Par Latvijas nostāju pārtikas produktu uzkrājumu jautājumā

Trešdien, 13.aprīlī, Briselē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tiekoties ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, informēja par Latvijas nostāju jautājumā, kas saistīts ar virsnormas pārtikas, īpaši cukura, uzkrājumiem Latvijā, par ko Latvijai varētu piemērot soda naudu. Lauksaimniecības komisāre uzsvēra, ka Latvijas pozīcija un darbība, gan iestājoties ES, gan arī pēc iestājas ES vienmēr bijusi pārskatāma un godīga, tā ir darījusi visu iespējamo, lai valstī nenotiktu jebkādas spekulatīvas darbības lauksaimniecības nozarē.
Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) gatavo politisku lēmumu par jauno ES dalībvalstu iespējamo sodīšanu par virsnormas pārtikas produktu uzkrājumu veidošanu īsi pirms iestājas ES, kurus atsevišķi uzņēmumi veidojuši, iegādājoties noteiktus produktus par lētāku samaksu, pirms valsts iestājas ES, lai vēlāk ES tirgū pārdotu par dārgāku cenu. Lai novērstu šo spekulāciju un nodrošinātu ES iekšējā tirgus stabilizāciju, ES piemēro soda sankcijas pret valstīm, kuras pieļāvušas šādu virsnormas uzkrājumu rašanos. Pēc sākotnējās informācijas no Briseles, šādi uzkrājumi bijuši arī Latvijā – īpaši tas attiecas uz cukura un cukura sīrupa krājumiem, kas varētu draudēt Latvijai ar soda sankcijām. Sarunas laikā ministrs izteica Latvijas iebildumus gan par iespējamo EK veikto aprēķinu metodoloģiju, gan par procedūras ievērošanu EK, gan par iespējamo krājumu rašanās iemesliem.
“Daļa vainas par Latvijas cukura krājumu, ko varētu uzskatīt par virsnormas cukuru, ir arī Latvijas kopējai ārpolitikai, kas tika veidota jau pirms desmit gadiem. Proti, Latvija vienlaikus mēģināja stāties gan Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), gan ES,” skaidro zemkopības ministrs M.Roze, “bet šajās organizācijās ir atšķirīga pieeja tirgus regulācijas jautājumiem. Ja Latvija nebūtu pērn izsniegusi papildu cukura ievešanas licences dažiem uzņēmumiem, tad mēs būtu pārkāpuši PTO noteikumus un pēc iespējamiem tiesu darbiem Latvijai draudētu soda sankcijas vairāku miljonu latu vērtībā,” uzsver ministrs.
Zemkopības ministrs gan ir pārliecināts, ka Latvija būs valsts, kurai varētu piemērot vienas no mazākajām soda sankcijām. Par to pārliecību devusi arī saruna ar Mariannu Fišeri-Bēlu. Komisāre īpaši akcentējusi, ka problēmas ar pārtikas uzkrājumiem jaunajām dalībvalstīm radījusi kādas Latvijas kaimiņvalsts negodīgā rīcība, veidojot pārtikas uzkrājumus. Komisāre arī uzskata, ka Latvija nav ES problēma, jo rīkojusies saskaņā ar likumdošanu un nav veikusi ne uzkrājumu slēpšanu, ne kā citādi pārkāpusi ES likumdošanu. Marianna Fišere-Bēla paudusi sapratni par Latvijas nostāju un pieņēmusi Latvijas argumentus pārtikas uzkrājumu jautājumos.
Šobrīd EK apkopo jauno dalībvalstu sniegto informāciju par lieko pārtikas krājumu apmēriem, būtību un aprēķināšanas metodiku, lai nākamnedēļ pieņemtu politisku lēmumu šajā jautājumā. Arī šonedēļ Eiropas Komisijā uzturas ZM amatpersonu grupa valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vadībā, lai konsultētos ar EK amatpersonām.
Par sarunu rezultātiem ar Eiropas lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu, šodien, 14.aprīlī, zemkopības ministrs informēs Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, Saeimas Eiropas lietu komisiju, kā arī tiksies ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa