Akreditējas Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes vēstnieki

Vakar, 12. septembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Tomass Bertelmans

Saņemot Zviedrijas vēstnieka Tomasa Bertelmana ( Thomas Bertelman ) akreditācijas vēstuli, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Zviedrija ir tuva Latvijas kaimiņvalsts, un mūsu tautas apziņā Zviedrijai ir īpaša nozīme. Kopš seniem laikiem mūsu zemes ir saistītas vēsturiskām saitēm — jau tālajos viduslaikos plaši zēla gan tirdzniecības, gan saimnieciskie un kultūras sakari. Līdz ar neatkarības atgūšanu Zviedrijas atbalstu esam jutuši pastāvīgi — gan pirmajos gados, kad aktuāla bija sveša karaspēka izvešana no Latvijas, gan tagad, kad dienas kārtībā ir jautājums par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Pirms desmit gadiem Dziesmotās revolūcijas laikā Latvijas tauta, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, apliecināja uzticību humānisma, cilvēkmīlestības un etniskās iecietības principiem. Mūsu tauta ir izvēlējusies dzīvot demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī, kā arī kļūt par uzticamu Eiropas un transatlantisko organizāciju locekli.

Latvija uzskata par prioritāti demokrātiskas, modernas un iedzīvotājiem drošas valsts nostiprināšanu. Sabiedrība ir vienota reformās, kas veicina sabiedrības atklātību un saliedētību, kā arī brīvā tirgus saimniecību. Šajā uzdevumā mums lieti ir noderējis un noder mūsu draugu, arī Zviedrijas, sniegtais padoms un atbalsts.

Varam būt patiesi gandarīti par mūsu tautu savstarpējām simpātijām un solidaritāti, par Latvijas un Zviedrijas partnerattiecību attīstību un nākotnes perspektīvām. Cieši un rezultatīvi vēršas plašumā mūsu sadarbība aizsardzības, iekšlietu, tieslietu, vides aizsardzības nozarēs.

Lieliska un aktīva ir sadarbība kultūras un labklājības jomā, bet īpaši atzīmējams ir Zviedrijas ieguldījums izglītībā — Rīgas Ekonomikas augstskola savu kvalitāti jau ir pierādījusi, savukārt Rīgas Juridiskā augstskola sper savus pirmos soļus.

Mūsu interese veicināt un attīstīt sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomās balstās uz reģionālās piederības sajūtu, kā arī saskaņā ar Eiropas integrācijas un pasaules globalizācijas tendencēm. Atgūtā izpratne par Baltijas jūras reģionu kā vienotu veselumu mūsu kontinenta kartē ir labs pamats, uz kura celt jaunās Eiropas nākotnes ēku.

2000.gads Latvijas un Zviedrijas attiecību vēsturē ieies kā Baltijas valstu gads. Iniciatīvas mērķis — tuvināt Baltijas valstis Eiropas Savienībai un Eiropas Savienību Baltijas valstīm — ir īpaši nozīmīgs šajā periodā, kad mēs neatlaidīgi tuvojamies pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā.

Nākamais gads Zviedrijai būs īpaši svarīgs, jo tā būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Latvija saista lielas cerības ar Zviedrijas izvirzītām Eiropas Savienības prioritātēm. Mēs sagaidām drosmīgus un tālredzīgus lēmumus par Eiropas Savienības paplašināšanu un Eiropas atkalapvienošanu. Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūs, turpinot kolēģu darbu, dosit savu ieguldījumu mūsu valstu un tautu sadarbības tālākā attīstībā.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!

Pie ārlietu ministra

8. septembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Zviedrijas vēstnieku Latvijā Tomasu Bertelmanu.

"Latvijas un Zviedrijas labās attiecības ir tālāk jāattīsta un jāintensificē," tikšanās sākumā sacīja ārlietu ministrs. Tam kalpos arī tuvākajā laikā gaidāmās Zviedrijas amatpersonu vizītes Latvijā. Pozitīvi ir vērtējami Zviedrijas iniciatīvas — Baltijas gada — ietvaros notiekošie pasākumi.

Tā kā Zviedrija nākamā gada sākumā pārņems prezidentūru Eiropas Savienībā, sarunā tika skarti ar ES paplašināšanās procesu saistītie jautājumi un iestāšanās sarunu perspektīvas. T. Bertelmans atzīmēja, ka ES paplašināšanās būs Zviedrijas prezidentūras prioritāte, norādot uz kandidātvalstu individuālā progresa nozīmi.

Sarunā skarti arī divpusējo attiecību un reģionālās sadarbības jautājumi.

Tomass Bertelmans dzimis 1945. gadā. Mācījies Dartmutas koledžā ASV un Lundas universitātē Zviedrijā, beidzot to ar humanitāro zinātņu bakalaura grādu. Ārlietu ministrijā strādā kopš 1971. gada. No 1977. līdz 1981. gadam bijis pirmais sekretārs Zviedrijas vēstniecībā Hanojā un Londonā, bet pēc tam trīs gadus strādājis Zviedrijas Aizsardzības ministrijas Drošības politikas un ilgtermiņa plānošanas sekretariātā. 1987. un 1988. gadā bijis Ārlietu ministrijas padomnieks padomju jautājumos, bet pēc tam divus gadus strādājis par Zviedrijas ģenerālkonsulu Ļeņingradā. No 1992. līdz 1995. gadam Zviedrijas parlamenta pastāvīgās Ārlietu komitejas sekretārs, bet pēc tam atkal strādājis Ārlietu ministrijā. Pirms norīkošanas uz Latviju bijis Zviedrijas vēstnieks Spānijā. Precējies, ir divas meitas.

Vakar, 12. septembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kirsti Eskelinena–Liukonena

Saņemot Somijas vēstnieces Kirsti Eskelinenas–Liukonenas ( Kirsti Eskelinen–Liukkonen ) akreditācijas vēstuli, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā!

Latvija ir jauna valsts ar senām kultūras tradīcijām un bagātu vēstures mantojumu. Gadsimtu gaitā Latvijas tauta neatlaidīgi kopusi un pilnveidojusi savu identitāti, iekļaujoties Eiropas saimnieciskajā un kultūras telpā. Kopš senas vēstures Latvijas iedzīvotājiem piemīt dziļa iecietība un cilvēkmīlestība.

Pirms desmit gadiem Dziesmotās revolūcijas laikā Latvijas tauta, mierīgā ceļā atgūstot savu brīvību un neatkarību, apliecināja uzticību šiem augstajiem principiem. Mūsu tauta ir izvēlējusies dzīvot demokrātiskā, humānā un iedzīvotājiem drošā valstī.

Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus reformu un demokratizācijas laukā. Latvijā ir izveidota moderna, demokrātiska sabiedrība un radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sociāli integrētas un saliedētas, modernas sabiedrības veidošana ir kļuvusi par Latvijas iekšpolitiskās dzīves vienu no augstākajām prioritātēm.

Vispusīga iekļaušanās jaunās Eiropas dzīves ritmā, kā arī konsekventa integrācija Eiropas un transatlantiskajās starptautiskajās organizācijās nav tikai Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi. Šie pamatuzdevumi nosaka visas valsts un sabiedrības dienas kārtību.

Latvija augstu vērtē mūsu draugu un sabiedroto atbalstu eirointegrācijas procesā. Šeit saredzu iespējas paplašināt un nostiprināt Latvijas un Somijas tradicionāli draudzīgās attiecības un mūsu tautu savstarpējās simpātijas. Atzinīgi vērtējam Somijas ieguldījumu Helsinku samita vēsturiskā lēmuma pieņemšanā par Eiropas Savienības paplašināšanās sarunu sākšanu ar Latviju.

Latvijas un Somijas attiecībām ir raksturīga pēctecība, dinamisms un partnerība. Esam dziļi gandarīti par mūsu tautu patieso atvērtību, uzticību un solidaritāti. Mūsu zemes un tautas vieno kopīga vēsturiska pieredze, kultūras vērtības un līdzīga izpratne par Baltijas jūras reģiona attīstību Eiropas un pasaules globālajā apritē.

Pagājušajā gadā vairākas reizes viesojoties Somijā, man bija lieliska iespēja personiski pārliecināties par jūsu valsts viesmīlību. Latvijas un Somijas tautu kopīgo kultūrvēsturisko mantojumu, abpusējo ieinteresētību turpināt tuvāk vienam otru iepazīt.

Ņemot vērā šodienas globalizācijas procesu, domāju, ka reģiona attīstība un identitātes saglabāšana ir nākotnes izaicinājums mums visiem. Latvija par vienu no prioritātēm uzskata sadarbības padziļināšanu ar Ziemeļvalstīm. Ar gandarījumu varu norādīt, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir guvusi ievērojamus rezultātus un "5+3" ir kļuvusi par vienotu 8, ko vieno kopēji mērķi un pārliecība.

Kā vienu no būtiskākajiem instrumentiem reģiona kopējās attīstības veicināšanā mēs redzam arvien plašāku ekonomisko sakaru veicināšanu starp Latviju un Somiju. Latvija novērtē Somijas panākumus moderno informācijas tehnoloģiju jomā un saskata labas sadarbības iespējas šajā nozarē.

Esmu pārliecināta, ka arī jūsu darbs radīs jaunu impulsu Latvijas un Somijas attiecībās.

Jūsu ekselence! Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm.

Pie ārlietu ministra

8. septembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Somijas vēstnieci Latvijā Kirsti Eskelinenu–Liukonenu.

Sarunā uzsvērta veiksmīgā sadarbība ar Somiju, pārrunāta Baltijas jūras reģiona attīstība un nākotne, paplašinoties Eiropas Savienībai. Nozīmīga ir tālāka reģionālās sadarbības veicināšana.

Tika runāts par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un par to, kā noris Latvijas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.K. Eskelinena — Liukonena atzīmēja Latvijas progresu iestāšanās sarunu procesā. Pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības informēšanu par ES, kur Somija sniedz atbalstu Latvijai. Jaunā Somijas vēstniece atzinīgi novērtēja nesen pieņemtos Valsts valodas likuma noteikumus.

Sarunā pārrunāta arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbība un pārrobežu sadarbības jautājumi.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieces kundze, savā akreditācijas runā jūs izteicāt Somijas oficiālo attieksmi pret Latviju. Bet kāda ir jūsu personīgā pieredze ar mūsu valsti?

— Es gan esmu Latvijā līdz šim bijusi tikai dažas reizes, un tās bijušas īsas vizītes. Taču varu teikt galveno: es ar lielām cerībām raugos uz manu priekšāstāvošo darbu Latvijā. Es pielikšu visas pūles, lai vēl vairāk sekmētu jau tā teicamās attiecības starp mūsu valstīm. Tā ir mana galvenā vēlēšanās šeit, Rīgā, un es visiem spēkiem centīšos to īstenot.

— Cik zinu, šis ir jūsu pirmais norīkojums vēstnieces amatā.

— Jā, tas ir mans pirmais vēstnieces norīkojums. Pēdējos gadus es pildīju otro atbildīgāko amatu mūsu vēstniecībā Londonā. Taču, jo svarīgāk, ka mans pirmais norīkojums vēstnieces amatā ir tieši Baltijas jūras reģionā un jo nozīmīgāk, ka vienā no mūsu kaimiņvalstīm.

— Ar ko jūs sāksit pildīt savu vēstnieces misiju Latvijā?

— Jūsu valsts protokola darbinieki jau ir ļoti laipni organizējuši manas pirmās tikšanās ar augstākajiem politiskajiem vadītājiem. Viņi tiešām teicami rūpējas par mani. Pēc tam mēs meklēsim vēl jaunus ceļus abu valstu sadarbībai. Tieši pašlaik Rīgā mūsu Izglītības un kultūras ministrijas delegācija risina sarunas ar Latvijas amatpersonām, kas pārzina izglītības un kultūras jomas. Tā ka tas jau ir pirmais pavisam konkrētais sadarbības piemērs.

Kirsti Eskelinena–Liukonena dzimusi 1948. gada 31. decembrī Somijā, Nurmes rajonā. Mākslas zinātņu maģistre. Ārlietu ministrijā strādā kopš 1973. gada. 1980. gada 1. oktobrī paaugstināta par pirmo sekretāri, 1984. gada 1. martā par padomnieci, bet 1999. gada 1. oktobrī par direktori. No 1993. gada 1. marta līdz 1996. gada 31. augustam bijusi Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības departamenta ģenerāldirektora vietniece. Kopš 1996. gada 1. septembra strādājusi par vēstniecības padomnieci Londonā. Precējusies.

Vakar, 12. septembrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Nikolass Bētss

Saņemot Nīderlandes vēstnieka Nikolasa Bētsa ( Nicolas Beets ) akreditācijas vēstuli, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums pēctecības principam, kas valda Latvijas un Nīderlandes attiecībās. Latvijas tauta Nīderlandi uzlūko kā vienu no tuvākajām partnerēm Eiropā, kas sniegusi ievērojamu atbalstu mūsu brīvības centienos, kā arī neatlaidīgi atbalstījusi Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Mūsu tautu simpātijām un solidaritātei ir noturīgs vēsturiskais pamats. Latvijas un Nīderlandes iedzīvotāju savstarpējās saskares vēsture iesniedzas viduslaikos, kad izvērtās aktīva sadarbība Baltijas un Ziemeļjūrā, bet Latvijas un Nīderlandes pilsētas cieši savienoja Hanzas savienības tirdzniecības ceļi.

Latvijas iedzīvotāju starpā kopš seniem laikiem valdījusi cieņas pilna iecietība un savstarpēja sapratne. Tieši tas ļauj mums runāt par Baltijas reģiona tautām raksturīgo toleranci, cilvēkmīlestību un miermīlību.

Pamatojoties uz šīm vērtībām, Latvijas tauta pirms desmit gadiem Dziesmotās revolūcijas laikā atguva savu brīvību un neatkarību. Tagad Latvijas tauta aktīvi atjauno un modernizē valsti, kļūstot par Eiropas un transatlantiskās sadraudzības pilntiesīgu locekli, kā arī dodot savu unikālo pienesumu kopīgās Eiropas tradīcijām un eiropeiskajai identitātei. Kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībnieci, Latvija ir gatava uzņemties atbildību par demokrātisku, kulturāli bagātu, pārtikušu, kā arī drošu Eiropu.

Latvija uzskata par prioritāti demokrātiskas, modernas un iedzīvotājiem drošas valsts nostiprināšanu.

Sabiedrība ir vienota reformās, kas veicina sabiedrības atklātību un saliedētību, kā arī brīvā tirgus saimniecību. Šajā uzdevumā mums lieti ir noderējis un noder mūsu draugu, arī Nīderlandes sniegtais padoms un atbalsts.

Jūsu ekselence! Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!

Pie ārlietu ministra

8. septembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar jauno Nīderlandes vēstnieku Latvijā Nikolasu Bētsu.

Atzīmējot Latvijas un Nīderlandes labās attiecības, I.Bērziņš pateicās par Nīderlandes sniegto tehnisko palīdzību labklājības jomā un ANO attīstības programmu ietvaros sabiedrības integrācijā. Ir izveidojusies laba sadarbība valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju starpā. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš ekonomiskās sadarbības intensificēšanai.

Sarunā tika pārrunāts Latvijas progress sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī ar NATO paplašināšanos saistītie jautājumi. Apspriestas iespējas sadarboties abu valstu aizsardzības ministrijām. Sarunā skarta arī sabiedrības integrācijas procesa gaita un tā kompleksais raksturs.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat Latvijas un Nīderlandes divpusējo attīstību pašreizējo stāvokli?

— Ar prieku varu teikt, ka tas ir patiešām teicams. Mums ir intensīva programma Latvijas sagatavošanai iestājai ES. Mums ir sadarbība starp abu valstu pilsētām, kā arī atsevišķām abu valstu provincēm.

— Ar ko jūs sāksit pildīt savu vēstnieka misiju?

— Savu vēstnieka darbību es iesākšu, tiekoties, cik iespējams daudz, ar Latvijas vadības pārstāvjiem un veikšu intensīvu programmu, lai labāk iepazītos ar Latviju un Latvijas tautu. Es ceru, ka mūsu ekonomiskā sadarbība pieaugs. Par to liecina arī fakts, ka pēdējos astoņpadsmit mēnešos pieaudzis pieprasījumu skaits pēc informācijas par biznesa iespējām Latvijā. Tā jau ir pozitīva liecība. Es arī jau gatavojos plānojamai jūsu premjerministra vizītei Nīderlandē.

Nikolass Bētss dzimis 1953. gada 8. martā Amsterdamā. 1971. gadā beidzis vidusskolu un 1979. gadā Delftas universitāti, iegūstot zinātnisko grādu sabiedrības un uzņēmējdarbības pārvaldīšanā. Darbu Nīderlandes ārlietu dienestā uzsācis 1979. gadā. Līdz 1991. gadam pildījis dažādus diplomātiskos pienākumus Paramaribo, Džakartā, Hartumā un Hāgā. No 1991. līdz 1995. gadam strādājis Hāgā par personāla direkcijas padomnieku, bet pēc tam divus gadus bijis Eiropas Integrācijas departamenta Eiropas Kopienas nodaļas vadītājs. No 1996.līdz 2000. gadam Eiropas Integrācijas departamenta Asociatīvo līgumu un citu īpašo attiecību nodaļas vadītājs. Precējies, ģimenē ir trīs bērni.

Valsts prezidenta preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārlietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"