Degvielas cenas turpinās pieaugt

Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Degvielas cenu straujo pieaugumu ar satraukumu vēro ne tikai autovadītāji vien, jo šis process liek kāpt vai visām izmaksām un cenām. Kādi ir sadārdzinājuma iemesli? Kas gaidāms nākotnē? Par to “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektors Uldis Sakne.

U.Sakne norāda – jēlnafta, kas kalpo par dīzeļdegvielas un benzīna izejvielu, ir globāli stratēģisku resursu produkts, kura cenu Latvijas tirgotāji ietekmēt nevar. Kā zināms, mūsu valstī rūpnieciska naftas ieguve vēl nav sākta, bet tuvākā naftas pārstrādes rūpnīca atrodas kaimiņvalsts Mažeiķos. Benzīna vai dīzeļdegvielas cenu veido gan jēlnaftas cena, gan pārstrādes izmaksas, gan dažādi citi faktori. Tāpēc cenu svārstības raksturīgas ne tikai naftas, bet arī gatavās degvielas tirgiem. Latvijas tirgotājiem tās jāņem vērā, degvielu iepērkot. LDTA izpilddirektors uzsver, ka cenu pieaugšanas tendence novērojama jau kopš pērnā gada beigām un īslaicīgiem cenu kritumiem principiālas nozīmes nav. Daudziem nepaliek nepamanīts, ka, piemēram, Rietumeiropas valstīs degvielas cena arī minētajā laika periodā ir ne tikai pieaugusi, bet dažkārt arī pazeminājusies. “Tā kā ceļš no naftas ieguves vietām līdz Latvijas degvielas uzpildes stacijām ir ļoti garš, cenu kritumi ne vienmēr atspoguļojas arī mūsu mazumtirdzniecības cenās,” atzīst U.Sakne. Tas ļauj secināt, ka arī atsevišķu tirgotāju spekulatīvie cenu paaugstinājumi nemaina cenu līknes virzību, turklāt augstais pasaules naftas produktu tirgus cenu līmenis tirgotājiem drīzāk varētu likt domāt par iespējām cenu samazināt, lai celtu vai vismaz saglabātu savu konkurētspēju. Jāatceras arī, ka pērn Konkurences padome, izvērtējot situāciju Latvijas degvielas tirgū, aizliegtas vienošanās starp tirgotājiem nekonstatēja.
U.Sakne vērš uzmanību uz otru būtisku degvielas cenu ietekmējošu faktoru – nodokļu likmēm. Degviela pieder pie to preču kategorijas, kurām tiek piemērots akcīzes nodoklis. U.Sakne atgādina, ka gada laikā šā nodokļa likme mainīta divas reizes, taču joprojām nav sasniegusi minimālo Eiropas prasībām atbilstošo līmeni. Tas nozīmē, ka, tikai pateicoties mūsu valstij noteiktajam pārejas periodam, degvielas cena mazumtirdzniecībā nav sasniegusi un pārsniegusi 70 santīmu cenu par litru. Tomēr nākotnē paredzamas vēl divas akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas kārtas.
Nevar arī aizmirst izmaksas, ko tirgotājiem sagādā pakalpojumu sniegšanas iespēju nodrošināšana. U.Sakne norāda, ka nākas aizvien modernizēt degvielas uzpildes stacijas, uzturēt to tehnisko stāvokli un ievērojot ļoti stingrās drošības un ekoloģiskās prasības. Ņemot vērā inflāciju, šo procesu izmaksas turpina pieaugt. Asās konkurences apstākļos pastāvīgi jāpaaugstina arī klientu apkalpošanas līmenis, un to ikdienā nodrošina darbinieki, kuriem jāsaņem kvalifikācijai un darba apjomam atbilstoša alga. LDTA izpilddirektors atzīst, ka tirgotājiem nav citas iespējas, kā proporcionāli izmaksu pieaugumam paaugstināt arī benzīna un dīzeļdegvielas cenas.
Kā būs turpmāk? U.Sakne: “Virzība, protams, ir viennozīmīga – cena augs.” Plašsaziņas līdzekļos nesen gan izskanēja ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāja Alana Grīnspena prognoze par iespējamu cenu pazemināšanos. Šādu varbūtību A.Grīnspens pamatoja ar pieprasījuma samazināšanos, no vienas puses, un naftas uzkrājumu veidošanos, no otras. Tomēr U.Sakne apšauba, vai šāds process varētu būt iespējams Eiropas degvielas tirgū. Būtu arī jāatceras, ka, piemēram, Ķīnai raksturīgs ievērojams naftas produktu patēriņa pieaugums – to nosaka valsts ekonomikas straujie izaugsmes tempi. Nekas arī neliecina par iespējamu pieprasījuma sarukumu Latvijā – valsts kopējais autoparks ik gadus palielinās par apmēram 30 000 spēkratiem. Protams, liela daļa moderno automobiļu apgādāti ar relatīvi ekonomiskiem dzinējiem, taču jaunu automobiļu īpatsvars Latvijā vēl aizvien ir neliels. Turklāt, kā norāda U.Sakne, būtiska nozīme ir arī autovadītāju ieradumiem – ļoti daudzi mūsu valsts iedzīvotāji joprojām dod priekšroku jaudīgiem automobiļiem, kuriem raksturīga prāva motora kubatūra un liels degvielas patēriņš. Šajā jomā ekonomija ir ne vien iespējama, bet arī nepieciešama un neizbēgama.
Visbeidzot, jākonstatē, ka cenu paaugstināšanās dēļ cietīs arī daļa degvielas tirdzniecības uzņēmumu. U.Sakne atzīst, ka Latvijā šobrīd ir daudz firmu, kurām pieder viena vai divas degvielas uzpildes stacijas. Taču šādiem uzņēmumiem nav perspektīvas – jāņem vērā, piemēram, degvielas transporta augstās izmaksas, kuras segt iespējams vienīgi gadījumā, ja benzīns vai dīzeļdegviela tiek transportēti uz vairākām tirdzniecības vietām. Tāpēc, paredz U.Sakne, gaidāma tirdzniecības uzņēmumu konsolidācija, veidojot plašākus uzpildes staciju tīklus, kā arī mazo firmu biznesa pāreja lielo uzņēmumu rokās. Kaimiņvalstīs šādi procesi jau notikuši, un cenu kāpums sekmēs to norisi arī mūsu valstī.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv