Latviešu valoda robežu paplašinājumā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas 2002.gadā dibinātā Valsts valodas komisija (VVK) laidusi klajā Rakstu 1.sējumu.

Tajā apkopoti VVK rīkoto konferenču materiāli ar zinātnisku, populārzinātnisku un polemisku ievirzi un visai plašu tematisko loku – par Baltijas perspektīvu valodas datortehnoloģijās, latviešu valodu un identitāti, latviešu valodu kā tulkotāja mērķvalodu un zinātnes valodu.
Rakstu galvenais redaktors, VVK priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs: “Lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu ieteikumus tās pozīciju stiprināšanai, kas ir mūsu komisijas galvenais uzdevums, regulāri tiek rīkotas konferences un semināri. Ar referātiem un ziņojumiem tajos piedalījušies valodnieki, literāti, pedagogi, tulki un tulkotāji, komunikācijas un informācijas tehnoloģiju speciālisti. Semināru materiāli publicēti speciālos konferenču krājumos. Taču dažādi valodas lingvistiskie, sociālie un politiskie aspekti saskaras un bieži vien pārklājas, tāpēc daudzi šajās konferencēs aplūkotie jautājumi var interesēt arī cilvēkus, kam latviešu valodas problēmu risināšana nav ikdienas darbs. Pirmajā sējumā apkopoti četrās 2004.gada konferencēs nolasīto referātu materiāli. Tos vieno tēmas aktualitāte un objektīvs skats uz mūsdienu latviešu valodas attīstības problēmām.”
Ar 1.sējuma nosaukumu “Latviešu valoda – robežu paplašināšana” vistiešāk sasaucas Jāņa Sīļa, Andreja Veisberga, Gaidas Zirdziņas, Pētera Ūdra, Ilzes Rūmnieces, Maijas Brēdes un Kaspara Eihmaņa raksti par dažādām tulkošanas un tulkotāju sagatavošanas problēmām un Ilzes Dikas, Valentīnas Skujiņas un Ilzes Ilziņas raksti sakarā ar terminoloģijas smaguma centra nobīdi no Latvijas uz ES iestādēm. Sakarā ar interneta lietojuma nemitīgo paplašināšanos īpašu interesi var izraisīt Andreja Vasiļjeva, Janas Ķikānes un Raivja Skadiņa kopīgi sagatavotā publikācija par valodu tehnoloģiju izstrādi Baltijas valodām plaši izmantojamās programmās un Džordža Demetrius, Ingunas Skadiņas un Heiki Keskustalo kopdarbs par Clarity, proti, starpvalodu informācijas izguves (Cross Language Information Retrieval – CLIR) sistēmu angļu, somu, zviedru, latviešu un lietuviešu valodai.
Ievērību pelna vairāku autoru viedokļi un ieteikumi dažādos valodas kopšanas jautājumos. Tā Ina Rozenvalde aicina veidot Latvijas augstskolās rakstīšanas centrus, kam būtu jākļūst par izglītojošu, koordinējošu un pētniecisku struktūru, jo “visi Latvijā strādājošie redaktori vienā balsī apliecina, ka mūsu bakalauru, maģistru un arī doktoru rakstīto tekstu kvalitāte ir ļoti zemā līmenī: gramatiski pavirši, stilistiski nenoslīpēti, loģiski neizstrādāti, terminoloģiski neprecīzi, slikti strukturēti un vāji argumentēti”.
VVK rīkotajās konferencēs nolasīti vairāki labi argumentēti un jaunām atziņām bagāti referāti par dažādiem valodas filozofiskajiem, kultūras un psiholoģiskajiem aspektiem. Krājumā ietverts Sandras Sebres un Ivara Austera kopīgi sagatavotais materiāls par identitātes un valodas attiecībām attīstības un sociālajā psiholoģijā, Maijas Kūles problēmraksts par valodu un varu un Inas Druvietes analītiskā apcere par lingvistiskās identitātes daudzveidīgajiem aspektiem.
“Valodu pasaule atrodas nepārtrauktā dinamikā, un valodu kolektīvu pāreja uz politiski un ekonomiski dominējošām valodām ir nenovēršama globalizācijas un integrācijas pavadone. Vai šādos apstākļos ir iespējams saglabāt konkrētu saziņas kodu – latviešu valodu?” – Ina Druviete uzdod jautājumus, uz kuriem jāmeklē atbildes katram pašam. Tāds ir arī jautājums par latviešu lingvistisko uzvedību. “Sešpadsmit gadus pēc valsts valodas statusa atjaunošanas joprojām vērojama neatbilstība starp latviešu valodas nominālo un reālo statusu. Tās raksturīgākā iezīme ir valsts valodas nelietošana latviešu un minoritāšu pārstāvju savstarpējā saziņā.” Un profesores secinājumi ir nopietni: “Zema etnolingvistiskā vitalitāte var pārvilkt svītru gan nacionālo, gan starptautisko institūciju centieniem saglabāt pasaules valodu daudzveidību. Te atliek citēt Kārli Mīlenbahu: “Kā cilvēks, kam trūkst pašcieņas, nav dīdzējs, bet nīcējs, tā arī tauta, kurai nav pašapziņas.””
Izdevuma veidotāji cer, ka raksti dos daudz vielas pārdomām, rosinās lasītājus apsvērt latviešu valodas vietu un nozīmi mūsu tautas identitātes apziņā un mudinās iedziļināties pašreizējā situācijā un domāt par latviešu valodas nākotnes izredzēm. Izdošanai tiek gatavoti nākamie sējumi.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv