Latvijas zemnieki pirmajā ES gadā

Lauksaimnieki pirmo dalības gadu Eiropas Savienībā (ES) vērtē pozitīvi, jo, pateicoties pieejamajiem ES atbalsta līdzekļiem, nozarē vērojama attīstība, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) projektu vadītāja Linda Bille.
Lauksaimnieki Latvijā kļuvuši aktīvāki, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Varis Sīmanis un uzsver, ka Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, pavērušās iespējas piesaistīt papildu līdzekļus lauksaimniecībā un lauku attīstībā.
Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas pārstāvis Valdis Dzenis gan pauž nožēlu, ka Latvijai piešķirto maksājumu apjoms ir mazāks nekā vecajās ES dalībvalstīs un mūsu lauksaimniekiem jāstrādā nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Tomēr, viņaprāt, jebkurā gadījumā ekonomiskā palīdzība ir nozīmīga lauksaimniecības attīstībai.
Savukārt Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja Ligita Silaraupa ir pārliecināta, ka, neraugoties uz grūtībām ES likumdošanas ieviešanā, lauksaimniecības attīstība ir acīm redzama. Laukos nomainās vecās tehnoloģijas, un veikalu plauktos parādās jauni produkti. Attīstās piensaimniecības nozare, kas pirms tam nīkuļoja.
Viņa atgādina, ka neskaidrības Latvijas zemniekiem radījušas augstās ES prasības, kas saistītas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārstrādi, taču, veiksmīgi sadarbojoties, lauksaimniekiem un viņu intereses pārstāvošām organizācijām, kā arī valdībai un ES institūcijām, būtiskākās problēmas ir novērstas.
LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jūlijs Beļavnieks gan atzīst, ka “daudzas Latvijas saimniecības nepanāca iecerēto ražošanas attīstību un modernizāciju, jo nepaspēja iesniegt plānotos projektus lauksaimniecības strukturālo pasākumu ietvaros”. Jau ziņots, ka Latvijas lauksaimnieki bija aktīvi un dažu mēnešu laikā paspēja iesniegt projektus lauksaimniecības strukturālo pasākumu ietvaros par trijos gados pieejamo naudas summu. Atgādinām, ka projektu pieteikumu pieņemšana lauksaimniecības strukturālo pasākumu visās programmās tika pārtraukta 2004.gada septembrī.
Būtu nepieciešams vairāk dažādu skaidrojošu un informatīvu pasākumu. Bieži lauksaimnieki nezina par viņiem saistoša ES normatīvā akta eksistenci, atzīst LOSP valdes locekle Rita Sīle. Viņasprāt, pirmie desmit gadi būs grūtākie, bet pēc tam gaidāma straujāka attīstība.

“LV” informācija