēma, kāda daļa no šīs summas būtu jābūvē uz budžeta rēķina un vai nevar to daļu pārslēgt uz kreditēšanu. Tātad mums ir nepieciešams zināt kredīta resursu prognozi un kredīta pieprasījumu tautsaimniecības nozarēs. Budžeta komisija uzskata, ka daļu no līdzekļiem, kuri paredzēti kapitālieguldījumu finansēšanai, vai nu pusi, vai trešo daļu, var novirzīt kā kredīta resursu avotu Latvijas Bankai statutārā fonda veidošanai un līdz ar to daļu no ražošanas nozīmes objektiem nevis finansēt, bet kreditēt. Protams, šogad tas varbūt būs grūti izdarāms, bet ar to vistuvākajā mūsu nākotnē tiek likts pamats daudzmaz stabilai kredīta sistēmai. Tad, kad dibinājām Latvijas Banku, mēs likumā ierakstījām, ka katru gadu no budžeta tomēr dosim šīs bankas statūtu fonda veidošanai. Pašreiz budžeta projekts tādu daļu neparedz.

Attiecībā uz sociālo un kultūras pasākumu finansēšanu, atbildot kolēģim Imantam Ziedonim, gribētu sniegt sīkāku kopējās summas– 520 miljoni rubļu– sadalījuma atšifrējumu. Izglītībai no tās ir paredzēti 232 miljoni rubļu jeb 7,8 procenti, kultūrai, mākslai (šeit vēl ir pielikti klāt radio un televīzija)– 86 miljoni rubļu jeb 2,9 procenti no visiem budžeta izdevumiem. Veselības aizsardzībai– 181 miljons rubļu jeb 6,2 procenti, fiziskajai kultūrai– 4,9 miljoni rubļu jeb 0,2 procenti, sociālajai nodrošināšanai– 15,4 miljoni rubļu jeb 0,5 procenti. Kā jau es teicu, viss kopā no budžeta tas sastāda 17,6 procentus.

Tātad budžeta projekta sastādītāji tomēr nav varējuši principiāli mainīt savas pozīcijas attiecībā uz sociālo sfēru. Tā atkal tiek finansēta pēc pārpalikuma principa. Tikai tagad arvien biežāk atskan runas par to, ka vispirms naudiņu vajag nopelnīt un tikai pēc tam tērēt. Ja mēs izrēķinām no republikas budžeta atvēlētos līdzekļus, rēķinot uz vienu iedzīvotāju 1991.gadā, tad skaitļi ir aptuveni šādi: visiem šiem mērķiem paredzam tikai 203 rubļus. Tajā skaitā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, izglītībai– 90 rubļus, kultūrai– 33 rubļus, veselības aizsardzībai– 70 rubļus un fiziskajai kultūrai– pat mazāk nekā 2 rubļus.

Neskatoties uz to, ka mūsu nacionālā ienākuma ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju slīd, tad tomēr tas paliek kaut kur 2500 rubļu apmērā. Tātad domāju, ka sociālā sfēra tomēr ir saņēmusi nepelnīti maz. Sociālās sfēras finansēšanas apjoms sakarā ar cenu pieaugumu daudzos gadījumos, pārrēķinot salīdzināmās cenās, ir zemāks nekā 1990.gadā. Ja mēs sludinām pāreju uz tirgus ekonomiku, tad arvien mazāku lomu budžets sāk spēlēt sadales un pārdales procesos, bet pastiprināsies budžeta kā sociālā garanta loma, kā instrumenta, kurš uztur sabiedrības garīgo un intelektuālo potenciālu, kalpo par ekonomikas humanizācijas līdzekli. Raugoties no šā aspekta, 1991.gada budžets mūs var maz apmierināt.

Trešā ļoti liela izdevumu daļa– valsts varas, pārvaldes iestāžu, tiesu un administratīvo iestāžu finansējumi. Jā, tā ir 255 miljoni rubļu, un no budžeta sastāda gandrīz vai deviņus procentus. Es ļoti gribētu jums sniegt šā kopējā panta izrēķināto sadalījumu. Sadalījums šeit ir tāds: valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanai– 65 miljoni jeb 2,2 procenti, tiesu iestāžu uzturēšanai– 12,2 miljoni jeb 0,4 procenti un kārtības sargāšanas iestāžu uzturēšanai– 177,9 miljoni jeb seši procenti. Tātad jūs redzat, ka šīs struktūras tomēr ir jāšķiro. Šodienas apstākļos, es domāju, pilnīgi pamatota ir to izdevumu daļa, kas paredzēta Latvijas Republikas jaunajām valsts struktūrām un ir saistīta ar tām. Pirmām kārtām es domāju, ka visiem spēkiem jāatbalsta mūsu Iekšlietu ministrija. Mums jādomā par savas robežas izveidošanu, par muitu, Muitas departamentu un tā tālāk. Ja mēs kopumā izrēķinām šos izdevumus uz vienu iedzīvotāju, tad tas sastāda deviņus rubļus uz vienu iedzīvotāju.

Par valsts varas un pārvaldes iestāžu uzturēšanu. Jā, tās ir ministrijas, valdības administrācija, tā ir Augstākā padome. Bez šaubām, to uzturēšanai paredzētie izdevumi arī ir lieli. Ja runājam par ministrijām, tad vislielākie izdevumi ir Lauksaimniecības ministrijai– gandrīz 13 miljoni rubļu, Ekonomikas ministrijai– 2,5 miljoni rubļu, Finansu ministrijai– 4,7, Finansu pārvaldei, Finansu inspekcijai, kuru mēs izveidojām un kura, es domāju, ir ļoti vajadzīga,– 8 miljoni rubļu. Valsts statistikas komitejai vajag 3,1 miljonu rubļu. Sabiedrību, bez šaubām, interesē, cik tad izmaksā valdība un Augstākā padome. Pateiksim to. Valdības administratīvie izdevumi ir četri miljoni rubļu, Augstākā padome izmaksā 6,7 miljonus rubļu. Vēl gribu komentēt divus izdevumu posteņus– Budžeta komisija no šiem pārvaldes izdevumiem kārtības sargāšanas iestāžu uzturēšanai izņem 41,7 miljonus rubļu, kas, kā noskaidrojās, ir paredzēti drošības komitejas finansēšanai. Kamēr nav skaidrs jautājums par to, kas notiks ar drošības komitejas reorganizāciju, mēs uzskatījām, ka tā ir jāiekļauj kopējā finansiālajā apritē un nav jāfinansē no republikas budžeta.

Civilās aizsardzības štābam paredzēts viens miljons rubļu. Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1990.gada 19.jūnija lēmumu, ir izveidota darba grupa, kuru vada Augstākās padomes deputāts Georgs Andrejevs. Grupa analizē šīs aizsardzības sistēmas reorganizāciju, kā to pārveidot par ārkārtējās gatavības sistēmu, kura paredzēta iedzīvotāju glābšanai un tautsaimniecības nodrošināšanai avāriju un dabas katastrofu gadījumos. Tehnisko būvju, kurās ir spēcīga patstāvīga sakaru sistēma, uzturēšanai tehniskā kārtībā, tātad kā minimums tiek prasīts viens miljons rubļu. Taču es vēlreiz saku, ka deputātu komisija šo jautājumu pēta, un šo jautājumu mēs varam vēl skatīt papildus.

Vēl viena problēma– budžeta izdevumu 50.pantā, kur jūs redzat, ka iedzīvotājiem ir paredzēta kompensācija 649 miljoni rubļu sakarā ar cenu paaugstināšanu pārtikas produktiem. Budžeta komisija uzskata, ka šo kompensācijas fondu racionālāk būtu izlietot, nevis sadalot visiem iedzīvotājiem, jo tad jādiferencē, kāds materiālais stāvoklis un darba algas līmenis ir sabiedrības tai vai citai daļai, bet ka būtu lietderīgi daļu no kompensācijas fonda izmantot sociālās sfēras darbinieku darba algas palielināšanai, es vēlreiz uzsveru– visas sociālās sfēras. Te es vispirms redzu izglītību, pēc tam otro– veselības aizsardzību, trešo– kultūru un ceturto– sociālās nodrošināšanas iestāžu darbiniekus. Tāpēc es negribu kavēt jūsu uzmanību un analizēt, kāda gadu desmitiem ir bijusi starpība starp materiālās sfēras ražošanas darbinieku darba algām un kultūras, izglītības un veselības aizsardzības iestāžu darbinieku darba algām. Tikai gribu pateikt vienu tendenci, ka šķēre starp ražošanas sfēras un sociālās sfēras darbinieku darba algām nav tuvinājusies, bet visu laiku vērsusies arvien lielāka un lielāka.

Šodien starpība starp darba algu sociālajā sfērā un materiālās ražošanas sfērā jau ir vairākkārtīga. Tāpēc es piedāvāju šādu struktūru: izglītības darbinieku algām prasa 180 miljonu rubļu, 66 miljoni sakarā ar 37 procentu atskaitījumiem, 47 miljoni stipendijām, kuras paredzēts paaugstināt un, bez šaubām, ēdināšanas izmaksas internātskolās.

Veselības aizsardzībai 100 miljoni algām, 37 procenti pieskaitījumi apdrošināšanai un 37 miljoni ēdināšanas izmaksai. Sociālās nodrošināšanas sistēmas darbiniekiem attiecīgi 4, 1 un 10 miljoni. Pārvaldes aparātam– aptieku pārvaldei– tāpat ir paredzēts šis pielikums, kas sastāda 556 miljonus rubļu. Paliek vēl jautājums par to, ko darīt. Tātad pensijas mēs esam palielinājuši, un šis faktiski ir pensiju budžets, tur tātad ļoti solīda summa. Ko darīt ar bērniem? Šeit ir divi dažādi viedokļi. Viena daļa uzskata, ka visiem bērniem būtu arī jāpieņem piemaksas no kompensācijas fonda, tātad– izrēķinot uz galviņām. Vai otra pieeja varētu būt tāda. Mums ģimenēs ir bērni. Tātad, no vienas puses, vecāki saņem kompensāciju no ražošanas sfēras, tas ir, no saviem uzņēmumiem, no otras puses– tātad skolotāji, mediķi utt., abi bērnu vecāki ir saņēmuši algu paaugstinājumu. Par kompensāciju bērniem varētu būt runa vai nu daudzbērnu ģimenēm, vai ģimenēm, kuras, var teikt, tiešām nabadzīgi dzīvo. Taču tad visiem jāskatās, kā budžets to turēs.

Nobeigumā– vai plašās sociālās sfēras ietvaros ir rezerves? Jā, nenoliedzami ir. Gadu desmitiem esam pieraduši pie tradicionālajām attiecību formām. Mēģināsim lauzt stereotipus. Pirmkārt, izglītībā šodien mazefektīva kļuvusi neklātienes apmācība. Pārāk plašas ir vakara nodaļas. Varētu ieviest eksternu kategorijas institūciju, un izdevumi līdz ar to samazinātos. Visās nozarēs ir savairojušies dažādi kursi. Šo nozaru kursu uzturēšanas pasākumi 1991.gadā izmaksās trīs miljonus rubļu. Kas tie par kursiem, cik tie efektīvi? Uz šo jautājumu jāatbild tiem ministriem, kuru sistēmā minētie kursi darbojas. Otrkārt, vēl lielākus izdevumus prasa metodiskie kabineti. Kopā visā republikā metodisko kabinetu sistēma sastāda gandrīz vai astoņus miljonus rubļu. Vai tie šodien vajadzīgi un kādās attiecībās tie var stāties ar kontingentu, kas saņem metodisko kabinetu pakalpojumus? Visām ministrijām ir skaidri jāpasaka: mainiet šo sistēmu, neturiet vecas, šodienas apstākļiem neatbilstošas formas, meklējiet jaunas savstarpējās attiecības.

Gribu pateikt vēl vienu aspektu. Tātad izdevumu daļa izteikti ir sadalīta pa ministrijām un ministriju ietvaros funkcionālā griezumā. Taču deputāti pamatoti izsaka interesi un vēlmi, ka budžetā vajadzētu būt vēl vienam aspektam– un tas būtu mērķprogrammu aspekts. Latvija, kurai ir izteikta pieredze mērķprogrammu izstrādāšanā visgrūtākajā periodā, kad, kā saka, mēs veidojām mērķprogrammas centralizācijas apstākļos, tad kāpēc tad, kad mums ir patstāvīgs republikas budžets, mēs atmetam mērķprogrammu principu? Jo šādā veidā, ja nav skaidri formulēts, kādām vajadzībām aiziet tā vai cita budžeta izdevumu daļa, ir ļoti grūti kontrolēt. No mērķprogrammām kā nacionālo programmu es gribētu minēt vienīgi AIDS profilaksi. Cik līdzekļu no Veselības aizsardzības ministrijai un citām ministrijām paredzētajiem izdevumiem šodien aiziet tieši AIDS profilaksei? Vai kāds to var pateikt? Diez vai. Ļoti konkrētus programmas pasākumus konferencē izvirzīja organizācija “Glābiet bērnus Latvijā”.

Trešais, ko es vēl gribētu minēt,– tautsaimniecības programmas politika attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem, ar atrunu, ka 1991.gadā, ja es pareizi atceros, šīs programmas izstrādei vajadzēs 70 vai 80 tūkstošus rubļu. Es atvainojos, ja mani atmiņa neviļ, šī programma– Latvijas iedzīvotāji– republikā tiek izstrādāta vismaz jau 10–15 gadus. Taču, no otras puses, nekas nav teikts par tādu ļoti svarīgu lietu kā latviešu nācijas glābšanas programma. Ja mēs apzināmies, ka dzimstības rādītājos no dabiskā pieauguma tikai labi ja 30 procenti ir latvieši, tad skaidri un gaiši redzams, ka mums ir vajadzīgi vismaz divi trīs pasākumi, kas veicinātu latviešu dzimstību, un vairāk arī nekas.

Tātad par programmu “Latgale”. Tad, kad Augstākajā padomē septembrī un oktobrī sarosījās deputāti, bez šaubām, budžeta izstrāde gāja jau pilnā sparā. Tāpēc šodien parādīt Latgales daļu mums ir ļoti sarežģīti.

Nobeigumā gribu teikt– lai izlemtu jautājumu par to, kādam jābūt republikas budžetam, deputāti vēlas šādu papildu informāciju: pirmkārt, Augstākās padomes deputātus nepieciešams iepazīstināt ar cenu un tarifu sistēmu, kas stāsies spēkā 1991.gada 1.janvārī; otrkārt, te jau izskanēja jautājums– un to skatījās arī Budžeta komisija–, ka Augstākajā padomē nav priekšstata par to, kāds 1991.gadā būs republikas valūtas budžets. Tāpēc mēs ļoti lūdzam valdību iesniegt izskatīšanai un apstiprināšanai 1991.gada valūtas budžetu par ieņēmumiem un izdevumiem. Lai kompleksi lemtu jautājumu par budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu, Augstākās padomes Apvienotajai budžeta komisijai iesniegt 1991.gada kredīta resursu un to izmantošanas prognozei tautsaimniecības nozarēs, kā arī to objektu sarakstu, kuru celtniecība 1991.gadā tiks finansēta no republikas valsts budžeta.

Un pašās beigās gribētu pateikt par to dokumentu, kas mums ir iesniegts. Tātad ir iesniegts republikas valsts budžetam projekts, kurš sastāv faktiski no diviem punktiem, un klāt ir pielikums, kurā norādīti izdevumi. Deputāti tātad ierosina tomēr šo likumprojektu par budžetu izvērst un svarīgākos punktus izdevumu un ieņēmumu daļā formulēt kā likuma punktus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par debatēm bija viens ierosinājums– debates saīsināt līdz septiņām minūtēm. Ja citu ierosinājumu nav, tad ierosinājumu– piecas minūtes– es nelikšu uz balsošanu, jo, runājot par budžetu, to praktiski nevar ievērot. Debatēs ir pieteikušies 24 cilvēki, tas prasīs vairāk nekā stundu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 115. Lūdzu balsojam par debašu saīsināšanu līdz septiņām minūtēm. Ja kāds var izteikties īsāk, protams, tas ir atļauts. Rezultāts: 68. Ar balsojošo vairākumu debates– septiņas minūtes, pēc septiņām minūtēm tātad debates tiek pārtrauktas. Es jau teicu, ka pieteikušies bija 22, tagad jau ir 24 cilvēki. Ja viss mums noritētu labi, tad debates ilgtu līdz plenārsēdes beigām.

Pirmajam vārds deputātam Ozolam.

I.Ozols: Cienītie radioklausītāji, kolēģi deputāti, valdības locekļi, klātesošie! Atļaujiet mūsu apspriežamo budžeta projektu vērtēt Latvijas Republikas tautsaimniecības politikas attīstības 1995.gada prognožu kontekstā. Ievadā varbūt atcerēsimies, ka šodien pirmo reizi pēc 50 gadiem mēs apspriežam pilnīgi patstāvīgu republikas budžetu, kad ar izstieptu roku negaidām dotācijas un neko nepārskaitām citas valsts budžetā. Šodien praktiski mēs otru reizi skatām pilnīgi patstāvīgu suverēnās Latvijas Republikas budžetu.

Tagad konkrēti par Ministru padomes iesniegtajām prognozēm un tautsaimniecības attīstības programmu. Pirmajā pielikumā, kā Āboltiņa kungs atzīmēja, starp svarīgākajiem valsts uzdevumiem Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanai pārejas periodā uz tirgus ekonomiku sociālajā sfērā ir atzīmēta darba samaksas reforma. Es šajā vispārējā privatizācijas un tirgus ekonomikas gaisotnē gaidīju, ka arī darba samaksa, darba novērtējums atradīs cienīgu vietu privatizācijas, darba un tirgus ekonomikas politikā. Par nožēlošanu, tas tā nav noticis. Tautsaimniecības attīstības programmā, kuru esam saņēmuši vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, ir tikai viena frāze– valdība nosaka minimālo darba algu. Tajā pašā laikā 1991.gada prognozēs– 18.lappusē– atzīmēts, ka dārdzība paaugstināsies, iztikas minimuma līmenis, salīdzinot ar 1990.gadu, palielināsies 1,5 reizes. Skatot to caur budžeta prizmu, mēs varam viennozīmīgi konstatēt, ka galvenos iztikas novērtējumos, tas ir, darba algas novērtējumā, mēs, it sevišķi sociālās un kultūras sfēras pārstāvji, par nožēlošanu, atpaliksim no dārdzības vidējā pieauguma. Pie šā jautājuma es negribētu dziļāk pakavēties, jo iepriekšējie runātāji, Zeiles kundze to jau ļoti izsmeļoši kopumā atspoguļoja.

Tajā pašā laikā varbūt nebūtu par sliktu mums visiem palūkoties, kā tas izskatās dzīvē. Pagājušajā gadā vidējā darba alga ir 249 rubļi, bet līderi no otra gala, pabērni nenoliedzami ir kultūras pārstāvji. Viņu vidējā alga ir tikai 142 rubļi. Kā jūs redzat, praktiski 100 rubļi vai par 100 rubļiem mazāk. Otrajā vietā pārliecinoši ir veselības aizsardzība, fizkultūra un sociālā nodrošināšana. Mūsu trešais sāpju bērns– izglītība ar 177 rubļiem. Šajā gadā ir neliels pieaugums, kas patiešām ir ļoti būtisks uz pārvaldes aparāta vidējās algas pieauguma fona. Pārvaldes aparāts savas vidējās darba algas gada laikā pratis paaugstināt par 37 procentiem. Tajā pašā laikā kultūra– par 10,2 procentiem. Tā ir apsteigusi gan izglītību, gan veselības aizsardzību. Izglītību– par 80,8 procentiem, veselības aizsardzību– par 7,4 procentiem. Tā ir konkrēta informācija, kura par deviņu mēnešu rezultātiem saņemta no Statistikas pārvaldes. Tādējādi jāsaka, ka šie trīs pabērni– veselības aizsardzība, izglītība un kultūra– ir pārliecinoši palikuši pēdējā vietā algas pielikuma ziņā un, ņemot vērā to, ka plānotais algas pielikums arī šajās prognozēs 103 nozarēm ievērojami atpaliek no vidējā republikā, tad minēto trīs sfēru darbinieku materiālais nodrošinājums ievērojami pazemināsies.

Apspriežamais budžeta projekts ir ļoti interesants dokuments arī no tāda viedokļa, ka tas atspoguļo mūsu tautsaimniecības politiku. Vispār, skatoties caur šā budžeta prizmu, redzam, ka valdība nav konsekventi risinājusi tādus jautājumus kā pārvaldes organizācija lauksaimniecībā, izglītībā un veselības aizsardzībā vietējo pašpārvalžu teritorijā. Lauksaimniecība uz pārvaldes aparāta uzturēšanai ieguldītā rubļa praktiski saņem budžeta asignējumus tieši ministrijas ietvaros– 33 rubļus, veselības aizsardzība– 407 rubļus, izglītība– 173 rubļus. Dabīgi, ka tas prasa analīzi, kāpēc un kur tas slēpjas? Izrādās, ka pirmām kārtām vietējās pašpārvaldes teritorijās uz Lauksaimniecības ministrijas finansu budžeta rēķina organizē lauku pašpārvaldes, lauksaimniecības rajonu pārvaldes orgānus. Ja atņem šo summu, kas, pieņemsim, ir izglītības sistēmā vietējās pašvaldības veidojumos, kādos parasti ir attiecīgā rajona izglītības nodaļas, šī summa pieaug no 33 rubļiem līdz 64 rubļiem uz vienu pārvaldes rubli no kopējā budžeta asignējumiem. Tajā pašā laikā visnožēlojamāk... un tagad es pirmo reizi attopos, kāpēc mana sfēra zināmā mērā ir vislielākā, varētu teikt, pabērna lomā. Kāpēc? Mums ministrijas ietvaros nav ne rajona veselības aizsardzības nodaļu, ne rajona pašvaldības. Mums ir tikai konkrētas centrālās rajona slimnīcas galvenais ārsts un viņa vietnieki. Tajā pašā laikā rajona izpildkomitejās nereti kā norma ir rajona izglītības nodaļas. Lauksaimniecības ministrijā atstāts visklasiskākais sociālisma modelis, kad ministrijas līmenī centralizēti vada visus rajona lauksaimniecības veidojumus.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka mēs neesam iegājuši Rietumu attīstības civilizācijas pakāpē. Konkrēti– mēs joprojām neievērojam civilizētai sabiedrībai raksturīgos sabiedriskās darba dalīšanas principus. Mediķi būvē, ceļ, ekspluatē komunālo saimniecību. Kā mēs redzējām, tad kultūras darbinieki organizē un ekspluatē un ceļ bērnudārzus, rūpnieki dara visu, ko var darīt. Tajā pašā laikā tautas paruna saka: “Kur ir desmit amati, tur vienpadsmitais ir bads.” Šeit es arī meklēju cēloni mūsu tautsaimnieciskajai un ekonomiskajai atpalicībai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– vārds deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Godāto priekšsēdētāj, godātā valdība, kolēģi! Uzreiz pie lietas. Mēs, lauksaimnieki, īpaši Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas deputāti, ar lielām cerībām gaidījām jauno valsts budžetu, gaidījām, ka tas mums līdzēs īstenot agrāro reformu, ka palīdzēs mūsu lauku atdzimšanai. Taču diemžēl budžeta projektā, ko mēs šodien esam saņēmuši– un arī ne tikai šodien, bet visu laiku esam analizējuši, tas nav redzams. Līdz ar to es atļaušos izteikt vairākus tādus apsvērumus par to, kas mūs visvairāk satrauc.

Šis budžets mums neļauj izmantot mūsu lielāko bagātību– zemi– tā, kā mēs vēlētos. Nelielas cerības mums vieš finansu ministra teiktais, ka jāskata un vēl jāmeklē iespējas, kā lauksaimniekiem atrast papildu līdzekļus. Taču no ekonomikas ministra Āboltiņa kunga mēs to gan tā nedzirdējām. Mēs budžetā neredzam mērķprogrammas– ne zemnieku saimniecību veidošanai, ne reģionālās mašīnbūves attīstīšanai, ne graudu ražošanas palielināšanai, to labākai izmantošanai.

Kopumā lauksaimniekiem papildus vajag ne vairāk un ne mazāk kā 350–400 miljonus rubļu. Pašreizējā budžeta apstākļos šis skaitlis ir ļoti liels, bet arī tas ir tikai neliela daļa no tā, kas lauksaimniekiem arī tik trūcīgos gados kā pagājušais gads– un arī citi gadi– ir krietni vien par mazu. Mēs pētījām šo budžetu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā, mēs uzklausījām Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku Kalniņa kungu, uzklausījām finansu ministra pirmo vietnieku, ļoti detalizēti šos jautājumus skatījām arī Lauksaimniecības ministrijā– uzklausījām ministru Ģēģeru un vairākkārt arī tās darbiniekus. Mēs aktīvi piedalījāmies Budžeta komisijas darbā.

Kādi ir secinājumi? Pretēji šeit jau dažu runātāju teiktajam, grūtības sagaida nevis tās nozares, kuras nodarbojas ar rūpniecisko palīgsaimniecību, bet gan saimniecības, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, pirmkārt, tās, kuras atrodas sliktākos dabiskos un ekonomiskos apstākļos, proti, Latgales novadā, Alūksnes, Kuldīgas rajonā un dažos citos rajonos, kur ir ļoti slikti dabiskie vai ekonomiskie nosacījumi. Pēc nepilnīgām prognozēm, izputēšanas priekšā ir 100 vai pat 200 saimniecības, ne tikai lielsaimniecības, bet arī vairākas zemnieku saimniecības. Varētu jau teikt, ka slikti saimnieko, lai izput. Taču tās izputēs ne jau tāpēc, ka tikai slikti saimniekoja, bet tāpēc, kā es jau teicu, ka tās strādā sliktākos ražošanas apstākļos.

Arī jaunās cenas ir garantētas, vadoties pēc vidējiem ražošanas apstākļiem. Proti, tādās saimniecībās, kuras atrodas sliktākos apstākļos, nav nodrošināti atražošanas nosacījumi. Varētu teikt arī tā, ka šajās saimniecībās ražotā produkcija mums varbūt nav vajadzīga, bet diemžēl minētā produkcija mums tomēr ir vajadzīga. Tāpēc mums jaunajā budžetā jāmeklē un jāatrod, citādi mēs nebūsim paveikuši savu darbu vai būsim pat rīkojušies noziedzīgi, ja šos 350 vai 400 miljonus rubļu laukiem neatradīsim.

Ko darīt? Kur šos miljonus atrast? Faktiski, ja tā īsti padomātu, tad tie nav jāmeklē. Lauksaimnieki iemaksā valsts budžetā 1,3 miljardus rubļu. Labi, mēs varētu atrēķināt akcīzes nodokli, kas ir par alkoholiskiem dzērieniem. Arī pēc tam mums paliek 800 miljoni rubļu. Tie būtu tas minimums, kas lauksaimniekiem arī būtu jāatstāj, jo visās normālās valstīs no lauksaimniekiem faktiski neizņem, bet lauksaimniecībā vairāk gan iegulda. Tāpēc tas būtu viens no ceļiem.

Otrs ceļš būtu cenu politika. Ja jau pašreizējās lauksaimniecības produkcijas cenas, kuras tika noteiktas, sākot no 15.oktobra un no 1.janvāra, un kad kalkulējot netika iekalkulēts 361 miljons rubļu, kuri bija atstāti mērķprogrammai... Tas arī ir jāiedod– vai nu ar mērķprogrammām, vai ar cenām. Tad varētu teikt, ka ar cenām šeit iekšēji ir atrisināts. Taču, ja jau tagad saka, ka šīs cenas ir augstas, ka tās līdzinās tirgus cenām, tad tas ir tikai pašreiz. Sākot ar jauno gadu, cenas, kas pašreiz ir tirgū, tiek mākslīgi pazeminātas. Jo tad, kad mazumtirdzniecības cenas veikalos būs tādas, kādām tām šajā periodā būtu jābūt, tad arī tirgus cenas ievērojami augs. Pastāvot nosacījumiem, ka mēs citur neatrodam līdzekļus, lauksaimniecības produkciju jāļauj realizēt tik tiešām par tirgus cenām. Tad viņi atradīs sev kapitālieguldījumus par tām cenām, kādām viņu produkcija atbilst.

Tāpēc izteikšu lauksaimnieku komisijas viedokli, ka jaunais budžeta projekts neapmierina, tas noteikti ir jāizskata tādējādi, lai mēs detalizēti varētu pamatot, ka līdzekļi lauksaimniecībai ir nepieciešami. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Rešetņikovs.

A.Rešetņikovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Es pacentīšos uzstāties pēc iespējas īsāk. Gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka, vērtējot budžeta projektu, es sliecos uz domu, ka tas ir nepietiekami orientēts uz kultūras, garīgo, radošo programmu izpildi jeb finansējumu. Es visu mūžu esmu bijis saistīts ar kultūru un sportu, tāpēc pieskaršos šai mūsu dzīves pusei.

Pēc manas dziļākās pārliecības, fizkultūrai un sportam mūsu izpratnē ir jākļūst pirmām kārtām par ekonomisku kategoriju, jo šī faktora nenovērtēšana līdz šim laikam novedusi pie dažāda veida negatīvām sekām. Šodienas jaunatnes pašreizējo fizisko attīstību nekādi nevar vērtēt pozitīvi. Sakarā ar šo es lūgtu Fiziskās kultūras un sporta komitejas pieprasījumu nedaudz pakoriģēt un tomēr to minimālo mūsu Fiziskās kultūras un sporta komitejas finanšu pieprasījumu atbalstīt, apmierināt tajā formā, kādā tas iesniegts projektā.

Kā Latgales attīstības koncepcijas izstrādāšanas komisijas loceklis gribētu atzīmēt, ka pašlaik Latgales reģionā, ja salīdzina Latgales apgādātību ar sporta bāzēm, nodrošināšanu ar fizkultūriešu sagatavošanas kadriem, fizkultūras masu darbu, vērtējams tikai negatīvi. Te jāatzīmē arī tas, ka tie jaunie cilvēki, kuri pat vēlas iestāties Fizkultūras institūtā, nespēj nokārtot noteiktos normatīvus iestāju eksāmenos (piemēram, tādu normatīvu kā peldēšana). Tas izskaidrojams ar mērķtiecīgas sagatavošanas šajā sporta veidā trūkumu. Tāpēc, kā te atzīmēja deputāte Zeile, Latgales koncepcijai budžets neko neparedz, bet es gribu tomēr ierosināt papildināt Fiziskās kultūras un sporta komitejas budžetu ar kaut vai vienu miljonu rubļu, kuriem būtu noteikts virziens uz Latgales reģionu. Šī summa ir niecīga, jo parasts peldbaseins ar 25 metru celiņu maksā ap vienu miljonu rubļu. Es nelūdzu daudz.

Noslēgumā gribētu izteikt cerību, ka tālākajā budžeta izskatīšanā otrajā lasījumā mani priekšlikumi tiks ievēroti un fizkultūra un sports nepaliks Pelnrušķītes stāvoklī. Ja es saīsināju savas uzstāšanās laiku, lūdzu atdot to deputāta Bukas labā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Biezais.

J.Biezais: Cienījamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Daži konkrēti organizatoriski priekšlikumi, tas ir, ne mūsu, bet attiecībā uz budžetu. Pirmais– apstiprināt principā budžeta izdevumu daļu limitu nozīmē. Otrais– Latvijas Bankai atvērt bezprocentu kredītu budžeta izdevumu limita apjomā, kredīta ņēmējs– Finansu ministrija, varianti– 90 procenti vai 80 procenti no šā limita. Trešais– visus ienākumus budžetā uzskatīt kā kredīta rezervi nākamajam periodam. Ceturtais– tekoši un ar Augstākās padomes akceptu saskaņot un kontrolēt faktisko bilanci, pieļaujot novirzes ne vairāk kā 15–20 procenti, te var būt varianti.

Nedaudz par problēmu pēc būtības. Lai gan nodokļu apjoms traktējams kā nomācoši liels, budžeta vajadzības tiek segtas nepilnīgi. Pat lauksaimniecības nozarei, kurai nodokļu un cenu ievirze ir salīdzinoši labvēlīga, kā dzirdējāt, tiek pieprasīta jūtami lielāka summa. Sabalansēt tīru un visus uzturošu, nerunājot par apmierinošu, budžetu, manuprāt, ne teorētiski, ne praktiski nav iespējams. Vaina te ir ne matemātikā, bet esošās sistēmas pamatos. Sistēma raksturojama negatīvi un kā destruktīva. Lai ražotu kilogramu sviesta vai vienu smago automašīnu, jāpatērē tik daudz visu veidu resursu, ieskaitot dabas un cilvēka eksistences vai izturības pēdējās robežas, ka, pārrēķinot tos attiecīgi atpakaļ sviestā vai automašīnās, iznāk, ka ražojam vienu, bet tērējam pusotru vai divas. Kādā ideālā marketingā, pārdodot attiecīgās izejvielas un darbu, varētu nopirkt pat trīs. Pieaug parāds zemei un dabai. Mums nav jāražo tonna graudu uz cilvēku; ja tos neizbārstītu un sabalansētu attiecībā uz proteīnu un pareizi izbarotu, tad pietiktu ar 600 kilogramiem. Pusei iedzīvotāju katru dienu arī nebūtu jābraukā desmitiem vai simtiem kilometru saspiestiem kā reņģēm autobusu kārbās.

Mēs tā kā tā nespēsim izturēt tik izšķērdīgu ekonomiku. To neviens nespēs. Tas nav iespējams. Inflācijas cēlonis ir nevis darba samaksas apjoms, kas ir stipri vien zems, bet ekonomikas struktūra. Varat neticēt, bet, pēc krievu ekonomistu atziņām, 30 procenti ražojumu nevienam nav vajadzīgi, 40 procenti darbošanās ir absolūti lieka, tajā skaitā vēl jo vairāk ierēdniecības, institūtu un ģeneralitātes rosīšanās. Arī mūsu pārvaldes departamenta pārvaldē pašreiz neredzam gala. Ražošanas līdzekļi paši sev tiek ražoti 85–90 procenti. Un pats traģiskākais– šajā kopumā zūd darba jēga: jo vairāk ražojam, jo sliktāk kļūst. Katrs solis uz priekšu mums aiziet divus soļus atpakaļ.

Sevišķa tēma ir ekonomikas struktūras kardināla izmaiņa, pirmām kārtām to krasi sašaurinot, īpaši gigantiskajā un resursu ietilpīgajā zonā, un ataudzējot jaunā kvalitātē. Taču mana pārliecība ir tāda, ka, neatrisinot šo tēmu, mēs neatrisināsim budžeta rēbusus. Nestaigāsim taču slapjās biksēs, ja visur pasaulē ārpus sociālisma impērijas ekonomikas šļūdoņa cilvēki staigā sausās. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Kide.

E.Kide: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Šoreiz es runāšu vairāk nekā Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, bet gan kā Budžeta komisijas loceklis. Budžeta komisijai patiešām bija uzdevums valdības iesniegto budžeta projektu izanalizēt gan no ekonomiskā, gan faktiski arī no politiskā aspekta un, ja iespējams, ieviest tajā strukturālas izmaiņas. Budžeta komisijai bija jārisina vienādojums, gribētu teikt, ar vairākiem nezināmajiem. Lai gan principā pastāv zināma budžeta ienākuma daļa. Viens no galvenajiem nezināmajiem, kas ienākuma daļu un izdevuma daļu dara kustīgu, ir cenu koncepcija. Tā nav zināma ne vairumtirdzniecības, ne mazumtirdzniecības cenām. Līdz ar to mēs nezinām, vadoties pēc cenām, kāda būs faktiskā nodokļa masa. No otras puses, nezinot mazumtirdzniecības cenu pieauguma dinamiku, mēs nevaram noteikt inflācijas dinamiku un iedzīvotājiem nepieciešamo kompensācijas līdzekļu kopējo masu. Tādēļ rodas lielas neskaidrības ienākuma un izdevuma līdzsvarošanā.

Šodien, cik zināms, Ministru padomē ar nokavēšanos cenu koncepcija tiek izskatīta. Tikai pēc tam arī varēs kaut vai prognozēt daudzmaz ticamu budžeta līdzsvarojumu. Tas nozīmē, ka mūsu budžets patiešām ir peldošs, tādēļ man arī gribas piekrist finansu ministra Siliņa kunga teiktajam, ka otrajā un trešajā lasījumā būtu nepieciešams veidot tādu budžetu, kas izsaka gan līdzsvaru starp ieņēmuma un izdevuma daļām, gan kura abas puses kaut vai pa ceturkšņiem vai pa pusgadiem varētu koriģēt, vadoties pēc tā, kā kustēsies un virzīsies ienākumi.

Gribu vērst vērību uz to, ka Ekonomikas ministrijai vajadzētu padomāt par kaut kādu ekonomisku mehānismu, kurš virzītu un ieinteresētu uzņēmumus samazināt izdevumus, lai tie veidotu lielāku peļņu un reizē dotu lielāku ieņēmumu budžetā. Lieta tā, ka uzņēmumu vadītāji privatizācijas priekšvakarā nav ieinteresēti dzīvot nākotnē, tas ir, ar peļņu iekrāt atražošanai, bet gan ieinteresēti patērēt, it īpaši, ceļot ražotāju un arī aparāta algas. Rentabilitāte un peļņa prognozējoši var samazināties, un reizē samazināsies ienākums budžetā. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šajā aspektā varbūt patiešām vajadzētu atgriezties pie patēriņa nodokļa, kas ierobežotu patēriņu, bet ieinteresētu peļņā un apgrozības kopsummā.

Atgriežoties pie budžeta analīzes, kā jau teica profesore Zeile, pēc budžeta projekta pašreizējās metodes faktiski nav iespējams izdarīt budžeta strukturālo analīzi, tas ir, to, kā budžeta izdevuma daļa procentuāli sadalīsies pa nozarēm. Nevaru salīdzināt budžeta izdevumus pa nozarēm ar iepriekšējo gadu, jo šādu datu mums patiešām nebija. Tādas grūtības bija tādēļ, kā jau teica finansu ministrs, ka iesniegtā budžeta daļā ir tikai nozarēm paredzētā līdzekļu valsts budžeta daļa. Vietējā budžeta daļa nav zināma ne absolūtā apjomā, ne arī sadalījumā pa nozarēm. Tādēļ, izdarot rūpīgu analīzi, var mēģināt līdzekļus pārdalīt. Veidojot budžetu, faktiski bija grūtības. Gatavojoties budžeta otrajam lasījumam, šāda analīze un korekcijas dati ir nepieciešami. Te jāpiebilst, ka līdz šim neesam saņēmuši arī summāro nodokli, ko parlaments vairākkārt ir pieprasījis. Līdz ar to mēs nezinām, kas ar summāro nodokli gulsies uz uzņēmēja pleciem un vai vispār nesaplaks uzņēmēja iniciatīva. To arī ir nepieciešams zināt, jo tas veidos budžeta ienākumu daļu.

Neskatoties uz visu, Budžeta komisija, kā teica deputāte Zeile, patiešām strādā, it īpaši pie sociālās sfēras un pie lauksaimniecības sfēras. Kā te vairāki jau teica, par sociālo sfēru otrajā un trešajā lasījumā tomēr ir jārisina jautājums, lai kultūras un izglītības, un veselības aizsardzības darbiniekiem, ieejot tirgus ekonomikas apstākļos, varētu noturēt algas un arī pacelt šīs algas.

Nobeigumā par lauksaimniecību. Budžeta komisija patiesi ar bažām izskatīja lauksaimniecības budžeta daļu. Un, lai arī kā mēs arī skatījāmies, tomēr šajā daļā to 360 miljonu trūkst. Tas ir tikai izdzīvošanas budžets. Ja gribam, lai galds pildītos, otrajā un trešajā lasījumā jāpārskata lauksaimniecības budžeta jautājumi. Es te piekrītu vairākiem deputātiem, ka būtu lietderīgi, ja nākamajos lasījumos Ekonomikas ministrija dotu izvērstu analīzi par lauksaimniecības budžeta daļu.

Visbeidzot, gribu vērst uzmanību uz to, ka vai nu Ekonomikas ministrijai, vai Finansu ministrijai būtu lietderīgi informēt pašvaldības, kā sastādīt pašvaldības budžeta to daļu, kas atstāta pašvaldībai, dodot orientējošus optimālus normatīvus, lai sociālā sfēra nepaliktu zem ūdens, ja kāda no pašvaldībām gribētu uz šīs sfēras rēķina ieekonomēt.

Uzskatu, ka budžets pirmajā lasījumā kā tāds liels melnraksts ir pieņemams un virzāms uz otro un trešo lasījumu. Laika mums patiešām ir ļoti maz. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Buka. Es pielieku klāt tās ietaupītās minūtes.

S.Buka: */Cienījamie radioklausītāji! Cienījamie deputāti un valdības locekļi! Šodien mēs sākam apspriest, ceru, apspriešana būs ar interesi un pietiekami detalizēta, to problēmu, kura pieder prioritārajām jebkurā parlamentā. Kādam jābūt 1991.gada budžeta mērķim? Visticamāk, galvenajiem mērķiem jābūt: pāreja uz tirgus ekonomiku, sociālās garantijas iedzīvotājiem, sevišķi nodarbinātajiem tautas izglītībā, kultūrā, medicīnā, jaunās nodokļu, cenu un tarifu sistēmas uzskaite, republikas tautsaimnieciskās krīzes pārvarēšana un tautsaimniecības struktūras pārkārtošana. Vai pirmajam lasījumam iesniegtais budžeta projekts atbilst šim prasībām? Manuprāt, neatbilst.

Mēs tikai novembrī no Ministru padomes saņēmām, un arī tad tikai pēc Budžeta komisijas pieprasījuma, dažus dokumentus. Bet attīstības prognozi 1991.gadam Budžeta komisija, kā visi deputāti, saņēma tikai novembra beigās. Par kādu analītisku pārskatu, izpēti deputātiem varēja būt runa? Faktiski mēs budžetu apspriežam laika trūkumā, neskaidrībā par situāciju 1991.gadā.

Paskatīsimies lēmuma projektu otrajā lasījumā, ko izdalīja deputātiem šodien, kurā ieteikts uzdot Ministru padomei iepazīstināt Augstākās padomes deputātus ar cenu un tarifu sistēmu, kura stāsies spēkā no 1991.gada janvāra. Mēs apspriežam budžetu, runājam par daudz ko un tajā pašā laikā nezinām ne cenas, ne tarifus, ne sistēmu. Mēs lūdzam iesniegt Apvienotajā budžeta komisijā kredītresursu prognozi, iesniegt 1991.gada valūtas budžetu. Visticamākais, tā nav tikai Ministru padomes vaina. Augstākā padome šodien plūc augļus no tā, ka mums praktiski nav saskanīgas, viengabalainas programmas pārejai uz tirgu, nav izstrādes Savienības līguma ekonomiskajai daļai. Kā pirmo, tā arī otro problēmu Augstākā padome atteicās apspriest.

Tagad paskatīsimies uz 1991.gada summāro budžetu. Kā jau šeit tika atzīmēts, tas ir apmēram par 440 miljoniem rubļu mazāks nekā 1990.gada budžets, tas ir, mums visiem un budžetam nāksies savilkt jostu. Es jau nerunāju par ministriju pieprasījumiem, kuros samazinājums ir par gandrīz diviem miljardiem rubļu. Bet ministrijas vienmēr prasa vairāk, nekā tām vajadzīgs, bet mēs runājam par pārkārtošanos. Tā ka te samazināšanos var attaisnot. Bet tomēr, uz kā rēķina notiek samazināšanās? Kādi izdevumi palielinās un kādi samazinās?

Valsts kapitālieguldījumi nākamajā gadā palielinās, bet tautas saimniecības finansējums samazinās par 1,1 miljardu rubļu. Sociālo un kultūras pasākumu finansējums samazinās par gandrīz 250 miljoniem rubļu. Piemēram, Savienībā kopumā 1991.gadā paredzēts tā pieaugums par 35,4 procentiem. Toties 11 reizes tiek palielināts finansējums administratīvajām iestādēm, valsts varas iestādēm, pārvaldei un tiesām. Jā, daudzējādi tas saistīts ar jaunās suverēnās republikas nodibināšanos. Bet ne tikai ar to. Nedrīkst ar valsts atribūtiku aizstāt reālās cilvēku problēmas, to cilvēku, kuriem nāksies dzīvot 1991.gadā. Faktiski budžetā un 1991.gada prognozē ieplānots nacionālā ienākuma samazinājums par aptuveni 700 miljoniem rubļu, sabiedriskā kopprodukta– gandrīz par vienu miljardu. Tas ir tas, kas mums būs.

Kas ir sagaidāms pie tāda scenārija katram no mums? Pirmkārt, mums ir skaidri un atklāti jāpasaka, ka tas nozīmē acīm redzamu dzīves līmeņa pazemināšanos republikas iedzīvotāju vairākumam, labākajā gadījumā, par 20–30 procentiem. Es gribētu izrādīties pesimists, bet baidos, ka es situāciju vērtēju vēl optimistiski. Otrkārt, rūpniecības krīze sakarā ar to, ka valsts krasi samazina izdevumus un atsakās no dotācijām un subsīdijām, tiek pārtraukti sakari ar partneriem. Treškārt, mūs gaida krīze sociālajā un kultūras sfērā, jo notiek lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas samazināšanās ekonomisku un tīri politisku cēloņu dēļ. Tajā pašā laikā mūs gaida birokrātiskā apa­rāta izaugsme, masu bezdarba parādīšanās. Es šeit nevaru pievienoties valdības optimismam. Sāksies uzņēmumu slēgšana, samazināsies štati. Visticamāk, jau valdības prognozē paredzēta inflācijas procesu attīstība, tas ir, sāks zaudēt vērtību daudzu cilvēku ietaupījumi. Un, beidzot, pēdējais. Turpināsies ekonomisko attiecību ar Savienību pārrāvums, bet no šejienes radīsies problēma par savas naudas vienības kā panacejas radīšanu. Baidos, ka tas pašlaik diezin vai glābs republiku.

Vispār varam runāt par to, ka mēs visi mazāk patērēsim, bet tas maksās daudz dārgāk. Tāpēc šis budžets, manuprāt, pagaidām nav ne ārkārtējs, ne pretkrīzes un nedos iespēju 1991.gadā sākt republikas iziešanu no krīzes. Tāda pati kļūda šodien var kļūt arī uzņēmumu “aplaupīšana”, kas, pārejot uz tirgu, var graut Latvijas rūpniecības nākotni kā uz nodokļu rēķina, tā arī uz uzņēmumu uzkrājumu pārskaitīšanas rēķina. Tāpēc valsts un tirgus attiecību problēma, tirgus apstākļos sākot strādāt uzņēmumiem, ir daudz sarežģītāka un nereducējas uz Ministru padomes priekšsēdētāja vai finansu ministra spalvas vilcienu par šo līdzekļu pārskaitīšanu.

Rīdzinieku vairākums ir norūpējies par Rīgas pilsētas 1991.gada budžeta samazināšanu. Pakāpeniski rīdzinieki kļūst par otrās šķiras cilvēkiem. Bet taču lielākā daļa budžeta ienākumu tiek radīti tieši Rīgā. Nedrīkst graut budžeta un rūpnieciskās ražošanas pamatus.

Ko tad darīt un kādā veidā mums šodien jāpieņem lēmums? Pirmkārt, nepieņemt budžetu pirmajā lasījumā, jo tādā veidā tas nozīmē man un gandrīz visiem Augstākās padomes deputātiem atteikšanos no saviem priekšvēlēšanu solījumiem. Nepieņemot budžetu pirmajā lasījumā, es ierosinu šodienas apspriešanu uzskatīt kā sākumu debatēm par budžetu, kuras uzskatu mērķtiecīgi turpināt pēc Augstākās padomes vai valdības priekšlikuma pēc divām trim nedēļām. Līdz tam Ministru padomei iesniegt Augstākajai padomei visus darbam nepieciešamos dokumentus. Augstākajā padomē izstrādāt un apspriest programmu pārejai uz tirgu un kompensācijām iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Pirms pārtraukuma sekretariāta vārdā paziņojums Līgotņa kungam.

A.Līgotnis: Sektors, kuru vada Tukānes kundze, lūdz man nolasīt šādu paziņojumu: “Rīt, 12.decembrī, no pulksten 13.30 līdz 15.00 (tātad pusdienas laikā) Augstākās padomes ēkā, pirmajā stāvā, tiek pārdotas biļetes uz Latvijas Filharmonijas koncertiem, to skaitā uz Ziemassvētku koncertiem.” Paziņojums beidzas ar skaistu aicinājumu– esiet atsaucīgi!

Priekšsēdētājs: Pārtraukums.

(Pārtraukums)