Jukas laikmetīgajā mākslā
Izstādes ielūgums labi informē par saturu |
Valsts Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 8.maijam atvērta jaunākās paaudzes mākslinieku izstāde “Jukas”, kurā eksponēts ap 30 darbu.
Autori ir tā sauktā trešā konceptuālisma viļņa pārstāvji, kas gan radošajā, gan maizes darbā saistīti ar digitālajām tehnoloģijām. Eksponēti īpaši šai izstādei radīti darbi, kas atspoguļo jaunāko tehnoloģiju diapazonu un iespējas. Pārstāvēta arī glezniecība, skaņa, instalācija, telpiskie objekti un performance.
Jauni, tomēr ar pieredzi
Liela daļa mākslinieku ir jau vairākkārt izstādījuši savus darbus ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tā, piemēram, mākslinieku grupa F5 (Līga Marcinkēviča, Ieva Rubeze, Ervīns Broks, Mārtiņš Ratniks, Fēlikss Zanders) piedalījās Mūsdienu mākslas biennālē Sanpaulu. Laikmetīgās mākslas izstādē “New Ten” Vīnē pašlaik piedalās Dace Džeriņa, Anta un Dita Pences. Nesen Vācijā sarīkotajā izstādē “Riga line-up” savukārt bija eksponēti Mika Mitrēvica un Kristīnes Kursišas darbi. Arī Linards Kulless, Katrīna Neiburga un Krišs Salmanis ārzemēs piedalījušies vairākās mākslas izstādēs un pasākumos. Gandrīz visu izstādes autoru darbi pirms diviem gadiem bija skatāmi lietuviešu un latviešu laikmetīgās mākslas izstādē “2 SHOW” Viļņā.
Trīs konceptuālistu paaudzes
Latviešu mākslas vēsturē un
zinātnē tiek izdalītas trīs konceptuālās mākslas paaudzes.
Pirmā konceptuālistu paaudze (Andris Breže, Ojārs Pētersons,
Oļegs Tillbergs, Kristaps Ģelzis u.c.) dzīvoja laikā, kad Latvijā
jaunas formas un jaunas idejas mākslā bija kas īpašs, reizēm pat
šokējošs. Šai paaudzei raksturīgas apjomīgas, tēlainas
instalācijas, lielformāta grafikas sietspiedes tehnikā, precīzi
nostrādāti procesuāli darbi.
Otrā konceptuālistu paaudze (Miķelis Fišers, Gints Gabrāns,
Andris Frīdbergs, Ēriks Boižs, Armīns Ozoliņš, Anita Zabiļevska
u.c.) veidojās ap mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas laiku.
Tai raksturīga daudz lielāka formāla un saturiska sasaiste ar
līdzīgām parādībām Rietumos, īpaši ar “piesavināšanās”
mākslu.
Trešais konceptuālistu vilnis radās laika posmā, kad bija
beigusies pāreja no sociālisma uz kapitālismu. Šie mākslinieki ir
pilnīgi iekļāvušies Rietumu mākslas pasaulē. Studiju gados tiem
bijusi iespēja regulāri apmeklēt nozīmīgākās laikmetīgās mākslas
izstādes citās Eiropas valstīs.
Vari darboties līdzi
Kā atzīst kultūras ministre Helēna
Demakova, izstāde “Jukas” pilnīgi iekļaujas pasaules laikmetīgās
mākslas kontekstā un ir uzskatāma par nozīmīgu notikumu mūsdienu
latviešu mākslas dzīvē.
Ekspozīcijā ir asprātīgi un dažkārt ironiski iekrāsoti, arī
apcerīgi un analītiski darbi. Tādi kā Linarda Kullessa “Lūko,
Svētībiņ!” ar Rīgas ielu rakstu un auseklīti vai Kristapa
Podnieka “Mežs” ar dabas un ekoloģijas tēmas risinājumu. Pēc
topošās mākslas zinātnieces Baibas Vanagas domām, pārāk daudz
tomēr ir naivi depresīvu darbu, kas pauž negatīvu attieksmi pret
dzīvi un apkārtējo pasauli.
Izstādes ar konceptuālu ievirzi vienmēr sagādā daudz pārsteigumu
un nereti aicina skatītāju piedalīties mākslas darba realizēšanā.
Piemēram, ikviens var kļūt par sarkanā tepiķa zvaigzni
(Kristaps Epners “Slavas simulators”), rast komunikāciju ar trim
vai četriem sabiedrotajiem pie savdabīgas “tiešo sakaru” caurules
(Martins Vizbulis “Komunikācijas interference”), apdzīvot
bērnistabu naktī (Evelīna Deičmane “Pazust sapnī”), piebalsot
vīru korim (Reinis Pētersons “Orangutana Spektra apvienotais vīru
koris”) vai mēģināt dziedāt karaoki Baha mūzikas pavadījumā (Anta
un Dita Pences, Dace Džeriņa “Muzikālais serpentīns
“Daddy””).
Skolotāja miniizstāde
Paralēli laikmetīgās mākslas izstādei “Jukas” Radošajā darbnīcā aplūkojama jauno mākslinieku skolotāja Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja Ojāra Pētersona personālizstāde – fotogrāfijas un videoinstalācija “Oranžais caurums”. Pēc viņa audzēknes Inetas Sipunovas domām, tiem, kuri kaut reizi nav bijuši pasniedzēja darbnīcā Mākslas akadēmijā un nav redzējuši viņu strādājam, šo instalāciju būs grūti saprast. Mākslinieks te akcentējis savu raksturīgo “Češīras kaķa” īpatnību – studentu un kolēģu priekšā negaidot uzrasties ar smaidu sejā.
Raivis Spalvēns