"Ziemeļeiropas valstis vēlas sadarboties ar Maskavu"

Ziemeļaustrumeiropas valstis grib padziļināt savstarpējo sadarbību un Eiropas saaugšanā iesaistīt arī Krieviju.

Somijas ministru prezidents Pāvo Liponens starptautiskajā konferencē Šverīnā par Baltijas jūras telpas nākotni 180 pārstāvjiem no 11 valstīm teica, ka Eiropas Savienības paplašināšanā uz austrumiem esot "obligāta cieša sadarbība, īpaši ar Krieviju". Kā aktuālāko Baltijas jūras reģiona problēmu runātājs nosauca draudus apkārtējai videi, ko rada nedrošās atomelektrostacijas un militārās iekārtas, kā arī arvien intensīvākā tankkuģu kustība.

Skandināvijas pārstāvji, kā arī Ārlietu ministrijas valsts ministrs Kristops Cepfels (Vācija — tulk.), pēc krievu atomzemūdenes "Kursk" avārijas aicināja ciešāk sadarboties arī drošības jautājumos. Somijas ministru prezidents Pāvo Liponens teica, ka Baltijas jūras piesārņošana radot "nopietnas briesmas". Bažas izraisot arī tādu lipīgu slimību kā tuberkuloze un Aids "eksplozīvā" izplatīšanās.

Dažādu valstu pārstāvji atgādināja par Krievijas, kā bijušās supervaras, Padomju savienības mantinieces, politisko jūtīgumu. Kādreizējais Dānijas ārlietu ministrs Ufe Ellemans — Jensens teica, ka politisko stabilitāti Baltijas reģionā nav iespējams panākt bez Maskavas. Paplašināšanās procesā uz austrumiem "vecās dalījuma līnijas nedrīkst aizstāt ar jaunām". Maskava esot cieši jāiesaista Eiropas struktūrās, un tai esot jāgūst labums no ES paplašināšanas uz austrumiem. Rietumiem noteikti esot jācīnās pret labklājības atšķirībām, kādas pastāv starp Krieviju un citām valstīm. Tās, iespējams, esot "lielākie draudi politiskajai stabilitātei". Eiropas Savienības paplašināšana esot "jāīsteno bez diskriminācijas", tā, nevienu valsti konkrēti nenosaucot, teica Krievijas valdības pārstāvis Anatolijs Makarovs.

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess teica, ka īpašas izredzes Baltijas valstīm paveras augošajā informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas tirgū. Somija, Dānija un Zviedrija jau pieder pie šīs nozares vadošajām valstīm pasaulē.

Konferences mājastēvs Meklenburgas — Priekšpomerānijas ministru prezidents Haralds Ringštorfs (VSP) paredzēja, ka viņa pavalsts, ņemot vērā arvien intensīvākos kontaktus starp Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kļūst par "tiltu starp Ziemeļiem un Dienvidiem, Austrumiem un Rietumiem". Reģions attīstās par "Eiropas spēka centru". Lai uzlabotu infrastruktūras viņa pavalstī, Ringštorfs satiksmes ceļu A20, kas no Lībekas iet cauri Meklenburgai — Priekšpomerānijai, aicināja pagarināt līdz pat Krievijai.

Jau tagad Vācijas ziemeļaustrumi trešo daļu eksporta realizē ar Baltijas jūras reģiona valstīm. Baltijas jūras telpas valstu daļa sastāda 10% kopējā tirdzniecības apjoma. "Ziemeļu dimensijas forumu" Šverīnā rīkoja Ziemeļvācijas pavalstis Šlēzviga — Holšteina, Hamburga un Meklenburga — Priekšpomerānija, kā arī Ārlietu ministrija.

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.09.02./03.

Adalberts Cēnders