Ar riska kapitāla finansējumu

Nav noslēpums, ka mūsu valsts mazajām un vidējām komercsabiedrībām, sevišķi tām, kas tikai sāk savu darbību, jāsaskaras ar augstu uzņēmējdarbības risku. Tādēļ to pieeja finansējumam ir krietni vien sarežģītāka nekā lielajiem uzņēmumiem. Banku izvirzītos aizdevumu nosacījumus nepietiekamā nodrošinājuma, īsās kredītvēstures vai zemā kredītreitinga dēļ tām grūtāk izpildīt, savukārt pašu spēkiem sakrāt kapitālu mazajiem komersantiem gandrīz nav iespējams.
Viņu situāciju krietni uzlabos Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā programma “Riska kapitāla finansējums”, ko marta beigās saskaņoja Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komiteja. Kā skaidro Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas speciāliste Lita Kokale, Nacionālās programmas ietvaros izveidotie riska kapitāla fondi veiks ieguldījumus mazajās un vidējās komercsabiedrībās, pretī saņemot to kapitāla daļas un vienlaikus kļūstot par šo komercsabiedrību līdzīpašniekiem. Tā kā riska kapitāla ieguldījums atkarīgs no biznesa plāna, nevis no nodrošinājuma vērtības, kā tas ir komercbanku kredītu gadījumā, līdz ar programmas ieviešanu tiks veicināta mazo un vidējo komercsabiedrību pieeja finansējumam gadījumos, kad pašu kapitāls ir nepietiekams, bet komercdarbības risks ir pārāk augsts, lai saņemtu kredītu, norāda FM pārstāve.
Nacionālās programmas “Riska kapitāla finansējums” mērķis ir nodrošināt efektīvu publiskā sektora līdzfinansētu instrumentu izveidošanu un funkcionēšanu, tādējādi sekmējot riska kapitāla pieejamību un veicinot komercdarbību mūsu valstī. Programma paredz īstenot riska kapitāla sistēmas attīstības projektu, ko ieviesīs SIA “Latvijas Garantiju aģentūra” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Programmas kopējais finansējums ir 10,3 miljoni latu, un tās projektu īstenošanā 75 procentus izdevumu segs ERAF, bet 25 procentus izmaksu veidos Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums.
Kā zināms, ERAF vadības komiteja apstiprina atklātu konkursu projektu vadlīnijas, grantu shēmas un nacionālās programmas publiskās infrastruktūras projektiem, biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, īpašu atbalstu sniedzot mazajām un vidējām komercsabiedrībām, vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstībai, tai skaitā nodarbinātības veicināšanai tūrismā un kultūrā, izpētei un tehnoloģiju attīstībai, kā arī vides aizsardzībai un attīstībai. Vadības komitejas galvenais uzdevums ir koordinēt ERAF ieviešanu, nodrošinot starpnozaru koordināciju un apstiprinot fonda ieviešanas dokumentāciju.
ERAF vadības komitejas darbā piedalās nozaru ministriju, Valsts kases, Valsts kancelejas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī piecu plānošanas reģionu un nevalstiskās organizācijas “Delna” pārstāvji.
Līdz 2006.gadam Latvijai no ERAF būs pieejami kopumā 489,7 miljoni eiru, tai skaitā 120,5 miljoni eiru kā Latvijas līdzfinansējums.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv