Sociālās jomas “sāpju bērni”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Labklājības joma līdztekus veselības aprūpei ir viena no jūtīgākajām valstī un skar ikvienu – gan bērnu, gan pensionāru. Tā kā mēs dzīvojam valstī, kurā gan minimālā alga, gan daudzu pensionāru pensijas nesasniedz iztikas minimumu, risināmā te ir gana daudz. Sākot ar nelegālās nodarbinātības apkarošanu un darba inspektoru algu – 150 latiem pirms nodokļu nomaksas – un beidzot ar zemo dzimstību, par kuras teju vienīgo risinājumu tiek uzskatīta pabalstu paaugstināšana. Par aktualitātēm sociālajā jomā vakar, 18.aprīlī, preses konferencē informēja labklājības ministre Dagnija Staķe.

Neskata grozījumus likumā

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no nākamā gada noteikt ikmēneša piemaksas vidēji par 6,63 latiem gandrīz 380 000 mazo pensiju saņēmēju (to apmērs nepārsniedz 105 latus). Piemaksas saņemtu pensionāri ar darba stāžu, sākot no 30 gadiem, par katru apdrošināšanas stāža gadu saņemot 19 santīmus. Grozījumi arī paredz pagarināt pensiju indeksāciju līdz 2009.gadam, nodrošinot straujāku tieši mazo pensiju pieaugumu. Diemžēl, kā stāstīja labklājības ministre D.Staķe, Ministru kabineta komiteja vakardienas sēdē LM iesniegtos grozījumus noraidīja, tos nosūtot saskaņošanai Finanšu ministrijai. Jāatgādina, ka mazo pensiju indeksāciju kā vienu no valdības prioritātēm minēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā preses konferencē pagājušajā nedēļā (sīkāk skat. “LV” 15.04.2005.). Ja grozījumus pieņemtu, pensionāriem ar 30 gadu darba stāžu līdztekus kārtējai indeksācijai piemaksa būtu 5 lati un 70 santīmi, bet pensionāriem ar 45 gadu darba stāžu – 8 lati un 55 santīmi. Paredzēts, ka piemaksas tiks maksātas no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Taču, jāatceras, ka tam ir vēl 20,4 miljonu latu parāds valsts pamatbudžetam. Jau tuvākajā laikā tiks īstenots arī Satversmes tiesas spriedums, kas paredz strādājošiem pensionāriem pēc 2002.gada 19.marta ieturētās pensiju daļas atmaksāšanu (publicēts “LV” 07.04.2005.). Tas attiecas uz 1500 pensionāriem, kuriem ieturēto summu sāks izmaksāt jau maijā. Valsts sociālās apdrošināšanas budžetam tas prasīs vienu miljonu latu.

Vai augstu dzimstību veicinās lieli pabalsti?

Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, valdība paredzējusi papildus tikko palielinātajam bērna piedzimšanas pabalstam (kas aprēķināts zīdaiņa pūriņa vērtībā – 296 lati) vēl piešķirt 100 latus par pirmo bērnu, 300 latus par otro, bet 600 latus par trešo bērnu. Te gan rodas jautājums, vai šis papildu pielikums šobrīd ir aktuālākā prioritāte sociālajā jomā (atcerēsimies, ka valdība uzskata par neiespējamu no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt minimālo algu līdz 100 latiem, tiek skatīts kompromisa variants par 90 latiem) un, pats galvenais, vai tādējādi tiešām uzlabosies dzimstība. Aizvien vairāk rīdzinieku uztraucas par nespēju iekārtot bērnus bērnudārzā. Jo katrs pabalsts reiz beidzas, vecākiem jāatgriežas darbā un ne tuvu visu vecāku ienākumi ļauj algot aukli. D.Staķe uzskata, ka nodrošināt, lai visiem bērniem būtu vieta bērnudārzos, ir pašvaldības (šajā gadījumā Rīgas) pienākums. Labklājības ministre gan pieļāva, ka, iespējams, valsts varētu maksāt algas bērnudārzu darbiniekiem. Joprojām aktuāls ir jautājums, ko darīt māmiņām, kuras vēlas atgriezties darbā, kad bērniņš sasniedzis gada vecumu. Jo šobrīd Rīgā nav un tuvākajā laikā arī netiek plānots atvērt bērnudārza grupu gadu veciem bērniem.
Šobrīd ģimenes valsts ikmēneša pabalsts par pirmo bērnu ir 6 lati. LM rīcības plāns paredz no nākamā gada 1.janvāra to paaugstināt līdz 8 latiem. Ir arī sagatavots projekts, lai no nākamā gada ieviestu bērna invalīda ikmēneša kopšanas pabalstu 50 latu vērtībā. Tiem invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, no nākamā gada varētu tikt divkāršots pabalsts transporta izdevumiem – no 28 latiem uz 56 latiem.

Miljons latu liels parāds

Šīs valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm minēta nelegālās nodarbinātības apkarošana. Tādēļ tiek plānots par 23 palielināt darba inspektoru skaitu. Diemžēl valdība nav piešķīrusi finansējumu darba algu palielinājumam. Šobrīd inspektori saņem 150 latus pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to, kā atzīst Valsts darba inspekcijas vadība, viņi ir īsta personāla kalve, kurā par valsts līdzekļiem apmāca speciālistus, kuri drīz vien aiziet uz privāto sektoru. Ar pašreizējo finansējumu labklājības ministre neredz šā jautājuma risinājumu.
Vēl ļoti sasāpējusi problēma ir LM pārziņā esošie 33 sociālās aprūpes pansionāti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. To kopējais parāds valstij (par infrastruktūras uzturēšanu un komunālajiem maksājumiem) ir gandrīz viens miljons latu. Problēmas sākās 2003.gadā, kad, lai samazinātu budžeta deficītu, pansionātiem finansējums tika samazināts par 600 000 latu. Ja arī šā gada budžeta grozījumos pansionāti saņemtu nepieciešamo vienu miljonu latu parādu segšanai, tas nekādā gadījumā nemazinātu rindas. Šobrīd rindā uz pansionātiem gaida 900 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv