Nekustamā īpašuma cenas celsies vēl ilgi
Luiss de Prado Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Nekustamā īpašuma cenu pieaugums Latvijā turpināsies samērā ilgi – vēl vismaz piecus gadus, uzskata bijušais Eiropas Nekustamo īpašumu profesionāļu padomes (CEPI) prezidents un informācijas jautājumu darba grupas priekšsēdētājs Luiss de Prado. Šādā situācijā, viņaprāt, ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un valsts attīstības tempu.
Pirmo reizi Rīgā
Nekustamā īpašuma tirgus
speciālists arī atzīst, ka vairākās valstīs nekustamā īpašuma
cenu kāpums nav salīdzināms ar valsts attīstību. Viens no šādiem
piemēriem ir Beļģija, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu
ietekmē hipotekārās kreditēšanas tirgus un procentu likmju
kāpums. Runājot par Latviju, L.de Prado norāda, ka situāciju
noregulēs tirgus – cenas tiks celtas tik ilgi, līdz cilvēki
vairs nespēs pirkt, tad arī cenu kāpums apstāsies.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā pirmo reizi bija ieradušies visu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nekustamā īpašuma tirgus
speciālisti. Ceturtdien un piektdien mūsu valsts galvaspilsētā
risinājās nekustamā īpašuma tirgus speciālistiem nozīmīgs
pasākums – CEPI darba tikšanās un ģenerālā asambleja, ko bija
organizējusi Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija, kas
kopš pagājušā gada 1.janvāra ir pilntiesīga CEPI biedre. Kopš
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā šis ir pirmais šāda mēroga
pasākums.
Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā un Eiropā
CEPI katru gadu gatavo pārskatu,
kurā lielu vietu ieņem nekustamā īpašuma tirgus apskats ES
valstīs. Tajā minētie statistikas dati konkrētajā kontekstā
situāciju Latvijā rāda pirmo reizi, un, iespējams, tiem Eiropas
nekustamo īpašumu profesionāļiem, kas Latvijā savas investīcijas
vēl nebija iedomājušies ieguldīt, tas būs pamudinājums pievērst
mūsu valstij lielāku uzmanību.
Lai arī vairākās kategorijās, piemēram, savrupmāju un dzīvokļu
pārdošanas cenas un vidējās īres maksas ziņā Rīga krietni
atpaliek no citu Eiropas valstu galvaspilsētām, māju un dzīvokļu
vidējo pārdošanas cenu procentuālo izmaiņu ziņā pērn
salīdzinājumā ar 2003.gadu Latvija stabili ieņem pirmo vietu.
Piemēram, vidējās dzīvokļu cenas minētajā laikā Latvijā
pieaugušas par 30%, kamēr Austrijā un Vācijā tās pazeminājušās
attiecīgi par 2,4% un 2,2%, bet vidējās māju cenas mūsu valstī
cēlušās pat par 35%.
Savrupmāju vidējo cenu statistika galvaspilsētās liecina, ka
visdārgākās galvaspilsētas Eiropā ir Madride un Roma, kur
savrupmāju cenas pārsniedz 4000 eiru par kvadrātmetru (jāņem gan
vērā, ka pārskatā nav iekļauti dati par Parīzi un Londonu), bet
vislētākā ar 300 eirām par kvadrātmetru ir Ankara. Lielākajā daļā
Eiropas galvaspilsētu cenas par savrupmāju, ar ko tiek saprasta
aptuveni 150 kvadrātmetru liela vismaz desmit gadu veca māja ar
trim istabām, kura ir apdzīvota, ir labā stāvoklī un atrodas
galvaspilsētas vidējas klases dzīvojamā rajonā, svārstās no 2000
līdz aptuveni 2700 eirām par kvadrātmetru. Rīgā tā ir apmēram 850
eiru par kvadrātmetru.
Dzīvokļu vidējo cenu ziņā visdārgākās Eiropas galvaspilsētas ir
Parīze un Madride ar attiecīgi 5000 un 4500 eirām par
kvadrātmetru. Tikmēr lielākajā daļā citu galvaspilsētu dzīvoklis,
ar ko tiek saprasts jau apdzīvots, vismaz desmit gadu vecs
divistabu dzīvoklis, kurš ir labā stāvoklī un atrodas
galvaspilsētas vidējas klases dzīvojamā rajonā, maksā no 1500
līdz 2000 eirām kvadrātmetrā, bet Rīgā šī cena ir 800 eiru par
kvadrātmetru.
Arī savrupmājas un dzīvokļa vidējās īres maksas ziņā (runa ir par
jau minēto standartu – aptuveni 150 kvadrātmetru lielu
savrupmāju un divistabu dzīvokli) visdārgākā pilsēta ir Parīze
(23 eiras mēnesī par savrupmājas kvadrātmetru un 18 eiras mēnesī
par dzīvokļa kvadrātmetru), bet vislētākā Ankara (3 eiras
mēnesī par mājas kvadrātmetru un 2,5 eiras mēnesī par dzīvokļa
kvadrātmetru). Rīgā vidējā mēneša īres maksa ir 10 eiras
kvadrātmetrā par savrupmāju un 8 eiras kvadrātmetrā par dzīvokli.
Lielākajā daļā citu Eiropas galvaspilsētu vidējā savrupmājas īres
maksa svārstās no 11 līdz 14 eirām mēnesī par kvadrātmetru, bet
vidējā dzīvokļa īres maksa – no 10 līdz 15 eirām mēnesī par
kvadrātmetru.
Gita Kronberga, “LV”
Uzziņai:
CEPI dibināta 1991.gadā, un tās
galvenā mītne atrodas Briselē. Šajā starptautiskajā organizācijā
apvienojušās ES valstu nekustamo īpašumu mākleru un pārvaldītāju
profesionālās apvienības. Pašlaik CEPI pārstāv vairāk nekā 200
tūkstošu profesionāļu un 37 tūkstošu profesionālo asociāciju
intereses 22 valstīs. Tas ļauj to uzskatīt par ietekmīgāko ar
nekustamo īpašumu tirgu saistīto sabiedrisko organizāciju Eiropas
Savienībā. Organizācija sadarbojas ar tādām ES institūcijām kā
Eiropas Parlaments, Eiropas Padome, Eiropas Kopienu tiesa un
Eiropas Ekonomisko un sociālo jautājumu komiteja.
Padomes galvenais uzdevums ir informēt tās biedrus par
attiecīgajā brīdī izstrādājamajiem normatīvajiem dokumentiem un
nodrošināt vispārēju izpratni par nekustamā īpašuma speciālistu
kvalifikāciju, izglītību, kā arī nosacījumus, lai šie speciālisti
spētu sniegt savus pakalpojumus visās ES valstīs.