Par ekonomikas prognozi 2005.–2006.gadam

Pēc saimnieciskās darbības samazināšanās pagājušā gada otrajā pusē eiras zonā ir sagaidāms pieaugums, kā arī Eiropas Savienības (ES) atgriešanās pie iepriekšējiem potenciālajiem rādītājiem 2005.gadā, jo iekšējais pieprasījums manāmi pieaug. Kopumā IKP pieaugums ir prognozēts 1,6% eiras zonā un 2% ES (attiecīgi 2,1% un 2,3% 2006.gadā).Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums palielināsies kā eiras zonā, tā arī ES, veicinot nelielu bezdarba samazināšanos 2006.gadā. Tāpat valsts finanses šogad kopumā nemainīsies un IKP deficīts saglabāsies 2,6% gan eiras zonā, gan arī ES.
Ekonomikas vispārējais pieaugums eiras zonā un ES-15, ņemot vērā 2003.gada vidū aizsākušos kāpumu, ko lielā mērā izraisīja globālā pieauguma un tirdzniecības flotācijas, bija attiecīgi 2% un 2,4%. Tomēr, lai gan ir novērtēts, ka pasaules tirdzniecības pieaugums 2004. gadā sasniedzis visaugstāko atzīmi, augošās naftas cenas un eiras vērtības izraisītā saimnieciskās darbības pavājināšanās eiras zonā 2004. gada otrajā pusē atstās iespaidu uz 2005.gada sākumu.
Eiropas Komisija (EK) prognozē 2005.gada vidējo IKP pieaugumu 1,6% apmērā eiras zonā un 2% ES. Sagaidāms, ka saimnieciskā darbība izlīdzināsies 2006.gadā ar vidējo pieaugumu 2,1% eiras zonā un 2,3% ES.
Prognozes ir pamatotas ar pieaugošo vietējo pieprasījumu un jo īpaši ar stabilu paātrinājumu attiecībā uz ieguldījumu veikšanu. Tiek prognozēts, ka pakāpeniski uzlabosies arī privātā patēriņa rādītāji un tie pārsniegs prognozes. Šo perspektīvu galvenie faktori ir atbilstoša makroekonomiska politika, konsekventa mērena algu palielināšana un zema inflācija, labvēlīgi finansiālie nosacījumi, peļņas normu palielināšana, kā arī strukturālas reformas, kuru mērķis ir atjaunot patērētāju un uzņēmēju uzticību.
Pieejamie dati liecina, ka ekonomikas svārstību ietekme uz darba tirgu ir bijusi neliela. Tas zināmā mērā ir lielākas pretestības rezultāts, kas atklājās iepriekšējā lejupslīdē, kad faktiski netika zaudētas darba vietas un bezdarba pieaugums tika ierobežots salīdzinājumā ar iepriekšējiem cikliem. Tomēr tiek prognozēts, ka bezdarbs pieaugs par 0,7% 2005.gadā un 0,9% 2006.gadā salīdzinājumā ar 0,6% 2004.gadā. Tādējādi paredzams, ka ES 2005.–2006.gadā izveidos trīs miljonus jaunu darba vietu, kas tomēr tikai nedaudz samazinās bezdarbu – līdz 8,7% 2006.gadā. To daļēji izskaidro ar darbaspēka pieaugumu, kad labāka ekonomiskā situācija darba tirgum piesaista vairāk cilvēku.
Turklāt Eiropas Komisija prognozē turpmāku eiras zonas valstu finanšu uzlabošanos ar sagaidāmo 2,6% vidējo IKP deficītu salīdzinājumā ar 2,7% 2004.gadā, kas pats par sevi jau ir uzlabojums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2,8%). Visā ES vidējais deficīts 2006.gadā paredzēts 2,6% apmērā, tāds pats kā 2005.gadā. Abi vidējie rādītāji slēpj ievērojamas atšķirības ES valstu starpā, jo deviņās valstīs 2004.gadā tika pārsniegta 3% atsauces vērtība. Tiek sagaidīts, ka no šīm deviņām valstīm piecas šogad ievērojami samazinās savu deficītu (t. i., vairāk par pusi procenta no IKP). Eiropas Komisijas 2006.gada deficīta prognožu pamatā ir konsekventā budžeta politika.
EK savām pavasara prognozēm paredz arī virkni iespējamu riska faktoru, ieskaitot turpmāku naftas cenu celšanos, nesakārtoto valūtas kursa regulēšanu un pieaugošu patērētāju uzticības zaudēšanu, kura, ja pierādīsies, var negatīvi ietekmēt privātā patēriņa pieaugumu un nobremzēt ieguldījumu plānus. No otras puses, privātais patēriņš varētu attīstīties daudz ātrāk, ko pastiprinātu arī strukturālo reformu labvēlīgā ietekme.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā