Meklējot citus spēles noteikumus

Pirmais gads Eiropas Savienībā ir neliels laika posms, lai pilnībā apjaustu paplašināšanās procesa pavērtās iespējas. Līdzās partnerattiecībām augstākajā valsts pārvaldes līmenī, iestājoties starptautiskās asociācijās, iespējas kļūt par līdzvērtīgiem partneriem ar lielu entuziasmu izmanto arī dažādas nevalstiskās organizācijas. Tai skaitā pašvaldību darbinieku dibinātās profesionālās organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA).

Jauninājumus neuztver ar sajūsmu

Tiem, kas līdzdarbību jau sākuši, pirmais gads ir devis arī pirmos priekšstatus. Līdzās atzinībai, gandarījumam un optimistiskai ticībai turpmāko plānu īstenošanai ir arī pirmās atziņas, vērojumi un priekšlikumi. Ne vienmēr saskan izpratne par “atvērto durvju” principu. Jaunajiem nākas saskarties ar atturīgu attieksmi. Īpaši tad, ja viņi nav ar mieru būt klusi malā stāvētāji, bet arī aicina izvērtēt situāciju un pārdomāt turpmāko sadarbību jaunajos apstākļos.
Kā mainīties organizācijai, kādi būtu visiem pieņemami spēles noteikumi, kā diplomātiski panākt savu priekšlikumu uzklausīšanu? Tie ir jautājumi, par kuriem, piedaloties Čehijas municipalitāšu izpildvadītāju ikgadējā kongresā Luhačovicē 11. un 12.aprīlī, bija ieradušies kopīgi spriest uzaicinātie citu jauno ES dalībvalstu pašvaldību izpildvadītāju asociāciju pārstāvji. To starpā no Ungārijas, Lielbritānijas, Slovākijas un arī Latvijas Pašvaldību izpildvadītāju asociācijas (LPIA) delegācija.

Kas ir UDITE?

Tā ir Eiropas Savienības valstu pašvaldību izpildvadītāju asociācija. UDITE nodibināšanu rosināja Francijas pašvaldību izpildvadītāju organizācija. Savienība reģistrēta Francijā un veidota atbilstoši šīs valsts likumdošanai. Šobrīd UDITE darbojas 15 ES valstis. Līdzās desmit veco dalībvalstu (Francijas, Spānijas, Portugāles, Itālijas, Lielbritānijas, Īrijas, Beļģijas, Holandes, Dānijas, Luksemburgas) organizācijām no aizvadītā gada 1.maija par partnerēm kļuvušas arī Latvijas, Čehijas, Ungārijas, Maltas un Kipras pašvaldību izpildvadītāju vietējās organizācijas. Vēlmi iestāties izteikuši arī Polijas, Slovākijas, Vācijas un Austrijas kolēģi. Patlaban UDITE prezidējošā valsts no 2004.gada septembra uz diviem gadiem ir Dānija.

Radikāli, bet saprātīgi priekšlikumi

Kā kongresā Luhačovicē uzsvēra čehu un latviešu asociāciju vadītāji, kopš līdzdalības UDITE starptautiskā sadarbība ir ieguvusi jaunu formu. “Mēs vairākus gadus bijām novērotāju statusā. Tas bija pietiekams laiks, lai iepazītos ar organizācijas struktūru, mērķiem un darbības virzieniem. Iespēju robežās klātienē apmeklējām UDITE valdes sēdes,” stāsta Čehijas izpildvadītāju asociācijas priekšsēdētājs Jirži Horāneks. Iespēja vērot organizācijas darbu gan kā novērotājiem, gan kā dalībniekiem radījusi vēlmi rosināt domāt par turpmāko. “Esam iesnieguši tagadējam prezidentam Allanam Vendelbo virkni ierosinājumu savienības darbības modernizācijai un lietderības paaugstināšanai. Lai līdzdalība tajā nebūtu vien iespēja dažiem valsts pārstāvjiem divas vai trīs reizes gadā satikties, bet lai tiktu īstenoti projekti, kuros piedalītos mūsu ierindas biedri, – mācītos kursos, dotos pieredzes apmaiņā, apgūtu mūsdienīgas pašvaldību vadības un pakalpojumu sniegšanas metodes,” turpina J.Horāneks. Tas ir aicinājums savienībai turpmāk strādāt ne vairs pēc klubu darbības principa, bet kļūt atvērtai uz sadarbību, iesaistīties starptautiskos projektos, veicināt praktisku un visiem noderīgu pieredzes apmaiņu.
LPIA priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts savā uzrunā neslēpa gandarījumu par cerīgas sapratnes veidošanos starp UDITE veco un jauno biedru sastāvu. “Kaut arī UDITE pieredzējušie kolēģi mūsu priekšlikumus uztvēra bez īpašas sajūsmas, tomēr tika panākts, ka savienības statūti tiks grozīti, pārkārtos dalības maksu sistēmu un darba grupas izstrādās priekšlikumus turpmākajai rīcībai būtiskākajos jautājumos. Tas nozīmē, ka mūsu kopīgās pūles pamazām sāks nest augļus.”
Uz čehu kongresu uzaicinātie Ungārijas un Lielbritānijas organizāciju pārstāvji savās uzrunās neiebilda pret aktīvo jauno UDITE biedru priekšlikumiem. Angļu pārstāvis norādīja, ka, viņaprāt, ir uzteicams un noteikti UDITE valdē apspriežams latviešu priekšlikums savienības 15 dalībvalstis turpmāk iedalīt nevis kā līdz šim divās (Ziemeļeiropas valstis un Dienvideiropas valstis), bet trīs grupās – Ziemeļeiropas, Viduseiropas un Dienvideiropas valstis.

Palielināt savu ietekmi

Gan čehi, gan dienvidslāvu un latviešu delegācija, kas piedalījās divu dienu sanāksmē Luhačovicē, atzina, ka aktīvāka savstarpējā sadarbība stiprinās jaunā, tā sauktā Viduseiropas valstu, bloka ietekmes kāpumu. “Jo, gribam mēs to vai ne, pašreiz Dienvideiropas un Ziemeļeiropas asociācijām, līdzīgi tam, kā tas ir ES, vēl pieder noteicošais vārds,” atzina J.Horāneks. Kā veiksmīga un tālejoša tika dēvēta valstu divpusējā sadarbība, kuru arī turpmāk nepieciešams sekmēt un paplašināt.

Zaida Kalniņa, “LV”
Speciāli no Luhačovices