• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad trīs kroņi tuvplānā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.09.2000., Nr. 318/320 https://www.vestnesis.lv/ta/id/10596

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rūpnieki iesaistās valsts tautsaimniecības procesos

Vēl šajā numurā

13.09.2000., Nr. 318/320

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad trīs kroņi tuvplānā

Karina Pētersone, kultūras ministre, — "Latvijas Vēstnesim"

P.JPG (23804 BYTES) — Augusta beigās jūs piedalījāties un teicāt runu Ziemeļvalstu ministru padomes rīkotajā konferencē "Ziemeļu vērtības un Ziemeļu identitāte", kas notika Kopenhāgenā, bet 4.septembrī uzturējāties vizītē Stokholmā. Ar jūsu runu Kopenhāgenā mūsu laikraksta lasītāji varēja iepazīties 29.augusta numurā. Tagad būtu reize pastāstīt par šo Zviedrijas apmeklējumu.

— Tā bija pretvizīte, atbildot uz Zviedrijas kultūras ministres Maritas Ulvskūgas ( Marita Ulvskog ) vizīti. Viņa Latviju apmeklēja pirms pusotra gada, kad te notika Gēteborgas simfoniskā orķestra vieskoncerti. Ar Zviedriju mums nav tāda kultūras sakaru pamatlīguma, kādi noslēgti ar daudzām citām valstīm, jo Zviedrija nepraktizē šādus līgumus, par labāku atzīstot tiešus kontaktus starp konkrētām institūcijām. Kaut gan šāda pamatlīguma mums tātad nav, kultūras sadarbība ar Zviedriju ir ļoti intensīva un auglīga.

— Kādi sadarbības aspekti tika skarti šajā vizītē?

— Vizītes programma bija ļoti piesātināta. Vispirms jau ar ministri Maritu Ulvskūgu sarunā apspriedām kultūrpolitikas prioritātes un jaunāko likumdošanā. Ministrijā iepazinos ar Mākslas, Ārējo sakaru un Kultūras mantojuma nodaļu darbu, apmeklēju Stokholmas Modernās mākslas muzeju, Arhitektūras muzeju un Karalisko bibliotēku. Tika pārrunāta mūsu daudzo kopīgo projektu izpildes gaita.

Sakarā ar Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas apmeklējumu būtu jāatzīmē, ka tās speciālisti mums nesavtīgi sniedz konsultācijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības lietās. Īpaša vērība tiek pievērsta fondu izvietošanas un optimāla krātuvju mikroklimata nodrošināšanas jautājumiem. Paredzēta bibliotēku darbinieku savstarpēja apmaiņa, kas palīdzēs arī Latvijā ieviest zviedru kolēģu praktizētās jaunākās krājumu saglabāšanas un digitalizācijas metodes. Dažādos bibliotēku darba aspektos gan Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan arī publiskās bibliotēkas sadarbojas arī ar citām Zviedrijas bibliotēkām un institūcijām. Ar Kunliga bibliotēku notiek periodikas un grāmatu apmaiņa, Upsalas Universitātes bibliotēkai tiek sūtīta Latvijas preses hronika, pretim saņemot dažādus zviedru izdevumus. Izmantojot Zviedrijas Bērnu literatūras institūta un Stokholmas Pedagoģiskās augstskolas sagatavoto zviedru bērnu literatūras apkopojumu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Sabiedrisko attiecību nodaļa jau kopš 1998.gada piedalās projektā "Satiec bērnus!" Latvijas bērnu bibliotēkās.

Zviedru bērnu grāmatu ekspozīcija jau apceļojusi Rīgas, Valmieras, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Dobeles, Daugavpils un Jēkabpils bibliotēkas.

7. un 8. septembrī Rīgā notika UNESCO Starptautiskās ekspertu padomes sanāksme, kurā piedalās ievērojami komunikāciju, informācijas un informātikas programmu speciālisti no daudzām valstīm, arī no Zviedrijas. Sanāksmē tika apspriests Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības projekta īstenošanas un finansēšanas mehānisms.

Sadarbība pētniecības jomā attīstās ne vien ar Zviedrijas Karalisko bibliotēku, bet arī ar Zviedrijas Bibliotekāru biedrību un Stokholmas Universitātes Baltijas studiju centru. Te jāmin tādi projekti kā bibliotēkzinātnes un grāmatzinātnes diskusiju kluba "Gūtenberga galaktika" darbība un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēku asociāciju vadītāju kopsemināru rīkošana. Tā no 8. līdz 11. novembrim Rīgā notiks starptautiska konference "Latviešu grāmata un bibliotēka — 1525–2000".

Pagājušā gada decembrī mūsu ministrija noslēdza ar Zviedrijas Patentu valdi vienošanos par sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Šī projekta mērķis ir veicināt intelektuālā īpašuma nozares attīstību Latvijā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Zviedru kolēģi atzina, ka likumu ziņā mēs savu darbu esam paveikuši, taču daudz kas vēl darāms pieņemto likumu īstenošanā. Te nepieciešama konkrēta sadarbība ar Iekšlietu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, ar muitas, policijas un citām institūcijām. Mūsu partnerības projekts paredz, piemēram, viena latviešu tiesneša, viena muitnieka un viena prokurora attiecīgu apmācību Zviedrijā. Nepieciešams arī liels cilvēku izglītošanas darbs.

— Jau sesto gadu Latvija piedalās Eiropas Kultūras mantojuma dienās, kam līdztekus katras valsts izraudzītajai tematikai ir arī kopīga devīze — "Eiropa — kopīgs mantojums!". Vai pieminekļu aizsardzības lietas tika pārrunātas arī šajā vizītē?

— Jā, mūsu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija veiksmīgi sadarbojas ar attiecīgām Zviedrijas valsts institūcijām. Tāds patiesi auglīgu partnerattiecību paraugs ir Latvijas un Zviedrijas sadarbība zemūdens pētījumos Rīgas jūras līcī un vēsturisko ēku konservācijas un turpmākas izmantošanas plānu izstrāde, kas tika uzsākta 1999.gadā. Šim Latvijai sevišķi nozīmīgajam projektam Zviedrijas valdība šogad atvēlējusi 11 miljonus Zviedrijas kronu, kas mūsu valūtā būtu 748 tūkstoši latu. Runa ir par tādiem nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem kā Rāmavas muiža, Sabiles sinagoga un Ungurmuiža. Par Latvijas un Zviedrijas vēsturisko kontaktu liecību var uzskatīt arī pagājušajā mēnesī Jūrkalnē atklāto piemiņas zīmi latviešu bēgļiem, kas 1944. gada rudenī un 1945.gada pavasarī no šī Kurzemes krasta ar laivām cēlās pāri jūrai uz Gotlandi.

— Jūsu ciemošanās muzejos droši vien saistīta ar ļoti interesanto multikulturālo projektu "Trīs zvaigznes, trīs kroņi — Zviedrijā. Trīs kroņi, trīs zvaigznes — Latvijā".

— Šis 1997. gadā uzsāktais projekts veltīts Rīgas 800 gadu jubilejai, ko atzīmēsim 2001.gadā, un Stokholmas 750.gadadienai, kas tiks svinēta 2002.gadā. No Latvijas puses tajā piedalās Kultūras ministrija, Rīgas dome, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, aģentūra "Rīga 800" un Muzeju pārvalde. Projekta mērķis ir iepazīstināt Latvijas un Zviedrijas sabiedrību ar kopīgo un atšķirīgo abu mūsu valstu un tautu vēsturē. Šā gada martā Cēsīs un Valmierā jau notika vērienīga konference "Trīs zvaigznes — trīs kroņi. Jauna Baltijas jūras telpas vēsture". Paredzētas arī vairākas izstādes. Tiks izdoti izstāžu katalogi un grāmatas. Projektā piedalās Latvijas Vēstures muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs un Latvijas Kara muzejs un no Zviedrijas puses — Nacionālais militārās vēstures muzejs un Armijas muzejs.

Arī vairākiem citiem Latvijas muzejiem ir labas partnerattiecības ar kolēģiem Zviedrijā. Piemēram, Tukuma muzejs regulāri sadarbojas ar Gotlandi plenēru rīkošanā, izstāžu apmaiņā un kultūras pieminekļu aizsardzībā. Cēsu un Jēkabpils muzeji piedalās reģionālās apmaiņas projektā REACH, kura ietvaros notiek arheoloģijas un restaurācijas speciālistu apmaiņa, tiek rīkotas vasaras skolas un kursi.

Kaut gan mana vizītes diena bija ļoti spraiga, zviedru kolēģi bija iedalījuši laiku arī Modernās mākslas muzeja un Arhitektūras muzeja apmeklējumam. Arhitektūras muzejā mani visvairāk pārsteidz lielā izdoma darbā ar skolēniem un vēl jaunāku auditoriju. Bērni te no klucīšiem var celt visdažādākās mājas, iepazīstoties ar dažādiem arhitektūras stiliem. Ir ļoti jaukas arhitektūras mācību grāmatas. Mums sava modernās mākslas muzeja vēl nav, tā ka Stokholmas muzeju varēju apskatīt ar zināmu skaudību. Viņiem gan sabiedrībā vēl notiekot karstas diskusijas, vai muzejs ir tāds, kādam tam vajadzētu būt. Jaunā nama arhitekts pēc tautības ir spānis. Ļaudis esot neapmierināti, ka ēkā trūkst gaismas. Es kolēģiem ieteicu izmantot mūsu malēniešu seno labo metodi un mēģināt sanest gaismu ar cepurēm.

— Tā nu būtu vēl viena iespēja pamācīties no mums. Līdz šim bijām dzirdējuši komplimentus galvenokārt par mūsu koru augsto kultūru un Dziesmu svētku tradīciju noturību.

— Jā, kā latviešu vispārējo Dziesmu svētku idejas turpinājums izauguši Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kuru iniciators līdz ar mūsu maestro Imantu Kokaru bija pazīstamais zviedru diriģents Olavs Storgārds. Pirmie svētki notika 1995.gadā Latvijā, otrie 1997. gadā Zviedrijā un trešie šovasar Norvēģijā. Daudziem Latvijas tautas mākslas kolektīviem ir draugi Zviedrijā, notiek apmaiņas vieskoncerti. Zviedru dziedātāji, dejotāji un muzikanti allaž ir festivālu "Baltica" un "Sudmaliņas" dalībnieku vidū. Ļoti atzinīgi Zviedrijas sabiedrībā un presē tika uzņemti sieviešu kora "Dzintars" vieskoncerti Zviedrijā 1999.gada decembrī.

Cieši ir abu mūsu valstu kontakti arī profesionālās mūzikas laukā. Turpinās 1998.gadā uzsāktais apmaiņas projekts "Zviedru laiki mūzikā", ko realizē Zviedrijas un Latvijas koncertdirekcijas un finansiāli atbalsta Zviedrijas institūts un mūsu ministrija. Latvijā jau viesojušies 14 labākie zviedru atskaņotājmākslinieki un muzikālie kolektīvi, kas snieguši ap trīsdesmit koncertu dažādās Latvijas pilsētās. Projekta otrajā posmā paredzēti flautistes Ditas Krenbergas, Latvijas Radio kora un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerti visos Zviedrijas novados. Auglīga sadarbība ar zviedru mūziķiem izveidojusies Liepājas simfoniskajam orķestrim. Tiek īstenota Ziemeļu un Baltijas valstu jauno mūziķu apmaiņas programma UPBEAT.

— Jūs vairākkārt esat uzsvērusi visu trīs Baltijas valstu kultūras ministriju ciešo sadarbību. Kā darbojas Baltijas Kultūras un informācijas centrs, ko 1998.gada pavasarī atklāja Haselbijas pilī pie Stokholmas?

— Baltijas un Ziemeļvalstu Kultūras apmaiņas asociācijas kārtējā sēdē šā gada martā tika ziņots par pārmaiņām šī centra darbā. Kompānija, kas līdz šim koordinēja centra darbību, tiek likvidēta. Tagad šīs funkcijas uzņemsies Stokholmas pilsētas Kultūras administrācija. Baltijas Kultūras un informācijas centrs ierosina un palīdz īstenot tādus projektus, kuros piedalās visas trīs Baltijas valstis un Zviedrija, to galvaspilsētas un nacionālie institūti un kuru realizēšana atsevišķām valstīm nebūtu organizatoriski un finansiāli iespējama. 1999.gadā te notika akcija "Jaunākā Baltijas literatūra Stokholmas kultūras centrā" — Baltijas valstu autoru darbu tulkojumu lasījumi, radošas tikšanās un semināri. Pēc Latvijas daiļamatniecības izstādes, kas pagājušā gada nogalē notika Haselbijas pilī, tagad tiek plānota Baltijas tekstilmākslas izstāde Stokholmā un varbūt arī Rīgā, Viļņā un Tallinā. Viens no svarīgākajiem lielbudžeta projektiem ir 2001.gada maijā paredzētās "Baltijas dienas Skansenā".

— Šis gads Zviedrijā izsludināts par Baltijas gadu. Nākamgad Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Kā jūsu zviedru kolēģi veicina Latvijas integrāciju Eiropas Savienības kultūras politikā?

— Zviedrijas palīdzība būs ļoti vajadzīga, lai Latvija varētu pievienoties Eiropas Savienības kultūras programmai "Kultūra 2000". Mums lieti noder Zviedrijas kā ES dalībvalsts pieredze gan kultūrizglītības jomā, gan ārvalstu partneru piesaistē un projektu izstrādē. Daudzas Latvijas un Zviedrijas kultūrizglītības iestādes regulāri apmainās ar pieredzi par demokrātiju skolās, par bērnu tiesību konvencijas īstenošanu un par kultūras skolu lomu multietniskā sabiedrībā, kāda ir gan Latvijā, gan Zviedrijā. "Socrates" programmas ietvaros noslēgts Latvijas Kultūras akadēmijas un Karlstades universitātes sadarbības līgums. Latvijas Mūzikas akadēmijas un Mākslas akadēmijas studenti papildina zināšanas Stokholmas Karaliskajā Mūzikas augstskolā un Karaliskajā Mākslas koledžā un saņem Ziemeļvalstu Ministru padomes un Zviedru institūta stipendijas. Vairākas Latvijas skolas iekļāvušās "Leonardo da Vinci" programmas pilotprojektā "Kultūras menedžments un jaunās informācijas tehnoloģijas". Tas viss ir ļoti svarīgi mūsu virzībā uz Eiropas Savienību.

Pēc manām domām, vizīte Stokholmā bija auglīga. Īpaša pateicība jāizsaka Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas direktoram Tomasam Lidmanim — UNESCO Starptautiskās padomes loceklim — gan par viesmīlību, gan it sevišķi par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!