Šķīrējtiesām jāreģistrējas. Kā?

Pēc intervijas ar Uzņēmumu reģistra galveno notāru Jāni Endziņu “Šķīrējtiesām jāreģistrējas” (“Latvijas Vēstnesis” 12.04.05. ) vairāki lasītāji lūguši precizēt reģistrēšanās kārtību un citus ar to saistītos jautājumus. Tāpēc šeit – sīkāka informācija par to, kādi dokumenti iesniedzami, kas jānorāda šķīrējtiesu reglamentā un kāda ir valsts nodeva. “LV”

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai reģistrētu pastāvīgo šķīrējtiesu
Šķīrējtiesas reģistrācijai iesniedz:
• pieteikumu (ar MK noteikumiem apstiprināta veidlapa);
• dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas izveidošanu (dibinātāju lēmums par šķīrējtiesas ierakstīšanu reģistrā – gadījumā, ja reģistrā tiek ierakstīta šķīrējtiesa, par kuru jau bija paziņots Tieslietu ministrijai);
• šķīrējtiesas reglamentu;
• dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecinātu kopiju, ja dibinātājs ir ārvalsts juridiskā persona (ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus, kuri iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, legalizē vai attiecīgi apliecina Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Iesniedzot dokumentus svešvalodā, tiek pievienots notariāli apliecināts šo dokumentu tulkojums);
• maksājumu apliecinošu dokumentu par valsts nodevas samaksu.

Kas jānorāda pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā
Pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentā jānorāda:
1) šķīrējtiesas nosaukums. Papildus šķīrējtiesas nosaukumam latviešu valodā reglamentā var norādīt šķīrējtiesas nosaukumu arī vienā vai vairākās svešvalodās;
2) šķīrējtiesnešu iecelšanas, noraidīšanas un pilnvaru izbeigšanas kārtība;
3) kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma;
4) šķīrējtiesas procesa sagatavošanas kārtība;
5) strīda izšķiršanas kārtība – procesuālo termiņu, to atjaunošanas vai pagarināšanas kārtība, pretprasības iesniegšanas kārtība, strīda izšķiršanas atlikšanas, šķīrējtiesas procesa apturēšanas kārtība un citi procesuāli jautājumi;
6) dibinātāja nosaukums (firma);
7) citi noteikumi, kas nav pretrunā ar likumu.

Kāda ir valsts nodeva par reģistrāciju
• par šķīrējtiesas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 100 latu;
• par šķīrējtiesas reglamenta grozījumu reģistrāciju – 10 latu;
• par citu izmaiņu reģistrāciju šķīrējtiesu reģistrā – 5 lati;
• par šķīrējtiesas darbības izbeigšanas ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā – 5 lati;
• par reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu – 2 lati.

Kāda veida strīdus izskata šķīrējtiesa
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

Avots: Civilprocesa likums un Uzņēmumu reģistra informācija