Par Latvijas nostāju Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomes sanāksmē

Otrdien, 12.aprīlī, Luksemburgā notika kārtējā ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sanāksme. Tajā Latvijas pozīciju pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un citas atbildīgās amatpersonas. Latvijas nostāja sanāksmē izskatāmajos jautājumos tika apstiprināta Ministru kabineta 11.aprīļa sēdē.

ECOFIN sanāksmes darba kārtībā ir šādi jautājumi:

1) Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešana – Eiropas Padomes (Padomes) viedoklis par Grieķijas aktualizēto stabilitātes un konverģences programmu;
2) Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešana – pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana: Eiropas Komisijas (Komisijas) ziņojums papildus lēmumam saskaņā ar EK Dibināšanas līguma 104(9).pantu attiecībā uz Grieķiju;
3) Komisijas dienestu ziņojums par 2005.gada 1.marta fiskālās notifikācijas rezultātiem;
4) Padomes direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem – situācijas raksturojums;
5) Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejai par akcīzes nodokļa likmēm spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem;
6) attīstības palīdzības finansēšana: budžeta un ārpusbudžeta risinājumi – Komisijas ziņojums;
7) ES budžeta daudzgadu finanšu ietvars – “sarunu ietvara” prezentācija;
8) likumdošanas radītā administratīvā sloga samazināšana – Komisijas ziņojums.

Latvijas oficiālās pozīcijas:

1. Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešana – Padomes viedoklis par Grieķijas aktualizēto stabilitātes un konverģences programmu.
2005.gada 12.aprīlī Padome izskatīja 21.martā iesniegto Grieķijas atjaunoto stabilitātes programmu par 2004.–2007.gadu. Pamatojoties uz Komisijas dienestu viedokli, sagaidāmais budžeta deficīts Grieķijā visā pārskata periodā būs virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, pārskatot Grieķijas paredzamos pasākumus budžeta deficīta novēršanai, tika atzīts, ka izstrādātā budžeta stratēģija atbilst Padomes 17.februāra rekomendācijām, kas nosaka, ka ir nepieciešama valsts budžeta deficīta samazināšana, lai uzlabotu pārmērīga budžeta deficīta situāciju.
Latvijas pozīcija: atbalstīt Padomes viedokļa pieņemšanu.

2. Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešana – pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana: Komisijas ziņojums papildus lēmumam saskaņā ar EK Dibināšanas līguma 104(9).pantu attiecībā uz Grieķiju.
Tiek izskatīts Komisijas paziņojums Padomei par Grieķijas veiktajiem pasākumiem atbilstoši Padomes 2005.gada 17.februāra lēmumam saskaņā ar Līguma 104(9).pantu, kurā noteikts, ka ir nepieciešama valsts budžeta deficīta samazināšana, lai uzlabotu pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Grieķija līdz 2005.gada 21.martam ir pieņēmusi lēmumus, kas nodrošināja Padomes ieteikumu izpildi. Komisija uzskata, ka Grieķija ir ne tikai veikusi pasākumus attiecībā uz 2005.gada budžetu saskaņā ar Padomes lēmumu, bet arī papildu pasākumus, lai turpmāk samazinātu budžeta deficītu. Grieķijas publisks paziņojums šā gada 29.martā nodrošina, ka pārmērīgais deficīts tiks koriģēts līdz 2006.gadam un, ja nepieciešams, tiks veikti papildu pasākumi saskaņā ar Padomes ieteikumiem. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija uzskata, ka nav nepieciešamas tālākās darbības pārmērīga budžeta deficīta procedūrā.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Komisijas paziņojumu.

3. Komisijas dienestu ziņojums par 2005.gada 1.marta fiskālās notifikācijas rezultātiem.
Eiropas Komisijas dienestu sagatavotais ziņojums par 2005.gada marta pārmērīga deficīta procedūras (EDP) ziņojuma būtiskākajiem rezultātiem, informācija par dalībvalstu un jauno dalībvalstu pārpalikuma/deficīta un parāda līmeņiem, par kuriem tās ziņojušas līdz 2005.gada 1.martam, kā arī būtiskāko jautājumu un problēmu akcentēšana, kas identificētas dalībvalstu iesniegtajās datu tabulās, lai rastu risinājumu un uzlabotu datu savlaicīgumu un kvalitāti.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Komisijas dienestu sagatavoto ziņojumu.

4. Padomes direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem – situācijas raksturojums.
2003.gada 3.jūnijā Padome pieņēma direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem. Tās 17.panta 2.daļa paredz, ka direktīva stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, taču, tā kā pastāvēja šaubas, vai Šveice un Lihtenšteina ar 2005.gada 1.janvāri piemēros tādus pašus pasākumus, kādus attiecībā uz ienākumiem no uzkrājumiem (procentiem) nosaka direktīva, 2004.gada 23.jūnija Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmē tika nolemts, ka jānosaka jauns direktīvas spēkā stāšanās termiņš – 2005.gada 1.jūlijs.
ECOFIN 2005.gada 12.aprīļa sanāksmes laikā tika diskutēts par pašreizējo situāciju attiecībā uz nepieciešamo savstarpēju līgumu noslēgšanu ar Apvienotās Karalistes un Nīderlandes asociētajām teritorijām un trešajām valstīm, kā arī par atšķirīgo direktīvas interpretāciju un no šā apstākļa potenciāli izrietošām problēmām. Komisija par šiem jautājumiem nākusi klajā ar darba dokumentu, kurā aplūkoti šie jautājumi.
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Komisijas interpretāciju par direktīvas 2003/48/EK prasību piemērošanu visiem procentu maksājumiem, kas veikti, sākot no direktīvas spēkā stāšanās datuma, neatkarīgi no tā, kad ir noslēgti līgumi (izveidotas parāda saistības). Tā atbilst līdzīgai Latvijas nostājai attiecībā uz divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu noteikumiem par to piemērošanas uzsākšanu.
Latvija atbalsta arī Komisijas nostāju par to, ka direktīva neattiecas uz uzkrājumu ienākumam, ko gūst ar pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu starpniecību, kad šāds fonds tieši vai netieši iegulda ne vairāk kā 15% no tā aktīviem minētajās parāda saistībās.

5. Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejai par akcīzes nodokļa likmēm spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem.
Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomisko un Sociālo lietu komitejai par akcīzes nodokļa likmēm spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem sniedz apskatu par Kopienas normatīvajos aktos iekļauto regulējumu attiecībā uz akcīzes nodokli spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem.
Dalībvalstis Eiropas Komisijas sagatavoto ziņojumu apsprieda ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes sanāksmē 2004.gada 7.decembrī. Ņemot vērā dalībvalstu viedokļus, prezidentūra ir ierosinājusi Padomei aicināt Komisiju:
1) Izstrādāt priekšlikumus akcīzes nodokļa minimālo likmju palielināšanai alkoholiskajiem dzērieniem, lai novērstu reālā akcīzes nodokļa minimālo likmju apmēra samazināšanos, vienlaikus paredzot pārejas periodus un atkāpes tām dalībvalstīm, kurām varētu būt grūtības paaugstināt akcīzes nodokļa likmes;
2) modernizēt pašreizējo alkoholisko dzērienu klasifikācijas sistēmu, kas tiek izmantota akcīzes nodokļa piemērošanas vajadzībām, lai atrisinātu ar alkoholisko dzērienu klasificēšanu saistītās problēmas.
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta prezidentūras izstrādāto Padomes secinājumu projektu par Komisijas izstrādāto ziņojumu. Vienlaikus Latvija vērsīs uzmanību uz tās vienpusējo deklarāciju par to, ka Latvijai ir nepieciešami atbilstoši pārejas periodi minimālās akcīzes nodokļa likmes palielināšanai atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem.

6. Attīstības palīdzības finansēšana: budžeta un ārpusbudžeta risinājumi – Komisijas ziņojums.
Pie šā darba kārtības punkta plānota Eiropas Komisijas ziņojuma “New Sources of Financing for Development: A Review of Options” prezentācija un sākotnēja viedokļu apmaiņa. Diskusijas pēc būtības un lēmumu pieņemšana par jautājuma tālāko virzību ieplānotas turpmāk.
Ņemot vērā atšķirīgos uzskatus starp pasaules lielākajiem donoriem, Komisijas ziņojums apskata tikai tos priekšlikumus, kuriem, pēc Komisijas viedokļa, ir reāls potenciāls stimulēt attīstības palīdzības finansējuma pieaugumu; kuru realizēšanai nav jāpanāk “globāls konsenss” un attiecīgie priekšlikumi var tik realizēti ES ietvaros; praktiski realizējami sapratīgos termiņos; paredz prognozējamus un stabilus ieņēmumus.
Latvijas pozīcija: Latvija skeptiski raugās uz Eiropas Komisijas ziņojumā izteiktajiem priekšlikumiem.

7. ES budžeta daudzgadu finanšu ietvars – “sarunu ietvara” prezentācija.
Luksemburgas prezidentūra šā gada 8.martā nāca klajā ar tā saukto “sarunu ietvara” (“negotiating box”) dokumentu, kas tiek uzskatīts par būtiskāko instrumentu, lai sasniegtu Eiropadomes 2004.gada decembrī izvirzīto mērķi – panākt politisko vienošanos par Eiropas Savienības budžeta daudzgadu finanšu ietvaru līdz 2005.gada jūnija beigām.
Prezidentūra uzsver, ka šā dokumenta mērķis nav atspoguļot līdzšinējās dalībvalstu diskusijas, nedz arī piedāvāt vispārēju kompromisa variantu notiekošajām diskusijām. Saskaņā ar prezidentūras ieceri “sarunu ietvara” funkcijas ir piedāvāt skaidru ietvaru un virzību turpmākajām diskusijām. Pašlaik šajā dokumentā ir iekļauti divi elementi – vispārējo principu un jautājumu formulējums, kas var kalpot par pamatu Eiropadomes 2005.jūnija secinājumiem, un būtiskāko problēmu apraksts, kas, pēc prezidentūras uzskatiem, būtu risināmas, ja plānots panākt vienošanos iezīmētajos termiņos.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Luksemburgas prezidentūras prezentāciju.

8. Likumdošanas radītā administratīvā sloga samazināšana – Komisijas ziņojums.
Komisijas izstrādātais ziņojums balstās uz pārskatītās Lisabonas stratēģijas rezultātiem, kur izaugsme un nodarbinātība ir izvirzītas kā prioritātes. Komisija vērš uzmanību uz nepieciešamību ES un dalībvalstu līmenī turpināt attīstīt tādu pieeju regulēšanai, kas nodrošinātu līdzsvaru starp sabiedrības interešu aizstāvību un ekonomisko aktivitāšu attīstību. Ziņojuma pielikumā atspoguļota Komisijas iespējamā pieeja likumdošanas radītā administratīvā sloga novērtēšanai.
Ziņojumā tiek uzsvērta dalībvalstu loma, strādājot pie efektīvas labākas likumdošanas mērķu īstenošanas nacionālajā līmenī. Šim nolūkam paredzēts nacionālajā Lisabonas stratēģijas darba plānā ietvert arī darba programmu labākas likumdošanas izpildei.
Komisija uzskata, ka ir jāpadziļina ekonomiskās ietekmes analīze, kas sevī ietver arī konkurences aspektus, tādējādi uzlabojot visu priekšlikumu patiesās ietekmes novērtējuma kvalitāti. Komisija ir apņēmusies izpētīt, kā vislabāk iekļaut administratīvo izmaksu aprēķināšanu tās integrētajos ietekmes novērtējumos un rast kopīgu pieeju administratīvo izmaksu starp ES institūcijām un dalībvalstīm noteikšanai.
Ir sākta pilotprojektu fāze ar mērķi veikt vienotas administratīvā sloga izvērtēšanas pieejas ekonomiskā pamatojuma un pievienotās vērtības analīzi saistībā ar Kopienas pašreizējo un izstrādājamo tiesisko bāzi. Sākotnējie analīzes rezultāti būs pieejami 2005. gada rudenī.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Komisijas ziņojumu.

Finanšu ministrijas preses dienests