Rūpnieki iesaistās valsts tautsaimniecības procesos

Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs, — preses konferencē

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis vakar, 12. septembrī, preses konferencē informēja par Tautsaimniecības padomes (TP) darbības atjaunošanu un gatavošanos augstākā līmeņa sarunām ar Ārvalstu investoru padomi (ĀIP), kuras notiks šā gada 2. un 3. oktobrī.

Aigars Kalvītis atzīmēja, ka jau notikusi pirmā TP sēde un padomes darbības atjaunošana notikusi pēc pašu Latvijas rūpnieku iniciatīvas.

— Mēs esam pārveidojuši TP sastāvu un samazinājuši to līdz 15 locekļiem, — teica A. Kalvītis. — TP savulaik nodibināja sešas organizācijas pirms diviem gadiem, bet veselu gadu TP darbs bija iesīkstējis, nekas īpašs nenotika. Ņemot vērā rūpnieku lielo interesi un vēlēšanos piedalīties valsts tautsaimniecības procesu veidošanā, padome tika atjaunota, uzlabota un izveidota par darbotiesspējīgu. Tika izvēlēts arī atbildīgais sekretārs Pauls Puķe, kurš iepriekš strādāja "Birojā 2000" un tiešā veidā organizēja Baltijas biznesa konferenci Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas sanāksmes laikā. Tas būs labs atbildīgais sekretārs ar ļoti labu pieredzi un spēju saskatīt procesus tikpat labi kā TP locekļi. Mēs nolēmām, ka sēdes sasauksim reizi sešās nedēļās, bet pirmās divas sēdes notiks 29. septembrī un 11. oktobrī, starp tām laiks būs nedaudz mazāks. Tas vajadzīgs tādēļ, ka TP locekļi ļoti alkst nopietna darba, un nopietnākais jautājums, ko mēs šajās divās sēdēs izskatīsim, būs jautājums par Latvijas Bankas monetārās politikas ietekmi uz rūpniecības un tautsaimniecības attīstību Latvijā. Pēc vairāku rūpnieku un tautsaimnieku ierosinājuma par šo jautājumu sabiedrībā ir diskutēts ļoti plaši vairāku mēnešu garumā. Tas ir cieši saistīts ar eiro kursa svārstībām, un tādēļ šo jautājumu mēs gribam pacelt pietiekami augstā līmenī. Lai kopā ar Latvijas Bankas prezidentu un citu atbildīgo institūciju pārstāvjiem, piemēram, no Centrālās statistikas pārvaldes un auditorfirmām, pārrunātu, kādi ir pozitīvie un negatīvie šā jautājuma aspekti. Un lai atrastu, kādas varbūt šajā sakarā būs nepieciešamas darbības. Mēs izskatīsim arī rūpniecības stratēģiju, kura tika pirms pāris mēnešiem apturēta. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie rūpniecības stratēģijas uzlabošanas, tā tiks ietērpta nedaudz citādā, modernākā veidolā, jo mēs nopietni gribam attīstīt ideju par informācijas tehnoloģijām. Nākotnē rūpniecības eksistence ir neiespējama, ja tā nedarbosies informācijas tehnoloģiju vidē.

TP dibinātāji ir Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas pašvaldību savienība, Rūpniecības konfederācija. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas brīvo arodbiedrību savienība. Par atjaunotās TP priekšsēdētāju tika ievēlēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs, par viņa vietnieku — "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons. V. Kulbergs žurnālistiem teica, ka TP sešpadsmitais padomes loceklis būs EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards.

TP priekšsēdētājs V. Kulbergs izteica gandarījumu par EM un tieši ekonomikas ministra pozitīvo iniciatīvu atjaunot TP darbu, jo rūpniekiem ir jāpiedalās ekonomisko procesu un valsts tautsaimniecības spēles noteikumu izveidošanā, pirms kāda sistēma sāk darboties:

— Mums jādarbojas laika dimensijā 2–5 gadus uz priekšu, nevis jārisina problēmas, kuras radušās vakar vai aizvakar. Pārāk hroniski mūsu valdības un ministri ir darbojušies tikai uz savu pilnvaru laiku. Mums ir gandarījums, ka EM un Kalvīša kungs spēj skatīties pāri šādiem termiņiem, spēj darboties valstiski.

Nākamais jautājums, par ko informēja A.Kalvītis, ir tuvās augstākā līmeņa sarunas ar Ārvalstu investoru padomi (ĀIP). Oktobra sākumā paredzētajā tikšanās reizē plānots runāt par divām galvenajām jautājumu grupām.

— Pirmām kārtām tie būs ekonomiskie jautājumi, kuros ietilpst nodokļu politika, muita un nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības sistēma. Otrs jautājums — korupcijas novēršana, — teica A.Kalvītis. — Šajā reizē netiks skarts ļoti plašs jautājumu spektrs, jo mums jāizrunā šie visbūtiskākie jautājumi, kuri diemžēl objektīvu un subjektīvu apstākļu dēļ nav atrisinājušies pēc iepriekšējām augstākā līmeņa sarunām ar Ārvalstu investoru padomi.

Darbs ĀIP notiks divas dienas trīs galvenajās diskusiju grupās, un otrajā dienā paredzēta ĀIP locekļu tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, teica A. Kalvītis.

Ministrs minēja arī, ka visi tie uzdevumi, par ko iepriekšējā tikšanās reizē vienojās Latvijas valdība un ĀIP, diemžēl nav tikuši izpildīti. Tādēļ tie būs jāizpilda pēc nākamās tikšanās.

— Pirmā tēma, par ko vienojās iepriekšējā reizē,— teica A. Kalvītis,— ir kvalificēta darbaspēka attīstība. Tika izvirzīti 9 galvenie uzdevumi, no tiem pašlaik nav izpildīti 3. Nākamā tēma — nodokļu politika un nodokļu administrēšana. Te tika izvirzīti 7 uzdevumi, un jāsecina, ka netika izpildīti 3. Transporta infrastruktūra un robežu šķērsošana, muita — no 16 pasākumiem nav realizēti 9. Korupcijas un noziedzības novēršanā ir gan izstrādāta programma, bet uzņēmēji un ārvalstu investori pauž skepsi, jo situācija nav īpaši uzlabojusies. Šīs ir galvenās tēmas, ko mums nav izdevies realizēt laikā starp divām sēdēm, un es ceru, ka nākotnē izdosies nolīdzināt iepriekšējos parādus un arī jaunās vienošanās tiks izpildītas. EM ir apņēmības pilna nopietni sekot līdzi uzdevumiem un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, centīsies regulārāk kontrolēt darbu izpildi vēl tā procesā, nevis tikai uzdevuma veikšanas beigās. Pretējā gadījumā mēs varam nonākt tādā pašā situācijā.

Ministrs uzsvēra ĀIP sēdes nozīmību gan Latvijas valdībai, gan arī investoriem un izteica cerību, ka tikšanās beigsies ar pozitīvu ievirzi potenciālo investoru piesaistei.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore