Par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES

Procedūra: piekrišana
Debates: 2005.gada 12.aprīlī
Balsojums: 2005.gada 13.aprīlī

Eiropas Parlaments trešdien, 13.aprīlī, piekrita Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai ES. Par Rumānijas pievienošanos 497 deputāti balsoja par, 93 – pret un 71 atturējās. Bulgārijas pievienošanos Parlaments atbalstīja ar 522 balsīm par, 70 pret un 69 atturoties. Īsi pirms balsojuma Parlamentam izdevās panākt, ka Padome atzīst Parlamenta budžeta pilnvaras attiecībā uz Rumānijai un Bulgārijai atvēlēto finansējumu pēc 2009.gada.
Neilgi pirms tam Parlamentam izdevās panākt sev tiesības pieprasīt, lai pievienošanās tiktu atcelta, ja kāda no kandidātvalstīm nebūs izpildījusi pievienošanās nosacījumus. Prasību deputāti izvirzīja tāpēc, ka abu dalībvalstu pievienošanās plānota tikai pēc 20 mēnešiem un Bulgārija un Rumānija vēl nav izpildījušas vairākus pievienošanās nosacījumus.
Formāli Parlamenta pilnvaras attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu beidzas brīdī, kad deputāti ar balsojumu tai piekrituši. Bulgārijas un Rumānijas asociācijas līgumos iekļauto drošības klauzulu dēļ deputāti vēlas būt iesaistīti arī turpmākajos Padomes lēmumos, ja, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, tā lems 2007.gadā plānoto pievienošanos atlikt uz gadu. Parlaments pirms balsojuma saņēma rakstisku Komisijas garantiju, ka Parlaments būs pilnībā iesaistīts jebkurā iespējamā lēmumā pievienošanos atlikt. Padome šo garantiju apstiprināja.
Debatēs Džefrijs van Ordens (Apvienotā Karaliste), kas sagatavoja ziņojumu par Bulgārijas pievienošanos, uzsvēra, ka pēdējos piecos gados Bulgārija ir veikusi būtiskas politiskas, sociālas un ekonomiskas reformas.
Dž. van Ordens uzsvēra, ka, neraugoties uz panākumiem, vēl ir daudz darāmā – jāveicina čigānu minoritātes integrācija, jāreformē tiesu sistēma un policijas dienesti. Ir jāveic īpaši drošības pasākumi pēc Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšanas.
Par Rumānijas ziņojumu atbildīgais deputāts Pjērs Moskovisī (Francija) uzteica Rumānijas jaunās valdības spertos soļus preses brīvības jomā, iesaistīšanos čigānu minoritātes integrācijai programmā, bet norādīja uz problēmām robežkontrolē, tiesu un valsts pārvaldes reformu gaitā, korupciju, preses brīvības trūkumu, bērnu tiesību aizsardzībā un vides jomā. Viņš atgādināja, ka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās no iepriekšējām atšķiras ar to, ka starp EP balsojumu un pašu pievienošanos ir 20 mēneši – daudz vairāk laika nekā citos gadījumos. Tāpēc Parlaments vēlas, lai tam būtu apelācijas iespējas, ja reformas neturpināsies vai Rumānija nebūs pildījusi savus pienākumus. Pēc P.Moskovisī domām, “drošības klauzulas nav sankcija, un tās nav jāuzskata par aizsardzības barjeru, bet gan par sviru”.
Latvijas deputāte Inese Vaidere uzsvēra, ka “ir svarīgi, lai paplašināšanās neradītu riskus pašai Savienībai. Ņemot vērā situāciju Piedņestrā un Balkānos, īpaši tādos jautājumos kā kontrabanda un cilvēku tirdzniecība, ir būtiski, lai jaunās ārējās robežas pilnībā atbilstu ES standartiem”. I.Vaidere ieteica aicināt Rumānijas un Bulgārijas valdības pievērst īpašu uzmanību ārējās robežas drošībai. “Tā kā nāku no Latvijas, es skaidri apzinos, cik liels darba apjoms valstīm ir jāveic un cik nozīmīgi lēmumi jāpieņem, sevišķi pēdējā gadā pirms iestāšanās ES,” viņa teica, atzīstot Rumānija un Bulgārija veiktās reformas. Tās “ietekmēs ne tikai šo valstu pilsoņu labklājību, bet arī attīstību Rietumbalkānos”. Īpaši jāuzsver situācija kaimiņvalstī Moldovā, kur “miera, stabilitātes un labklājības vērtību iedzīvināšana, pateicoties nākamajām ES dalībvalstīm – Bulgārijai un Rumānijai, varētu kļūt par tuvāku nākotni”. Deputāte uzskata, ka Rumānijai un Bulgārijai ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts, lai tās spētu pildīt ES likumdošanas prasības no pirmās dalības dienas.

EP Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests