"Galvenokārt jāmeklē tirgus nišas"

Latvija ir viena no Helsinku sešinieka, kas šā gada martā sāka sarunas par iestāšanos ES. Rīga, tāpat kā pašreizējie līderi Polija, Ungārija, Slovēnija un Igaunija, tiecas pievienoties ES 2003.gadā.

Latvija var kalpot par labu paraugu stimulējošajam efektam, ko izraisa Kopenhāgenas kritēriji. Helsinku galotņu tikšanās laikā 1999.gada decembrī, divus gadus pēc ziemeļu kaimiņa Igaunijas, Latvija tika uzaicināta sākt sarunas ar Briseli. Lēmuma pamatā bija 1999.gada oktobra progresa ziņojums. Par ekonomiskajiem kritērijiem Latvija izpelnījās apzīmējumu "funkcionējoša tirgus ekonomika, kas vidējā laika periodā būs spējīga izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienībā". Eiropas Komisija ir apmierināta ar ES likumu pārņemšanas tempiem. Paliek arī daži negatīvi aspekti, piemēram, tiesu varas pārstāvju nepietiekamās zināšanas par ES likumdošanu, pārāk lēnas valsts aparāta reformas, kas varētu apdraudēt ES likumu īstenošanu.

"Mēs kopā ar citām Baltijas reģiona valstīm tiecamies iestāties ES," saka Latvijas vēstnieks Hāgā Kārlis Eihenbaums. Tāpēc Rīgai savas ambīcijas jāapliecina ar darbiem. Trīs mēnešos Latvija jau pabeigusi sarunas piecās sadaļās, kamēr Polija pēc divu gadu ilgām sarunām pašlaik ir pieveikusi 12 sadaļas (no 29). Taču tagad sāksies smagāko jautājumu izskatīšana. Tā kopš neilga laika Brisele uzstājīgi pieprasa strauju lauksaimniecības, vides un reģionālās politikas pielāgošanu. Tas jaunajai centriski labējai valdībai, kas maijā sāka darbu premjera Andra Bērziņa vadībā (un ir devītā valdība kopš 1991.gada) būs nopietns pārbaudījums.

Latvijai, kā valstij ar mazu ekonomiku, iestāšanās būtu liels ieguvums. Šo domu, lai arī galvenokārt pēc drošības apsvērumiem, atbalsta 39 procenti latviešu. Latvija nav NATO dalībvalsts. "Tikko kā no Krievijas dzirdamas sliktas ziņas, palielinās to cilvēku skaits, kuri atbalsta iestāšanos ES," saka vēstnieks Eihenbaums. Taču fakts paliek fakts: 60 procentu Latvijas tirdzniecības notiek ar ES valstīm un tikai 6 procenti — ar Krieviju.

Kā Rīgā tiek vērtētas izredzes, jau atrodoties ES? Vēstnieks Eihenbaums: "Latvijas vidējie un mazie uzņēmumi satraucas par iestāšanos. Mums kā mazai valstij jāspecializējas, piemēram, ekoloģisko lauksaimniecības produktu ražošanā, un jāmeklē tirgus nišas. Šajā jomā mums palīdz Zviedrija, ir arī interese no Frīzlandes (province Nīderlandē — tulk.)." Latvija nelolo ilūzijas, ka, piemēram, Philips uzbūvēs šeit tik lielu rūpnīcu kā Polijā. "Mēs ceram uz piegādes kontraktiem," tā norāda Eihenbaums.

Latvija šajā procesā labprāt specializējas kā augsto tehnoloģiju (high—tech) valsts, norādot uz pieredzi un ekspertīzi, kas gūta, ražojot pusvadītājus padomju aviācijas rūpniecībai.

"Tāpat kā Polija, mēs paredzam, ka sarunas par lauksaimniecību būs problemātiskas, taču mūsu problēmām ir cits mērogs. Latvija ir daudz mazāka," saka vēstnieks Eihenbaums. "Līdztekus tam lielas izmaksas prasīs ES prasību izpilde vides aizsardzībā. Tam būs nepieciešams ne tikai daudz naudas, bet arī ilgs laiks."

"Buitenlandse Markten"

(Nīderlande)

— 2000.07.29.

Malgožata Bosa–Karževska