"Revolūcija afrikāņu gaumē"

"Megapolis–Ekspress"

— 2000.08.24.

Viens no planētas karstajiem punktiem ir nelielā Āfrikas valsts ar skaisto Sjeraleones nosaukumu.

Tur notiek ne visai skaistas, drīzāk drausmīgas lietas. 50 tūkstošu nemiernieku, galvenokārt jauni vīrieši un bērni vecumā no 12 gadiem, bruņojušies ar automātiem, ložmetējiem un granātmetējiem ārdās pa visu valsti. Viņi ielaužas nelielās pilsētiņas un ciemos, izvaro visas sievietes no vietas, ar mazgadīgām meitenēm sākot un ar sešdesmitgadīgām večiņām beidzot, pēc tam daudzas sievietes uzšķērž vai iešļircina sērskābi viņām zem ādas un aurodami skatās, kā tās, mežonīgi kaukdamas, sāpēs vārtās pa zemi, bet uz viņu ķermeņiem izveidojas kodīgo ķimikāliju izēstas čūlas. Ja vīrieši cenšas pretoties mežoņiem, tad mazgadīgie bandīti vēl dzīviem cilvēkiem izgriež aknas, nieres, izrauj sirdis, ugunskurā uzcep un ar baudu notiesā. Ja vīrieši, šausmās sastinguši, tikai noraugās, kā izvaro viņu meitas, sievas, mātes, tad narkotikām apdullinātie apbruņotie mazgadīgie, dodoties prom no apdzīvotās vietas, katram gadījumam ar mačeti viņiem nocērt rokas, dažkārt arī kājas.

Un tādas zvērības Sjeraleonē notiek jau desmit gadu. Viss sākās ar to, ka 1991. gadā 51 gadu vecais Fodejs Sankohs, Lielbritānijā apmācību izgājis bijušais vietējās armijas kapteinis, izprovocēja necaurejamiem džungļiem pārklātajos valsts centrālajos kalnu rajonos mītošo cilšu dumpi.

No nabadzīgas ģimenes nākušais, ārēji vārgulīgais, bet iekšēji godkārīgais Sankohs pēc atbrīvošanas no armijas sāka apgrozīties opozicionāri noskaņotu studentu vidū valsts galvaspilsētā Frītaunā. Tur viņš nokļuva Lībijas emisāru redzeslokā, kuri septiņdesmito gadu beigās Rietumāfrikas valstu studentus aicināja uz mācībām Tripolē, gatavojot no viņiem diversantus un teroristus. Sankohs, pēc britu mācību nometnēm izgājis vēl speciālu sagatavošanu Lībijā, bija ieguvis nepieciešamās zināšanas, lai rīkotu dumpi savā valstī.

Taču viņš nesteidzās un desmit gadu, par fotogrāfu izlikdamies, ceļoja pa Sjeraleones kalnu rajoniem, kur atrodas dimantraktuves. Parādoties mežonīgajās ciltīs, Sankohs sēja tajās naidu pret galvaspilsētas valdniekiem, kas peldējās greznībā un bija aizmirsuši tautas vajadzības. Tad arī viņš sāka veidot savu Revolucionārās apvienotās frontes (RAF) partiju. Taču pusanalfabētam Sankoham nebija nekādas ideoloģijas, vienīgi tādi lozungi kā "Sit bagātos" vai "Ienaidnieks ir tas, kurš nestājas mūsu rindās". Viņš aizrautīgi tiecās pēc varas, lai pēc tam peldētos greznībā, taču atklāti pret valdību sāka uzstāties tikai tad, kad viņa draugs, Čārlzs Teilors, ar kuru kopā viņš bija mācījies Lībijas speciālajā nometnē, 1991. gadā nāca pie varas kaimiņzemē Libērijā. Viņš palīdzēja Sankoha bandām ne vien ar ieročiem, bet arī cilvēkiem, nosūtot uz Sjeraleoni vairākus tūkstošus karavīru — negantās geo cilts kanibālus. Atnākušie rīkļurāvēji iemācīja RAF dumpiniekiem ēst cilvēku gaļu, dzert nevainīgu meiteņu asinis un dīrāt ādu vēl dzīviem gūstekņiem.

Sacelšanās ātri izplatījās pa džungļiem, un drīz vien Sankohs kontrolēja visu valsts dimantu ieguvi, kas katru gadu sasniedza miljonu karātu jeb 200 kilogramu dārgakmeņu, no kuriem 60 procentu uz pasaules tirgiem plūda caur Libēriju, bet 40 — caur Burkinafasu. Pretim viņš saņēma narkotikas, kurām pateicoties, viņa armija, kas sastāvēja galvenokārt no pusaudžiem cilvēkēdājiem, sekmīgi stājās pretim valdības karaspēkam. Vietējie pūšļotāji izdomāja iešūt Sankoha karotājiem zem ādas īpašas ampulas, kas desmit dienu periodiski iešļircināja rīkļurāvēju asinīs noteiktas narkotiku devas. Pēc tam izmantotās ampulas mainīja pret jaunām. Pastāvīgi apdullinātie pusaudži droši uzbruka valdības kareivjiem, bet pēc tam sarīkoja zvērības sagrābtajās pilsētās un ciemos. Taču, nogalinot un kropļojot pieaugušos, viņi neaiztika zēnus, aizveda tos sev līdzi un uzsēdināja uz adatas, pēc tam jaunie narkomāni paši prasījās kaujā, lai tikai saņemtu narkotiku devu un nebūtu jācieš mokošās paģiras.

Avīze "Sunday Times" raksta, ka Sankohs arī mīlējis papriecāties uz nebēdu, bet tādās reizēs viņš devies pie sava drauga Teilora uz Libēriju, paķerdams sev līdzi somu ar 500 tūkstošiem dolāru. Ar tādu summu viņam pietika divām nedēļām, lai ņemtu priekšā visas Libērijas galvaspilsētas Monrovijas visdārgākās prostitūtas un vēl duci kinozvaigznīšu, kuras speciāli viņam ar lidmašīnu atveda no Holivudas.

Jaunā nācijas glābēja, kā sevi mēdza dēvēt Sankohs, jautrā dzīve turpinājās līdz 1998. gadam, kad ANO nolēma valstī ievest "zilās ķiveres", lai apturētu asinsizliešanu un apspiestu dumpiniekus. Pašlaik, pēc ANO datiem, Sjeraleonē atrodas 13 tūkstoši kareivju no Gvinejas, Mali, Nigērijas, kā arī 200 angļu desantnieku ar četriem helikopteriem.

Lielbritānija, kas līdz 1961. gadam kā koloniālā lielvalsts pārvaldīja Sjeraleoni, bija saglabājusi izlūkdienesta sakarus šajā zemē. Tas arī ļāva angļiem iemānīt Sankohu lamatās un maijā arestēt. Pašlaik risina jautājumu par godkārīgā maniaka un kanibāla nodošanu starptautiskajam tribunālam kā kara noziedznieku. Palikušas bez vadoņa un iedzītas atpakaļ kalnu rajonos, "revolucionāru" vienības arvien vairāk pārvēršas par bandām, kas laupa un nogalina visus pēc kārtas.

Vladimirs Muratovs