"Korsika "atlaida" Francijas ministru"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.09.01.

Par Ševenmana demisijas iemeslu kļuva strīds par jauno salas statusu.

Francijas valdības vadītājs Lionels Žospēns atlaidis iekšlietu ministru Žanu Pjēru Ševenmanu. Par diezgan veiksmīga valdības pārstāvja aiziešanas iemeslu no amata kļuva principiālās nesaskaņas ar premjeru Žospēnu par parlamenta apstiprināto jauno Korsikas statusu. Ševenmans nespēja samierināties ar to, ka Korsikas nacionālistu ietekmē un ar ministru sociālistu līdzjūtīgu atbalstu Parīze nolēmusi piešķirt tiem plašu autonomiju. Pēc eksministra domām, tiesības pašiem noteikt, pēc kādiem likumiem dzīvot, nevar būt bariņam nacionālistisku ideju pārņemtu karjeristu, bet tām jāpieder visu franču ievelētajai centrālajai valdībai Parīzē, unitāras valsts galvaspilsētā. Separātisms ir pretrunā ar Ševenmana uzskatiem, un viņš, neatradis sapratni savā premjerā un visā kabinetā, godīgi paziņoja par savu demisiju.

Eksministrs un viņa atbalstītāji lieliski saprot, ka autonomijas piešķiršana salai var pamudināt Korsikas nacionālistus uz tālāku rīcību — pašnoteikšanos un atdalīšanos no Francijas, neatkarīgas valsts pasludināšanu, un tas savukārt radītu bīstamu precedentu, kas sevī ietver draudus stabilitātei un republikas teritoriālajai vienotībai.

Interesanti, ka piederot Francijai jau kopš XVIII gadsimta beigām, sala nav kļuvusi īsteni Francijas teritorija ne garā, ne valodā. Un, ja salas neatkarības kustība pieņemsies spēkā un gūs valdības atbalstu Parīzē, tad tā, kā uzskata eksperti, jau pavisam tuvā nākotnē var kļūt par patstāvīgu valsti.

Ja 2004. gadā Francijas konstitūcijā tiks ieviestas izmaiņas un Korsika kļūs par autonomiju Francijas sastāvā, tad republika pārvērtīsies par federāciju un separātisms Rietumeiropā gūs diezgan spēcīgu atbalstu ticībai savai uzvarai. Tieši no tā arī baidās pārliecinātais jebkādu piekāpšanās pretinieks jebkādiem nacionālistiem un separātistiem — Žans Pjērs Ševenmans.

Aleksandrs Moisejevs