"Baltieši Eiropas Savienībā 2003.gadā"

Sarunas ar Baltijas valstīm par iestāšanos ES var būt pabeigtas līdz 2002. gada beigām. Šādā gadījumā visas trīs var tikt uzņemtas par pilnvērtīgām dalībvalstīm 2003. gada sākumā.

To saka Dānijas ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens, kas vakar bija namatēvs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksmē Midelfārtā Dānijā.

Līdz ar to izjūk zviedru cerības, ka Baltijas valstis varētu uzņemt jau Zviedrijas ES prezidentūras laikā 2001. gada pirmajos sešos mēnešos.

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda tomēr vēl aizvien cer triumfēt ar Baltijas valstu uzņemšanu prezidentūras laikā un vēršas pret tendenci sarunās ar Baltijas valstīm apieties kā ar vienu vienību.

"Liela kļūda būtu ļaut, lai viena vai divas Baltijas valstis gaida to valsti, kas sarunās ir palikusi pēdējā. Te mēs varēsim izmantot prezidentūru, lai izdarītu spiedienu", Anna Linda teica. "Pirms politisko lēmumu pieņemšanas tomēr ir jāatrisina virkne lietišķu jautājumu." Katrai valstij ir jāiziet cauri līdz pat 30 jomām, tā sauktajām sarunu nodaļām, iekams varēs sākties īstās iestāšanās sarunas.

"Ir vairākas grūtas nodaļas, piemēram, lauksaimniecības politika un vide. Te izšķirošais jautājums nebūs, vai Baltijas valstis spēj izpildīt ES prasības, bet gan cik ilgstošu izņēmuma stāvokli Eiropas Savienība vēlēsies dot", Anna Linda teica.

Ministri tostarp ir satraukti par to, ka "nē" Dānijas tautas nobalsošanā par pievienošanos EVS aizkavēs paplašināšanos. "Dānijas nē ne tikai mazinātu Dānijas iespējas izdarīt spiedienu, bet arī Zviedrijas iespējas. Šādā gadījumā process virzīsies lēnāk", teica Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Viņa cerības par ES paplašināšanās grafiku tomēr ir daudz pieticīgākas nekā Annai Lindai. "Mēs spējam izpildīt ES prasības jau šogad, taču mans minējums par iestāšanos ir 2005. gads", Indulis Bērziņs teica.

"Dagens Industri"

— 2000.08.31.

Gunnars Vrede