Eiropas un Āzijas krustcelēs

Šodien, 19.aprīlī, sākas Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Turcijas Republikā

Godasardze pie Kemala Ataturka memoriāla Ankarā Foto: Jānis Ūdris, “LV”

Turcijas galvaspilsētā Ankarā Latvijas Valsts prezidente ieradās jau vakar 17.30 (pēc Latvijas un arī Turcijas laika).
No Esenbogas lidostas Vaira Vīķe-Freiberga un personas, kas viņu pavada, limuzīnu kolonnā policijas motociklistu eskorta pavadībā devās uz savu rezidenci, kur jau tūlīt pēc ierašanās sniedza interviju Turcijas televīzijai. Šis fakts uzskatāmi rāda Turcijas mediju un sabiedrības lielo interesi par mūsu valsti.
Vakarā Valsts prezidente “Hiltona” viesnīcā tikās ar Latvijas uzņēmēju delegāciju, neformālā gaisotnē pārrunājot Latvijas un Turcijas ekonomiskās sadarbības pieredzi un turpmākās attīstības iespējas un vizītes mērķus. Vizītē prezidenti pavada vairāk nekā pussimts Latvijas uzņēmēju.

Andrejs Pildegovičs Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Valsts prezidentes ārlietu padomnieks Andrejs Pildegovičs, vizītes priekšvakarā tiekoties ar žurnālistiem, atgādināja Latvijas valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valstsvizīti Turcijā pirms astoņiem gadiem (1997. gada 18. – 21. decembrī), uzsverot, ka šajā laikā Latvijā notikušas vēsturiskas pārvērtības. Tāpēc Turcija, kas jau šā gada oktobrī gatavojas sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ES), pašlaik cer uz Latvijas atbalstu. Latvijas valstsvizītes mērķis ir arī dot dziļāku impulsu padziļinātai informācijai par Turciju. Formāli Eiropas Komisija devusi Turcijai cerības, ka oktobrī sarunas tiks sāktas, ja Turcija izpildīs virkni politisku prasību.
A.Pildegovičs uzsvēra, ka Latvijas pozīcija ir konsekventa: mūsu valsts atbalsta Turcijas vēlmi iestāties ES, taču – ar nosacījumu, ka Turcija ievēros Kopenhāgenas un Māstrihtas kritērijus gan demokrātijas, gan brīvā tirgus jautājumos. “Mēs zinām, cik stingri ir šie kritēriji un cik lielu mobilizēšanos tie prasa no valsts, kas vēlas iestāties ES,” teica A.Pildegovičs, piebilzdams, ka Latvijas puse valstsvizītes laikā iecerējusi pārrunāt Turcijas integrācijas gaitu un noskaidrot, vai Turcijai – eventuāli – vajadzīga Latvijas palīdzība un tieši kāda. “Izskatās, ka Turcijas ceļš uz ES būs garš,” teica Valsts prezidentes padomnieks.
Pēc Andreja Pildegovičs domām, konkrēta liecība mūsu valstu labajām attiecībām ir Latvijas vēstniecības atvēršana Ankarā un vēlāk arī Turcijas vēstniecības Rīgā. Andrejs Pildegovičs atzinīgi novērtēja “airBaltic” tiešo reisu uzsākšanu no Rīgas uz Stambulu un pauda pārliecību, ka šis faktors būtiski sekmēs jau tā ievērojamo tūrisma plūsmu no Latvijas uz Turciju (ik gadu ap 26 – 27 tūkstoši atpūtnieku).
Padomnieks arī uzsvēra veiksmīgo valstsvizītes laika izvēli – tieši gadu pēc Latvijas iestāšanās NATO un ES –, kā arī Turcijas eiropeisko orientāciju kopš Osmaņu impērijas sabrukuma. A.Pildegovičs apliecināja Latvijas atbalstu Turcijas vēsturiskajai izvēlei, akcentējot Latvijas konsekvento attieksmi pret vēstures jautājumiem: proti, objektīvs katras valsts skatījums uz savu vēsturi ir viena no Eiropas pamatvērtībām. Padomnieks arī atgādināja Turcijas oficiālo atbalstu Latvijas Valsts prezidentes 12. janvāra deklarācijai (arī pieņemot Krievijas Federācijas prezidenta ielūgumu uz 9. maija pasākumiem Maskavā).

Latvijas vēstnieks Turcijā Ivars Pundurs vizītes priekšvakarā žurnālistiem teica:

– Manā skatījumā, šī vizīte notiek gan sarežģītā, gan arī ideālā brīdī. Sarežīģītā – tāpēc, ka mums trīs četru mēnešu laikā vajadzēja nodrošināt vēstniecības atklāšanu. Taču ir pagodinoši, ka vēstniecību atklās Valsts prezidente. Tas mums, Latvijas diplomātiem Turcijā, dos ideālu startu turpmākajam darbam, attīstot Latvijas un Turcijas attiecības. Vizīte mūsu valstij piešķirs pavisam citu atpazīstamību. Man kā vēstniekam tā atvērs daudzas durvis, ko citādi vajadzētu vērt vaļā daudz ilgāk.
Arī Ivars Pundurs pauda gandarījumu par “airBaltic” reisiem uz Stambulu un uzsvēra Turcijas un Baltijas valstu draudzības asociācijas nozīmīgumu sadarbības sekmēšanā. Pašlaik radies jauns projekts ar Eiropas Savienības finansējumu bērnu invalīdu apmācībai.
Ivars Pundurs arī atzīmēja Latvijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu atšķirīgo attieksmi pret Turcijas centieniem iestāties ES un uzsvēra objektīvas informācijas īpašo nozīmi šajā situācijā. Viņš arī pauda cerību, ka Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Turcijā dos spēcīgu impulsu abu valstu tirdzniecības attiecībām.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītē Turcijas Republikā, ziņo no Ankaras

Latvijas un Turcijas attiecības – vakar un šodien

Attiecību fakti

Latvijas un Turcijas diplomātisko attiecību vēsture aizsākās 1925. gadā, kad Turcija atzina Latvijas valsti. Turcija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas abas valstis diplomātiskās attiecības atjaunoja 1992. gada 22. oktobrī.

Ārpolitikā

Latvijas un Turcijas attiecības ir labas, un to attīstībā vērojama pozitīva dinamika. Latvijai un Turcijai ir kopīgi ārpolitisko interešu saskares punkti Eiropas drošības un stabilitātes sekmēšanā. 1997.gadā no 18. līdz 23.februārim valstsvizītē Turcijā bija Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. 2002.gada aprīlī notika Turcijas prezidenta Ahmeta Nedždeta Sezera valstsvizīte Latvijā.
Kopš 1997.gada notiek Latvijas un Turcijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. 2003.gada 25.septembrī 8.Saeimā tika atjaunota Latvijas – Turcijas parlamentu sadarbības grupa. Pērn 13.maijā arī Turcijas parlamentā tika izveidota Turcijas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupa.
2004.gada 9.janvārī Berlīnē, Bertelsmana foruma laikā, Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga tikās ar Turcijas premjeru Redžepu Taijipu Erdoganu. 10.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradās Turcijas ārlietu ministrs Abdula Gils. Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks bija oficiālā vizītē Turcijā 24. un 25.februārī.

Ekonomikā

Turcija pērn bija 27. lielākā Latvijas tirdzniecības partnere, taču galvenais sadarbības aspekts līdz šim bijis tūrisms. Preču apgrozījums starp abām valstīm joprojām ir neliels, turklāt ar Latvijai negatīvu bilanci. Latvija uz Turciju pērn eksportēja preces par 2 miljoniem ASV dolāru (0,1% no kopējā eksporta apjoma) un importēja preces par 43,2 miljoniem ASV dolāru (0,8% no kopējā eksporta apjoma).
Latvijas svarīgākās eksporta preces uz Turciju pērn bija mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkti. Savukārt svarīgākās importa preces no Turcijas bijušas tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas, augu valsts produkti, kā arī dārgakmeņi, pusdārgakmeņi un dārgmetāli – gandrīz desmitā daļa no visa importa apjoma.
Turcijas investīcijas Latvijā pērn sasniedza 400 000 latu.

Līgumtiesiskā bāze

Starp Latviju un Turciju noslēgta: Vienošanās par sadarbību militāro mācību, militāro zinību un tehnikas jomā; Līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību; Līgums par gaisa satiksmi; Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem; Starpvaldību nolīgums jūrniecības jomā; Līgums par sadarbību tūrisma jomā; Līgums par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās.

Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas informācijas