ES atver durvis Rumānijai un Bulgārijai

Bulgārijas parlamenta ēka Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

Vakardienas balsojums Eiropas Parlamentā (EP) pilnībā atvēris Eiropas Savienības (ES) durvis Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai Eiropas valstu saimē. Vēl īsu brīdi pirms Rumānijai un Bulgārijai liktenīgā balsojuma nebija zināms, vai deputāti teiks jāvārdu. Iemesls neziņai nebija saistīts ar topošajām dalībvalstīm. Tā bija ES institūciju savstarpējo rēķinu kārtošana un cīņa par ietekmi.

Parlaments demonstrē muskuļus

Deputāts Rihards Pīks, skaidrojot situāciju un noskaņojumu Parlamentā, stāsta: “Jāsaka atklāti – mūsu politiskajā grupā diskusija sākās pirms pāris nedēļām. Vakar (otrdien – red.) bija ļoti saspringta diskusija un pat iekšējais balsojums par to, ko šodien (trešdien – red.) darīt – atlikt balsojumu vai arī balsot. Runas par iespējamo balsojuma atlikšanu ir tādēļ, ka nav panākta vienošanās ar Padomi par finanšu ietvaru 2007. – 2013. gadam. Tās it kā ir Eiropas Savienības iekšējās institucionālās lietas. Jebkura parlamenta galvenā ietekmes svira ir balsojums par budžetu. Parlamentam ir ļoti lielas domstarpības ar Padomi par nākamo finanšu perspektīvu. Vienošanās ar Padomi vēl nav panākta, tāpēc tiek apsvērta iespēja bloķēt pievienošanās līguma parakstīšanu ar topošajām dalībvalstīm.”
Pēdējā brīdī pirms balsojuma Eiropas Tautas partijas vadītājs Hans Gerts Poterings paziņoja, ka pēdējās stundās ir panākta vienošanās ar Padomi. Tāpēc H.G.Poterings aicināja kolēģus atbalstīt šogad aprīļa beigās paredzēto pievienošanās līgumu parakstīšanu.

Viduslaiku pils Hunedoarā (Transilvānijas grāfiste, Rumānija) Foto no Eiropas Komisijas Audiovizuālās bibliotēkas

ES uzraudzīs saistību izpildi

Aicināts novērtēt Rumānijas un Bulgārijas gatavību dalībai ES, R. Pīks saka: “Pēdējā gada laikā abas valstis uzrādījušas ievērojamu progresu, īpaši Rumānija. Tas, ka tieši Rumānija ievērojami progresējusi, saistīts ar valdības maiņu šajā valstī. Iepriekšējā valdība pietiekami nerūpējās par sarunu gaitā noteikto likumdošanas aktu ieviešanu. Īpaši smaga situācija bija tieslietās un iekšlietās. Bet jaunā valdība strādā ļoti aktīvi un daudz ko ir izdarījusi. Bulgārija salīdzinājumā ar Rumāniju ir nedaudz labāk sagatavojusies, lai gan arī Bulgārijā ir diezgan nopietnas korupcijas problēmas, disbalanss starp bagātajiem un nabagajiem, dzīvē jāievieš virkne likumdošanas aktu, kas saistīti ar brīvo tirgu, kontroles mehānismiem utt. Protams, ES visu laiku uzraudzīs kā topošās dalībvalstis tiek galā ar saistībām, kuras uzņēmušās iestāšanās sarunās. Arī EP sekos līdzi notiekošajam, EK mūs informēs par Rumānijas un Bulgārijas progresu.” Deputāte Inese Vaidere saka, ka ir jāatbalsta abu valstu dalība ES. “Bulgārija ir tikusi tālāk nekā Rumānija. Rumānijā neatrisināta problēma ir korupcijas apkarošanas jautājums. Jaunie ministri cenšas darīt visu iespējamo, bet uzsāktais darbs ir jāturpina. Protams, daudz problēmu joprojām ir arī Bulgārijā. Gan Bulgārijā, gan Rumānijā ir jāsakārto tiesu sistēma, lai cilvēki uzticētos tiesām.”
Lai gan Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās līgums tiks parakstīts jau pavisam drīz – aprīļa beigās, valstīm jāturpina iesāktās reformas un jāpilda saistības, kuras uzņēmušās. Arī deputāte Inese Vaidere teic: “Bulgārijai un Rumānijai ir svarīgi spēt uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES. Tas ir svarīgi, lai dalība nenodarītu kaitējumu pašām jaunajām dalībvalstīm, neaizmirstot arī par riskiem visai Savienībai. Ņemot vērā situāciju Piedņestrā un Balkānos, īpaši tādos jautājumos kā kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, ir svarīgi, lai ārējās robežas pilnībā atbilstu ES standartiem.”
Ja Bulgārija un Rumānija nepildīs saistības, kuras pildīt solījušas iestāšanās sarunās, pastāv iespēja apturēt ES paplašināšanos un atlikt 2007.gadā plānoto valstu uzņemšanu Eiropas valstu saimē.

Nākamā būs Horvātija

2007.gadā plānotā Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana ES noteikti nebūs pēdējā paplašināšanās. R.Pīks pārliecinoši saka, ka nākamā Eiropas valstu saimes papildināšana gaidāma jau pavisam drīz. “Nākamā būs Horvātija. Horvātija jau bija apņēmības pilna noķert Rumāniju un Bulgāriju un arī iestāties ES jau 2007. gadā. Šobrīd par šādiem plāniem vairs netiek runāts, bet Horvātijas dalība ES ir tuvākās nākotnes jautājums.”
Runājot jau par tālāku ES nākotni, R.Pīks min arī citu Balkānu valstu pakāpenisku integrāciju ES. Protams, ilgākā laika perspektīvā nevar aizmirst arī Turcijas tuvināšanos ES dalībvalsts statusam. R.Pīks vēl izsaka cerību, ka arī Ukraina attīstīsies demokrātijas virzienā un varētu kļūt par ES dalībvalsti.

Uzziņai:

EP balsojums par Bulgārijas un Rumānijas iestāšanos ES.

Par Rumānijas uzņemšanu:
• par balsoja 497 deputāti;
• pret balsoja 93 deputāti;
• atturējās 71 deputāts.

Par Bulgārijas uzņemšanu:
• par balsoja 522 deputāti;
• pret balsoja 70 deputāti;
• atturējās 69 deputāti.

Avots: Eiropas Parlaments

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv