1990.gada 14.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*// Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemsim vietas, lai varētu sākt strādāt. Godājamie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vakar pieņemto šāsdienas darba kārtību pirmais jautājums ir valdības informācija par nodokļu modeļa aprēķiniem un nodokļu sistēmas lomu republikas 1991.gada budžeta veidošanā. Pēc šīs informācijas noklausīšanās sākam strādāt ar nodokļu likumprojektu. Pirmais būtu likumprojekta par sociālo nodokli trešais lasījums.

Tagad, lūdzu, valdības informācija. Kurš no valdības ir pilnvarots mūs informēt? Es nevienu neredzu, kas būtu gatavs sniegt valdības informāciju. Varbūt Āboltiņa kungs, lūdzu.

J.Āboltiņš, ekonomikas ministrs: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pirms informācijas par nodokļiem es gribētu tomēr lūgt un vispirms es pacentīšos savā aparātā ieviest attiecīgu sistēmu. Šajā gadījumā, man šķiet, mums brīžiem jautājumā par valdības organizatoriskām pilnvarām kaut kur kaut kas pazūd. Šodien pirms 15 minūtēm mani aizsauca no darbavietas šā darba kārtības punkta sakarā. Man būtu ļoti liels lūgums padomāt, kā mūsu komisiju, ministriju, Augstākās padomes aparāta darbībā kontaktējas mūsu kopējie centieni. Manuprāt, mēs savu dzīvi padarām nervozu.

Jautājumā par nodokļu lomu un vietu budžeta veidošanā, izskatot budžeta projektu, jums tika iesniegts tas aprēķins un variants, kurš bija atbilstošs valdības projekta lasījumam. Šodien es nevaru nosaukt citus skaitļus tāpēc, ka nodokļu projekta otrā lasījuma redakciju mēs saņēmām aizvakar pēc darba grupām. Šodien vēl neesam redzējuši, vismaz man nav bijis tas gods redzēt, zemes nodokli pēc otrā lasījuma.

Nav runas par to, kurš šajā procesā ir vainīgs, bet runa ir par to, ka mēs pašlaik nodokļus, kuri veido pamatbudžeta masu, sākam izskatīt vienu pēc otra, neredzot tos visus kopumā. Šodien jau parādās pirmās pretrunas. Proti, tas, ka mēs neizturam pamatekonomiskās koncepcijas principu, kuru deklarējām jau pagājušajā gadā un ierakstījām uzņēmējdarbības likumā, tas ir, par visu īpašuma formu vienotu aplikšanu ar nodokļiem. Pretēji valdības centieniem realizēt valdības ekonomisko politiku un koncepciju mums parādās dažādi papildinājumi, kurus diemžēl sakarā ar to, ka mūsu pārstāvji darba grupās ir mazākumā, vienkārši izbalso cauri. Tādā gadījumā mēs nonākam pie paradoksiem, ka peļņas nodoklī ierakstām 7.14.punktu, kas diferencē nodokli atkarībā no tā, cik daudz ir valsts īpašuma katrā uzņēmumā klāt, pat neatbildot sev uz jautājumu un nereaģējot uz mūsu kategoriskiem protestiem par to, ko šodien reāli nozīmē tā saucamais kolektīvais īpašums, kurš diemžēl ir realitāte. Šodien ir vairāki uzņēmumi, kuriem ir kolektīvais īpašums. Tas ir valsts īpašums vai tas ir kaut kāds sociālistiskais kolektīvais īpašums, kurš ir atbrīvojams no nodokļu maksāšanas. Mēs sakām, ka no nodokļu maksāšanas jāatbrīvo lauksaimnieciskā darbība. Mēs joprojām uz papīra neesam formulējuši, kas ir lauksaimnieciskā darbība. Man saka, ka ir augļkopība. Bet puķkopība? Tās ir divas atsevišķas lietas.

Nākamais ir īpašuma nodoklis. Tajā mēs neatlaidīgi rakstām, ka ar īpašuma nodokli ir jāapliek apgrozījuma nodoklis, tas ir, apgrozāmie līdzekļi. Draugi mīļie, tas ir tajā pašā laikā, kad valdība ar jūsu atbalstu ir paredzējusi, ka tirdzniecībai apgrozības budžeta līdzekļi apgrozījuma līdzekļu veidošanai netiks doti. No turienes mēs tos izņemam laukā, liekam viņiem ņemt bankas kredītu, lai tirdzniecība būtu ieinteresēta pēc iespējas ātrāk apgrozīt šo lietu un neturēt preci, mēs uz šiem apgrozāmiem līdzekļiem gribam uzlikt nodokli. Apspriežot atsevišķās darba grupās, konstatēja, ka tādas pretrunas nodoklī ir vairākas. Tādēļ šodien man ir lūgums, lai mēs neradītu šos nevajadzīgos konfliktus, peļņas nodokli trešajā lasījumā tomēr neskatīt un nepieņemt. Ja tas ir vajadzīgs, šodien, rīt vai svētdien, vai pirmdien jāsanāk visām darba grupām. Jāizbrīvē viena diena un jāizskata visi šie nodokļi secībā cits pēc cita. Pretējā gadījumā, godīgi sakot, mēs radīsim tādu situāciju, ka jau pēc divām nedēļām atkal kodīsim pirkstos. Man ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi Āboltiņa kungam? Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Kā viens no darba grupas vadītājiem es gribētu piezīmēt, ka mēs nezinām, vai ministram ir precīza informācija, kā notiek darbs šajās darba grupās. Vismaz manā darba grupā šie lēmumi tiek pieņemti, vadoties pēc konsensa principa. Mums ir valdības pilnvaroti pārstāvji. Ja mēs vēlreiz šeit sanāksim, tad es nezinu, kādu rezultātu iegūsim. Tādā gadījumā jums, ministra kungs, vai Ministru padomei acīmredzot būtu jāpilnvaro šajā darba grupā citi pārstāvji, kuri, kā jūs sakāt, labāk orientējas vispārīgajā nodokļu koncepcijā. Iespējams, tāda pati problēma ir arī pārējām grupām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Cienījamo ministr! Esiet tik labs, izskaidrojiet, tieši izskaidrojiet, jo mūs mulsina tāds fakts. Mēs apspriedām apgrozījuma nodokli, izteicām savu attieksmi pret to. Mēs apspriedām akcīzes nodokli, liekas, arī par to savu viedokli izteicām. Taču starp šiem abiem likumprojektiem var likt vienlīdzības zīmi. Paskaidrojiet, lūdzu, par ko ir runa? Par diviem atšķirīgiem nodokļiem vai par vienu un to pašu nodokli? Vai viens nodoklis pārtop par citu? Varbūt viens nodoklis nomaina otru? Lūdzu./

J.Āboltiņš: */Atvainojiet, lūdzu, es droši vien nesapratu, kāda atšķirība starp akcīzes un .../

V.Zatuliviters: */Un apgrozījuma nodokli./

J.Āboltiņš: */Teorētiskā plānā atšķirības gandrīz nav, tāpēc mēs pārejas periodā vēl ievelkam šo apskādēto apgrozījuma nodokli. Jūs zināt./

V.Zatuliviters: */Viss saprotams. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Es gribu prasīt cienījamam ministra kungam, vai viņš zina, ka ir nodokļu un nodevu darba grupas loceklis? Grupas uzdevums atbilstoši Ministru padomes un Prezidija kopējam lēmumam ir koordinēt visu darba grupas darbu. Cik darba grupas sēdēs viņš ir piedalījies?

J.Āboltiņš: Zinu, diemžēl maz esmu piedalījies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl būtu kādi jautājumi ministram? Nav. Protams, uzņemoties vainu uz Augstāko padomi un tās Prezidiju varbūt par nesavlaicīgu informētību par mūsu darba kārtību, vienlaikus jāaizrāda, ka vakar Prezidija sēdē tika apspriesta darba kārtība, taču diemžēl valdības pārstāvji nepiedalījās. Tā ka varbūt tas ir iemesls, kāpēc mums šodien ne sevišķi raiti veicas darbs.

Lūdzu, vārds par darba kārtību.

E.Repše: Man kā peļņas nodokļa grupas vadītājam jāizsaka kategorisks protests, ka darba grupā nebija visi varianti, kuri tika pieņemti uz trešo lasījumu, rodot kompromisu. Tomēr es domāju, ka likumprojekts šodien būtu jāizskata. Cita lieta, ņemot vērā to, ka labojumu patiešām bija daudz un šis bija trešais lasījums, varbūt šodien mēs varam izskatīt un nobalsot pa pantiem, bet galīgo nobalsošanu atlikt. Iespējams, to var izteikt debatēs dažādi cilvēki. Galīgo nobalsošanu par iespējamām ārkārtējām korekcijām redakcijā patiešām varētu atlikt uz otrdienu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs saņēmām ziņojumu, vai tas mūs apmierina vai ne, tas ir cits jautājums, es domāju attiecīgo komisiju pārstāvjus, kuri ziņos tālāk. Taču darba kārtības izskatīšana mums turpinās, un darba kārtības otrais punkts ir likumprojekta par sociālo nodokli trešais lasījums. To mēs atlikām uz šodienu domstarpību dēļ, kuras mums bija trešajā lasījumā. Tātad esam gatavi sākt praktiski apspriest. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Iepriekšējā reizē, apskatot trešajā lasījumā likumprojektu par sociālo nodokli, palikām pie jautājuma par pamattarifu lielumu, kas noteiks līdzekļu veidošanos sociālās apdrošināšanas budžetā. Deputātu vajadzībām tika sagatavota papildu informācija, kurai šorīt vajadzētu būt izdalītai katram deputātam. Varbūt vēl neliela papildu informācija pie šiem aprēķiniem.

Tātad aprēķini sociālās palīdzības sniegšanai, viss, kas tika gatavots šim nodoklim, tika gatavots 1990.gada cenās, izejot no plānotā darba samaksas fonda. Sakarā ar gaidāmo cenu paaugstinājumu, sākot ar 1.janvāri, patlaban valdībā tiek izskatīti jautājumi par kompensāciju mehānisma ieviešanu. Reāli tiek paredzēts kompensēt izmaksas par pamatpārtikas produktiem, tas ir, par piena produktiem, gaļas produktiem un labības produktiem, visiem labības izstrādājumiem. Šo preču grupu cenu paaugstinājumu paredzēts kompensēt dažādām iedzīvotāju kategorijām.

Tātad, pēc valdības ekspertu aprēķiniem, iztikas minimums, sākot ar janvāri, būs 136 rubļi mēnesī. Ņemot vērā mūsu pieņemto likumu par valsts pensijām, ņemot vērā tās sociālās programmas, kuras mums patlaban tiek realizētas, izmaksas ievērojami palielinās. Palielinās arī darba samaksas fonds. Tādēļ ir sagatavots otrais aprēķina variants, kas redzams otrajā stabiņā. Šajā variantā visi aprēķini veikti, izejot no iztikas minimuma summas– 136 rubļi mēnesī, un ir prognozēts darba algas fonds attiecīgi tāds, kāds tas reāli varētu būt 1991.gada janvāra cenās. Trešajā stabiņā norādīts iztikas minimums mēnesī– 152 rubļi. Tas aprēķināts nākamā gada vidējās cenās, un aptuveni prognozēts saistībā ar darba algas fondu, kāds varētu būt tautas saimniecībā. Darba algas fonda aprēķinus pamatoja Ekonomikas ministrijas speciālisti, kuri nodarbojas ar darba algas fonda plānošanas jautājumiem.

Visos šajos variantos sociālās apdrošināšanas budžetā reāli veidojas deficīts. Jo straujāk aug dzīves dārdzība, iztikas minimums, jo straujāk aug deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā. Tas saistīts ar to, ka pēdējos gados bija novērojamas disproporcijas, proti, alga, darba samaksa auga straujāk nekā reālais preču nodrošinājums. Šo disproporciju izlīdzināšana reāli nozīmē to, ka darba samaksa augs lēnāk nekā reālā ražošana nākamajā gadā. Tādēļ prognozējama iztikas minimuma ievērojama paaugstināšanās, ko nekompensēs darba algas fonda pieaugums.

Tāda jautājuma nostādne, ka patlaban mums nepieciešams precīzi pateikt, cik nākamajā gadā būs nepieciešams līdzekļu sociālās palīdzības sniegšanai, ir nekorekta. Jo patlaban mūsu republikā absolūti nav neviena cilvēka, kas varētu pateikt, kā nākamajā gadā augs cenas, kā augs iztikas minimums un kā augs darba samaksas fonds. Neviena tāda cilvēka nav. Cenu pieaugums ir objektīvs process, kurš nav atkarīgs no tā, ko grib viens vai otrs cilvēks. Šis process norisinās neatkarīgi no tā, kā mēs gribētu šīs lietas regulēt. Tas viss ir ļoti atkarīgs no tā, kādus nodokļu likumus mēs pieņemam parlamentā, kā attiecīgo politiku realizē, kā savu ekonomisko politiku realizē valdība. Iespējas regulēt cenu politiku mūsu republikā, valdības iespējas regulēt šo inflāciju ir atkarīgas no tā, kad mums būs iespēja realizēt savu naudas sistēmu, realizēt savu patstāvīgu kredītpolitiku un patstāvīgi risināt visus ekonomiskos jautājumus. Manuprāt, patlaban vēl pārāk daudzus jautājumus mums definē Savienība.

Vēl viens aspekts, kas būtu jāņem vērā, aplūkojot šos aprēķinus. Visi izdevumi aprēķināti kalendārajam gadam. Ienākumu daļas veidošanās ir atkarīga no tā un ir saistīta ar to, ka paiet zināms laika periods, kamēr līdzekļi nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā un var tikt tālāk novirzīti izmaksām. Reāli šīm pārskaitījuma procedūrām, ko nodokļu pārskaitīšanā veic attiecīgais uzņēmējs vai darba devējs, pārskaitot naudu bankā, tālāk banka, pārskaitot līdzekļus sociālās apdrošināšanas budžeta kontā, tālāk ministrija, pārskaitot skaitļošanas centra kontā, skaitļošanas centrs, pārskaitot naudu pastam pensiju izmaksai, paiet vismaz viens mēnesis. Nodokli maksā par algu, kura tiek aprēķināta iepriekšējam mēnesim. Tātad janvāra izmaksām mums būtu nepieciešami līdzekļi, kuri algā izmaksāti novembrī. Taču novembrī mums sociālais nodoklis nedarbojās. Februārī šo naudu mēs varēsim maksāt no sociālo nodokļu ieņēmumu summas, kura veidojas no decembrī izmaksātās algas. Nodoklis vēl nedarbojas, tas reāli sāks darboties ar janvāri. Tādēļ mums jebkurā gadījumā uz šo pārskaitījuma operāciju rēķina zūd vismaz viens mēnesis. Nākošajā gadā mēs viena mēneša ieņēmumus nesaņemsim. Tādēļ, matemātiski pārbaudot visus aprēķinus, kuri rēķināti, vadoties pēc tarifa 37 procenti no darba devēja un viens procents no darba ņēmēja, – tur viena mēneša pietrūkst. Tas ir mēnesis, kad mums sākumā nedarbojās sociālais nodoklis. Gatavojot 1992.gada budžetu, šie maksājumi jau attieksies uz pilnu kalendāro gadu.

Visbeidzot, jautājumā par tarifiem. Tādēļ, ka mums patlaban turpinās nenoteiktība sakarā ar sociālā nodokļa pieņemšanu, situācija ir tāda, ka janvārī pensiju izmaksai citu avotu nav. Ja gribam realizēt jauno pensiju likumu un lai mēs bankā ar garantiju varētu aizņemties naudu pensiju izmaksai, lai piesaistītu šeit valsts budžeta resursus, kuri mums nākošajā gadā ir jāatmaksā, mums jābūt garantijai likuma formā. Ja to nedabūjam, tādā gadījumā janvārī nevar tikt izmaksātas pensijas, ne vadoties pēc jaunā likuma, ne arī– pēc vecā. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Varbūt sākumā uzdosim jautājumus, bet pēc tam varam apspriest. Pirmais gan jau ir pierakstījies deputāts Ēlerts. Lūdzu, pierakstieties, jo citādi... (neskaidri).

I.Ēlerts: Man būtu divi jautājumi. Pirmais, ja es parēķināju skaitli 4300, kas rāda ar nodokli apliekamo darba algas fondu, un 1523 miljoni, kas rāda sociālā darba iemaksas, tad, pēc maniem aprēķiniem, tas sastāda 36,3 procentus. Pie tam, protams, es nevarēju aprēķināt, kā šo skaitli ietekmēs diezgan lielā summa, ko izmaksā algās par sevišķi kaitīgiem, kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem. Tādējādi šim procentam vajadzēja iznākt vēl mazākam. Tātad, ar kādu likmi mums ir darīšana? Es apšaubu, ka ir 37 procenti.

J.Platais: Es atvainojos, vēlreiz. Es teicu, ka mums viena mēneša summa, viena divpadsmitā daļa no šā ieņēmuma ir izslēgta ārā sakarā ar pārskaitījumu un naudas ceļošanas mehānismu. To es pateicu.

I.Ēlerts: Tādā gadījumā jautājums, kas tie tādi– apgrozāmie līdzekļi, vai tas nebūtu tas?

J.Platais: Arī tas. Taču es teicu, ja mēs runājam par nākamā gada kalendārajiem ieņēmumiem, tas ir, par to, kādi tie būs nākamajā gadā, tādā gadījumā šī summa pie darba algas fonda nepārsniegs 4 miljardus 300 miljonus. Tālāk, ja ir sevišķi kaitīgi un sevišķi smagi darba apstākļi,– 38 miljoni, un, ja ir kaitīgi un smagi darba apstākļi,– 115 miljoni, tad nepārsniegs summu 1 miljards 523 miljoni.

I.Ēlerts: Diemžēl tad man rodas jautājums, es atvainojos. Kāda tomēr ir šo apgrozāmo līdzekļu aprēķinu metodika?

J.Platais: Tā ir summa, kura nepieciešama divu mēnešu pensiju izmaksāšanai. Ne tikai pensiju, bet arī visu speciālo izmaksu izmaksāšanai, kas nenotiek pie darba devēja, bet tiek izmaksātas tieši no republikas sociālās apdrošināšanas budžeta kontiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, šo lapiņu, kurā norādīti sociālās apdrošināšanas izdevumi, rakstījāt jūs?

J.Platais: Jā, mēs to sagatavojām.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kā tad tas ir saprotams– jūs iepriekš runājāt, ka apmēram nedēļu pieņēmām pensiju likumu. Teicāt, ka pensiju izmaksai būs vajadzīgs viens miljards 70 miljoni, vai ne. Šeit, paredzot minimālo pensiju 100 rubļu apmērā, jau parādās viens miljards 240 miljoni. Vai jūs kaut kur esat palielinājuši pensijas?

J.Platais: Pensijas palielināja deputāti, trešajā lasījumā balsojot par izmaksu palielināšanu. Tas ir pirmais.

Un otrais, daļēji tā ir mūsu kļūda. Mums bija kļūdas pensionāru kontingenta noteikšanā. Sakarā ar to, ka pensijas pilnā apmērā sāk maksāt strādājošiem pensionāriem, mēs nebijām prognozējuši pilnīgi visus kontingentus. Tas nozīmē, ka mums pensionāru skaits palielināsies. Tie pensionāri, kuri līdz šim pensijas nebija noformējuši un strādāja, turpmāk šīs pensijas sāks saņemt. Tas pensiju izmaksas palielina gandrīz par 100 miljoniem rubļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu– deputāts Silārs.

I.Silārs: Man ir šāds jautājums. Kā zināms, līdz šim tā saucamajā neražojošā sfērā nodarbinātie, kā, piemēram, medicīnas darbinieki, izglītības darbinieki, grāmatvedības darbinieki, pensijas vecumam iestājoties, nevarēja saņemt pilnu algu un pensiju. Līdz šim viņiem bija izdevīgāk turpināt strādāt, nepensionējoties, nesaņemot pensiju. Tagad, stājoties spēkā jaunajam pensiju likumam, radīsies ļoti daudz šādu cilvēku, kuri tagad, turpinot strādāt, pensionēsies, lai saņemtu gan algu, gan pensiju. Vai ir prognozēts, un, ja ir, tad orientējoši, kādas summas tagad nāks klāt pensiju izmaksām tieši tiem, kuriem pensijas vecums jau ir iestājies dažus gadus atpakaļ?

J.Platais: Konkrētu šādu prognozi mēs centāmies ņemt vērā aprēķinā, kurš šodien jums visiem tika iesniegts. Protams, šo kontingentu pilnībā prognozēt mēs nevaram. Taču tā ir prognoze, kuru mums bija iespējams izdarīt, vadoties pēc mūsu rīcībā esošās informācijas.

I.Silārs: Ja bija iespējams, tad tomēr varbūt kaut vai orientējoši nosauciet kādu skaitli?

J.Platais: Ir orientējošs aprēķins par pensionāru skaita palielināšanos apmēram par 30 līdz 40 tūkstošiem cilvēku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kodoliņš: Sakiet, lūdzu, vai ir aprēķins, cik liels sociālais nodoklis kopsummā ir jāmaksā tiem cilvēkiem, kas strādā budžeta organizācijās? Citiem vārdiem sakot, cik lielu sociālo nodokli maksās budžets, pārskaitot uz šo sociālo fondu?

J.Platais: Konkrētu summu es patlaban nosaukt nevaru. Visi šie aprēķini ir veikti un budžeta aprēķinos tie ir ieslēgti. Tādu papildu informāciju var sniegt, taču ne uzreiz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Esiet tik labs, sakiet, vai es pareizi sapratu no likumprojekta, ka viss sociālā nodokļa smagums gulsies uz uzņēmumiem? Vismaz tā īstenošana. Sakarā ar to man jautājums. Apspriežamās nodokļu sistēmas apstākļos, kura gulsies uz uzņēmumiem, nezinot, kā veidosies cenas, īpaši izejvielām, kāda jums ir pārliecība, ka šis nodoklis šodien jāpieņem?/

J.Platais: */Pārliecība saistīta ar to, ka mums pagaidām nav cita sociālo izdevumu finansēšanas avota. Konceptuāli apspriežot valdības programmu, deputāti tādu priekšlikumu pieņēma. Šie izdevumi galvenokārt pāriet no arodbiedrībām uz sociālās apdrošināšanas budžetu, kas ir valsts kompetencē. Pagaidām tā ir vienīgā iespēja./

V.Zatuliviters: */Un otrais jautājums, varbūt nedaudz nekorekts. Kompensācija, par kuru jūs teicāt,– ārkārtīgi svarīgs moments. Sakiet, lūdzu, vai nebūtu vienkāršāk atzīties radioklausītājiem un pašiem sev, ka tā nav kompensācija, bet mazs kukulītis, kas pašreizējos apstākļos problēmu neatrisina? Par kompensāciju to nosaukt nevar. Vai, iespējams, man nav taisnība?/

J.Platais: */Godīgi sakot, tā nenosegs cenu kāpumu, kas sagaidāms nākamā gada janvārī./

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Kad es iepazinos ar piedāvāto tabulu, man radās diezgan daudz jautājumu. Pirmkārt, pēc valdības prognozes, kuru mums nesen izdalīja, iztikas minimums nākamgad pieaugs līdz 221 rublim. Šeit jūs apelējat pie maksimālās summas 152. Sakarā ar ko tāda starpība?/

J.Platais: */Ir vairāki iztikas minimuma aprēķini. Variants, kas tika piedāvāts deputātiem un ievietots informācijas krājumā uz 1991.gadu, atspoguļo iztikas minimuma kāpuma prognozi, izejot no “šoka terapijas” iespējas, kas varētu iestāties, pieņemot tā saukto poļu variantu, tas ir, pilnīgi atbrīvojot cenas. Tāda varianta īstenošana pie mums nav iespējama, jo mums nav savas naudas sistēmas. Šis iztikas minimuma variants aprēķināts tai cenu paaugstināšanai, kādu valdība gatavo 1991.gada janvārim. Tas variants, kas aprēķināts Ekonomikas ministrijā, paredz iztikas minimumu palielināt par 120 procentiem, bet algu fondus tautas saimniecībā par 70 procentiem, kas grauj sociālā nodokļa bāzi./

J.Drobots: */Šis jautājums saprotams– dažādi izejas punkti un dažāda aprēķinu metodika.

Otrais jautājums. Pēc mana pārbaudes rēķina deficītam tomēr jābūt vairāk nekā 32 miljoniem rubļu. Tas jau uz rēķinātāju sirds­apziņas. Bet es atkal atgriežos pie jautājuma par nodokli no personām, kas strādā pēc darba kaitīguma pirmā un otrā saraksta. Man iznāk, ka, pirmā saraksta 38 miljonus un 115 miljonus pēc otrā saraksta pārrēķinot nodokļa 37 procentos (tomēr 37), starpība pēc pirmā saraksta iznāk 12 miljoni, pēc otrā saraksta– 15 miljoni. Vai ir vērts pie tāda deficīta (man tas sanāk 152 miljoni) slaucīt pabiras, lai praktiski noslāpētu uzņēmumus, kuros šie ļaudis strādā? Ļoti niecīgas summas sanāk mūsu aprēķinos, bet rūpnīcām ļoti traucēs./

J.Platais: */Nē, ja runa ir par ķīmisko rūpniecību. Tajā darba samaksas īpatsvars vidēji ir 10–15 procenti. Ja mēs šo tarifu paaugstināsim.../

J.Drobots: */No kā 10–15 procenti?/

J.Platais: */No darba algas, no pārdošanas cenas./

J.Drobots: */Nē, tas ir no ražošanas apjoma, ne no pārdošanas cenas. Ražošanas apjoms un peļņa– tās ir pilnīgi dažādas lietas. Ienesīgums tur cits./

J.Platais: */Šajā gadījumā ķīmisko produktu pašizmaksa palielinās par 2–3 procentiem, tas ir, par bankrotu pat runas nav. Tā vienkārši ir metode izņemt līdzekļus no tām ražotnēm, kas sabiedrībai izmaksā visdārgāk. Šeit darba devējs maksā sociālo nodokli par strādājošo tik, cik viņam maksās pēc tam, kad būs aizgājis pensijā./

J.Drobots: */Nē, tas jau saprotams, protams. Bet es runāju par ko citu, tas ir, vispār tās ir niecīgas summas, bet uzņēmumam nozīmīgas./

J.Platais: */Jā, tiem uzņēmumiem, kuros kaitīgi un smagi darba apstākļi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Es gribu uzdot jautājumu par darba algas fondu, kas tiks aplikts ar sociālo nodokli,– šogad tas ir 4 miljardi 300 miljoni, nākamais skaitlis– 5 miljardi 560 miljoni. Vai es pareizi saprotu?/

J.Platais: */Faktiski šogad darba algas fonds būs lielāks par 4 miljardiem 800 miljoniem. Jūsu nosauktais ir plānotais skaitlis./

S.Beskrovnovs: */Labi, pievērsīsimies šiem skaitļiem. Ņemsim galējos– 4300 un 6100– tas ir algu fonda pieaugums par 41 procentu. Mēs labi zinām, ka valdība vēl nav noņēmusi no dienas kārtības jautājumu par patērētāju nodokli, kas paredz algu fonda pieaugumu ierobežot ar četriem procentiem. Bet šeit paredzēts desmit reizes lielāks pieaugums. Mēs taču zinām, ka ir nodoms ierobežot pieaugumu lielākais par četriem procentiem, nosakot absolūto algu, mākslīgi virzot uz tās samazināšanu. Vai šie skaitļi nesagraus visu sociālā nodokļa sistēmu?/

J.Platais: */Protams, pārtikas preču celšanās apstākļos patērētāju nodoklis pašreizējā veidā nevar darboties. Tas ir mans personīgais viedoklis. Valdības viedokli es jums pašlaik nevaru izklāstīt./

S.Beskrovnovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu vairāk nav? Pirms apspriežam pa punktiem, izteikt komisijas viedokli laikam vēlējās deputāte Valentīna Zeile. Lūdzu. Varbūt palūgsim ziņotāju apsēsties tepat kaut kur blakām. Zeiles kundze paudīs mums savu viedokli, pēc tam varēsim sākt apspriešanu pa pantiem.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Vakar un šorīt Apvienotā budžeta komisija šo jautājumu skatīja, un rezultātā es gribu izteikt sekojošo.

Pirmkārt, mēs nepretendējam uz revidenta lomu Sociālās nodrošināšanas ministrijas iesniegtā sociālās apdrošināšanas izdevumu aprēķina pārbaudē. Mēs ticam, ka ministrijā ir speciālisti, kas, kā saka, atbilstoši likumdošanai ir aprēķinājusi šos izdevumus. Vienīgi mēs uzskatām, ka izdevumu daļā ir viens pants, kurā, atstājot tādu vai citādu summu, kāda šeit norādīta, ir diskutējama lieta attiecībā uz 1991.gadu sakarā ar ārkārtējo finansiālo situāciju mūsu budžetā. Un tie ir bezdarba apdrošināšanas izdevumi! Šobrīd Ekonomikas ministrijā mums nav devuši nolikumu par bezdarbnieka statusu. Mums nav dokumenta, kas liecinātu, balstoties uz kādiem noteikumiem ir paredzēti un aprēķināti šie izdevumi. Taču mutiski Labklājības departaments ziņoja, ka sešus mēnešus ilgs bezdarbnieka pabalsts ir paredzēts 80 procentu apmērā no iztikas minimuma. Jūs man lūdzu piedodiet, es domāju, 1991.gadā mums ir visas iespējas radušos bezdarbniekus novirzīt sabiedriski derīgā darbā un šādu greznumu kā bezdarbnieku pabalstu var arī nemaksāt.

Nākamais jau ir tīri tehnisks jautājums. Tātad budžetam ir vajadzīgi 2 miljardi 293 miljoni, un aprēķinātais darba algas fonds ir 6miljardi 100 miljoni. Ja ir 37 procenti, tad šādam budžetam trūkst 100 miljonu, pārējais ir spēlīte. Sākam šo spēlīti. Ja mēs atstājam 30 procentus, tad mums no budžeta ir nepieciešami 463 miljoni. Ja mēs atstājam 32 procentus, tad ir nepieciešams 341 miljons utt. Plus tam es gribētu jums darīt zināmu, ka mūsu pensiju likums ir vislabākais no Baltijas republiku likumiem. Un vēl– mūsu līdz šim izskatāmo nodokļu likumu aprēķini šobrīd budžetam jau ir devuši mīnus 600 miljonus. Tātad varam to darīt, bet tad katrs, kas par to iestājas, lūdzu, pasakiet, no kā noņemt.

Vēl gribu teikt, ka kompensācijas fonds budžetam līdz šim ir atvēlēts 700 miljoni, un mēs varam spēlēties, kā gribam. Šajā situācijā es aicinu padomāt vēl par vienu, proti, 37 procenti apdrošināšanas maksājumi ir ielikti visās cenās, visos pakalpojumos un visās budžeta tāmēs. Šos izdevumus mēs skatījām pirms dažām dienām. To visu var nojaukt, tas tiešām ir tehnikas un laika jautājums. Taču es gribu zināt, vai jums ir garantijas, ka, sākot ar 1.janvāri, cenas praktiski jau būs par 37 procentiem zemākas, tarifi arī sāks darboties, ņemot vērā šo pazeminājumu. Reāli varētu būt tāda situācija, ka šobrīd atstāt 37 procentus, pēc divām nedēļām izskatīt apdrošināšanas budžetu, un tādā gadījumā var ieviest punktu, kas nosaka, ka pēc pirmā ceturkšņa jāpārskata uz leju šis normatīvs. Var būt arī citādas pieejas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs laikam varam sākt apspriest pa pantiem, kā tas trešajā lasījumā arī ir vajadzīgs. Iepriekšējā apspriešanā, kuru mēs tagad turpinām, nokļuvām līdz 3.1.punktam. Tātad komisija piedāvā 37 procentus. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es tikko paņēmu kalkulatoru un izdarīju precizētus aprēķinus, kā no darba algas fonda 4300 miljonu rubļu apmērā ir iegūts skaitlis 1523. Man iznāca šādi rezultāti: par sevišķi kaitīgiem darbiem, cik es saprotu, tiek maksāts 81 procents, tātad no 38 miljoniem– 27 miljoni. Par kaitīgiem darbiem tiek maksāts 51 procents. Tātad no 115 miljoniem– 59 miljoni. Tātad no šīs summas– 4300– nāk nost 86 miljoni. Pēc maniem aprēķiniem, iznāca 33,4 procenti, nevis 37 procenti. Vai tas tā ir vai nav?

J.Platais: Es atgādinu vēlreiz, ka mēs no šiem aprēķiniem viena mēneša fonda bāzi izņēmām ārā, jo tas nākamajā gadā reāli neienāks. Nākamajā gadā mums sāks nākt nauda, kuru algās maksās janvāra mēnesī. Par decembri ienāks nauda tikai par parādiem, kuri nebūs nomaksāti. Nākamajā gadā mums vienu mēnesi maksājumi fiziski izkrīt. Maksājumus par nākamā gada decembri saņemsim 1992.gada janvārī.

I.Ēlerts: Kam tad ir domāti šo divu mēnešu apgrozāmie līdzekļi?

J.Platais: Šeit ir parādīti fiziskie budžeta ieņēmumi. Apgrozāmie līdzekļi būs nepieciešami nepārtraukti visu laiku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Lūdzu izteikt tikai konkrētus priekšlikumus par šā panta balsojumu.

A.Buls: Kolēģi deputāti! Sakarā ar 3.1.pantu es vēlreiz apelēju pie jūsu sirdsapziņas. Būsim konsekventi, sasaistīsim pensiju ar šo nodokli. Mēs pieņēmām visdārgāko pensiju likumu visā Baltijā un Krievijā arī. Ja jūs atceraties, es jūs lūdzu jau toreiz pirmajā un otrajā lasījumā– nebūsim tik izšķērdīgi, būsim taupīgi. Nevajag skriet uz priekšu, vajag darboties līdzīgi, kā to dara kaimiņvalstīs. Taču toreiz mēs pieņēmām šo dārgo likumu. Bija taču domāts, ka apstāsimies pie 70 procentu griestiem un nedosim 21,7. Galu galā mēs pieņēmām. Trešo lasījumu vēlreiz papildinām ar dažādām pensiju piemaksām. Tāpēc lūdzu nestrīdēsimies, nekalkulēsim ar kabatas kalkulatoriem savus aprēķinus, bet paļausimies uz valdības aprēķinu. Ir taču sarēķināts, un ir pieņemti šie 37 procenti. Vairāk par to nestrīdēsimies.

Runājot vēl par kaitīgo darbu, es kā ķīmiskās rūpnīcas pārstāvis varu jums pateikt, ka tas paaugstinājums sakarā ar darba kaitīgumu neatstāj lielu iespaidu uz pašizmaksu. Kolēģis Drobots arī strādā ķīmiskajā rūpniecībā, un kaut es arī viņu saprotu, bet viņa minētais ieņēmumu īpatnējais svars 10–15 procenti– tas pat nav tik daudz. Pašizmaksā tas sastāda 8–10 procentus, tas ir pašizmaksas sadārdzinājums par 1,5 procentiem. Lūdzu, nestrīdēsimies, atļausim šo pirmo ceturksni strādāt un pēc tam koriģēsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man arī ļoti gribas uzticēties valdības aprēķiniem, taču es gribētu atgādināt– tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par pensiju likuma spēkā stāšanās kārtību, šeit deputāti izklāstīja tādu nostāju, ka mēs mierīgi varam piešķirt visas pensijas visiem strādājošiem pensionāriem. Tajā reizē piedalījās arī Sociālās nodrošināšanas ministrijas pārstāvji un neko pret to neiebilda. Taču šodien redzams, parādās daudzi tūkstoši cilvēku, kuri nav noformējuši pensijas, un patiesībā šī summa ir daudz lielāka. Uzskatu, ka gadījumos, kad deputātiem nav bijis pietiekamas informācijas, ir iespējams atgriezties vēlreiz pie šā lēmuma punkta un to pārskatīt, balstoties uz precīziem un pamatotiem aprēķiniem. Jo, cik es zinu, tad šis lēmums oficiāli vēl nav publicēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Platais: Jā, šajos aprēķinos patiešām bija kļūda.

I.Krastiņš: Savam uzvārda brālim vispirms gribētu atgādināt, ka jautājumā par pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem tika nosau­kti orientējoši skaitļi trīs variantos. Tie rādīja, ka likums toreiz sadārdzinājās par 120 vai par 150 miljoniem. Un, ja viņš atceras, tad es aicināju nebalsot par visdārgāko variantu tieši šo naudas izmaksu dēļ. Tomēr tika pieņemti miljoni. Tā ka jau toreiz bija runa par šiem 50 miljoniem, kuri nāca papildus klāt pensiju likumam. Es vēlreiz atgādinu visiem deputātiem to, ko es lūdzu toreiz: atcerēties savu dāsnumu tajā dienā, kad mēs balsosim par sociālo nodokli. Protams, varam nepieņemt sociālo nodokli, bet tad arī būsim spiesti izskatīt jautājumu par pensiju likuma apturēšanu. Tātad šis darbs ir bijis pilnīgi veltīgs. Piedodiet, tad mēs te velti nodarbojāmies visus šos četrus mēnešus. Nevar teikt: ar vienu roku mēs maksāsim pensionāram, bet ar otru roku ņemsim atpakaļ, jo mums nav naudas. Tad taču nav nekādas konsekvences.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāti ir izteikušies. Tagad būtu nepieciešams reģistrēties. Deputāti izsaka arī tādu varbūtību, ka vajadzētu arī zvanīt, tā kā tiek izlemts svarīgs jautājums, un lai deputātu tomēr maksimāli daudz būtu zālē. Vēl pagaidīsim, varbūt kāds ienāks zālē. Lūdzu ienākušos deputātus reģistrēties, reģistrācijas režīms ir ieslēgts. Rezultāts: 100 deputāti ir reģistrējušies, un zālē vēl ierodas deputāts Krūmiņš. Tātad zālē ir 101 deputāts.

Godājamie kolēģi, tagad, lūdzu, ar visu nosvērtību un apdomu balsojam par likumprojekta par sociālo nodokli 3.1.punktu, kas nosaka 37 procentu vispārējo nodokli. Šo punktu mēs varam pieņemt, ja būs nobalsojis balsojošo vairākums. Rezultāts: par– 66, pret– 21 un atturas– 7. Tātad 3.1.punkts par 37 procentu nodokli ir pieņemts komisijas redakcijā. Paldies, mēs varam turpināt.

J.Platais: Tātad 3.2.punkts ir jānobalso, jo ir divi varianti– deputāta Drobota priekšlikums par darba devēja, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus invalīdu, atbrīvošanu no sociālā nodokļa.

Priekšsēdētājs: Es lasu, ka komisija to noraida.

J.Platais: Komisija noraida, jo šie līdzekļi ir nepieciešami pašiem darba devējiem, lai invalīdiem sniegtu sociālo palīdzību.

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par deputāta Drobota ierosinājumu par atbrīvošanu no nodokļa. Rezultāts: ierosinājums negūst vairākumu un tāpēc tiek noraidīts. Lūdzu, turpināsim.

J.Platais: Lauksaimnieku arodbiedrību komiteja un vēl vairākas komitejas piedāvā 4.pantam papildus pievienot punktu– strādājošo pensionāru darba samaksa. Tā kā strādājošo pensionāru darba samaksas fonds orientējoši tiek prognozēts apmēram ap 10 procentiem no kopējā tautas saimniecības darba samaksas fonda, tas prasītu kopējā sociālās apdrošināšanas nodokļa paaugstināšanu par 10 procentiem, tas ir, 37 procentu vietā būtu 40,7 procenti. Tādēļ komisija šo Lauksaimniecības arodbiedrību komitejas priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs: Šajā sakarībā vairāk neviens nevēlas izteikties, tāpēc balsosim par palielinājumu– 10 procentiem. Rezultāts: 16 balsis, tas nav vairākums nekādā gadījumā, bet absolūtais mazākums. Tātad šis papildinājums pie 4.panta nav pieņemts.

J.Platais: Vēl komisijas lūgums Juridiskajai pārvaldei 4.pantā ieviest grozījumus, kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo šeit bija nelielas izmaiņas apliekamo objektu sarakstā un konkrēti– runa ir par komandējumu naudas atbrīvošanu no sociālā nodokļa un bezmaksas atvieglojumiem dzīvokļu saimniecībā, transporta izdevumiem un tā tālāk, kas noteikti likumdošanā. Lūgums– atļaut Juridiskajai pārvaldei minēto pantu precizēt, papildinot ar šiem diviem ierakstiem.

Priekšsēdētājs: Tātad praktiski mums ir jābalso, ka mēs šo pantu papildinām ar tiem ierakstiem, kurus jau esam izdarījuši saskaņā ar atvieglojumiem ienākuma nodoklī. Mēs taču laikam nepārskatīsim jau iepriekš pieņemtos likumus, tādēļ, lūdzu, nobalsosim par 4.panta papildināšanu ar atvieglojumiem, kas paredzēti iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Rezultāts: par 57, pret– 1 un atturas– 8. Šo papildinājumu mēs esam pieņēmuši. Lūdzu, turpināsim.

J.Platais: Divi dažādi priekšlikumi attiecas uz 5.pantu. Ir deputāta Šļakotas priekšlikumi par nodokļu tarifa saskaņošanu ar 3.1.pantu, ir priekšlikumi par zemnieku saimniecību atbrīvošanu no sociālā nodokļa, paredzot tām brīvprātīgu apdrošināšanu, ir priekšlikumi par sociālā nodokļa maksājumu noteikšanu zemnieku saimniecībām, izejot no viena iztikas minimuma. Šādi priekšlikumi uzreiz rada jautājumu– kurām iedzīvotāju kategorijām zemnieku vietā būtu jāsedz sociālā nodokļa maksājumi? Šie maksājumi tiešām iznāk samērā lieli, bet, salīdzinot ar lauksaimniecības produkcijas cenām, jaunajām iepirkuma cenām, tomēr ir uzskats, ka zemnieku saimniecības spēj šādus maksājumus izdarīt.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu mēs jau laikam diskutējām arī iepriekšējā plenārsēdē, apspriežot sociālo nodokli. Domas par to ir izteiktas, vienīgi ir jautājums, kas attiecas uz atsevišķiem deputātiem, kuri ir lūguši izdarīt šīs izmaiņas, tas ir, deputātiem Šļakotam, Biķim, Felsam, Geigem, vai viņi pastāv uz balsošanu? Komisija noraida, bet vai pastāv uz balsošanu šajos jautājumos? Laikam nav šo deputātu zālē. Pastāv– dzirdu tādu balsi. Tātad nobalsosim, jo visi šie papildinājumi pēc kārtas mums ir jābalso, būsim korekti.

J.Platais: Pirmais papildinājums ir kontekstā ar 3.1.punktu.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, tas patiešām nav. Tātad otrais papildinājums deputātam Šļakotam– no 5.panta izslēgt vārdus “zemnieku saimniecībās”. Tātad balsojam par šo ierosinājumu. Rezultāts: par– 14, pret– 58. Šis papildinājums negūst vairākumu.

Nākamais variants– izslēdzot vārdus “zemnieku saimniecībās”, paredzēt sociālā nodokļa maksājumu 38 procentu apmērā, izejot no viena iztikas minimuma. Tas ir tikai variants, bet nobalsosim par deputātu Biķa, Felsa, Geiges un Lauksaimniecības arodbiedrību komitejas ierosinājumu. Rezultāts: par– 21, pret– 55. Arī šis ierosinājums negūst balsojošo vairākumu un netiek pieņemts.

Un pēdējais ierosinājums– “pazemināt sociālā nodokļa tarifus zemnieku saimniecībām un amatnieku uzņēmumiem”. Komisija to ir noraidījusi, jāizšķir– deputātiem balsojot. Rezultāts: par– 16, pret– 50. Arī šis ierosinājums negūst vairākumu un netiek pieņemts.

Tātad varbūt mēs varam nobalsot par 5.pantu kopumā, tā kā grozījumi netika pieņemti.

No zāles: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Par balsošanas motīviem. Sakiet, vai tomēr nebūtu precīzāk, ja 5.pantu izteiktu šādā redakcijā: “sociālā nodokļa maksājumus 38 procentu apmērā no summas, kas pārsniedz divkāršo minimumu”.

J.Platais: Nē, divkāršs minimums– tā ir mazākā summa, no kuras var maksāt. Tādēļ tālāk jau ir brīvprātīgi maksājumi. Par pārsniegumu šeit nav jārunā.

A.Buls: Nav runa? Atvainojos.

J.Platais: Jā, tas ir nodoklis.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es varbūt kā sapulces vadītājs nedrīkstu izteikties, man jābūt neitrālam. Taču es domāju, ka būtu jāapspriež vēl redakcionāls labojums attiecībā uz 5.3.pantu, kurā paredzēts, ka reliģisko kultu kalpotāji, iedzīvotāji, kuru ienākumi no reliģiskajām organizācijām un no ticīgajiem par reliģisku ceremoniju izpildīšanu... Es atvainojos, kurš nospriedīs, vai ticīgais vai ateists ir lūdzis reliģisko ceremoniju izpildīt? Taču, ja viņš deklarē, ka ir ateists, tādā gadījumā nebūs jāmaksā? Kā tas ir? Šo vārdu “ticīgie”, kas laikam neatbilst, vajadzētu nomainīt ar kaut ko citu. Man, atklāti sakot, pašlaik nav idejas, bet, man liekas, vienkārši var izsvītrot un atstāt vārdus: “un par reliģisku ceremoniju izpildīšanu”, bez gradācijas. Laikam tas būtu loģiskāk. Paldies.

Tātad mēs varētu nobalsot par 5.pantu kopumā, jo par šo pantu bija diskusijas. Rezultāts: par– 62, pret– 8 un atturas– 7. Tātad 5.pantu mēs esam pieņēmuši šādā redakcijā. Lūdzu, turpināsim.

J.Platais: Attiecībā uz 6.pantu ir ierosinājums to izslēgt. Te varbūt nav tik liela nozīme finansiālajam aspektam par pašu procentu, kaut arī tas sastāda vairākus desmitus miljonu rubļu sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu, nekā tam, ka nākotnē paredzams tomēr lielāks sociālās apdrošināšanas maksājumu dalījums starp pašiem strādājošiem un darba devējiem. Tādēļ patlaban mēs sākam ar vienu procentu. Turpmāk tas būs jau saistībā ar šo obligātās un brīvprātīgās apdrošināšanas principu. Komisija noraida deputāta Drobota un arodbiedrību priekšlikumu par šā panta izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir jānobalso par ierosinājumu– izslēgt 6.pantu. Rezultāts: par– 25, pret– 49. Tātad ierosinājums– izslēgt šo pantu– nav guvis vairākumu. 6.pants paliek. Mēs varam turpināt.

J.Platais: Līdzīgs priekšlikums arī par 7.pantu, tas ir, ka šis pants jāizslēdz. Taču par motīviem, kādēļ komisija pagaidām nepiekrīt, mēs jau runājām ar deputātu Drobotu. Ir arī deputāta Bula viedoklis.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums ir par izslēgšanu, un pēc tam otrs ierosinājums ir attiecībā uz 7.pantu– pazemināt nodokļu tarifu. Tas ir deputāta Šļakotas ierosinājums. Tātad pirmais balsojums par ierosinājumu izslēgt 7.pantu. Rezultāts: par– 21, pret– 39 un atturas– 15. Ierosinājums par panta izslēgšanu nav pieņemts.

Nākamais balsojums ir par deputāta Šļakotas ierosinājumu pazemināt tarifus. Rezultāts: par –22, pret– 27 un atturas– 22. Arī šis ierosinājums netiek pieņemts, un 7.pants paliek komisijas piedāvātajā redakcijā.

Lūdzu, 8.pants.

J.Platais: Attiecībā uz 8.pantu ierosinājumu vai grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai arī deputātiem nav? Paldies. Lūdzu, 9.pants.

J.Platais: Attiecībā uz 9.pantu bija lūgums paskaidrot, kādas ir atšķirības no vispārējā nodokļu likuma. Šā panta otrās un trešās daļas redakcija ir nedaudz mainīta sakarā ar to, ka sociālā nodokļa iekasēšanu veiks ne tikai finansu inspekcija, bet arī sociālās nodrošināšanas sistēmas darbinieki, tādēļ tiek ieviesta papildu kategorija, saistīta ar sociālās apdrošināšanas dokumentācijas iesniegšanas termiņu kavēšanu un attiecīgām soda sankcijām. Mēs lūdzam šā panta otrās daļas divas rindkopas atstāt komisijas piedāvātajā variantā, bet ceturtā rindkopa– par noilguma jautājumu– ir izslēgta.

Priekšsēdētājs: Tātad mums praktiski nav jābalso, te redakcija jau ir mainīta.

Lūdzu, 10.pants. Tajā arī nav ierosinājumu. Lūdzu, vai deputātiem pirms balsošanas par likumu kopumā būtu kādi ierosinājumi, papildinājumi, labojumi? Nav.

Ir lūgums reģistrēties. Rezultāts: 99 deputāti. Balsojam kopumā par Latvijas Republikas likumu “Par sociālo nodokli”. Rezultāts: par– 70. Deputāts Krūmiņš pieliek punktu. Līdz ar to likums “Par sociālo nodokli” ir pieņemts. Paldies.

J.Platais: Vēl bez tam deputātiem ir iesniegti priekšlikumi, tas ir, Augstākās padomes lēmuma projekts par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību. Šodien izdalītajā papildu informācijā šā lēmuma 4.punkts vēl ir tādā redakcijā, kādu to iesniegusi Budžeta komisija.

Priekšsēdētājs: Tātad dokumenta Nr.346 pašā apakšā ir šā lēmuma papildus iesniegtais 4.punkts. Vai būtu ziņotājam jautājumi par lēmumprojekta spēkā stāšanās kārtību? Neredzu. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par šo lēmumu? Neredzu. Balsosim par lēmumu par Latvijas Republikas likuma “Par sociālo nodokli” spēkā stāšanās kārtību ar papildus iekļauto 4.punktu. Rezultāts: par– 64 balsis. Vai godājamie kolēģi ir pietiekami nopietni izturējušies pret šo balsojumu, jo nesaskan balsis, kas ir pret, kā arī, kas atturējušies. Nav balsojuši 16 deputāti. Līdz ar to lēmums par spēkā stāšanās kārtību nav pieņemts, un tas mums būs jāizskata atkārtoti.

Paldies ziņotājam. Atbildīgajām komisijām lūdzu šo lēmumu virzīt tālāk. Vienlaikus es arī operatoram palūgšu izdruku par šo jautājumu. (Zālē troksnis.)

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par apgrozījuma nodokļa ņemšanas kārtību 1991.gadā. Te laikam gan rakstīts– “ieturēšanas kārtību”. Lūdzu ziņotāju. Mums ir vairs tikai 13 minūtes laika, bet iesākt mēs, protams, varam. Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem. Vārds ziņojumam deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es aicinu kolēģus paņemt dokumentu Nr.215, kurā ir minētais lēmuma projekts, un šodien tikko izdalīto dokumentu Nr.347, kurā ir Latvijas Republikas Ministru padomes iesniegums, ja šo dokumentu tā varētu nosaukt. Tātad pēc tam, kad mēs pirmajā lasījumā bijām pieņēmuši lēmuma projektu par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā, deputāti nekādus rakstiskus priekšlikumus darba grupā nav iesnieguši. Taču darba grupa šā lēmuma tekstā ir izdarījusi dažus precizējumus un arī dažus precizējumus nodokļu likmju tekstā. Taču vispirms es lūgtu deputātus izdarīt dažus redakcionālas dabas labojumus, kuri sagatavošanas procesā šajā pielikumā nav precīzi formulēti. Proti, pielikuma 2.lappuses pašā augšējā rindiņā jālasa– “trikotāžas izstrādājumi un audumi”, papildinot ar vārdiem “un audumi”, kas ir precizējums. Vēl arī 4.lappusē, formulējumā “saimniecības preces no koka, gumijas, keramikas un pārējās”, precizējot ir iestarpināts vārds “keramikas”. Un 5.lappusē iekavās ir svītroti divi vārdi “kažokādu plāksnes”, kuri sagatavošanas procesā te ierakstīti kļūdas dēļ. Tātad, salīdzinot ar jums izdalīto tekstu, ir izdarīti šādi precizējumi.

Tagad jāpasaka par tām izmaiņām, kas izdarītas pēc pirmā lasījuma. 1.punktā līdzšinējā apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtība precizēta ar diviem papildinājumiem. Proti, kažokādas, to izstrādājumi un alus tiek aplikts ar apgrozījuma nodokli neatkarīgi no ražotāja, vienalga, vai tas tiek ražots kopsaimniecībā vai arī kādos citos uzņēmumos. Tā kā minētās preces ir augsti rentablas, Finansu ministrijas speciālisti uzskatīja, un arī darba grupa tam piekrita, ka būtu nepieļaujami tās neaplikt ar apgrozījuma nodokli. Bez tam 1.punktam pievienota otrā daļa, kurā, saskaņojot ar peļņas likumu, ir noteikts, ka kopuzņēmumi, kuru statūtu fondā ārzemju dalībnieka daļa konvertējamā valūtā ir mazāka par 30 procentiem, vispārējā kārtībā apliekama ar apgrozījuma nodokli. Patlaban līdzšinējā kārtība nosaka, ka visi kopuzņēmumi ir atbrīvoti. Taču, kā liecina prakse, daudzos no šiem uzņēmumiem ārvalstu dalībnieku daļa ir tīri simboliska un tiek izmantota tikai tāpēc, lai iegūtu labvēlīgu nodokļu režīmu. Proti, bieži vien ārzemju dalībnieku daļa tajos ir tikai viens vai divi procenti. Pievienots arī 3.punkts, kurā ir noteikts, ka lēmums stājas spēkā, sākot ar 1.janvāri.

Runājot par likmēm, jāsaka, ka, vadoties pēc Finansu ministrijas speciālistu ieteikuma, ir samazinātas dažas likmes. Proti, tekstilizstrādājumiem likmes samazinātas par 12 procentiem, tātad samazināts līdz 20 procentiem. Zīda audumiem– par 7 procentiem. Konservu burkām un pārtikas pudelēm– par 10 procentiem. Lauksaimniecības mašīnām un inventāram– par 4 procentiem. Alum– par 5 procentiem. Papildus šajā sarakstā iekļauti pirmajā lasījumā, tā teikt, varbūt aizmirstie mikroautobusi un mēbeles. Tas arī būtu viss.

Bez tam 12.decembrī mums tika iesniegts Kalniņa kunga parakstītais Ministru padomes iesniegums, kuru diemžēl pavairošanas grūtību dēļ mēs jums varējām izdalīt tikai šorīt, komisija nav paspējusi lēmuma projekta otrajā lasījumā iekļaut attiecīgu pantu, kurš atbilstu norādītajam Ministru padomes iesniegumam. Tāpēc es jums varētu piedāvāt to šeit nolasīt. Mēs darba grupā uzskatījām par iespējamu ņemt vērā šo Ministru padomes lūgumu un lēmuma projektā aiz 2.punkta iekļaut jaunu– 3.punktu –, kura teksts ir šāds: “Dot tiesības Latvijas Republikas Ministru padomei mainīt apgrozījuma nodokļa likmes atsevišķām preču grupām 50 procentu robežās.” Līdz ar to pašreizējais 3.punkts kļūst par 4.punktu. Pamatojums ir tāds, ka tiešām cenu veidošanās mehānismā situācija pašreiz vēl ir ārkārtīgi neskaidra, pieaug arī produkcijas ražošanas izmaksas, un, ja nebūs iespēja pietiekami operatīvi regulēt šīs nodokļu likmes, tad ražotājiem var rasties visai nepatīkams stāvoklis. Ja būs tiesības šīs likmes mainīt tikai Augstākajai padomei, tas varētu būt diezgan lēns process. Ministru padome uz šīm situācijas izmaiņām spētu reaģēt daudz operatīvāk. Bez tam, tā kā šis lēmums būtībā darbosies tikai nākamajā gadā vai varbūt pat īsākā laikā– līdz likuma par apgrozījuma nodokli sagatavošanai un pieņemšanai,– darba grupa uzskatīja par iespējamu atbalstīt šo Ministru padomes lūgumu, kurš, kā es vēlreiz atkārtoju, ir iesniegts tikai divas dienas atpakaļ. Par šo lēmuma projektu tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kādi jautājumi ziņotājiem? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Attiecībā uz lēmuma 1.punkta otro rindkopu jūs tā speciāli uzsvērāt par tiem ārzemju kopuzņēmumiem, kuru kapitāls valūtā ir zem 30 procentiem, bet nekā neteicāt par kooperatīviem. Tad jāsaprot, ka ieraksts par tiem kooperatīviem tur paliek?

E.Krastiņš: Jā, kooperatīvi ir.

A.Buls: Paldies.

E.Krastiņš: Tātad kooperatīvus paredzēts aplikt ar apgrozījuma nodokli vispārējā kārtībā. Līdz šim tie bija atbrīvoti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Man jautājums par 1.punktu. Kas tomēr ir noteicis, ka līdzdalībnieka daļa uz konvertējamo valūtu ir tieši 30 procenti? Iepriekšējā reizē mēs nedzirdējām reālu pamatojumu. Šodien tas pats– atbildes nav./

E.Krastiņš: Atgādināšu, ka pagājušā reizē lēmuma projektā šāda punkta nebija. Tātad iepriekšējā reizē tādu jautājumu nevarēja būt. Šī likme, nevis likme, bet šī daļa– 30 procenti– statūtu fondā parādās tāpēc, ka tie ir, lai saskaņotu ar peļņas likumu, kurā arī šāda daļa tiek noteikta, lai iegūtu atvieglojumu aplikšanā ar peļņas nodokli.

S.Buka: */Otrais jautājums. Tekstā, kas iesniegts ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa parakstu, tomēr gribētu redzēt pamatojumu. Tas pirmais.

Otrkārt, ja valdība tik ļoti rūpējas par uzņēmumiem un organizācijām, tad vajadzētu pieņemt šādu formulējumu: “izlemt jautājumu par samazināšanu līdz 50 procentiem”. Ja galvenais ir rūpes par uzņēmumu./

E.Krastiņš: Mēs šeit tomēr dodam brīvāku iespēju, varbūt kādām precēm šī apgrozījuma nodokļa likme tomēr ir arī jāpalielina. Deputāti jau var izvirzīt kādus citus priekšlikumus uz balsošanu vai arī var balsot pret.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Man jautājums par Kalniņa labojumu. Šeit rakstīts: “apgrozījuma nodokļa pašreizējo likmju maiņa līdz 50 procentiem”. Kas ar to domāts? Noteikto likmju brīva maiņa vai absolūta 50 procentu nodokļa likme? Konkrēts piemērs: mūsu tabulā pepsikola, fanta– 37 procenti. Valdība var uzlikt 50 procentus./

E.Krastiņš: Tātad tas ir Ministru padomes iesniegums. Man vēlreiz jāatkārto, ka tas tika iesniegts pēdējā brīdī, un mēs nepaspējām sagatavot un izdalīt jums to tekstu, ko piedāvājam iekļaut lēmuma projektā. Taču šajā tekstā precīzi ir noteikts, ka Ministru padomei būtu dodamas tiesības mainīt apgrozījuma nodokļa likmes atsevišķām preču grupām, tas ir, visai preču grupai mainīt šīs likmes 50 procentu robežās. Tātad, ja likme ir 20 procenti, tad to var pazemināt vai nu līdz 10, vai paaugstināt līdz 30 procentiem. Tāds bija mūsu darba grupas uzskats.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka jautājumu vairs nav. Vai debatēs kāds ir pieteicies? Vai par šo jautājumu kāds no deputātiem vēlas debatēt? Nevēlas. Es domāju, ka mums nav jāsasteidz balsojums par šo lēmumu. Līdz pārtraukumam ir palikušas divas minūtes. Paredzēts 30 minūšu ilgs pārtraukums. Pirms pārtraukuma paziņojumu sniegs mūsu sekretariāts.

J.Dobelis: Es griežos pie tām komisijām, kuras par savu darbu vēlas saņemt arī algu, proti, vēlākais līdz pirmdienai katrai komisijai grāmatvedībā ir jāiesniedz deputātu darba uzskaites lapas gan par pagājušo, gan par šo mēnesi.

Priekšsēdētājs: Patlaban sākas 30 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, ieņemiet vietas! Es palūgtu arī sekretariātam zvanīt tomēr vēlreiz, lai mēs vispār varētu šodien strādāt.

Lūdzu godājamos kolēģus pieteikties debatēs, ja ir tādi, kas vēlas debatēt par lēmumu par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību. Vai sekretariātā ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Neredzu arī deputātus, kas vēlētos izteikties debatēs par šo jautājumu. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 93 deputāti ir reģistrējušies. Mums nav tādu līdzekļu, lai deputātus, kuri nevēlas piedalīties plenārsēdēs, piespiestu to darīt. Lūdzu, balsojam par lēmumu par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību. Rezultāts: 76 balsis. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts par peļņas nodokli. Attiecībā uz šo likumprojektu tika izteikti divi dažādi ierosinājumi. No valdības puses ir ierosinājums, ka tas nebūtu izskatāms, bet no komisijas darba grupas puses– ka būtu izskatāms. Tāpēc Einars Repše ziņo un deputāti gatavojas jautājumiem un debatēm.

E.Repše: Godātie deputāti! Sakarā ar peļņas nodokli mēs izskatām dokumentu Nr.322. Tas ir likumprojekta trešais lasījums, kas tika izdalīts vakar, un lēmuma projekts par stāšanos spēkā, kā arī deputātu iesniegtie labojumi, kas tika izdalīti šorīt.

Vispirms es ziņošu par pašu likuma tekstu trešajā lasījumā. Šajā likuma tekstā, salīdzinot ar otrā lasījuma variantu, tika mainīta pantu numerācija. Līdz ar to es savā ziņojumā mēģināšu pateikt, kuri deputātu labojumi uz kuru pantu attiecas, kā arī tātad par grozījumiem. Proti, vispirms par 4.panta 9.apakšpunktu, kurā ieņēmumu veidā ir fiksēti ieņēmumi procentos par naudas līdzekļu glabāšanu kredītie­stādēs. Šis formulējums otrā lasījuma gaitā netika atbalstīts. Situācija bija tāda, ka par balsoja 44, pret– 45, atturējās– 23. Tomēr darba grupa uzskatīja, ka līdzekļu, par kuriem tiek saņemti procenti, ieguldīšana kredītiestādēs arī ir ieņēmumu veids. Tātad, vai mēs kapitālu darbinām uzņēmējdarbībā, vai mēs to ieguldām bankas iestādēs vai kādās citās kredītiestādēs, situācija ir līdzīga. Tādēļ šo punktu mēs atjaunojām, un, ja būs tādi pieprasījumi, par šo punktu ir jābalso trešajā lasījumā.

Attiecībā uz 6.pantu burtiski pēdējā brīdī pie 8.punkta izteikts deputāta Linarda Muciņa ierosinājums, ka tur, kur ir īpašuma apdrošināšanas maksājumi, vajag svītrot vārdu “īpašumu”. Līdz ar to šeit paliek visi apdrošināšanas maksājumi. Jo izrādās, ka mūsu turpmākajā apdrošināšanas koncepcijā būs arī apdrošinājumi par biznesa operācijām un tamlīdzīgi. Līdz ar to darba grupa arī piekrīt, ka to labojumu varētu pieņemt. Tātad mūsu variantā, salīdzinot ar izdalīto tekstu, mēs lūgtu 6.panta 8.punktā svītrot vārdu “īpašumu”.

Vēl deputāts Linards Muciņš izteica šaubas par 6.panta 5.apakš­punktu, kurā ir rakstīts “amortizācijas atskaitījums ražošanas fondu pilnīgai atjaunošanai un remontam”. Deputāts Muciņš ierosināja vārdu “atskaitījums” aizstāt ar vārdu “norma”, pamatodams ar to, ka var būt gadījums, kad uzņēmējs nevēlas reāli izlietot šos līdzekļus ne amortizācijas, ne ražošanas fondu atjaunošanai un ne remontam. Taču, tā kā notiek gan amortizācija, gan arī ražošanas līdzekļi bojājas, tad šādi atskaitījumi tomēr būtu jāizņem no peļņas, kas apliekama ar nodokli. Tāpēc deputāts Muciņš piedāvāja vārdu “atskaitījums” aizvietot ar vārdu “norma”. Mēs darba grupā apspriedāmies un secinājām, ka tas nav nepieciešams, jo arī šis formulējums– “amortizācijas atskaitījumi”– sevišķi ņemot vērā arī 7.pantu, kurā teikts: “ja valdība atsevišķu izdevumu veidiem noteikusi normas, tad izdevumos ieskaita summas šo normu ietvaros”, situāciju atrisina.

Vēl mēs varam skatīt 8.pantu likumā par peļņas nodokli, un tur salīdzinājumā ar otro lasījumu ir atjaunots ieraksts: “kā arī par maksājuma termiņa pagarināšanu”, kas otrajā lasījumā tika svītrots. Kāds tam ir darba grupas pamatojums? Ir noteikti atšķirība starp banku īstermiņa kredītiem un banku ilgtermiņa kredītiem. Ilgtermiņa kredīti lietojami kapitālieguldījumu finansēšanai un tamlīdzīgi. Ja mēs šeit pie ieņēmumiem no atskaitījumiem no peļņas neatstājam domu par maksājuma termiņa pagarināšanu, tad līdz ar to banka patvaļīgi var pagarināt īstermiņa kredītus un tādējādi faktiski šos īstermiņa kredītus pārvērst par ilgtermiņa kredītiem. Un, tā kā procentu maksājumi par īstermiņa kredītiem būtu atbrīvojami no peļņas nodokļa, bet par ilgtermiņa nebūtu, tad šā iemesla dēļ mēs uzskatījām, ka ieraksts 8.panta 1.punktā ir jāatjauno.

Trešajā nodaļā– peļņas nodokļa likmes– otrajā lasījumā tika atbalstīta tā koncepcija, ka mēs diferencējam valsts uzņēmumus un privātos uzņēmumus. Gadījumā, kad ir valsts uzņēmums, likme paliktu 35 procenti, gadījumā, kad ir privātuzņēmums, lai stimulētu privāto iniciatīvu, šī likme bija 25 procenti. Likumprojekta trešajā lasījumā arī šis princips ir ievērots. Tikai mazliet ir grozīta redakcija, proti, trešās nodaļas 10.pantā ir noteikta vienota likme, tātad maksimālā likme 35 procentu apmērā un privātuzņēmējam šie atvieglojumi, kas viņu reālo procentu likmi samazina, ir noteikti tālāk, kur runāts par atvieglojumiem, proti, jaunajā likumprojekta redakcijā tas ir 33.pants.

Par nodokļu likmēm ir iesniegts arī deputāta Bula labojums. Labojumu sarakstā tas ir 3.labojums, kurā šīs likmes ir mazliet mainītas tiešu nelielu peļņu gadījumos. Darba grupa šim variantam aktīvi nepretojās, un līdz ar to tas būtībā paliek izskatīšanai debatēs un balsošanai plenārsēdē.

Tālāk– 12.pantā ir runāts par ārzemju kapitālieguldījumiem Latvijas Republikas teritorijā. Šo jautājumu otrajā lasījumā neatrisinājām un neatrisinājām arī darba grupā, gatavojot trešo lasījumu. Tādēļ mūsu kopējais viedoklis bija tāds, ka to vajadzētu atstāt uz speciālu likumu par ārzemnieku ieguldījumiem Latvijas Republikā, kas patlaban tiek rakstīts, kā arī tas ir pateikts 12.pantā.
Šeit ir ievērots kāda deputāta ierosinājums– izslēgt no šā principa tos ieņēmumus, kas ir minēti 11.pantā, proti, tur ir par kazino un spēļu automātu ekspluatāciju. Šajā gadījumā, pat ja piedalās ārzemju kapitāls, mums nekādas atšķirīgas nodokļu likmes netiek piemērotas, un tāpēc 12.pantā pēdējais teikums ir par to, ka šis pants neattiecas uz 11.pantā minētajiem gadījumiem.

Ceturtajā nodaļā, kurā ir nodokļu sadalījums valsts un pašvaldību budžetos, otrajā lasījumā tika atbalstīts Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes variants, kas arī ir iestrādāts šajā nodaļā no 14. līdz 18.pantam. Minētajā nodaļā ir šādi labojumi, kuri lasāmi labojumu sarakstā, proti, pēc kārtas 6.labojums, 7.labojums un 25.labojums. Deputāts Ziediņš iesniedzis 25.labojumu un būtībā to izdarīja pēdējā brīdī. Arī darba grupa to tikko paspēja izskatīt. Pirmais deputāta Ziediņa ierosinājums nebija mums pieņemams, jo deva nepamatoti lielus nodokļu maksājumus Rīgas pilsētas un citu republikas nozīmes pilsētu budžetā. Taču, ņemot vērā mūsu iebildumus, Ziediņa kungs savu labojumu pārstrādāja, un līdz ar to 25.labojums ir debatējams un balsojams šodien plenārsēdē. Lūdzu tam pievērst īpašu uzmanību. Es lūdzu, lai par šo jautājumu un arī par balsošanas motīviem darba grupas vārdā uzstātos kāds no Finanasu ministrijas pārstāvjiem.

Piektajā nodaļā– peļņas nodokļa atvieglojumi– mums ir garš atvieglojumu saraksts, un var izrādīties arī tā, ka šis atvieglojumu saraksts, atbilstoši dažādiem parametriem, kļūst lielāks par 100 procentiem. Tāda situācija teorētiski ir iespējama, tādēļ darba grupa uzskatīja par nepieciešamu ieviest 19.pantā formulēto normu, proti, ka valsts budžetā iemaksājamā nodokļa daļa atvieglojumu rezultātā nedrīkst samazināties vairāk kā par 60 procentiem. Tā ir norma, kas parādījusies faktiski no jauna. Taču mēs uzskatījām, ka tā ir nepieciešama. Protams, tā kā atvieglojumu sarakstā mums ir daži punkti, kā, piemēram, par lauksaimniecisko darbību, par invalīdu biedrību uzņēmumiem, vai arī citi, kuri tiek pilnīgi atbrīvoti no nodokļiem, līdz ar to arī ir piebilde, ka šis 60 procentu ierobežojums neattiecas uz 21., 22., 23., 24. un 25.pantā minētajiem gadījumiem.

Attiecībā uz 21.pantu, kurā ir runa par jaunajiem uzņēmumiem, ir šādi deputātu ierosinājumi– 18., 19. un 23.labojums. Lūdzu tiem pievērst uzmanību debašu gaitā. Uz 24.pantu attiecas 22.labojums. Uz 25.pantu attiecas sarakstā iekļautais 8., 10. un 11.ierosinājums. Uz 28.pantu attiecas labojumu sarakstā ietvertais 9.labojums. Uz 30.pantu attiecas 12.labojums.

Likumprojekta 33.pantā ir realizēts princips, ka privātuzņēmējs maksā 25 procentus, valsts uzņēmums maksā 35 procentus un jaukta īpašuma gadījumā– saskaņā ar šajā pantā minēto tabulu. Šis pants ir tas, par kuru šodien arī izteicās ekonomikas ministrs Āboltiņa kungs, ka tas it kā radot sarežģījumus sakarā ar vairākām antikonstitucionālām īpašuma formām. Ierakstot šeit formulējumu, ka atvieglojums attiecas uz uzņēmumiem, kuru mantā bez valsts īpašuma ir citu juridisko un fizisko personu īpašums, mēs vadījāmies no spēkā esošās konstitūcijas, kurā tāda īpašuma forma kā kolektīvais īpašums vienkārši nav paredzēta un tātad ir nelegāla. Un tāpēc arī mēs šo formulējumu uzskatījām par pieņemamu. Taču tiešām, ņemot vērā reālo situāciju, ka ražošanas apvienībā “Alfa” un varbūt vēl šur tur citur pastāv šie kolektīvie īpašumi un ka tas var radīt sarežģījumus, mēs arī piekritām tikko kā kopā ar Āboltiņa kungu atrastajam kompromisam, tas ir, ka 33.pantā vārdi “citu juridisko” jāsvītro. Līdz ar to paliek formulējums– mantā bez valsts īpašuma ir fizisko personu īpašums. Lūdzu to arī atzīmēt savās izsniegtajās likumprojekta lapās un varbūt, ja ir kādi iebildumi, tad izteikties debatēs. Mūsuprāt, tādējādi šis konflikts ir atrisināts.

Attiecībā uz 34.pantu, kurā runāts par atvieglojumu gadījumā, ja tiek ziedots labdarībai, domāts labojumu sarakstā ietvertais 15., 16., 17., 20. un 21.labojums. Papildus ir iesniegts un pavairots arī Endeles kunga labojums, kas attiecas uz šo pantu. Kādus es šeit varu izteikt komentārus. Pirmām kārtām mēs tomēr turējāmies pie principa, ka šajā likumā labdarību nevaram izteikt ar kādu noteiktu formulu, ka šie ziedojumi, dāvinājumi vai pārskaitījumi labdarības pasākumiem, fondiem un programmām tomēr ir jāapstiprina Latvijas Republikas Augstākajai padomei, vadoties pēc saraksta. Šeit viens no pamatotākajiem bija deputāta Dīmaņa ieteikums par iespējamu zināmu kolektīvismu, kura rezultātā labdarība Latvijas Republikas Augstākajā padomē varbūt negūs atsaucību. Mēs atzīstam šā iebilduma pamatotību, bet, no otras puses, ja mēs neparedzam šādu apstiprināšanas nepieciešamību, tādā gadījumā rodas pārāk plašas iespējas voluntāri tulkot un būtībā lielāko daļu peļņas novirzīt blakus. Tātad novirzīt no valsts budžeta, no aplikšanas ar nodokli, tādējādi samazinot budžeta ienākumus. Tas ir ļoti būtiski.

Attiecībā uz Endeles kunga labojumu pantam par labdarību. Otrajā lasījumā mēs faktiski vienojāmies par principu, ka ziedotās summas būtu ne tikai atskaitāmas no peļņas pirms nodokļa aprēķināšanas, bet papildus vēl būtu jāatvieglo. Tātad, lai stimulētu ziedojumu. Otrajā lasījumā šī skala mums nebija līdz galam izstrādāta un tajā bija zināmas pretrunas. Šīs pretrunas mēs atrisinājām.

Kādi bija mūsu apsvērumi? Mūsu apsvērumi bija tādi, ka ziedojumi un labdarība patiešām jāstimulē, bet nedrīkst būt tā, ka ir izdevīgi ziedot labdarības vai citādiem mērķiem. Ja tas būs izdevīgi, tādā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai konkrēts uzņēmums grib patiešām nodarboties ar labdarību vai negrib nodarboties ar labdarību, tā vienkārši būs izdevīga, un visu iespējamo peļņas daļu uzņēmums novirzīs dažādos it kā pamatotos vai nepamatotos labdarības pasākumos. Rezultātā pilnīgi noteikti– ienākumi samazināsies un līdzekļu sadalīšana, par ko vismaz šajā gadījumā, apstiprinot budžetu, ir iespējas spriest Augstākajai padomei, tādā gadījumā nonāks vai nu uzņēmumu direktoru pārziņā, vai arī tas notiks kā citādi. Tas nebija pieņemams. Līdz ar to 34.pantā iestrādāta norma, ka ar nodokli apliekamā peļņa, kas aprēķināta saskaņā ar šo likumu, samazināma par divkāršu summu, kas ziedojumu, dāvinājumu vai pārskaitījumu veidā iemaksāta attiecīgos fondos. Ko mums dod šāds formulējums? Tas mums dod to, ka, piemēram, valsts uzņēmums… un šajā sakarā mēs varam skatīties pie Endeles kunga labojumiem, deputātu priekšlikumiem sagatavoto tabulu, kurā redzams, ka gadījumā, ja valsts uzņēmums 10 procentus no savas peļņas ziedos labdarībai, tā nodokļu procents samazināsies no 37 līdz 28 procentiem. Tātad šis uzņēmums samaksās par septiņiem procentiem mazāku nodokli un desmit procentus tas novirzīs ziedojumiem. Līdz ar to šo uzņēmumu summārais izdevums palielināsies līdz 38 procentiem.

Manuprāt, Endeles kunga tabulā neprecīzi formulēta 3.aile. Tas būtu nevis faktiskais nodoklis procentos, bet tie būtu faktiskie izdevumi, summējot valsts budžetā nodokli, kurš ir mazāks, un ziedojumu, kas, protams, ir uzņēmuma labprātīga lieta. Rezultātā uzņēmuma reālie izdevumi, ja tas ziedo, piemēram, 10000 vai 10 procentus no savas peļņas, palielināsies tikai par trim procentiem vai 3000. Mūsuprāt, tā ir ziedojuma atvieglošana, stimulēšana, bet tajā pašā laikā tomēr paliek labdarība. Ziedojumu došana mums nevar pārvērsties par merkantilu pasākumu. Uzreiz jāatzīmē, ka šī attiecība ir mazliet citāda gadījumā, kad ir privātuzņēmums. Tas tādēļ, ka privātuzņēmumiem ir mazāka nodokļu likme– 25 procenti. Šajā gadījumā, ja privātuzņēmējs ziedos 10 procentus no peļņas, viņa reālais izdevums būs pieci procenti. Tātad atvieglojums būs pieci, nevis septiņi procenti. Taču no tā mēs nespējam izvairīties, bet šajā gadījumā tiek veicināta labdarība.

Uz 35.pantu attiecas 11. un 14.labojums, kurus iesnieguši deputāti. Vispār atvieglojumu nodaļai vēl papildus ir iesniegti deputāta Rešetņikova ierosinājumi par atvieglojumiem sportam un fiziskajai kultūrai. Šos atvieglojumus otrajā lasījumā atbalstīja, bet darba grupa, apspriežot un rūpīgi izanalizējot, kādas tam tomēr var būt neparedzamas sekas, noraidīja. Līdz ar to šie priekšlikumi, 26. un 27.labojums vai viens no tiem, ja būs tāda prasība, ir balsojami. Taču, ņemot vērā to, ka šo labojumu redakcija tomēr nav pilnīga un nesaskan ar likumprojekta pārējām nostādnēm, mēs sagatavojām 28. un 29.labojumu, kas, mūsuprāt, precīzi ietver sevī Rešetņikova kunga idejas. Tās vienīgi ir formulējamas tādā veidā, lai varētu tieši iekļaut likumprojektā. Līdz ar to, ja vispār būs prasība par šiem punktiem balsot, es aicinātu balsot par 28. un 29.labojumu.

Tas ir viss, ko es varu ziņot par likumprojekta tekstu. Varbūt es vēl īsi pateikšu par deputātu priekšlikumu sarakstu. Tajā ietvertie Bula kunga labojumi Nr.1 un Nr.2 darba grupā tika noraidīti, jo likumprojektā tās pirmās nodaļas ir rakstītas citādi. Piedevām te vēl ir dažas citas neprecizitātes, pie kurām varbūt apstāšos konkrēti tad, kad būs prasība šo variantu likt uz balsošanu. Trešais Bula kunga priekšlikums par nodokļa likmēm neliela ieņēmuma gadījumā, kā jau es teicu, ir debatējams un liekams uz balsošanu. Ceturtais labojums ir novirzīts, proti, šie priekšlikumi ir novirzīti uz citu likumu– par ārzemju kapitāla iesaistīšanu Latvijā. Tas ir minēts 12.pantā. Piektais priekšlikums ir ņemts vērā 12.pantā. Sestais priekšlikums par to, ka 70 procentus no nodokļa summas ieskaita pašvaldības budžetā, ir noraidīts, jo mēs šo jautājumu risinājām citādi, detalizētāk. Ja ir balsojams, tad, mūsuprāt, balsojams ir Ziediņa kunga priekšlikums. Septītais labojums arī faktiski ir ņemts vērā. Astotā labojuma vietā ir pieņemts cits priekšlikums.
Tātad peļņas daļa no lauksaimnieciskās darbības, no lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes un ražošanas tiek atbrīvota no nodokļa. Šādā kontekstā un konkrētā formulējumā mēs noraidījām, pieņēmām citā variantā, kas, man liekas, ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas variants. Devītais priekšlikums– izslēgt no nodokļa atvieglojumiem pantu par valsts pasūtījuma atvieglošanu vai šo valsts pasūtījumu precizēt. Daļēji tas ir ņemts vērā 28.pantā. Lūgums– deputātiem šajā sakarā izteikties, vai tas apmierina vai neapmierina. Desmitais labojums noraidīts, jo, mūsuprāt, nav iespējams pietiekami viegli izšķirt, kas ir pašražotās saimniecības produkcijas pārstrāde vai citāda lauksaimniecības produkcijas pārstrāde. Tātad šo atvieglojumu lauksaimniecības produkcijas pārstrādei mēs noraidījām. Līdzīga situācija ir ar 11.labojumu par agroservisa organizāciju. Agroservisa organizācijas darbībai ir ļoti plašs diapazons. Tā darbība ne vienmēr viennozīmīgi ir saistīta tieši ar lauksaimniecību. Tādējādi darba grupas viedoklis bija tāds, ka agroservisam atvieglojumi nav paredzami. Turpretī nākamais pants pie šā paša labojuma ir pieņemts. Par montāžas darbiem zemnieka saimniecībās un Latgales programmas izpildē– 12.labojums– daļēji ir ņemts vērā 30.pantā. Attiecībā uz 13.pantu jāsaka, ka mēs to pat neņēmām tādā redakcijā, kā šeit ir formulēts. Acīmredzot, ja ir protesti par to, ka tas ir noraidīts, tad ir jāizsakās debatēs un šis jautājums ir jārisina.

14.labojums ņemts vērā citā redakcijā. 15. un 16.labojums– es jau minēju Dīmaņa kunga ierosinājumu precīzāk formulēt labdarību, bet nevis atstāt to apstiprināšanai Augstākās padomes kompetencē. Šā iemesla dēļ mēs to noraidījām. 17.labojumā ierosināts labdarības pasākumus aizstāt ar Latvijas Republikas labdarības pasākumiem. Daļēji tas ir ņemts vērā tādējādi, ka tik un tā par to balsos Latvijas Republikas Augstākā padome un tā lems, kurš labdarības pasākums ir Latvijas Republikas pasākums un kurš nav. 18. labojums attiecas uz 21.pantu. Acīmredzot jāizsakās debatēs un jābalso. Mūsu variants bija tāds, ka jauns uzņēmums pirmajā gadā ir atbrīvojams no nodokļa un otrajā gadā– 50 procenti. Šeit ir priekšlikums– pirmajos divos. Būs arī vēl kāds cits priekšlikums? Acīmredzot par to ir jāizsakās, un tā lieta jāvērtē balsojumā, ja tāds pastāv. Tas pats attiecas uz 19.labojumu. Piedevām mums bija iebildumi, kāpēc izcelt jaunus tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumus un kāpēc ne visiem vienlīdzīgas ir atvieglojuma tiesības. Attiecībā uz 34.pantu ir pieņemts 20.labojums, tikai citā redakcijā. Pieņemts ir 21.labojums. Pieņemts ir arī 22.labojums, tikai citā redakcijā: to var redzēt 24.pantā. Attiecībā uz 21.pantu par jaunajiem uzņēmumiem– 23.labojumā ierosināts pirmos trīs gadus no nodokļa tos atbrīvot. Tas ir jālemj. 24.labojums ņemts vērā 22.pantā, 25.labojums– par sadalījumu pašvaldībām– ir rūpīgi debatējams un balsojams. Noraidīts ir 26.labojums, jo to ietver 24. un 34.pants, tikai citā redakcijā. Tas pats attiecināms arī uz 27.pantu. Tie bija deputāta Rešetņikova ierosinājumi. Vēlreiz uzsveru, mēs uzskatām, ka tas ir ietverts gan 24., gan 34.pantā, jo tajos arī ir atvieglojumi par ziedojumiem veselības aizsardzības un citās sfērās, bet vadoties pēc apstiprināta saraksta.

Priekšsēdētājs: Jautājumus ziņotājam uzdod deputāts Silārs, gatavojas deputāts Zatuliviters.

I.Silārs: Vai es pareizi sapratu, ka šā likumprojekta trešajā lasījumā jau ir iestrādātas tās normas, kuras, izskatot plenārsēdē otro lasījumu, balsojot noraidīja?

E.Repše: Jā, jūs pareizi sapratāt.

I.Silārs: Tādā gadījumā man jākonstatē, ka mums nav izdalīts neviens dokuments, kas reāli atspoguļo otrā lasījuma balsojuma rezultātus.

E.Repše: Jā, atbildot uz šo iebildumu, jāsaka, ka mūsu reglaments neparedz, ka starp otro un trešo lasījumu likumprojektā nedrīkstētu izdarīt izmaiņas. Darba grupa, apstrādājot deputāta iesniegtos priekšlikumus, šīs izmaiņas izdarīt drīkst. Es pilnīgi piekrītu, ka tā nav normāla situācija, bet, neskatoties uz to, visu šo laiku mēs tā esam strādājuši. Ne par vienu no jauna iesniegto labojumu pat nav iespējams viennozīmīgi pateikt, vai tas saskan ar otrajā lasījumā pieņemto vai nesaskan. Taču, konkrēti runājot par otrajā lasījumā noraidītajiem punktiem,– tādi ir tikai daži, par visiem tiem es šeit godīgi informēju, arī par balsošanas rezultātiem. Mēs vienkārši varam, vēlreiz apdomājot, šo balsošanu atkārtot.

I.Silārs: Piedodiet, es gribu atgādināt, ka līdz šim tāda norma nav pastāvējusi. Līdz šim ir bijusi iespēja protestēt pret iepriekšējo balsojumu, bet tad visas normas ir tikušas iekļautas priekšlikumos, nevis iestrādātas gatavā likumprojektā. Šodien, kad mēs neviens nespējam atcerēties otrā balsojuma rezultātu, jo ziņa par to nav izdalīta, es atsakos piedalīties likumprojekta apspriešanā.

E.Repše: Silāra kungs! Es precīzi varu pateikt, kuras normas jums ir izdalītas. Tās jūs tad arī varat izlasīt. Taču reglaments diemžēl paredz, ka starp otro un trešo lasījumu var ienest jaunus priekšlikumus un formāli otrajā lasījumā noraidītajā formulējumā mēs varam izmainīt vienu vārdu vai pat komatu, ja mums labpatīk, un atkal likt to uz balsošanu. Es uzskatu, ka arī trešajā lasījumā, ja jau mums tomēr līdz šim ir tāda prakse, tad strīdīgie panti jābalso pa pantiem. Manuprāt, tas situāciju atrisina.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man ir viens jautājums, kas sastāv no divām daļām. Atkārtotā lasījumā es cerēju, ka komisija ar konkrētu piemēru par kādu mazu vai vidēju uzņēmumu būs izrēķinājusi visu nodokļu summu. Analoģiski arī kolhozam, jo tam tiek samazināta dotācija. Ar to redzētu, kādā situācijā būs lauki. Sakiet, lūdzu, vai komisija šos priekšlikumus izskatīja un nosprieda, ka šodien bez tā var iztikt?/

E.Repše: Mēs to ņēmām vērā. Darba grupas locekle Kārkliņa ir sagatavojusi šos aprēķinus. Ja godājamā sēde to uzskata par nepieciešamu, tad viņu varētu lūgt tribīnē atbildēt uz šo jautājumu.

V.Zatuliviters: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, vai es pareizi sapratu attiecībā uz 4.punkta 9.apakšpunktu, kurā norādīts, ka iegūtie procenti tiks aplikti ar maksājumu?

E.Repše: Jā, jūs pareizi saprotat. Tātad šie procenti būtībā atspoguļo kapitāla vērtību, kapitāla lietošanas vērtību. Es lietošu tādu terminoloģiju.

I.Caune: Kāda būs praktiskā realizācija? Kā jūs to zināsiet?

E.Repše: Kapitālu var izmantot uzņēmēja...

I.Caune: Nē, nē, es atvainojos, kā jūs zināsiet, cik tas cilvēks saņēmis peļņu procentos?

E.Repše: Šis tātad ir par uzņēmumu, tas nav vis par atsevišķa cilvēka ieguldījumiem. Tas ir par uzņēmumu tādā gadījumā, ja uzņēmums daļu no sava kapitāla novirza glabāšanai kredītiestādēs. Par šo kapitāla glabāšanu kretīdiestādēs uzņēmums saņem procentus, un mēs tātad uzskatījām, ka tie ir jāskaita klāt uzņēmuma peļņai. Ja deputāti tomēr lems, ka ne, tad tādā gadījumā...

I.Caune: Šeit privātie neietilpst? Sakiet, lūdzu, vai tas saskan ar būtību, ja jau uzņēmums valstij dod savus līdzekļus un dod iespēju ar šiem līdzekļiem pelnīt. Taču tad vēl apliek uzņēmumu. Uzņēmums šos līdzekļus pats neizmanto, bet dod valstij, un valsts no tā taču gūst peļņu.

E.Repše: Šeit var būt ne tikai valsts kredītiestādes, bet var būt arī dažādas komerciālas un privātkredīta iestādes, kas, starp citu, var maksāt nevis tos nelielos procentus, kādus maksā šobrīd, bet arī krietni lielākus procentus. Šie procenti atspoguļos kapitāla spējas pelnīt naudu. Šajā gadījumā uzņēmējs, faktiski pats galīgi nepūloties, nevis rīkojas ar savu kapitālu, mēģina to ieguldīt, apgrozīt, lai aktivizētu ražošanu un gūtu peļņu, viņš mierīgi to nodod citu personu rokās kredītiestādēs, saņem par to varbūt nedaudz zemāku maksājumu, nekā ja viņš pats strādātu un gūtu peļņu. Mūsuprāt, tomēr tas attiecas uz uzņēmuma peļņu. Tāds bija darba grupas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es ļoti lūdzu atvainot par to, ka uzdevu šo jautājumu. Dokumentu, kur izdarīti šie aprēķini, es vienkārši nesaņēmu. Lūdzu atvainot!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es gribu turpināt jautājumu, kuru uzdeva kolēģis Silārs. Lieta tā, ka, manuprāt, darba grupa ir pārsniegusi savas pilnvaras. Labojums, kas tika izdarīts šajā projektā otrajā lasījumā, tika pieņemts ar balsu vairākumu. Tas ietverts mums izsniegtajos dokumentos ar numuru 27. Kas deva tiesības izņemt balsošanas rezultātus no likumprojekta un trešajā lasījumā deklarēt, ka šis labojums saskaldīts pa atsevišķiem pantiem, neskatoties uz to, ka tas bija kā atsevišķs apakšpunkts pantā? Es protestēju pret šādu darba grupas darbību un uzskatu, ka labojumam likumprojektā jābūt ietvertam, jo mēs par to jau nobalsojām otrajā lasījumā./

E.Repše: Jā, tātad, pirmām kārtām, deputāta Rešetņikova priekšlikums, kas tika atbalstīts otrajā lasījumā. Arī mēs, tiekoties ar Rešetņikova kungu, vienojāmies, ka tieši precīzi tādā redakcijā tas nav pieņemams, ka nepieciešams veikt zināmu redakcionālu darbu. Tas jau ir veikts, ir radīts jauns formulējums. Turklāt vēl bija cits priekšlikums– šo pantu tomēr svītrot. Tā kā reglaments starp otro un trešo lasījumu darba grupai ļauj pieņemt jebkurus priekšlikumus, tādā gadījumā tika pieņemts priekšlikums– svītrot. Es varu jūs tikai informēt par rezultātiem.

F.Stroganovs: */Ne Rešetņikova kungam, ne darba grupai pēc balsošanas Augstākajā padomē nav tiesību izdarīt izmaiņas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Marjaša: Cienījamo referent, dokumentam Nr.322 ko mēs saņēmām, atšķirībā no iepriekšējā otrajā lasījumā mums izsniegtā dokumenta, ir pavisam cita struktūra. Mans pirmais jautājums ir tāds– kā jūs iedomājaties, vai pēc tam mēs varēsim balsot par viena vai otra panta redakciju, ja labojumi un priekšlikumi attiecas uz iepriekšējo struktūru? Patlaban likumam taču ir pavisam cita struktūra. Kā jūs iedomājaties, kā mēs varētu tagad balsot par dažādām redakcijām? Tas ir pirmais jautājums.

E.Repše: Ļoti vienkārši. Viens iebildums un viens priekšlikums tāds arī bija– likumprojekta numerāciju izmainīt. Mēs uzskatījām, ka uz trešo lasījumu tas obligāti ir jāizdara, jo otrajā lasījumā likumprojekta numerācija nebija pieņemama. Mēs to izdarījām, tajā pašā laikā neuzskatot par iespējamu arī mainīt iesniegto priekšlikumu formulējumu. Es jau savā ziņojumā minēju, kurš konkrēts labojums uz kādu pantu attiecas. Teksts mums ir priekšā, un tad, kad mēs secīgi izskatīsim labojumus, mēs precīzi varēsim norādīt to, uz kuru pantu trešajā lasījumā šis labojums attiecas. Es domāju, problēmu šeit nebūs, varbūt būs nelielas neērtības.

R.Marjaša: Neērtības. Labi. Manuprāt, salīdzinot ar otro lasījumu, ir arī ļoti būtiski konceptuāli labojumi. Es ņemšu par piemēru kaut vai 34.pantu. Varbūt jūs atšķirsiet attiecīgo vietu? Tie labojumi, kas skāra bijušā 1.panta dažādus punktus, ir pārnesti 34.pantā, pamatojoties uz pavisam citu principu. Turklāt te vēl pie labdarības, pie veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes un tā tālāk ir pieskaitīta tautsaimniecība. Tātad, ja mēs piekristu šai redakcijai, tad iznāktu, ja viens tautsaimniecības uzņēmums it kā labdarības veidā pārskaita otram uzņēmumam, tad arī šajā gadījumā ir atvieglojumi peļņas nodokļa ziņā. Tas ir konceptuālas dabas labojums, kuru mēs, cik atceros, agrāk neapspriedām.

E.Repše: Jā, es jums tūlīt varu atbildēt, ka jums tomēr varbūt ir daļēja taisnība. Taču tādi priekšlikumi bija. Starp citu, ja jūs varbūt ievērojāt, tad šeit ir ņemts vērā arī jūsu priekšlikums par minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas nodrošināšanu. Tas ir ņemts vērā. Šie priekšlikumi plenārsēdē vienkārši neizskanēja, bet šos priekšlikumus, arī par to, lai tiktu iekļauta tautsaimniecība, gluži tāpat kā jūsu rakstiskos priekšlikumus, ieviesa pēc otrā lasījuma. To, ka uzņēmums pārskaitot no viena uzņēmuma otrā, negūst nekādus nodokļu atvieglojumus, garantē pēdējā rindkopa šajā pantā: “Fondu, pasākumu un programmu sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome.” Tātad ar šo papildinājumu attiecībā uz tautsaimniecību mēs vienkārši ļaujam arī šeit Augstākajai padomei ieviest sarakstā kādu pasākumu, kurš būtu skaitāms par lietderīgu Latvijas Republikai, bet kurš būtu attiecināms nevis uz veselības aizsardzību, nevis uz kultūrnacionālo autonomiju, bet tieši uz tautsaimniecības attīstību. Citu konceptuālu izmaiņu, manuprāt, šajā pantā, salīdzinot ar otro lasījumu, nav. Ir gan pats princips par šiem pārskaitījumiem fondos, pasākumos un programmās, ir princips par to, ka šo programmu saraksts ir apstiprināms, un ir arī princips par to, ka ne tikai ir skaitāma ziedojumu summa no peļņas, bet daļēji no atlikušās summas arī ir atvieglojuma nodokļu maksāšana.

R.Marjaša: Visbeidzot, tāds konkrēts jautājums– teiksim, ja runātu par nacionālajām minoritātēm, tad tiek jau dibināti un tiks dibināti tādi nelieli uzņēmumi, kuri visu peļņu vērsīs tikai uz šo mērķi. Kā tad mēs tādā gadījumā 34.pantu piemērosim?

E.Repše: Tādā gadījumā ir paredzēts 24.pants, kuram, starp citu, otrajā lasījumā bija analogs par labdarības fondu. Tātad 24.pants: “No peļņas nodokļa maksāšanas tiek atbrīvoti: invalīdu biedrību uzņēmumi, medicīniska rakstura, kā arī citu veidu labdarības fondu uzņēmumi pēc Latvijas Republikas Ministru padomes sastādīta un Augstākās padomes apstiprināta saraksta.”

R.Marjaša: Cienījamais referent, tā nav labdarība. Nacionālā kultūras autonomija– tā ir valsts programma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Man īsti nav skaidrs, ko Augstākā padome apstiprinās– vai tikai konkrētas mērķprogrammas vai katru pasākumu atsevišķi? Mēs zinām, ka šie pasākumi ir ļoti sīki un sadrumstaloti. Tā, piemēram, vietējās saimniecības ziedo līdzekļus vietējo novadpētniecības muzeju uzturēšanai, ziedo līdzekļus skolu uzturēšanai, ziedo līdzekļus arī vietējo ambulanču, slimnīcu uzturēšanai un tā tālāk. Vai katru šo situāciju analizēs Augstākā padome? Vai arī šī virzība būs noteikta– tātad kultūra, izglītība un veselības aizsardzība, kurām varēs ziedot? Ja tā, vai maz bija nozīme šādā veidā to formulēt?

E.Repše: Jā, šo konfliktu mēs, jāsaka, izdomājām paši un arī analizējām, lai gan nevienā rakstiskā priekšlikumā tāds nebija formulēts. Taču mēs to atrisinām tādējādi, ka realizēt mērķa ziedojumus ir iespējams ar apstiprinātu fondu starpniecību. Piemēram, tie ir kultūras fondi vai kādi citi fondi. Es pat nemēģināšu tos konkrēti nosaukt. Taču apstiprinātā fonda autoritāte ir tā, ka patiešām tiek apliecināts– šis ziedojums ir reāli noticis un reāli arī saņemts, bet nevis fiktīvs. Tāds bija mūsu risinājums. Šis risinājums varbūt nav pilnīgs un ideāls, man tam ir jāpiekrīt. Taču jāsaka arī tas, ka šajā gadījumā darba grupu nevajag jaukt ar likumprojekta autoriem. Darba grupa tikai izskatīja un iespēju robežās mēģināja redakcionāli saskaņot dažādus rakstiski iesniegtus priekšlikumus, kuros labāka varianta, kā risināt problēmu, vienkārši nebija.

J.Celmiņš: Atvainojos, es tā īsti vēl nesapratu, tātad ziedojums, ko vietējā saimniecība ziedo skolai, iet ar cilpu cauri centram, jeb saimniecība varēs tieši ziedot savai skolai?

E.Repše: Ja rajonā vai kur citur būs kāds fonds, piemēram, kuru būs izveidojusi pašvaldība un kurš būs iekļauts Ministru padomes sarakstā, ko apstiprinājusi Augstākā padome, tad nav nekādu šķēršļu. Risinājums varbūt ir mazliet komplicēts, bet tas ir tas, ko mēs atradām. Tātad ir jāpanāk, lai šādi ziedojumi vai pasākumi, vai kādi fondi, teiksim, rajonā, kuri ir pilnvaroti nodarboties ar ziedojumu uzraudzību un apliecināšanu, tik tiešām tiktu apstiprināti.

J.Celmiņš: Paldies. Taču, manuprāt, mēs šo situāciju tomēr esam sarežģījuši.

E.Repše: Vai jums ir priekšlikums?

Priekšsēdētājs: Varbūt tagad nediskutēsim, bet atbildēsim uz jautājumiem. Vairāk jautājumu nav. Godājamie deputāti, uzdodot jautājumus, tika izteikts deputāta Silāra priekšlikums, kuru daļēji atbalstīja arī citi deputāti, kuri uzdeva jautājumus. Es gan domāju, ka deputāts Einars Repše var atpūsties. Ja mēs to nobalsosim, patlaban būs jāvada pieņemšana pa pantiem.

E.Repše: Debates nebūs?

Priekšsēdētājs: Debates trešajā lasījumā nenotiek. Par pantiem ir jautājumi? Liekas, mēs šodien jau pieņēmām divus lēmumus trešajā lasījumā, tā ka mēs redzējām, kā tas notiek. Tātad deputātam Silāram bija priekšlikums, un vēl vairāki deputāti bija par to, ka šodien likumprojektu trešajā lasījumā izskatīt nav iespējams, jo komisijas izdarītie labojumi neatbilstot tai struktūrai, kāda bija otrajā lasījumā, un tamlīdzīgi. Vai deputāts Silārs pastāv uz balsojumu šajā jautājumā? Tad mums ir jānobalso par izskatīšanu trešajā lasījumā. Deputāts Silārs pastāv uz to, tādēļ mums jābalso. Deputāts Repše grib izteikties.

E.Repše: Es, protams, neatkāpjos no tā, ka tā ir neatrisināta reglamenta problēma. Varbūt vajag atgriezties pie priekšlikuma, ko es šodien jau vienreiz izteicu. Proti, likumprojektu šodien vajadzētu balsot pa pantiem. Mēs varam uzskatīt, ka tas ir otrā lasījuma otrais variants, tas nebūs nekas nenormāls. Otrdien, kā jau tas tika ierosināts, mēs varam atgriezties pie balsojuma trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad man tikai ir jālabo deputāts Repše. Ja mēs vienreiz esam nobalsojuši par akceptēšanu otrajā lasījumā un nodošanu trešajam lasījumam, tādā gadījumā mums ir jāatceļ savs lēmums. Taču to mēs arī noskaidrosim, balsojot par deputāta Silāra priekšlikumu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Grupas vadītāja piedāvātais variants ir pilnīgi nepieņemams. Mēs saņēmām visus labojumus trešajam lasījumam, taču izrādās, ka šodien mums jāsāk izskatīt no jauna šis variants otrajā lasījumā. Likumprojektā ir mainīta koncepcija, tāpēc šodien to izskatīt trešajā lasījumā nav iespējams. Jāatgriežas otrajā lasījumā, jāgatavojas otrajam lasījumam./

Priekšsēdētājs: Tātad arī deputāta Stroganova domas ir tādas. No rīta mēs dzirdējām ekonomikas ministra Āboltiņa kunga lūgumu un domas, ka šajā stāvoklī trešajā lasījumā nevar izskatīt. Tas ir jāizlemj deputātiem.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, tā kā izvietojums zālē tagad ir citādāks. Rezultāts: 77 deputāti ir reģistrējušies. Lēmumu par to, vai mēs varam izskatīt likumprojektu par peļņas nodokli trešajā lasījumā vai ne, mēs varam pieņemt ar balsu vairākumu no balsojošo skaita. Vai arī atliksim to uz citu reizi, uzdodot darba grupai sagatavot likumprojektu trešajam lasījumam, vadoties pēc deputātu ierosinājuma un pamatojoties uz tiem dokumentiem un uz tām nostādnēm, kādas deva darba grupa. Rezultāts: par– 15, pret– 41, 42, cik es saprotu, tad laikam deputāts Zatuliviters arī ir pret, tātad pret– 43 un atturas– 18. Tādā gadījumā mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka šis likumprojekts trešajā lasījumā nav izskatāms šādā redakcijā, un darba grupai tiek uzdots sagatavot likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā, ņemot vērā deputātu ierosinājumus, tā es saprotu.

Lūdzu– vārds deputātam Einaram Repšem.

E.Repše: Šādu risinājumu es nekādā ziņā nevaru saprast un pieņemt. Es labprāt saprastu, ja šo lasījumu atgrieztu atpakaļ otrajā lasījumā. Tad mēs varam vēlreiz analizēt pantus. Taču tikai tāpēc, ka mēs esam ņēmuši vērā daudzus deputātu priekšlikumus, un daudzus no tiem var uzskatīt tikpat labi par konceptuāliem, ne tikai tos, ko konkrēti izskatīja otrajā lasījumā. Līdz ar to, ja reiz ir tāda situācija, tā ir ļoti normāla. Tiešām labojumu bija daudz, tad jāatgriež otrajā lasījumā un jāizlemj, kad mēs varam to izskatīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gribētu tomēr vērst jūsu uzmanību uz to, ka pēc otrā lasījuma, otrā lasījuma gaitā nobalsotie priekšlikumi ir jāiestrādā trešajā lasījumā un nekādi papildu priekšlikumi nevar tos atcelt. Nekādi nedrīkst pieļaut precedentu šādai rīcībai. Tāpēc tiešām pašreiz mēs vienkārši nevaram pabeigt trešo lasījumu, mums nav jāatgriež. Mums jāuzskata, ka šis izdalītais dokuments nav trešajā lasījumā. Es ceru, ka mēs līdzīgu normu precizēsim, iestrādājot Kārtības rullī. Tā ir ļoti būtiska lieta, jo citādi likumprojektā nav virzības uz priekšu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vispirms izteiksies deputāts pie trešā mikrofona. Pēc tam galveno secinājumu varbūt izteiks deputāts Repše. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu ierosināt neatklāt nekādas diskusijas un izbeigt šo jautājumu. Gribu izteikt domu, ka tas mums nav pirmais gadījums, kad mēs nevaram turpināt likumprojekta izskatīšanu tāpēc, ka grupas vadītājam pašam nav personīga viedokļa, ko tad viņš grib panākt. Ja grupas vadītāja nostāja ir– var būt tā un var būt šitā, tad zālē sēdošajiem vēl jo vairāk var būt dažādi uzskati. Pašreiz runāsim, lai grupa nāk pie skaidras koncepcijas, ko viņi grib panākt, un tad mēs nobalsosim. Tādā nenoteiktības atmosfērā, ka var būt tā, var būt šitā, mēs nevaram balsot. Atliksim to jautājumu, un viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā gadījumā aicinātu kolēģus atcerēties, ka attiecībā uz nodokļiem, kad tos sākām izskatīt, mēs skaidri un gaiši nolēmām, ka tikai trešajā lasījumā tiek izskatīti visi deputātu priekšlikumi. Tagad es tikai varu atgādināt to, ka tas tiek darīts vai nav izdarīts– tas ir cits jautājums. Taču šos priekšlikumus vajag izskatīt, un komisijai tas obligāti ir jādara. Tā mēs tikām nobalsojuši.

Otrs jautājums. Es tagad ierosinātu, ka tiem, kuri nav apmierināti, vajadzētu šodien vēlreiz satikties ar darba grupu, izrunāt šos priekšlikumus un tūlīt nākamās nedēļas sākumā atgriezties pie jautājuma, nevis tagad atgriezt vai uz pirmo vai otro lasījumu. Es domāju, ka tas nav nopietni, tā jau mēs varam šo likumu skatīt līdz nākamajam gadam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

O.Kehris: Man ir priekšlikums– pārtraukt šodien šā jautājuma izskatīšanu un turpināt to otrdien.

Priekšsēdētājs: Tas ir reāls priekšlikums. Lūdzu deputātus, kuri ir pie mikrofoniem, vēl izteikties, pēc tam beigsim, jo laiks iet uz priekšu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

B.Salītis: Es ļoti labi saprotu, ko teica deputāts Grūbe. Taču es nekādi nesaprotu: ja otrajā lasījumā ir nobalsošana, bet šodien šīs koncepcijas vairs nav un tā ir grozīta, tad tā nu nekad nav bijis. Tāpēc es pievienojos deputāta Kehra priekšlikumam, ka likumprojekta izskatīšanu vajag atlikt uz jaunnedēļu, tas ir uz otrdienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Es varu piebilst, ka piekristu kolēģa Kehra priekšlikumam, bet tikai ar tādu motivāciju, ka šo ierosinājumu, ka likumprojektu vajag izskatīt nākamajā nedēļā otrdien, mums deva ministrs, bet nevis ar to motivāciju, kā šeit mēģina apgalvot, ka, lūk, ja komisija ir noraidījusi kādu priekšlikumu, kas ir iesniegts pēc otrā lasījuma, tas ir labi, bet, ja komisija to ir iekļāvusi iekšā, tad tas ir slikti. Acīmredzot tā ir mūsu reglamenta nepilnība. Taču lietas būtība ir tā, ka to ierosināja ministrs.

Priekšsēdētājs: Es domāju, varbūt tiešām nekavēsim laiku, jo darbs mums ir ļoti saspringts un tagad mums jau ir nobalsots, ka šodien likumprojektu trešajā lasījumā mēs neskatām. Piedāvājums ir– izskatīt otrdien. Vienīgais jautājums ir grupas vadītājam deputātam Einaram Repšem– vai uz otrdienu šis likumprojekts varētu būt gatavs izskatīšanai?

E.Repše: Jā, uz to varu pilnīgi viennozīmīgi atbildēt, ka likumprojekts trešajam lasījumam var būt gatavs tūlīt pat pēc divām minūtēm. Mums, tepat sēžot zālē, vienkārši jāpastrādā ar pildspalvu, lai izsvītrotu divas rindiņas tajās vietās, kuras es jums precīzi norādīšu. No labojumu saraksta 28.labojums tikai jāpārnes uz likumprojekta tekstu kā atsevišķs pants. Tādējādi viss ir atrisināts un jebkurš deputāta Silāra iebildums ir atcelts. Šo pašu darbību, protams, es varu izdarīt līdz otrdienai, nav nekādu problēmu. Ja jūs tā vēlaties, tad mēs tā arī darīsim.

Priekšsēdētājs: Mēs jau esam nobalsojuši, tā kā šeit vairs nav deputāta Silāra priekšlikuma, bet plenārsēdes balsojums, lēmums šajā sakarībā ir. Tātad jautājumu par peļņas nodokli atliekam uz otrdienu. Darba grupai lūdzam sagatavot likumprojektu trešajam lasījumam.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekta “Par īpašuma nodokli” trešais lasījums.

Lūdzu– deputāts Biezais. Gatavosimies šā likumprojekta pieņemšanai.

J.Biezais: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Runa ir par dokumentu Nr.317, kas sākas ar lēmuma projektu par likuma par īpašuma nodokli stāšanos spēkā. Tālāk ir pats likumprojekts, kā arī dokuments Nr.333– priekšlikumu saraksts. Paralēli var skatīt īpašuma nodokļa aprēķinu, kuram dokumenta numura nav. Varbūt apmēram apskatiet tādu tabulu. Saprotams, garastāvoklis man nav sevišķi spožs, ņemot vērā pašreizējo situāciju, taču saskaņā ar reglamentu man ir jāuzstājas un varbūt jānokļūst līdzīgā situācijā.

Pirmais– par nesaskaņām ar valdību. Pirms šīs uzstāšanās mēs kopā ar Āboltiņa kungu pārrunājām šīs situācijas un nonācām pie konsensa, ka likumprojekts par īpašuma nodokli var palikt tādā stāvoklī, kāds tas ir patlaban. Arī es domāju, ka trešajā lasījumā īpašas konceptuālas un pantu izmaiņas nav notikušas. Tā kā mēs visi esam saaicināti, es runāšu par būtiskām lietām.

Tātad par visiem priekšlikumiem, kuri vairāk vai mazāk precizēja ar īpašuma nodokli apliekamos objektus. Taču mēs neuzskatījām, ka tas būtu iespējams, jo jebkuram uzskaitījumam izvērstā veidā ir trūkums– kaut ko var atstāt vai kaut ko var pārprast. Tā ka es lūdzu visus, Krastiņa kungu un Bula kungu, un citus, kuri ir izteikuši izvērstākos priekšlikumus, neuzskatīt, ka tie ir atmesti, bet gan ka tie ir iekļauti šajā vispārīgajā formulējumā. No jauna (tātad otrajā lasījumā) palika vērtību skala, kas bija jāsaskaņo ar valdību. Vērtību skala ar valdības pārstāvjiem tika saskaņota, un attiecībā uz vērtību skalu ir noticis skalas mazinājums. Otrajā lasījumā mēs skalu arī neapstiprinājām. Ja atceraties, maksimums bija tāds: seši procenti maksimālais un divi procenti pret monopolu kāpumu. Priekšlikums bija tāds, ka minimālais ir 4:2 un vienmērīga skala bez monopolu kāpumiem. Vēlāk Dīmaņa kungs iesniedza priekšlikumu par trim procentiem. Tajā iesniedzamajā materiālā ir pierakstīts vārds “noraidīts”, bet pēc būtības Dīmaņa kunga priekšlikums nav noraidīts. Galarezultāts ir četri procenti. Starp visiem šiem priekšlikumiem tas ir kompromiss, teiksim, arī Dīmaņa kunga ietekmē. Jūs saprotat, ka reizē nevar būt 6, 4:4 un 4 un 3. Jāpaliek pie kāda viena cipara.

Vēl no būtiskākām lietām ārā izņemts dzīvojamais fonds. Ļoti daudzos priekšlikumos, tajā skaitā, liekas, Bukas kunga un citu deputātu priekšlikumos, bija tādu vai citādu dzīvokļu kooperatīvu, komunālo un tālāk dzīvojamo fondu izņemšana. Mēs apskatījāmies, ka no visa iespējamā fonda, kas palika pāri pēc tam, kad tika izņemts priekšlikumos izteiktais, tātad ir tikai izīrējamais dzīvojamais fonds, kurš piederētu privātpersonām. Taču šo pārpalikumu ar savu priekšlikumu, kuru gan nepaguvām uzrakstīt, jo tas tika izteikts mutiski, noņēma Grūtupa kungs. Viņš pateica, ka viņa paredzamā grupa dzīvokļu privatizācijā un attiecīgais likums paredz diezgan zemus īres griestus, un tuvākajos divos gados praktiski nekāda izvērsta biznesa darbība ar dzīvokļu fondu nevarēs notikt. Līdz ar to es nedomāju, ka šis likums ir mūžīgs, un mēs uz šo brīdi, apvienojot visus šos priekšlikumus, dzīvokļu fondu no aplikšanas izslēdzam ārā.

Ir parādījies jauns koeficients transporta līdzekļiem– 0,1. Lūdzu neuzskatīt to par patvaļību. Pirmkārt, bija deputāta Kodoliņa priekšlikums. Otrkārt, tas saistās ar to, ka paredzams transporta nodoklis, un tas atbilst arī kuģinieku un dzelzceļnieku priekšlikumam. Tātad šis koeficients ir 0,1.

Tālāk attiecībā uz nodokļa ņemšanas tehniku mēs uzskatījām par iespējamu nedaudz paskaidrot, ka pamatā ir ņemta vidējā vērtība, vadoties pēc klasiska paņēmiena– gada sākums un beigas. Kopā un puse. Un stāvoklis ceturkšņa beigās. Protams, no otrā lasījuma palika arī tas, ka nodokļa ņemšanas tehnika tiks precizēta attiecīgajā ministrijas instrukcijā.

Tālāk par atvieglojumiem, kuri ir pieņemti attiecībā uz atvieglojumiem, saistītiem ar Kultūras fondu un nacionālajām kultūras biedrībām. Mēs nonācām tādā pašā stāvoklī kā peļņas nodokļa grupa, kādā atrodas arī apvienotā grupa. Proti, ka mūsu darba grupa negrib attaisnoties. Taču jūs zināt, ka pēdējās dienas mums bija ļoti noslogotas, izskatot vairāk vai mazāk precīzu un aptverošu uzņēmumu sarakstu. Paredzējām to sarakstu arī sagatavot ministrijai un dot apstiprināt mums. Tas ir skaņots arī ar “jumta” likuma redakciju. Liekas, ka arī tā centralizēti, vadoties pēc vienotas metodikas, ir jārīkojas. Protams, mēs varbūt pārāk drakoniski lēmuma projektā ierakstījām, ka Ministru padome šos sarakstus, es domāju to uzņēmumu sarakstus, kuri ir attiecīgās biedrībās, mums iedotu 20.decembrī. Mēs tā ļoti voluntāri pieņēmām lēmumu, ka līdz 22.decembrim mēs varētu izskatīt un formāli to likumu šogad pilnībā pabeigt. Es skatos, ka Einara Repšes kunga lēmuma projektā ir 1.janvāris. Es domāju, ka laikam līdz Ziemas­svētkiem netiksim galā ar visu likumu paketi, ņemot vērā visus precizējumus. Varbūt lēmuma projektā var arī atstāt termiņu– 1.janvāri.

Ja runā par pašām būtiskākajām lietām, man ir viss. Es saku, mūsu darba grupā tāda situācija nevaldīja, ka nebūtu koncepcijas vai pastāvētu īpašas pretrunas, vai arī nebūtu konsensa. Es nezinu, šķiet, jūsu vidū, kā lai saka, nav sevišķi labvēlīga darba atmosfēra, tādēļ varbūt es jūs vairs neapgrūtināšu ar sīkāku izklāstu. Dokumenti jums ir, jums jāizlemj, vai izskatīt vai atlikt. Viss ir vadītāja un jūsu rokās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Biezā kungam? Ir jautājums. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Panteļejevs: Man tomēr 4.6. punktā nav skaidrības par tiem atvieglojumiem. Tur ir teikts: “reliģiskās organizācijas un sabiedriskās organizācijas, kuras apstiprina…” un tā tālāk.

J.Biezais: Par reliģiskajām organizācijām bija balsojums. Tā ka tas bija nobalsots, un, lai šo jautājumu vēlreiz nekustinātu, mēs tos pielikām pirms.

A.Panteļejevs: Mūsu komisija iesniedza priekšlikumu, ka tur jāietver reliģiskās organizācijas un nacionālās kultūras biedrības. Te ir jūsu paraksts.

J.Biezais: Mēs arī tekstā iekļāvām, bet otrajā lasījumā oficiālas balsošanas nebija. Es domāju, ka tas iekļausies tajā sarakstā. Katrā ziņā mēs tam sekosim. To situāciju es jau skaidroju.

A.Panteļejevs: Jūs uzskatāt, ka tas likumā nav jānorāda. Taču, saprotiet, tas ir politisks faktors. Protams, mēs neko lielu nezaudējam, bet šeit uzrakstītais par nacionālo kultūras biedrību pašreiz ir faktiski politisks jautājums, ja mēs izdalām reliģiskas organizācijas.

J.Biezais: Ar rokām un kājām es esmu par tikai to motīvu dēļ, kurus es jums teicu, ka tieši tekstā tas netika ierakstīts. Atcerieties, attiecībā uz reliģiskajām organizācijām mēs balsojām otrajā lasījumā. Pārējo jūs iesniedzāt, bet balsots par to netika. Dodams goda vārdu, es jums apsolīju, ka mēs ierakstījām arī. Tikai tālākā gaitā, konsultējoties ar peļņas un “jumta” organizāciju likumprojekta grupu dalībniekiem, palikām pie šā formulējuma.

Priekšsēdētājs: Man tagad būs jādod vārds, lai uzdotu jautājumu, deputātam Salītim, jo viņš ir vienīgais, kas pierakstījies sekretariātā. Nebūtu taisnīgi, ja viņam tiktu liegts vārds. Lūdzu, pirmais mikrofons. Kolēģi pie mikrofoniem lai nolemj, kādā secībā viņi runās, jo viņi apmēram vienlaikus piegāja pie mikrofoniem.

B.Salītis: Tomēr likumprojekts “Par īpašuma nodokli” zināmā mērā ir saistīts ar iepriekšējo nodokli, tas ir, ar peļņas nodokli. Kāpēc? Tur ir izņemta tā norma, ka ar nodokli tiek aplikta arī summa par ilgtermiņa kredītiem. Es zinu, ka pasaules valstīs ar īpašuma nodokli netiek aplikta tā daļa, kura nav izmaksāta par pamatlīdzekļu iegādi, kas ir iegādāti uz ilgtermiņa kredītiem. Ja to normu izņem ārā, vai šeit nevajadzēja paredzēt, ka jāmaksā par to daļu, kura ir izmaksāta. Tas ir mans īpašums, jo par ilgtermiņa kredītiem arī jāmaksā bankā.

J.Biezais: Jā, tieši tā tas arī ir domāts, un tas ir skaņots grupā un arī ar tiem cilvēkiem, kuri gatavos instrukciju. Tieši tā tas ir.

B.Salītis: Bet šeit jau nav…

J.Biezais: Jā, tas bija arī viens no jautājumiem, kuru mēs arī pārrunājām iepriekš ar ministrijas pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums sakarā ar Rīgas pilsētas padomes vēstuli, ko parakstījis tās priekšsēdētājs Teikmanis par nepieciešamību ievērot atbilstošās normas, no nodokļu līdzekļiem Rīgas budžetā ieskaitāmās summas, jo Rīgas budžets un kapitālā celtniecība pilsētā ir katastrofālā stāvoklī. Tāda vēstule ar lūgumu īpašuma nodokli atstāt pilsētai tika sūtīta Augstākajai padomei. Sakiet, vai jums zināma šī vēstule? Vai ir ievērots šis Rīgas pilsētas padomes lūgums?/

J.Biezais: Teikmaņa kunga vēstule man nav pienākusi. Liekas, ka arī jauni priekšlikumi attiecībā uz sadalījumu pa budžetiem līdz trešajam neienāca, un uz otro lasījumu jums bija visi priekšlikumi izskatīšanai, un par to tika nobalsots. Līdz ar to līdz trešajam lasījumam mēs neko negrozījām. Man tāda informācija nav ienākusi.

M.Gavrilovs: */7.pantā dota tabula, bet tā neliecina, ka iznāks 70 procenti budžeta līdzekļu, jo viss ir atkarīgs no īpašumu lieluma. Kā šajā situācijā ievērot pilsētas intereses?/

J.Biezais: Diemžēl neko vairāk es arī nevaru atbildēt. Ne man, ne darba grupai oficiāli nav ienācis priekšlikums par šo budžeta sadaļu. Es varu atzīt vienīgi principā. Taču par to tika nobalsots, ka budžeta sadalījuma jautājums varbūt iziet ārpus viena likuma ietvariem, var būt, ka to vispār var izņemt no atsevišķiem likumiem un ietvert “jumta” likumā vai atsevišķi. Taču, ja atceraties, attiecībā uz ļoti daudziem likumiem pirmajā lasījumā tika nolemts, ka uz otro lasījumu sadalījums ir jādod, un mēs, vadoties pēc šā lēmuma, arī rīkojamies. Tā ka man sakarā ar to sirdsapziņas pārmetumu nav.

M.Gavrilovs: */Pēdējais jautājums. Ievērojot to, ka pašlaik tiek apspriests likumprojekts par Rīgas pilsētas attīstību, sakiet, vai nevar tagad nobalsot par to, lai visu, kas attiecas uz nodokļiem, atstātu atsevišķam likumprojektam par pašpārvaldi?/

J.Biezais: Redziet, arī tad, ja es tam piekristu un būtu pārliecināts, man, cik es saprotu, reglaments nedod tiesības pašreiz to darīt. Varbūt es varu paralēli vērsties pie sēdes vadītāja ar jautājumu, ko darīt gadījumā, ja ir šāds priekšlikums.

M.Gavrilovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nē, komisijas lēmumam ir jābūt, trešajā lasījumā mums ir iestrādāti tikai rakstiskie priekšlikumi. Jūs neesat saņēmis šādu priekšlikumu.

J.Biezais: Kā darba grupas vadītājs es jau teicu, ka man šāds priekšlikums nav ienācis, es to tikai tagad dzirdu.

Priekšsēdētājs: Tā ka tas būs vēlāk jāatrisina. Varbūt sākumā atbildēsiet uz jautājumiem, un tad arī risināsim. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Biezais: Varbūt vienīgi… es atvainojos… Ja jūs atcelsiet šā likuma pieņemšanu uz otrdienu, var būt, ka līdz tam kaut ko tur var darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons. Piecas minūtes ilgi uzdosim jautājumus, pēc tam deputāts Jundzis sniegs paziņojumu, un pēc tam mēs iesim pārtraukumā.

J.Drobots: */Man divi jautājumi, ja drīkst. Pirmais par 1.pantu. Gribu atgādināt, ka likumā par valsts uzņēmumu teikts, ka valsts uzņēmums ir tāds uzņēmums, kura viss īpašums pieder valstij. Šajā gadījumā iznāk, ka, atbilstoši 1.pantam, nodokļu maksātājs par valsts uzņēmumu būs valsts. Vai nebūtu pareizāk mainīt likuma nosaukumu, saukt to “nodoklis par ražošanas fondiem” vai “nodoklis par mantu”, jo par īpašumu jāmaksā valstij./

J.Biezais: Mēs jau otrajā lasījumā, man liekas, 1.pantā, to atrunājām un vismaz tad nenonācām pretrunās. Man grūti pateikt, jo tas ir filozofisks jautājums. Līdz šim darba grupā mums tādas problēmas neradās, ka vajadzētu grozīt nosaukumu.

J.Drobots: */Nepareizs tulkojums./

J.Biezais: Varbūt vienīgi neprecīzs tulkojums krievu valodā. Kā ir krievu valodā?

J.Drobots: */Mums ir “īpašuma nodoklis”, nevis par mantu.

Otrais jautājums konkrētāks. Dotas divas tabulas. Otrā tabula par nodokļiem, kas pārskaitāmi vietējos budžetos. Ir tabula par nodokļu samazināšanu sakarā ar valsts pasūtījumu. Tādā veidā iznāk, ka uz valsts pasūtījuma rēķina, tā lieluma rēķina, valsts faktiski var mainīt nodokli, nodokļa summu, kas pārskaitāma vietējā budžetā. Tas ir, ka valsts, uzņēmumam uzliekot lielāku valsts pasūtījumu, ar to automātiski samazina atskaitījumu vietējā budžetā. Vai jums neliekas, ka tas ir vietējo pašvaldību tiesību pārkāpums nodokļu naudas saņemšanā?/

J.Biezais: Jā, šāda pretruna pastāv. Tomēr šis priekšlikums bija jau no paša sākuma, arī otrajā lasījumā tika akceptēts, arī nodokļa aprēķinos tiek pieņemts, ka, salīdzinot ar valsts pasūtījumu, nodokli kopumā ietekmē apmēram par 30 procentiem, respektīvi, samazina. Tas arī ņemts vērā attiecībā uz nodokļu jaudu. Grūti pateikt, valsts pasūtījums savukārt tieši to atvieglo, bet tas arī citos, teiksim, parametros varētu būt neizdevīgs. Es nevaru tā vispārīgi atbildēt. Katrā gadījumā tur var būt sava situācija, un tas ir jāizšķir uzņēmumam. Šeit nav ietverta obligāta pasūtījuma norma. Uzņēmumam paliek iespējas, un, ja uzņēmums ir tieši pašvaldības uzņēmums, tas var arī ņemt vērā savu cilvēku gribu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Par 4.pantu, tas ir, par 4.pantu trešajam lasījumam un 4.pantu otrajam lasījumam. Ieviests būtisks grozījums 1.punktā, kurā teikts, ka “fiziskajām personām piederošais īpašums, ja to neizmanto uzņēmējdarbībā”. Otrajā lasījumā tāda grozījuma nebija. Tad, kad mēs pētījām otro lasījumu, mēs lasījām 3.apakšpunktu, kurā bija teikts: “fiziskajām personām piederošās dzīvojamās ēkas vai to ēku daļas un dzīvokļi, kuros pastāvīgi dzīvo…” Tagad iedomāsimies mūsu mazdārziņu lietotājus. Mums katram, kam ir mazdārziņš, ir kaut kāda mājiņa vai būdiņa, vai tamlīdzīgi, tomēr tā ir mājiņa. Mēs pastāvīgi tur nedzīvojam. Vadoties pēc otrā lasījuma, šis īpašums tika aplikts ar nodokli, 3.apakšpunktā jau viennozīmīgi tas tiek pateikts. Trešajā lasījumā, ieviešot šo normu 4.pantā kā pirmo normu, mēs mazdārziņu lietotājus atbrīvojām no nodokļa par mājiņām, kurās mēs pastāvīgi nedzīvojam. Sakiet, lūdzu, vai tas tika darīts ar nolūku vai jūs tik tiešām esat pārdomājuši un nolēmuši, ka mazdārziņu lietotāji var arī nemaksāt par savu pastāvīgi neapdzīvoto īpašumu?

J.Biezais: Kas attiecas uz 4.1.pantu, tad paskaidrošu, ka “fiziskām personām piederošais īpašums, ja to neizmanto uzņēmējdarbībā…”, ka par šo normu Ēlerta kunga formulējumā un Gavrilova kunga analogā formulējumā mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Darba grupa vienīgi uzskatīja, ka šai normai vieta varētu būt likuma 4.pantā, taču balsojums bija attiecībā uz 1.pantu. Tā ka darba grupas vienīgais grēks ir tas, ka šī norma tika iestrādāta citā vietā, uzskatot, ka tā neatbilst 1.panta vai, teiksim, preambulas raksturam.

Kas attiecas uz dzīvojamo fondu, tad es jau skaidroju, ka visu ienākušo priekšlikumu summa neatstāja nekāda tāda dzīvojamā fonda vai aplikšanas iespējas tuvākajos divos gados. Kas attiecas uz dārzu mājiņām, iespējams, ka tas arī iziet ārā no 30 tūkstošu limita. Protams, cilvēkam var būt arī cits īpašums. Es arī neapgalvoju, nevaru apgalvot, ka likums būtu absolūti ideāls. Varbūt kaut kāds netaisnības faktors paliek. Taču mēs neuzskatījām par iespējamu likumu izveidot tik detalizētu.

Priekšsēdētājs: Pēdējam vārdu, lai uzdotu jautājumu, es došu Zatulivitera kungam. Mums taču ir jāiet pārtraukumā. Sāksies brīfings, mēs vienkārši ilgāk nevaram aizkavēties. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man ļoti īss jautājums sakarā ar manu labojumu. Dokumentā Nr.333 rakstīts, ka labojums pēc būtības ietverts 6.punktā. Lasām 6.punktu. “Atbrīvošana no īpašuma nodokļa...” uzskaitījums, sarakstu pēc Ministru padomes ieteikuma apstiprina Augstākā padome. Var iznākt, ka Ministru padome, piemēra pēc, uzskatīs par iespējamu kultūras biedrību “Dņipro” no nodokļiem atbrīvot, bet Latvijas ebreju kultūras biedrību– neatbrīvot. Vai tas būs taisnīgi? Kā būs šajā situācijā? Mans labojums faktiski nav ievērots./

J.Biezais: Jā, es pilnīgi sapratu gan jautājumu, gan situāciju, kura jau bija analoga attiecībā uz peļņas nodokli. Es tomēr ceru uz visa mūsu kolektīva godprātību, ka mēs tādas klajas netaisnības nepieļausim.

Priekšsēdētājs: Paldies Biezā kungam. Apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad vārds Tālavam Jundzim, lai sniegtu paziņojumu. Pēc tam sākas pārtraukums, kas ilgs līdz pulksten 15.00.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Man jums ir jāziņo, ka aizvadītajā nedēļā izdarīto sprādzienu sērijai pievienojies vēl viens sprādziens. Vakar vakarā pulksten 18.50 pie Valsts drošības komitejas ēkas noticis sprādziens, konkrēti, pie pagalma vārtiem. Spridzināšanai izmantota paštaisīta ierīce, kura sastāv no bikforda auklas un aerosola baloniņa. Cietušo nav. Reāli bojājumi ēkai nodarīti nav. Ierosināta krimināllieta pēc Kriminālkodeksa 204.panta 4.daļas– par ļaunprātīgu huligānismu. Lietu izmeklē Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieki.

Vēl es jums gribu teikt, ka pie bijušā Politiskās izglītības nama sprādziens notika pirms pāris dienām un acīmredzot savu ir sasniedzis, jo, sākot ar vakardienu, šo iestādi apsargā PSRS iekšējā karaspēka konvoju pulka karavīri. Tātad gaidīsim, kur notiks nākamais sprādziens. Tas arī ir viss, ko es gribu jums pateikt.

Priekšsēdētājs: Paldies par informāciju.

T.Jundzis: Es deputātiem vēl gribu atgādināt, ka par šiem pieciem pieminekļiem ziedojumus, kurus mēs demonstratīvi atbalstījām, vāc Ivars Silārs. Deputāti, kuri vēl vēlas ziedot, to var izdarīt, griežoties pie Ivara Silāra.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)