Jauns uzziņas avots par totalitārajiem režīmiem

Nākusi klajā Latvijas Okupācijas muzeja 2004.gada gadagrāmata “Cīņa par Baltiju”, ar kuru muzejs iepazīstinās piektdien, 15.aprīlī. Tā ir jau sestā gadagrāmata. Šogad tā veidota, lai pieminētu cīņas par Baltiju 1944.–1945.gadā, informē muzeja pārstāvji, atgādinot, ka gadagrāmatai pēdējos piecos gados bijusi svarīga vieta abu totalitāro režīmu – nacisma un boļševisma – vēstures izpētē, jaunatklāto vēstures dokumentu publicēšanā, kā arī mūsu valsts okupācijas vēstures skaidrošanā.
Grāmatai ir četras daļas – pētījumi, dokumenti, muzeja darbs, vēsturnieku ekspertīzes un diskusijas, to vidū arī Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Krievijas un ASV vēsturnieku publikācijas. Pēc muzeja sniegtajām ziņām, gadagrāmatā pirmoreiz Latvijā publicēti akadēmiski pētījumi par igauņu leģionu un lietuviešu policijas bataljoniem Vācijas bruņotajos spēkos un PSRS okupācijas administrācijas organizēšanu Latvijā 1944.gadā. No PSRS ieveda ap 4000 ierēdņu, kas bija 50 procenti no Latvijas vadošo ierēdņu kopskaita.
Dokumentu nodaļā publicēti 42 arhīvos un muzejos jaunatrasti dokumenti, kuru lielākā daļa ir pirmpublicējumi latviešu valodā. Starp tiem ir Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas CK ģenerālsekretāra Josifa Staļina runa slepenā, paplašinātā politbiroja sēdē 1939.gada 19. augustā par PSRS ārpolitiku Otrajā pasaules karā, PSKP CK Prezidija 1959.gada 1. jūlija sēdes stenogramma par PSKP CK sekretāra N. Muhitdinova ziņojumu par Latviju un tā saukto nacionālkomunistu “atmaskošanu” u.c. Trešajā nodaļā lasāms Valtera Nollendorfa pārskats par muzeja darbu, kā arī citu autoru raksti par muzeja jaunieguvumiem un apmeklētājiem 2004.gadā.
Ceturtajā nodaļā publicēta Ulda Neiburga recenzija par I. Vārpas grāmatu “Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga” un Heinriha Stroda recenzija par Krievijā izdoto dokumentu krājumu “Cenzūra Padomju Savienībā 1917–1991”, diskusijas par jēdzienu “genocīds” u.c.
Raksti publicēti latviešu, angļu un vācu valodā.

“LV” informācija