Par Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdi Luksemburgā

14. aprīlī un 15. aprīlī Luksemburgā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā pārstāvēs arī iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu.
Sanāksmes ietvaros tieslietu ministre parakstīs konvenciju par ES jaunuzņemto dalībvalstu pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu tiesa. Konvencija atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā. Pilnvarojumu parakstīt minēto konvenciju valdība apstiprināja šā gada 12.aprīlī Ministru kabineta sēdē.
Līdz ar to Latvija būs pievienojusies Konvencijai, kurā noteikts, kāda veida starptautiskajām līgumsaistībām piemērojami noteikti starptautiskie tiesību akti.
Tieslietu ministru padomes sanāksmes daļā tieslietu ministre Solvita Āboltiņa iepazīstinās ar Latvijas pozīcijām par no sodāmības reģistra iegūto ziņu apmaiņu, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu saistībā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izveidi.
Latvija konceptuāli atbalsta, ka ziņu pieprasījumus nosūta dalībvalstij, kuras pilsonība ir attiecīgajai personai, nevis dalībvalstij, kuras teritorijā izdarīts noziedzīgs nodarījums. Tāpat Latvija atbalsta īpaša mehānisma izstrādāšanu, kas paredzēs sodāmības reģistriem visās dalībvalstīs iekļaut vienādas ziņas. Latvija uzskata, ka pilsonības dalībvalsts reģistrā jāreģistrē visa informācija par sava pilsoņa notiesāšanu ārvalstīs, kas saņemta no citas dalībvalsts sodāmības reģistra.
Latvija arī uzskata, ka regulai par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras izveidi ir jāattiecas tikai uz pārrobežu gadījumiem. Latvija atbalsta regulas projektā pašlaik ietverto regulējumu, ka tā ir vienas pakāpes, nevis divpakāpju procedūra. Vienas pakāpes procedūra nodrošinās iespēju prasītājam ātrāk atgūt līdzekļus, kā arī atbildīs regulas projektā izvirzītajam mērķim – izveidot ātru un efektīvu procedūru.
Pārstāvot iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalīsies diskusijā par Hāgas programmā “Brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā” (jeb Hāgas programmā) minētā pieejamības principa ieviešanu, savstarpējās informācijas sistēmu migrācijas un patvēruma politikas jomā, kā arī Eiropas Robežaģentūras veidošanu.
Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes laikā ministriem diskusijā jāapspriež Padomes secinājumu projekts, kura uzdevums ir sniegt politiskās vadlīnijas Eiropas Komisijas informācijas apmaiņas sistēmas projekta izstrādē. Secinājumu projekts paredz uzsvērt migrācijas un patvēruma jautājumus kā daļu no dalībvalstu kopīgajām interesēm, apstiprināt kopīga informācijas tīkla starp dalībvalstu atbildīgajām institūcijām izveides nozīmīgumu un noteikt, ka šādas sistēmas izveide veicinās dalībvalstu savstarpējo uzticību un koordinētāku pieeju dalībvalstu migrācijas un patvēruma politikas jautājumos.
Diskusijā, kurā piedalīsies arī Latvijas pārstāvji, jāizšķiras, vai informācijas apmaiņas sistēmā iekļaujama arī informācijas apmaiņa par robežu un vīzu politiku, kā arī par informācijas apmaiņas raksturu, jo par šo jautājumu pagaidām nav izdevies panākt vienotu dalībvalstu viedokli.
Hāgas programmā brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (Hāgas programma) ir noteikts, ka, sākot ar 2008.gada 1.janvāri, informācijas apmaiņai starp tiesībaizsardzības iestādēm visā ES ir jānotiek saskaņā ar informācijas pieejamības principu. Šā principa ieviešanā ir svarīgi divi aspekti – tiesiskais ietvars un tehniskie līdzekļi, kas nodrošinās pieejamības principa un informācijas apmaiņas realizāciju.
ES prezidentūras sagatavotajā priekšlikumā, ko izskatīs Padome, ir identificēti pieci iespējamie tehniskie risinājumi, lai nodrošinātu pārrobežu pieeju informācijai, ieviešot pieejamības principu. Prezidentūra piedāvā meklēt tehniskos risinājumus pieejamības principa pakāpeniskai nodrošināšanai. Tādēļ prezidentūra piedāvā sešus informācijas veidus, kuri ir būtiski noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un izmeklēšanā un ar kuriem varētu sākt praktiski ieviest pieejamības principu – DNS, pirkstu nospiedumi, ballistika, transportlīdzekļu reģistrācija, tālruņu numuri un minimālie personu identificējošie dati, kas atrodas civilstāvokļa reģistros.
Prezidentūra lūdz Padomi vienoties par pakāpenisku pieejamības principa ieviešanu un sešiem informācijas veidiem, kā arī noteikt, ka jānozīmē darba grupa, kas līdz 2005.gada beigām izvērtēs, kuru no pieciem iespējamiem tehniskajiem risinājumiem piemērot katram no sešiem informācijas veidiem, kā arī diskutēs par citiem informācijas veidiem, kam nepieciešama pieejamības principa piemērošana, un izvērtēs ES datu bāžu savstarpējo saslēgšanu. Vienlaikus Padome ir aicināta uzdot izvērtēt jau pastāvošo ES tiesībaizsardzības datu bāžu izmantošanas optimizāciju, kā arī izvērtēt iespējamo citu datu bāzu izmantošanu tiesībaizsardzības iestāžu darbam, nodrošinot adekvātu datu aizsardzības līmeni.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments