Valsts sekretāru 2005.gada 14.aprīļa sanāksmē

Finanšu ministrija
– pieteica likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”.
Pašreiz Kohēzijas fonda vadību Latvijā nosaka Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno un uzrauga no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem finansētos projektus. Taču pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvos aktus par Kohēzijas fonda projektu vadības jautājumiem, kā arī konstatētas citas nepilnības esošajā regulējumā.
Likumprojekta mērķis ir izveidot efektīvu un caurskatāmu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas kārtību tā finansēto vides un transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā.
Likumprojekts nosaka Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas, projektu sagatavošanas, apstiprināšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti. Likumprojektā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot normatīvus aktus šajā jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, biedrībā “Sabiedriskās politikas centrā PROVIDUS”, Latvijas Zaļajā kustībā;
– pieteica noteikumu projektu “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojuma summu par kredīta ņēmēja finanšu saistībām, un kārtību, kādā tiek uzraudzīta projekta realizācija un galvoto saistību izpilde.
Galvojumus valsts budžetā plāno saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto Valsts investīciju programmu un komercdarbības atbalsta programmām, kā arī studiju un studējošo kreditēšanai.
Juridiskā persona, par kuras saistībām sniegs galvojumu, iesniedz Finanšu ministrijā šajos noteikumos paredzētos dokumentus līdz saimnieciskā gada 15.oktobrim. Ja pēc attiecīgā datuma gadskārtējā valsts budžeta likumā ir izdarīti grozījumi, kas paredz jaunu galvojumu sniegšanu, minētos dokumentus iesniedz pēc likuma par attiecīgiem grozījumiem stāšanās spēkā, bet ne vēlāk kā līdz saimnieciskā gada 1.decembrim.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Projekts nosaka Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, apdrošināšanas sabiedrību, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā.
Noteikumu projektā minētās sadarbības informācijas apmaiņas jomā mērķis ir: nodrošināt civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo datu sagatavošanu un uzkrāšanu sadarbības dalībnieku datu apstrādes sistēmās un elektronisko datu apmaiņu starp sadarbības dalībniekiem; palīdzēt cietušajām personām, kuras pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, pēc iespējas ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
Noteikts, ka katrs šo sadarbības dalībnieks nodrošina datu sagatavošanu un iekļaušanu tā administrētajā datu apstrādes sistēmā, kā arī šīs datu apstrādes sistēmas uzturēšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmaksas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.
Pabalsta veidi un apmērs: personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā. Pabalstu nosaka: pilngadīgai personai – valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā; nepilngadīgai personai – 30 % apmērā no valsts noteiktās minimālās mēnešalgas; bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu latviešu valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz latviešu valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.
Noteikumu projekts paredz samazināt privātpersonas iesniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešams, lai saņemtu valsts pārvaldes pakalpojumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.
– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkal apvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, un kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts tās personas lūgums par ģimenes atkalapvienošanu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, kā arī izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem.
Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms personas ierašanās Latvijas Republikā un persona par to ir informējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentu pirms lēmuma pieņemšanas par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Izstrādātais noteikumu projekts paredz samazināt privātpersonas iesniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešams, lai saņemtu valsts pārvaldes pakalpojumu.
No 1998. gada Latvijā bēgļa statuss piešķirts 8 personām, alternatīvo statusu saņēmušas 9 personas. Iepriekšējā laika periodā neviena persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, nav iesniegusi nepieciešamos dokumentus, lai varētu tikt izskatīts jautājums par ģimenes atkalapvienošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments