Bankas konkurē hipotekārās kreditēšanas tirgū

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pavasaris ir sācies ne vien dabā, bet arī hipotekārās kreditēšanas tirgū. Par to liecina lielais pieprasījums pēc mājokļiem un banku rosība, cenšoties citai citu pārspēt ar izdevīgākiem hipotekārās kreditēšanas nosacījumiem. Latvijas iedzīvotāji acīmredzot pārvarējuši iesīkstējušo uzskatu, ka nevajag dzīvot uz kredīta, un steidz ar to palīdzību uzlabot dzīves apstākļus, paverot aizvien plašākas iespējas komercbanku kreditēšanas aktivitātēm.

Piedāvājumam jābūt izdevīgam ilgtermiņā

Šīs kampaņas raksturīga iezīme ir procentu likmes, kas dominē banku piedāvājumos potenciālajam klientam. Bankas “Nord/LB Latvija” speciālisti uzskata, ka mūsu valsts hipotekāro kredītu tirgū ir sācies “cenu karš”, kas, viņuprāt, var radīt, no vienas puses, nevajadzīgu spriedzi tirgū un, no otras puses, klientu vēlmi iegādāties dārgāku nekustamo īpašumu. Adekvāti neaprēķinot gaidāmo ikmēneša maksājumu lielumu, daļa klientu pēc kāda laika var atskārst, ka tie ir ievērojami lielāki, nekā sākotnēji cerēts. Tādēļ potenciālajiem kredīta ņēmējiem tiek ieteikts rūpīgi izvērtēt piedāvājuma izdevīgumu ilgtermiņā.
Bankas speciālisti vienlaikus ir pārliecināti, ka nav pamata visiem klientiem piedāvāt vienotu procentu likmi, jo tas var liegt daļai klientu iegūt izdevīgākus nosacījumus savam hipotekārajam kredītam. Kā informē “Nord/LB Latvija” Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis, banka sāk kredītu izpārdošanas akciju”, piedāvājot klientiem izdevīgus ilgtermiņa nosacījumus, tādus kā nekustamā īpašuma novērtējuma un apdrošināšanas apmaksa un darījuma konta atvēršana bez maksas. Jau vēstīts, ka martā akciju sabiedrība “Hansabanka” sāka piedāvāt hipotekāros kredītus tikai ar mainīgo procentu likmi RIGIBOR vai EURIBOR, bez bankas noteiktās procentu likmes un ar iespēju atlikt pamatsummas maksājumu. “Nord/LB Latvija” šobrīd piedāvā hipotekāros kredītus ar pievienoto procentu likmi no 1,3%. Līdzīgus piedāvājumus ar nelielu fiksēto likmi saviem klientiem izteikušas arī citas lielākās Latvijas komercbankas.

Tirgum pārkaršana nedraud

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdams apgalvojums, ka hipotekārās kreditēšanas tirgum draud pārkaršana, tomēr, kā norāda “Nord/LB Latvija” prezidents Andris Ozoliņš, bankas speciālistu veiktā analīze liecina, ka šāda riska šobrīd nav, tomēr tajā pašā laikā vairāki tirgus segmenti liek veidot piesardzīgu attieksmi. Runa ir par privātmāju ciematiem Pierīgas pļavās. Tāpat kritiski tiek vērtēts pēdējā pusotra gada laikā vērojamais nekustamā īpašuma cenu pieaugums Vecrīgā un Rīgas tā dēvētajā klusajā centrā un rūpīgi tiek analizēta to klientu maksātspēja, kuri vēlas šādus īpašumus iegādāties. Grūti izskaidrojama šķiet arī cenu celšanās vecajai padomju laiku apbūvei, īpaši ņemot vērā šīs apbūves tehnisko stāvokli. Te nav runa par 119.sērijas dzīvojamajiem namiem, bet gan par sešdesmitajos gados celtajām blokmājām, kuru tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts un kuru cenas šobrīd ir neadekvāti augstas.
Tajā pašā laikā banka pozitīvi raugās uz jauniem apbūves projektiem un finansē kopumā jau vairāk nekā divdesmit daudzdzīvokļu māju celtniecību, kā arī labprāt kreditē privātpersonas, kas vēlas pirkt dzīvokļus šajos daudzdzīvokļu namos. Atzinīgi tiek vērtēta arī individuālo privātmāju celtniecības attīstība.

Jāsamazina spekulācijas iespējas

Pašreizējo hipotekārās kreditēšanas apjomu Latvijā A.Ozoliņš vērtē kā normālu, turklāt saskatot lielu izaugsmes potenciālu. Saskaņā ar vienu no teorijām dzīvojamais fonds katru gadu jāatjauno par vienu procentu. Bet pērn jaunu dzīvokļu un māju celtniecība Rīgā un Rīgas rajonā vēl nesasniedza šo vienu procentu. Tādēļ, viņaprāt, deviņdesmito gadu krīzes ir vienkārši nomainījusi normāla dinamiska ekonomiskā attīstība, un šobrīd neesot pamata bažām. Turklāt statistikas dati liecina, ka kreditēšanas ietekme uz inflācijas pieaugumu nepārsniedz 0,4% līdz 0,7%. Kā zināms, inflācijas pieaugumu veicina arī gāzes un degvielas cenu pieaugums, nodokļu pieskaņošana Eiropas Savienības prasībām un vairāki citi faktori.
Vienlaikus A.Ozoliņš noraida ideju par hipotekārā kredīta nodokļa ieviešanu, uzsverot, ka, piemēram, Rēzeknē, Jelgavā vai Ludzā, kur tikpat kā nemaz nenotiek jaunu dzīvokļu un māju celtniecība, šāda nodokļa ieviešanai nav nekādas jēgas, jo īpaši ņemot vērā, ka ir valstis, kur noteiktām klientu grupām pat cenšas subsidēt procentu maksājumus. Pēc viņa domām, lielāka uzmanība būtu jāpievērš spekulatīvu tendenču iegrožošanai nekustamā īpašuma tirgū.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv