Ministru kabineta 2005.gada 12.aprīļa sēdē

Pieņemti “Noteikumi par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2005.gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”.
Noteikumi nosaka kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2005.gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus.
Kopējais apjoms jaudu uzstādīšanai 2005.gadā, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, ir 23 megavati. Konkrētais apjoms katram elektroenerģijas veidam ir šāds: hidroenerģija (ūdens potenciālā enerģija) – nulle megavatu; vēja enerģija – nulle megavatu; enerģija, kas iegūta no biomasas vai koksnes, – 20 megavatu; enerģija, kas iegūta no sadzīves atkritumiem vai to pārstrādes produktiem (biogāze), – trīs megavati; saules, jūras viļņu un ģeotermālā enerģija – nulle megavatu.
Pieteikumi jaudu uzstādīšanai 2005.gadā šajos noteikumos noteiktajos apjomos jāiesniedz Ekonomikas ministrijā līdz 2005.gada 31.maijam.
Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama transportlīdzekļu tehniskā ekspertīze sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā (tehniskā ekspertīze) un tehnisko ekspertu (eksperts) sertificēšana tehnisko ekspertīžu veikšanai.
Ekspertus sertificē, lai: noteiktu eksperta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām; veiktu sertificēto ekspertu uzskaiti. Persona var pretendēt uz sertifikāta iegūšanu, ja tā atbilst šādām prasībām: izglītība: profesionālā vidējā vai profesionālā augstākā izglītība, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļiem, vai profesionālā vidējā vai augstākā izglītība un eksperta darba stāžs ne mazāks kā trīs gadi; darba pieredze: tehniskajā ekspertīzē – ne mazāk kā gads vai ar sauszemes transportlīdzekļiem saistītā inženierdarbā – ne mazāk kā pieci gadi, kā arī pamatzināšanas un profesionālās zināšanas autotehniskajā jomā – transportlīdzekļu konstrukcija, ekspluatācijas materiāli, transportlīdzekļu remonta tehnoloģija, transportlīdzekļu virsbūvju deformāciju novēršanas tehnoloģija un remonta iekārtas; prasme strādāt ar datoru; iemaņas fotografēšanā, kas nodrošina transportlīdzekļu bojājumu atbilstošu attēlojumu; valsts valodas zināšanas atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām; transportlīdzekļu tehniskās terminoloģijas pārzināšana; svešvalodu prasmes līmenis, kas nodrošina tehniskās terminoloģijas lietojumu svešvalodās, strādājot ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apstiprinātajām speciālajām datorprogrammām un ar sauszemes transportlīdzekļu bojājumu novērtēšanas tehniskajām rokasgrāmatām.
Saņemt sertifikātu nav tiesīga persona, kura ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.
Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā rakstisku iesniegumu (ar norādi “Sertificēšanas komisijai”) un šādus dokumentus: pases kopiju (uzrāda oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju); izglītības dokumentu kopijas (uzrāda oriģinālus vai notariāli apliecinātas kopijas); profesionālās darbības aprakstu; apliecinājumu, ka pretendents nav izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu vai ka tam sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā; divas fotogrāfijas.
Sertificēšanas procesā ir iesaistīta ekspertu sertificēšanas komisija un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Sertificēšanas process ir objektīvs un neatkarīgs. Sertificēšanas komisija: izskata iesniegumus par sertifikāta piešķiršanu, sertifikāta atkārtotu izsniegšanu vai sertifikāta anulēšanu un sniedz attiecīgus atzinumus; izskata iesniegumus par ekspertu darbības pārkāpumiem un sniedz attiecīgus atzinumus; izvērtē eksperta darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā un sniedz attiecīgus atzinumus; pārbauda un novērtē pretendentu zināšanas saskaņā ar sertificēšanas pārbaudes noteikumiem un sniedz attiecīgus atzinumus; izvērtē citus ar sertificēšanu saistītus jautājumus.
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs: pamatojoties uz attiecīgajiem sertificēšanas komisijas atzinumiem, pieņem lēmumus par sertifikāta piešķiršanu, sertifikāta atkārtotu izsniegšanu, sertifikāta darbības apturēšanu, sertifikāta anulēšanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu; pieņem citus ar sertificēšanu saistītus lēmumus; nodrošina sertificēšanas procesa dokumentēšanu.
Sertificēšanas komisijas sastāvā ir deviņi locekļi: divi Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvji, trīs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kopsapulces ieteikti apdrošinātāju pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Latvijas Autoinženieru asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas ieteikta automobiļu remonta uzņēmuma. Persona var būt sertificēšanas komisijas sastāvā, ja tai ir vismaz piecu gadu tehniskā eksperta darba stāžs. Sertificēšanas komisijas sastāvu no sertificēšanas komisijas locekļu kandidātiem apstiprina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kopsapulce.
Noteikumi izstrādāti, par pamatu ņemot Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumus Nr.252 “Noteikumi par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīzi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”.
Likumprojekts paredz svītrot uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2004.gada 31.decembrim izstrādāt aroddarbības likumprojektu, tā vietā paredzot uzdevumu izstrādāt un līdz 2005.gada 1.septembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kurā noteiks individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu. Tiks risināts jautājums, kādas iespējas var piedāvāt mazajiem individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Likumprojektā tiks noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā veidā tiek piešķirta atļauja izmantot Latvijas gaisa telpu publisko funkciju veikšanai paredzētiem ārvalstu gaisakuģiem 1944.gada 7.decembra “Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju” 3.panta izpratnē.
Noteiktās kārtības pamatā būs noteikts informācijas daudzums, kas būs jāiekļauj pieprasījuma deklarācijā, lai tiktu izvērtēts un pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu vai aizliegšanu šiem ārvalstu gaisakuģiem, tai skaitā gaisakuģiem, kas tiks izmantoti militārajām vajadzībām vai arī ko, pildot savus dienesta pienākumus, izmanto vienīgi valstu vadītāji, nacionālo parlamentu vadītāji, valdību vadītāji, valdību locekļi un starptautisko organizāciju vadītāji.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 508 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 47 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 461 pilsonības pretendenta 74% ir krievi, 8% – baltkrievi, 10% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
20% pilsonības pretendentu ir pamata, 57% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 90 613 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 5261 persona.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 545 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 48 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 497 pilsonības pretendentiem 66% ir krievi, 12% – baltkrievi, 11% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
16% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 90 613 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 5261 persona.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas pārvadājumiem starp Latviju un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem Latvijas teritorijā veic Latvijā vai citās valstīs reģistrēti pārvadātāji, kas saskaņā ar Latvijas vai attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) pasažieru starptautiskajiem komercpārvadājumiem.
Satiksmes ministrijas izsniegtās atļaujas pasažieru regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (atļauja) ir paredzētas pārvadājumiem Latvijas teritorijā.
Satiksmes ministrs izveido pasažieru starptautisko pārvadājumu konsultatīvo padomi. Padomes sastāvā ir septiņi cilvēki – trīs Satiksmes ministrijas pārstāvji un četri autopārvadātāju asociāciju pārstāvji. Padomes uzdevums ir sniegt Satiksmes ministrijai atzinumus par pārvadātāju un to iesniegto iesniegumu atbilstību šo noteikumu noteiktajām prasībām un priekšlikumus par šo noteikumu noteikto prasību izpildi. Padomes atzinumiem ir konsultatīvs raksturs.
Starptautiskajos pasažieru pārvadājumos (uz Latviju un no Latvijas) izmanto autobusus, kuru tehniskās prasības atbilst Nolīgumā par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS) noteiktajām prasībām, ja Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos par autopārvadājumiem nav noteikts citādi. Veicot pasažieru regulāros starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, katram pasažierim ir nodrošināta sēdvieta. Autobusā ir ne mazāk kā 16 sēdvietu.
Satiksmes ministrijas pilnvarotās amatpersonas lēmumus, kas saistīti ar šo noteikumu izpildes nodrošināšanu, pārvadātājs var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Satiksmes ministrijas valsts sekretāram. Valsts sekretāra lēmumus pārvadātājs var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pieņemti noteikumi “Medus bišu pārraudzības kārtība”, kuri nosaka medus bišu (Apis mellifera L.) pārraudzības kārtību.
Pārraudzību veic: bišu saimēs, kuras ir reģistrētas normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu noteiktajā kārtībā; bišu saimēs, kurās bišu mātēm ir piešķirts identitātes numurs saskaņā ar bišu audzētāju organizācijas (organizācija) izstrādāto bišu ciltsdarba programmu (programma).
Pārraudzību veic fiziskā persona, kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem: ir dravas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, ja attiecīgā persona ir beigusi bišu pārraudzības kursus, saņēmusi apliecību pārraudzības veikšanai savā dravā un reģistrējusies Ciltsdarba valsts inspekcijā; ir saņēmusi sertifikātu pārraudzības veikšanai savā dravā un/vai pakalpojumu sniegšanai citās dravās normatīvajos aktos par fizisko personu sertifikāciju noteiktajā kārtībā. Ja pārraudzību neveic dravas īpašnieks, viņš vai viņa pilnvarota persona slēdz līgumu ar sertificētu pārraugu.
Pārraudzības gads sākas 1.februārī un beidzas nākamā gada 31.janvārī. Pārraudzībā kārto šādu dokumentāciju: bišu mātes reģistrācijas kartīti (kartīte); bišu māšu reģistrācijas žurnālu (žurnāls); bišu mātes izcelsmes sertifikātu (sertifikāts). Kartītē norāda šādus datus par bišu māti: identitātes numuru; marķējumu (numuru un/vai krāsu); pasugas vai hibrīda nosaukumu; dzimšanas datumu; mātes identitātes numuru un, ja zināms, tēva (trana) mātes identitātes numuru; atrašanās vietu (novietnes reģistrācijas numuru un nosaukumu, stropa numuru); datumu, kurā konstatē miršanu vai izspietošanu. Kartīti aizpilda, kad bišu māte sākusi dēt, un novieto stropā virs saimes. Pārvietojot bišu māti uz citu stropu, kartīti pārvieto līdzi bišu mātei un novieto stropā virs jaunās saimes. Žurnālā par katru bišu māti norāda attiecīgās kartītes datus un darba bišu un tranu morfoloģisko mērījumu rezultātus saskaņā ar programmu. Sertifikātā norāda tā izdevējiestādi, bišu mātes īpašnieku un attiecīgās kartītes datus.
Organizācija izsniedz sertifikātu, ja bišu māte tiek pārdota, lai ievietotu saimē, kurā tiek veikta pārraudzība. Nopirktas bišu mātes kartīti papildina vai izraksta no jauna, izmantojot sertifikātā norādītos datus. Organizācijas pārstāvis identificē ataudzēšanai nopirktās bišu mātes un noņem bišu paraugus morfoloģisko pazīmju noteikšanai.
Dravas īpašniekam ir šādas tiesības: pieprasīt Ciltsdarba valsts inspekcijai pārbaudīt sertificēta pārrauga darbu; saņemt sertificēta pārrauga konsultācijas ar pārraudzību saistītajos jautājumos.
Dravas īpašniekam ir šādi pienākumi: nodrošināt pārraudzībai atbilstošus apstākļus un datu pieejamību pārbaudes veicējiem; pildīt sertificēta pārrauga norādījumus; piedalīties pārraudzībā; laikus sniegt pieprasīto informāciju sertificētam pārraugam un Ciltsdarba valsts inspekcijai.
Pieņemts rīkojums “Par kandidatūras apstiprināšanu Starptautiskās Krimināltiesas tiesneša amatam”.
Ministru kabinets apstiprināja Anitas Ušackas kandidatūru Starptautiskās Krimināltiesas tiesneša amatam.
Ārlietu ministrijai apstiprināšanu Starptautiskās Krimināltiesas tiesneša amatam uzdots pēc Starptautiskās Krimināltiesas tiesnešu vēlēšanu un tiesnešu kandidatūru iesniegšanas termiņa izsludināšanas paziņot Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstu asamblejas sekretariātam par Latvijas Republikas izvirzīto kandidatūru Starptautiskās Krimināltiesas tiesneša amatam.
Pieņemts rīkojums “Par 2. pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju piemiņas memoriāla būvniecību Šķēdes kāpās, Liepājā”.
Rīkojums izstrādāts saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, kurā noteikts, ka, ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu. Savukārt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, noteikts, ka ēku un būvju būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai un restaurācijai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu.
Rīkojums paredz atļaut būvēt Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju piemiņas memoriālu un nepieciešamo infrastruktūru Šķēdes kāpās, Liepājā, Lībiešu ielā 37/53, Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā.
Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes iesniegumu Ministru kabinetam un Vides ministrijai.
Otrā pasaules kara laikā Šķēdes kāpās tika nogalināts ap 7000 Liepājas ebreju. Lai iemūžinātu šo cilvēku piemiņu, atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” ir piedāvājis rekonstruēt esošo piemiņas vietu un izveidot Otrajā pasaules karā nogalināto Liepājas ebreju piemiņas memoriālu. Ir uzsākta detālplānojuma projekta izstrāde teritorijai Šķēdes kāpās.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru”.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi, kā arī ņemot vērā aizsardzības ministra ieteikumu, brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš atcelts no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora amata.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, kā arī ņemot vērā aizsardzības ministra ieteikumu, pulkvežleitnants Gunārs Upītis apstiprināts par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora vietas izpildītāju.
Pieņemts rīkojums “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju”.
Ministru kabinets nolēma atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas projektu. Latvijas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Apvienoto Nāciju Organizācijā (Ņujorkā) pilnvarots parakstīt konvenciju. Konvenciju pēc parakstīšanas paredzēts iesniegt apstiprināšanai Saeimā.
Likumprojekts paredz pievienoties Konvencijai, kas vērsta uz to, lai veicinātu un atbalstītu pasākumus efektīvākai un rezultatīvākai korupcijas novēršanai un apkarošanai, veicinātu starptautisko sadarbību un tehnisko palīdzību cīņā pret korupciju un tās novēršanā, tajā skaitā nelikumīgi iegūtā īpašuma (finanšu līdzekļu) atgūšanā.
Konvencijā noteikti preventīvie pasākumi cīņā pret korupciju valsts un privātajā sektorā, piesaistot sabiedrību šo pasākumu īstenošanā. Definēti valsts amatpersonas noziedzīgie nodarījumi, kā arī noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, noteikti liecinieku, ekspertu un cietušo aizsardzības pasākumi, kā arī uzsvērta nepieciešamība noteikt normatīvajos aktos iespēju iesaldēt, izņemt un konfiscēt īpašumu, kas iegūts pretlikumīgi, kā arī vērsties tiesā par minētā īpašuma (arī nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu) atgūšanu.
Pieņemts rīkojums “Par Z.Grinpauka pārcelšanu no Izglītības valsts inspekcijas vadītāja amata Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā”.
Ministru kabinets ir iepazinies ar izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes sniegto informāciju: komisijas (izveidota ar izglītības un zinātnes ministra 2005.gada 8.marta rīkojumu Nr.141–p) 2005.gada 11.marta atzinumu; Valsts civildienesta pārvaldes viedokli par Zigfrīda Grinpauka pārcelšanu no Izglītības valsts inspekcijas vadītāja amata Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā (Valsts civildienesta pārvaldes 2005.gada 23.marta vēstule Nr.08/1002 izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei); Aizsardzības ministrijas viedokli par Z.Grinpauka pārcelšanu no Izglītības valsts inspekcijas vadītāja amata Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā (Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra 2005.gada 16.marta vīza uz Izglītības un zinātnes ministrijas 2005.gada 16.marta vēstules Nr.1–17/315); Izglītības valsts inspekcijas vadītāja Z.Grinpauka viedokli par pārcelšanu Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā (Izglītības valsts inspekcijas 2005.gada 15.marta vēstule Nr.1–13/151).
Ministru kabinets secina: lai nodrošinātu Izglītības valsts inspekcijas uzdevumu (Izglītības likuma 20.pants) efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minēto valsts pārvaldes principu (t.sk. tiesiskuma principa, privātpersonu tiesību samērīgas ievērošanas principa, labas pārvaldības principa) ievērošanu Izglītības valsts inspekcijā, ir pamats piemērot Valsts civildienesta likuma 14.panta trešo daļu un 37.panta pirmo, otro un ceturto daļu.
Ministru kabinets uzskata, ka ir tiesisks pamats Izglītības valsts inspekcijas vadītāja Z.Grinpauka pārcelšanai citā viņa izglītībai (Latvijas Universitāte, pedagoģijas maģistra grāds) un profesionālajām iemaņām atbilstošā ierēdņa amatā. Tā kā saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, Z.Grinpauka izglītībai un profesionālajām iemaņām atbilstoša vakanta vieta ir Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amats (amata apraksts apstiprināts ar Aizsardzības ministrijas 2004.gada 28.decembra rīkojumu Nr.949–pn), Ministru kabinets uzskata, ka minētais amats, neraugoties uz Z.Grinpauka izteiktajiem iebildumiem pret pārcelšanu Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā, atbilst Z.Grinpauka izglītībai un profesionālajām iemaņām.
Ņemot vērā šajā rīkojumā minēto informāciju un minētos secinājumus, nolemts: atbalstīt Z.Grinpauka pārcelšanu no Izglītības valsts inspekcijas vadītāja amata Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā, saglabājot iepriekšējo atalgojumu; Valsts civildienesta pārvaldei pārcelt Z.Grinpauku no Izglītības valsts inspekcijas vadītāja amata Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā.
Ņemot vērā to, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 33.panta pirmajai daļai par Izglītības valsts inspekcijas vadītāja pienākumu izpildītāju kļūst Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietniece V.Puiše, Z.Grinpaukam saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 42.pantu jānodrošina lietvedības dokumentu un materiālu, kā arī materiālo vērtību nodošana Izglītības valsts inspekcijas vadītāja vietniecei V.Puišei.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments