"Baltijas valstis gatavojas uzņemt 2002. gadā"

ES paplašināšanās ir uz pareizā ceļa, uzskata Dānijas Ārlietu ministrs Niels Helvegs Petersens.

— 2002. gada beigās ES būs gatava uzņemt trīs Baltijas valstis kā pilnvērtīgus locekļus, — pēc divu dienu garās Ziemeļzemju un Baltijas ārlietu ministru tikšanās Midelfartā (Dānijā) izteicās Niels Helvegs Petersens.

Petersens pastāstīja, ka ārlietu ministru sadarbības tikšanās maina savu nosaukumu no "5+3" uz "Ziemeļzemju un Baltijas 8".

— Daudz loģiskāk ir runāt par astotnieku, un es esmu pārbaudījis, ka pieci plus trīs ir astoņi, — jautri un pārliecinoši teica dāņu ārlietu ministrs.

Kā šo astoņu valstu ministru un ES "ārlietu ministra" Havjēra Solanas namatēvs un runasvīrs, Petersens bija ļoti apmierināts ar ES paplašināšanās nākotnes darbību.

— Šīs trīs baltiešu valstis ir veikušas svarīgus soļus gan ekonomikas, gan citās jomās, — saka Petersens. Viņš bija ļoti apmierināts ar ES lēmumu vest sarunas vienlaikus ar visām desmit valstīm.

Igaunija sāka ceļu uz ES soli pirms Latvijas un Lietuvas. Tā saucamās otrās grupas valstis, kurā ietilpst Latvija un Lietuva, tagad var panākt arī pirmo grupu, jo atšķirības starp tām vairs nav nekādas.

Darba grafiks

— Ja ES darba grafiks turēsies, tad mēs būsim gatavi Savienībā uzņemt jaunas valstis jau 2002. gada beigās. Tas ir mūsu mērķis, — apstiprina dāņu ārlietu ministrs.

— Mēs darīsim visu, lai atvieglotu un paātrinātu ES paplašināšanos, — teica zviedru ārlietu ministre Anna Linda.

Agrākajam NATO ģenerālsekretāram un tagadējam ES ārlietu ministram tika lūgts salīdzināt ES paplašināšanos ar NATO paplašināšanos.

— NATO ir vienas lietas organizācija, bet ES sedz vairākas. Tāpēc sarunas par ES paplašināšanos ir tehniski sarežģītākas, — atbildēja Solana.

"Kursk" mācība

— Svarīgākais tikšanās laikā ar baltiešiem un Solanu bija tas, ko mēs darīsim ar attiecībām ar Krieviju, — pēc vakardienas tikšanās stāstīja Jāglands.

Atomzemūdenes "Kursk" traģēdija ir padarījusi Krieviju daudz atvērtāku krīžu risināšanai, sadarbojoties ar Rietumvalstīm. Šāda veida attīstību novērtēja gan zviedru ārlietu ministre Anna Linda un norvēģu ārlietu ministrs Tūrbjorns Jāglands.

Plašākā perspektīvā Zviedrijas, Somijas un Baltijas uzmanības centrā ir Kaļiņingradas apgabala attīstība, ko pamazām aptver ES valstis.

— Šis apgabals varētu kalpot kā maza laboratorija attiecību attīstīšanai starp ES un Krieviju, — teica Anna Linda.

— Zviedru municipalitātes trīs prioritātes ziemeļvalstu dimensijā ir atomdrošība un vide, Kaļiņingrada un organizētā kriminalitāte, — stāsta Linda.

Cer uz sadarbību

Viņa cer, ka Krievija pēc šīs nelaimes būs iemācījusies vismaz kaut ko par krīzes risināšanu un sadarbību.

— Kā arī, es ceru, mēs varēsim tuvāk sadarboties jautājumos par atomdrošību un vidi. Šīs ir izteiktas bailes no katastrofām nākotnē, — apkopo Anna Linda.

"Aftenposten"

— 2000.08.31.

Henriks Vids