"Pietrūkst naudas"

ES paplašināšanā uz austrumiem finansu ziņā ir izveidojies miljardiem liels caurums. Par to otrdien Berlīnē ziņoja Vācijas Lauksaimniecības ministrijas parlamentārais sekretārs Džeralds Tālheims. Šobrīd ES dalībvalstīs valdot vienprātība, ka iestāšanās kandidātvalstīm nebūšot iespējams ilgstoši atteikt izlīdzinājuma piemaksas. Jau 1999.gada martā Eiropas Savienības Padome tika ieplānojusi tādus uzdevumus lauksaimniecībai, kas būtu saistīti ar paplašināšanos. Bija ieplānots, ka lauksaimniecības izdevumi palielināsies no 1,6 miljardiem eiro 2002.gadā līdz 3,4 miljardiem eiro 2006.gadā. Piedevām kopš šī gada ik gadu tiek paredzēti 520 miljoni eiro palīdzībai iestāšanās sagatavošanas pasākumos.

Tālheims tomēr norādīja, ka izlīdzinājuma piemaksām vien Polijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Slovēnijai un Igaunijai nākšoties rēķināties ar 4,7 miljardiem eiro. Kad tikšot iesaistītas arī pārējās kandidātvalstis, tad šī summa pieaugšot līdz 7 miljardiem eiro. Saskaņā ar Tālheima teikto šis aprēķins attiecas uz laiku līdz 2006.gadam. Tālheims brīdināja, ka šos līdzekļus nedrīkst izmantot nekontrolēti: "Nebūs prātīgi, ja mēs lauksaimniekiem naudu iespiedīsim tieši rokās." Būtu labāk, ja tiktu samazināts personīgais valsts ieguldījums struktūrfondos. Šie līdzekļi tiktu izmantoti lauksaimniecisko reģionu konkurences spējas palielināšanai. Lai gan pārstrādes rūpniecība un uzņēmumu struktūra kandidātvalstīs, pēc valsts sekretāra uzskata, vēl būtu pamatīgi jāreformē, tomēr šai nolūkā vēl nevajadzētu izmantot pirmsiestāšanās palīdzību, jo vēl neesot izveidotas nepieciešamās pārvaldes struktūras, kas spētu aizkavēt, lai nauda neaizplūstu pa nepareiziem kanāliem. Līdz šim, sekretāra vārdiem sakot, neesot paredzēts, ka līdz gada beigām neizmantotie līdzekļi varētu tikt pārnesti uz nākamo gadu. Tādā nolūkā esot jāsaņem finansu ministra atļauja. Tas pats ir attiecināms arī uz tiem 1,6 miljardiem eiro, kuri 2002.gadā paredzēti lauksaimniecības programmām piecās kandidātvalstīs un Kiprā. Pat tad, ja Eiropas Savienība savā galotņu sanāksme Nicā šā gada decembra sākumā pieņemtu nepieciešamos lēmumus par struktūrreformām, arī tādā gadījumā pirmā uzņemšana diezin vai būtu iespējama pirms 2003.gada.

Tālheima ieskatā paplašināšanās uz austrumiem un jaunais sarunu raunds par pasaules tirdzniecību atstās noteiktu iespaidu uz Eiropas agrārās politikas reformu tempu.

Pēc pašreiz notiekošajām sarunām Eiropas Savienībai ir jārēķinās ar ievedumu 180 miljonu eiro apmērā, bet kandidātvalstīm - ar importu 80 miljonu eiro apjomā.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

— 2000.08.16.