Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni

Daru zināmu, ka Ordeņu kapituls nolēma
par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni:

apbalvot ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

bijušo Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Viņa Ekselenci

Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman),

bijušo Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Viņas Ekselenci

Kirsti Eskelinenu (Kirsti Eskelinen),

bijušo Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Viņa Ekselenci

Janu Veselu Hegu (Jan Wessel Hegg),

bijušo Zviedrijas laikraksta “Svenska Dagbladet” politisko redaktoru, mediju speciālistu

Matsu Johansonu (Mats Johansson),

bijušo Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Viņa Ekselenci

Oli Haraldu Lisborgu (Ole Harald Lisborg),

Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ķīnas Tautas Republikā
Viņa Ekselenci

Jāni Lovniku;

apbalvot ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

komponistu, diriģentu, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedras docentu

Leonu Amoliņu,

tekstilmākslinieci, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas vadītāju, profesori

Aiju Baumani,

gleznotāju

Hariju Blunavu,

Rīgas Krievu drāmas teātra direktoru

Eduardu Cehovalu,

tēlnieci

Artu Dumpi,

Latvijas Nacionālā teātra režisoru, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru

Edmundu Freibergu,

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistaru

Arvīdu Klišānu,

Ziemeļelbas Evaņģēliski luteriskās baznīcas viceprezidentu

Heningu Krameru (Henning Kramer),

Latvijas Nacionālā teātra režisoru

Mihailu Kublinski,

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas deputātu

Džonu Vilkinsonu (John Wilkinson);

apbalvot ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni

akciju sabiedrības “Latvijas Jūras medicīnas centrs” veselības aprūpes galveno ārsti

Martu Aizsilnieci,

bijušo “Radio Brīvā Eiropa” analītiski pētnieciskās nodaļas pētnieci Ph.D.

Dzintru Bungs,

Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta vecāko administratoru

Eduardu Bruno Deksni,

bērnu ķirurgu, Rīgas Stradiņa universitātes
Bērnu ķirurģijas katedras asociēto profesoru, medicīnas zinātņu doktoru

Jāni Dobeli,

bijušo Eiropas Savienības Paplašināšanās komisāra Gintera Ferhoigena Kabineta locekli

Petru Erleri (Petra Erler),

zirgkopības speciālistu, selekcionāru

Jāni Jurašu,

Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktori

Ventu Koceri,

Latvijas Republikas Valsts kancelejas Eiropas lietu biroja vadītāju

Sanitu Pavļutu-Deslandi,

bērnu ārsti, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docenti,
pediatrijas zinātņu doktori

Evu Platkāju,

sabiedrisko un kultūras darbinieku, arhitektu

Raimondu Gunāru Slaidiņu,

Klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” internistu un veselības aprūpes ārstu,
Uzskaites un medicīnas statistikas kabineta vadītāju

Andreju Spandegu,

keramiķi, tautas daiļamata meistaru

Antonu Ušpeli,

Latvijas Kamaniņu sporta izlases treneri

Veru Zozuļu,

bijušo Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas direktoru

Imantu Žūriņu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 22.martā