"Lietuva — uz mēles, ES — domās"

Vairākas Lietuvas politiskās partijas bez lielas pretošanās parakstīja vienošanos ar Lauksaimniecības palātu par nākotnes politiku lauksaimniecības jautājumos. Šķiet, visas vienošanos parakstījušās puses saprot šī dokumenta nozīmi Seima priekšvēlēšanu kontekstā. Partijas pat centās norādīt, ka vienošanās ir augstāka par partiju interesēm — tā esot visas valsts lieta. Šajā sakarā šobrīd pie varas esošā Lietuvas konservatīvo partija nopēla liberāļu savienību, kas vienošanos neparakstīja.

Lietuvā vēl aizvien Seima vēlēšanu rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no laukos dzīvojošo cilvēku izvēles, tāpēc politiskajām partijām tik svarīgs ir zemnieku asociācijas apvienojošās Lauksaimniecības palātas viedoklis.

Mērenie konservatīvie, kuriem visur rādās Eiropas integrācijas pretinieki, nomierinājās un dokumentu parakstīja tikai pēc tam, kad tajā parādījās nepārprotams formulējums, ka tiks turpināta un uzlabota Lietuvas un Eiropas Savienības tuvināšanās politika, kas atvērs Lietuvai lielus, uzticamus tirgus un nodrošinās efektīva atbalsta perspektīvas.

Jāatzīst, ka arī Lauksaimniecības palātu šāda tuvināšanās Eiropas Savienībai nenobaidīja. Palātas apstiprinātajā tuvināšanās variantā izveidota ļoti stingra shēma. Proti, tiek nodrošināts, ka pirms iestāšanās Eiropas Savienībā laika posmā sagatavotie dokumenti, kuri reglamentē lauksaimniecības politiku un ekonomiku pēc ES standartiem, bet ierobežo valsts ražotāju darbību un ir tiem nelabvēlīgi, stātos spēkā tikai pēc tam, kad sāks darboties ES piemērojamā kompensāciju sistēma.

Lauksaimniecības palāta un Mērenie konservatīvie ar cerībām raugās uz kompensācijām no ES, lai gan Briseles ierēdņi, kuri Lietuvā viesojušies dažādos pasākumos, atklāti skaidro, ka pašreizējās ES dalībvalstis nepalielinās savus ieguldījumus ES budžetā, no kura tiek maksātas kompensācijas, tādēļ jaunajām dalībvalstīm nevajadzētu cerēt uz atbalstu lauksaimniecībai tādos apmēros, kāds tas pašreiz ir pašā ES. Biznesa laikraksts "Verslo žinios" uzskata, ka Lietuvas politiskām partijām būtu laiks saprast šo patiesību un pārstāt muļķot lauksaimniekus.

Daži eksperti norāda, ka lauksaimniecības jautājumi panāktajā vienošanās dokumentā tiek traktēti ļoti šauri. Speciālisti atzīmē, ka lauku problēmas ir ļoti daudzslāņainas un lauku cilvēki nav slēgta sociālā grupa, tāpēc nav pareizi visus lauksaimniecības jautājumus novelt uz vienas nozaru ministrijas pleciem. Vēl jo vairāk, ja tai ir ierobežoti finansiālie līdzekļi.

Vienošanās sevī iekļauj nostādni, lai Lauksaimniecības palāta tiktu atzīta par sociālo partneri, lemjot aktuālus lauku jautājumus. Tādēļ rodas doma, ka vienošanās ir nepieciešama pašai palātai, lai tiktu nodrošināts tās finansējums arī pēc vēlēšanām. Līdz ar šo vienošanos Lauksaimniecības palāta kļūst par nozīmīgu Lietuvas organizāciju, kas pieskata, lai politiskās partijas neizvairītos no dotajiem solījumiem. Diemžēl, līdz šim vēl nekad nav bijis, lai pie varas atnākošā partija turētu dotos solījumus. Bet, kā vienmēr, cerības mirst pēdējās.

"Verslo žinios"

— 2000.08.28.