Parāds nevienam nav brālis. Arī pārstrādes uzņēmumu parāds

Pēdējos četros mēnešos strauji palielinājušies pārstrādes uzņēmumu nesamaksātie parādi zemniekiem par piegādāto produkciju. Daudzi pārstrādātāji neievēro paredzētos apmaksas termiņus, tādējādi nesamaksātā nauda zemniekiem šī gada 1.janvārī pieaugusi vairāk nekā par 1,2 miljoniem latu, salīdzinot ar 1999.gada 1.oktobri. Tā sasniedz 3 083 061 latu. Kā viens no galvenajiem šī negatīvā procesa cēloņiem tiek minēts sašaurinātais produkcijas noieta tirgus.

Zemkopības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vienīgā nozare, kurā zemniekiem parādi par piegādāto produkciju samazinājušies, ir piena pārstrāde. Salīdzinot ar aizvadītā gada 1.oktobri, nesamaksātā summa samazinājusies par 1625 latiem. Piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem nav samaksājuši Ls 842 379. Kopējais parādu samazinājums gan nav būtisks, taču pozitīvi, ka tas nav pieaudzis tik strauji kā citās lauksaimniecības pārstrādes nozarēs. Atsevišķi pārstrādes uzņēmumi kopš pērnā gada oktobra spējuši ievērojami samazināt savus nenomaksātos rēķinus. Piemēram, akciju sabiedrība "Rēzeknes piena konservu kombināts" parādu samazinājusi vairāk nekā par 113 tūkstošiem latu, tomēr uzņēmumam joprojām ir problēmas ar norēķināšanos par piegādāto produkciju.

Piensaimniekus pērn pozitīvi ietekmēja labvēlīgā valsts atbalsta politika piena nozarē, tika piešķirti līdzekļi piena produktu tirgus stabilizācijai. Šogad šim mērķim valsts subsīdijās paredzēti Ls 900 000. Kopumā aizvadītais gads piena produkcijas ražotājiem nav bijis veiksmīgs, jo kritās piena produkcijas realizācijas cenas eksporta tirgū, kā arī vietējā tirgū. Cenu krišanās savukārt ietekmēja piena iepirkuma cenu samazināšanos. Jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā eksportētas 2453 tonnas sviesta (1998. gadā — 3906 tonnas), 2513 tonnas siera (1998.gadā — 2673 tonnas), 2450 tonnas sausā vājpiena pulvera (1998.gadā — 3109 tonnas). Būtisks eksporta lejupslīdes iemesls ir tas, ka pazeminājušās cenas arī pasaules piena produktu tirgū. Piensaimniecības speciālisti atzīst: ja ārvalstu tirgos būs normālas cenas, tad arī iekšējā tirgū krīzes nebūs, piena pārstrādātāji varēs veiksmīgāk norēķināties ar produkcijas piegādātājiem.

Neveiksmīgi jaunais gads sācies kaimiņvalsts Lietuvas piena produkcijas pārstrādātājiem.

Piemēram, Marijampoles piena konservu rūpnīca zemniekiem ir parādā 3,1 miljonu latu. Par šo uzņēmumu interesi izrādījuši Dānijas un Krievijas (Magņitogorskas) uzņēmēji. Lietuvieši prognozē, ka rūpnīcas pārdošanas cena būs neliela, bet ar noteikumu, ka pircēji samaksās uzņēmuma parādus zemniekiem.

Latvijas gaļas pārstrādātāji lauksaimniekiem ir parādā Ls 640 559. No 1.oktobra parāds pieaudzis gandrīz divkārt. Savukārt graudu pārstrādes uzņēmumu parāds zemniekiem pieaudzis par Ls 21 741, tagad tas ir — Ls 236 618. Viens no lielākajiem parādniekiem ir akciju sabiedrība "Daugavpils dzirnavnieks".

Īpaši iespaidīgi parādi ir pārējās nozarēs — cukurbiešu pārstrādē, eļļas ražošanā, linu pārstrādē, augļu un dārzeņu ražošanā. Šo pārstrādes uzņēmumu parāds zemniekiem 2000.gada 1.janvārī sasniedz Ls 1 363 505 — par Ls 490 245 vairāk nekā 1999.gada 1.oktobrī.

Iespējams, ka pārstrādes uzņēmumu nenomaksāto rēķinu dēļ daudzām zemnieku saimniecībām būs problemātiska turpmākā pastāvēšana. Zemniekam, tāpat kā jebkuram uzņēmējam, ir jānorēķinās par ņemtajiem kredītiem bankā, jāplāno saimniecības darbība, taču šī iespēja nereti tiek liegta, jo samaksa jāgaida mēnešiem ilgi, bez drošas garantijas, kad un vai vispār tos saņems. Vienīgais veids, kā atgūt parādus, ir iesniegt prasību tiesā par parādu piedziņu. Konsultāciju šajos jautājumos zemnieks var saņemt rajona lauksaimniecības departamentā. Šāda pieredze jau vairākkārt izmantota. Gadījumā, ja uzņēmuma parādi zemniekiem pieaug nepārtraukti un tiem nav tendences samazināties, Zemkopības ministrija drīkst pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgā uzņēmuma gada pārskatu. Pēc tā izskatīšanas, ja nepieciešams, ir tiesības iesniegt tiesā prasību par maksātnespējas pasludināšanu. Cerams, ka Zemkopības ministrijai nevajadzēs tuvākajā laikā pieņemt šādu kategorisku lēmumu.

Dagnija Muceniece  — "Latvijas Vēstnesim"