Par drošiem ceļiem — pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē

Trešdien, 6.septembrī, Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksmē izskatāmie jautājumi bija veltīti Latvijas ceļu problēmām. Sanāksmē ar ziņojumiem uzstājās Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume, SM Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors Andrians Ļubļins, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) transporta darba grupas vadītājs Juris Žūriņš, valsts akciju sabiedrības (VAS) "Ceļu satiksmes drošības dienests" (CSDD) Ceļu uzraudzības daļas priekšnieks Guntars Brālis, VAS "Autoceļu direkcija" Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns un Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Zondaks. Par Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) valdes lēmumiem informēja LPIA priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, bet ar Somijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas darbu iepazīstināja Somijas Dienvidsavo reģiona padomes izpilddirektors Hannu Vesa.

Atklājot kārtējo pašvaldību izpilddirektoru sanāksmi, V. Aizbalts informēja par LPIA valdes sēdē apstiprināto domstarpību un vienošanās protokolu starp LPS un Finansu ministriju (FM). Viņš pastāstīja, ka domstarpības bijušas par vairākiem jautājumiem. Piemēram, aprēķinot pašvaldību finansu nepieciešamību nākamajam gadam, FM, kas aprēķinos balstījusies uz pagājušā gada faktiem plus inflācija 3,5 procenti, uzskata, ka pašvaldībām vajadzīgi 202,6 miljoni latu, savukārt LPS, balstoties uz likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteiktajām aprēķinu formulām par finansu nepieciešamības aprēķinu un ņemot vērā arī vairākus citus kritērijus, uzskata, ka summai jābūt 219,5 miljoni latu. FM uzskata, ka valdībai nav iespējams noteikt šādu finansu nepieciešamību pašvaldībām, taču neapstrīd LPS aprēķinu pareizību. V. Aizbalts uzsvēra, ka tieši sanāksmes dienā tiks panākts kompromiss par nākamā gada budžetu starp FM un LPS pārstāvjiem. (Pēc LPIA sanāksmes FM izplatītajā informācijā par FM un LPS panākto vienošanos teikts, ka 2001.gadā pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem būs 242,73 miljoni latu, nenodokļu ieņēmumi - 20,18 miljoni latu un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem — 27,2 miljoni latu. Kopējie pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 290,11 miljoni latu. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem sagatavotajā 2001.gada budžeta projektā paredzēts, ka valsts budžeta dotācija pašvaldībām nākamgad būs 7,84 miljoni latu. Šajā summā iekļauta arī kompensācija minimālās algas paaugstināšanas nodrošināšanai, ko valdība pašvaldībām piešķir pirmo reizi. Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu maksimālā apjoma pieaugums nākamā gada budžeta projektā plānots 17,403 miljoni latu).

SM Autosatiksmes departamenta direktors T. Straume informēja par valsts un pašvaldību ceļu attīstības scenārijiem atkarībā no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) investīciju avotiem. Ziņojumā tika uzsvērts, ka ES prioritātes investīcijām ceļos nesaskan ar Latvijas valsts un pašvaldību prioritātēm. Viņš pastāstīja par vairākiem projektiem, ko iecerēts ieviest, SM izmantojot ES ISPA pirmsiestāšanās fondu līdzekļus, kā līdzdalības finansējumu nākamajā gadā piesaistot 2,44 miljonus latu no Valsts investīciju fonda. Viņš uzsvēra, ka SM nostāja bijusi pret Ceļu fonda iesaistīšanos līdzfinansējuma nodrošināšanā. T. Straume stāstīja arī par citiem SM un pašvaldībām būtiskiem jautājumiem- par SM priekšlikumu sadalīt akcīzes nodokli monetāri un priekšlikumu iekasēt to mazumtirdzniecībā, par gāzes degvielas lietošanas svarīgākajiem jautājumiem, par pasažieru pārvadājumu dotēšanu, paužot uzskatu, ka tai jāpaliek Ceļu fonda pārziņā. Viņš pastāstīja, ka nākamā gada budžeta vadlīnijās akcīzes nodokļa ienākums prognozēts 49 miljonu apmērā, un par aptuveni 80 tūkstošiem palielināsies mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem.

J. Žūriņš informēja pašvaldību izpilddirektoru sanāksmes dalībniekus par to, ka pasažieru pārvadājumu situācija pasliktinās, jo noveco gan autobusu parks, gan dzelzceļu ritošais sastāvs. Viņš pastāstīja, ka uz 1999.gada beigām regulārajā satiksmē izmantoto autobusu vidējais vecums bija 11 gadi, 58 procenti no kopējos pārvadājumos iesaistīto autobusu skaita ir vecāki par 11 gadiem. Novecošanas iemesls vienkāršs — no vidēji gadā iepirktajiem 200 autobusiem pagājušajā gadā, piemēram, tikai 82 bijuši jauni. Tas nozīmē, ka ar laiku vecie autobusi prasīs vēl lielāku līdzekļu ieguldījumu. Kritiska situācija ir arī ar dzelzceļa pārvadājumiem — vagoni nolietojas, un pasažieri izsaka neapmierinātību ar pakalpojumu kvalitāti.

Par ceļu satiksmes drošību, valsts un pašvaldību pienākumiem, atbildību un sadarbību runāja G. Brālis un M. Zaļaiskalns. M. Zaļaiskalns informēja par Satiksmes organizācijas pārvaldes darbu, kas pēc noteikta grafika līdz šā gada 1.oktobrim pārņems satiksmes organizācijas uzdevumus Latvijā. Viņš skaidroja, ka pārvaldes galvenajos darba pienākumos ietilps satiksmes apstākļu kontrole un priekšlikumu apstākļu uzlabošanai izstrāde, satiksmes organizācijas plānu izstrāde, darbs pie būvobjektu pieņemšanas ekspluatācijā, ceļu un ielu remontu projektu drošības jomā novērtējums, transporta maršrutu saskaņošana, satiksmes drošības uzraudzība, lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu atļauju izsniegšana.

Juris Žūriņš nedaudz ieskicēja pašvaldību problēmas un intereses autoceļu un pasažieru pārvadājumu attīstībā, atzīstot, ka svarīgāko pateikuši iepriekšējie ziņotāji, bet Juris Zondaks atbildēja uz sanāksmes dalībnieku jautājumiem par ceļu policijas darba organizāciju.

Nobeigumā LPIA priekšsēdētājs V. Aizbalts aicināja sanāksmes dalībniekus pārdomāt viņus interesējošos jautājumus par Komerclikuma, kas stāsies spēkā 2001.gada 1. janvārī, radītajām pārmaiņām pašvaldību darbā, jo nākamā Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme 4.oktobrī būs veltīta Komerclikumam un ar tā spēkā stāšanos saistītajām problēmām. Savukārt 1. novembra sanāksmē iecerēts pārrunāt ar zemes lietām saistītos jautājumus.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore