Ārzemju presē

Krievu “Strana.ru” raksta, ka Latvija ir pieņēmusi politisku lēmumu nepretendēt uz Pleskavas apgabala Pitalovas rajona teritoriju. Par to piektdien Latvijas TV paziņojusi prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Līdz ar to Latvija, noslēdzot robežlīgumu ar Krieviju, esot gatava atteikties no “pirmskara robežām”. Prezidente arī paziņojusi, ka nav nekādas nepieciešamības par robežlīgumu ar Krieviju rīkot referendumu.

•

Krievu “Regnum.ru” ziņo, ka Nižņijnovgorodā notikušajā konferencē par tematu “Boikots nacistiem Baltijā” Krievijas Valsts domes deputāts Viktors Alksnis paziņoja, ka “viss, kas notiek Latvijā, tiek darīts ar Maskavas ziņu”. Viņš domā, ka varēja izvairīties no nacistiskā noskaņojuma bijušajās padomju republikās, ja vien Krievija “attiecībās ar Latviju jau no paša sākuma būtu ieņēmusi stingru un principiālu nostāju”. Alksnis uzskata, ka Latvijas prezidente 9.maijā Maskavā ieradīsies tikai tādēļ, lai svinīgajā pasākumā teiktu pretkrievisku runu un sabojātu krieviem svētkus. Viņš arī pauda neapmierinātību ar Krievijas vadības nodomu parakstīt ar Latviju robežlīgumu.

•

Lietuvas “Lithuanian News Agency – ELTA” vēsta: “Lietuvas prezidents domā, ka “ir ļoti svarīgi, lai netiktu aizmirsti mazajām valstīm vitāli svarīgi vēsturiskie fakti”. Viņš norāda, ka “politikā nedrīkst ignorēt demokrātiskās un morālās vērtības, kā arī brīvības ideālus”. Viņš cerot, ka Krievijas valdība atzīs trīs Baltijas valstu okupācijas faktu. Tāpat viņš cerot, ka arī Eiropa paudīs savu attieksmi pret vēsturiskajiem notikumiem laikā no 1945. līdz 1991.gadam.

•

Vācu “Die Welt” autors Mihaels Volfzons raksta, ka tagad arī Vācijā izdotā S.Kalnietes grāmata, kurā esot izmantots dzirdētais un arhīva materiāli, stila un kompozīcijas ziņā drīzāk esot neveikls, pārspīlēti patētisks, ar izjūtām pārsātināts, taču analītisks stāsts. Šī grāmata, kas zināmā mērā esot bijusi iekšpolitiska vizītkarte, tagad esot tās autores ievads savas valsts ārējā un Eiropas politikā. Un tieši šeit sākoties problēma. Kalnietes ģimenes ciešanu stāsts esot Latvijas makrokosma mikrokosmoss. No vienas puses, ikviens kaut cik iejūtīgs cilvēks cietīšot kopā ar šo ģimeni un šo tautu. Taču, no otras puses, grāmatā esot vērojama gandrīz provokatoriska latviešu kolaboracionistu un vācu okupantu sadarbības izskaistināšana. Tajā neesot ne vārda par to, ka Latvijā, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, sabiedrībā jau ilgi pirms vācu okupācijas bija plaši un dziļi iesakņojies antisemītisms. Kalniete uzskatot, ka atbildība par ebreju nogalināšanu Latvijā pilnībā esot “jāuzņemas trešā reiha valstsvīriem”. “Vai Latvija, neraugoties uz līdzdalību ES, ir gatava Eiropai?” jautā raksta autors.

•

Poļu “Gazeta. pl” raksta: divi izcili ASV prezidentu padomnieki – Zbigņevs Bžezinskis un Henrijs Kisindžers – brīdina, ka drīzumā paredzētās Otrā pasaules kara beigu svinības Maskavā var pārvērsties par staļinisma festivālu.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem