Dzeja — mūsu dzīvā balss, mūsu brīvā elpa

Vakar, Raiņa 135. dzimšanas dienā, sākās tradicionālās Dzejas dienas

Dzejas dienas, kuru tradīcija Latvijā tika iedibināta Raiņa 100. dzimšanas dienā, atklāja Māra Zālīte. Viņa nolasīja dzejolis "Rīga ūdenī", liekot ieklausīties dzejas vārdā, ļauties dzejas tēlu vilinājumam un domāt līdzi. (Dzejoļa tekstu skat. 4.lpp.).

Uzrunājot klausītājus Esplanādē un visā Latvijā, kas dzejas stundu klausījās radioviļņos, Māra Zālīte sacīja:

— Dzīvā Rīgā, dzīvā Latvijā, šodien, 2000. gada 11. septembrī, 35. reizi sākas Dzejas dienas. Raiņa 135.gadskārtā. Tūkstošgades mijā, kas mums vēl visiem atmiņā, notika tautas aptauja. Viens no jautājumiem bija, kurš ir izcilākais 20.gadsimta cilvēks Latvijā? Kura personība visbiežāk pārstāvējusi latviešu tautas centienus iepriekšējā simtgadē. Atbilde bija — Rainis. Dzejnieks Rainis.

Šī atbilde dara godu mūsu tautai, jo šai atbildē mūsu tauta netieši ir novērtējusi arī pati sevi. Atzīdami Raini par būtiskāko 20.gadsimta cilvēku, mēs par būtiskākajām esam atzinuši arī Raiņa pārstāvētās vērtības — ideālismu, tiekšanos pēc pilnības, uzticību savai zemei un tautai, ilgas pēc garīguma.

Arī šodien šīs vērtības ir dzīvas par spīti tam, ka ikdienības sājajos un rūgtajos virsrakstos tās parādās reti. Šīm vērtībām ir savas drošas paslēptuves. Un viena no paslēptuvēm lai tiek še atklāta. Tā ir dzeja.

Jaunākos dzejoļus lasīja Ludmila Azarova, Inga Ābele, Pēteris Brūveris, Māris Čaklais, Knuts Skujenieks un Imants Ziedonis. Piedalījās arī Dzejas dienu viesi Johens Kelters (Šveice), Jurijs Zavgorodnijs (Ukraina), Lidija Šimkute (Lietuva) un Līsi Ojamā (Igaunija).

Pēc dzejas stundas Esplanādē daudzi devās uz pārdomu brīdi Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā. Plašāka saruna par Raini, rakstniecību un mākslu, kam par moto izraudzīti Raiņa vārdi "Viss ir griba", te notiek šodien, dzejnieka atceres dienā.

Visai kupls ir Dzejas dienu viesu pulks. Jau minētais Johens Kelters ir Eiropas rakstnieku kongresa prezidents. Latvijā viņa daiļrade jau pazīstama ar divvalodu izdevumu "Nakts balkoni — Die Balkone der Nacht ", kas iznāca 1996. gadā. Vakar pēcpusdienā Gētes institūtā notika viņa grāmatas "Citviet" atvēršanas svētki, kurā kopā ar autoru piedalījās tulkotājs Māris Čaklais. Rakstnieku namā Kuršu ielā kopā ar saviem atdzejotājiem pulcējās pārējie Dzejas dienu viesi. Slovēņu dzejnieks Veno Taufers, ko uzskata par 60. gadu dzejas avangardistu, Tito laikos bija aizliegto autoru sarakstā. Viņš pazīstams arī kā dažādu dzejas akciju un festivālu organizētājs un ir viens no P.E.N. kluba vadītājiem. Ukraiņu dzejnieks Jurijs Zavgorodnijs ir visražīgākais latviešu dzejas tulkotājs. Latvijas vēstniecībā Ukrainā 1999. gada 11. novembrī svinīgi tika atvērta dzejas antoloģija "No Latvijas krasta". Lietuviešu trimdas dzejniece Lidija Šimkute dzimteni atstājusi agrā bērnībā un dzīvo Austrālijā. Viņa raksta lietuviski un angliski un ne bez lepnuma saka, ka viņas ar Ainu Vāveri esot Austrālijā vienīgās bilingvālās dzejnieces. Jaunās paaudzes azerbaidžāņu dzejnieks Ežders Ols labi apguvis latviešu valodu. Viņa tulkojumā 90. gados izdotas latviešu tautas pasakas un dainas. Pazīstama latviešu dzejas tulkotāja ir armēņu dzejniece Gohara Aslanjana, kas beigusi Latvijas Universitāti. Pašlaik viņa veido latviešu mūsdienu dzejas izlasi. Lietuviešu dzejnieks un publicists Vlads Brazjūns ir vairāku dzejas grāmatu autors. Viņa dzeju raksturo polifonisks skanējums, vēsturisku un ģeogrāfisku reāliju iekausējums asociatīvā izteiksmē. Viņš aktīvi iestājas par baltu tautu vienotības nostiprināšanu. Atdzejojis Amandas Aizpurietes, Ulda Bērziņa, Annas Rancānes un vairāku citu latviešu dzejnieku darbus. Igauņu dzejniece Līsi Ojamā ir triju dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja mazliet atgādina 70. gadu bītlu dzejas stilu un dzīves veidu. Arī pati dzejniece to akcentē ar savu brīvo izturēšanos. Savā laikā tas bija kā protests, kura dēļ Līsi bija spiesta atstāt skolu.

Jaunie dzejnieki tradicionālo dzejas stundu pie Aleksandra Čaka pieminekļa Ziedoņdārzā rīko šodien, 12.septembrī. Šogad jauno un visjauno (kā viņi paši saka) dzejnieku līdzdalība svētkos ir ļoti plaša. Jau 9.septembra novakarē Jāņa Akuratera muzejā notika sarīkojums "Saucēja balss lietū", bet "Zirgu pastā" Dzirnavu ielā 15. septembrī sāksies un tikai nākamajā dienā beigsies "Dzejas maratons". Jauno literātu apvienība un literārais klubs "Šķelpata" 17. septembrī Brīvdabas muzejā aicina uz Jura Kunnosa piemiņas sarīkojumu "Sveiciens džekiem!"

Dzejas stunda pie Raiņa pieminekļa           Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Dzejas dienu programmā ir vairāki autorvakari. Šodien, 12.septembrī, Vernisāžā notiek Māras Zālītes dzejas sarīkojums, kurā piedalās arī komponists Jānis Lūsēns un Nacionālā teātra aktieri, kas iestudē rokoperu "Indriķa hronika", bet Gētes institūtā — Amandas Aizpurietes dzejas vakars. Liepājas Zinātniskajā bibliotēkā sarīkots Olafa Gūtmaņa dzejas vakars "Visa laba Jāņu zāle".

Rīt, 13. septembrī, Krišjāņa Barona muzejā notiks Pētera Zirnīša dzejas stunda "Logs bija vaļā". Šai pašā dienā Rakstnieku namā paredzēts literāri muzikāls sarīkojums "Četri neparasti jubilāri". Neparastas šīs jubilejas būs ar to, ka godināti tiks nevis autori, bet grāmatas, kas iznākušas pirms 100, pirms 75, pirms 50 un 25 gadiem.

Tradicionālās Dzejas dienu balvas pasniegšanas sarīkojums notiks 14.septembrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Taču dzejas svētki turpināsies arī pēc tam. Dzejas dienas, kā preses konferencē uzsvēra Rakstnieku savienības vadītājs Valdis Rūmnieks, aptver visu valsti un pareizāk to būtu saukt par Dzejas mēnesi. Jo vairāk tāpēc, ka šogad atzīmējam vairākas nozīmīgas gadskārtas. Auseklim un latgaliešu dziesminiekam Pīteram Miglinīkam — 150., Rainim — 135., Emīlam Dārziņam — 125. dzimšanas diena.

Savukārt sarīkojums Esplanādē bija savā ziņā ģenerālmēģinājums pirms 2001. gada 11. septembrī paredzētā Latvijai ļoti pagodinošā pasākuma: te svinīgi tiks atklāta trešā Eiropas Dzejas apaļā galda sanāksme, kuras programmā ir viena ģēnija kronēšana. Un kronēšana notiks vārda tiešā nozīmē: Raiņa skulptūru svinīgi kronēs ar lauru vainagu.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore