Reformai jauns sākums. Un paredzams arī gals

Saskaņā ar spēkā esošo Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu vietējo pašvaldību teritoriālajai reformai bija jābūt pabeigtai jau 2004.gada 30.novembrī. Apzinoties, ka tas nav iespējams, Administratīvi teritoriālās reformas likumam, kas jau no 2004.gada vasaras bija atvērts grozījumu izskatīšanai Saeimā, tika noņemts steidzamības statuss. Uz gaidāmo pašvaldību vēlēšanu fona viedokļu sadursmes par reformu uz brīdi pieklusa.

Aizvadītajā nedēļā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis nāca klajā ar paziņojumu, ka darbs pie ATR turpināsies, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi un tuvākajā laikā grasās Saeimā otrajam lasījumam iesniegt izstrādātos priekšlikumus Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumiem.

Daudz grozījumu

Ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta juriskonsults Arnis Šults atzīst, ka priekšlikumi ir apjomīgi, jo skar katru likuma pantu. Protams, RAPLM sagatavoto grozījumu redakciju izskatīs Saeimas deputāti, tādēļ korekcijas būs. Tomēr, lai izprastu, kā pirms daudziem gadiem aizsākto ATR paredzēts pabeigt, īpaši pašvaldībām likums būs jāizlasa pilnībā.
Atšķirībā no iepriekšējās likuma redakcijas, RAPLM priekšlikumos ir nosaukts ne vien ATR iecerētais pabeigšanas termiņš – 2009.gada marts, līdz pašvaldību vēlēšanām, bet arī noteikta reformas realizēšanas gaita.
“Viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc ATR ilgstoši ir pusratā, ir politiskā situācija, kas labi pamanāma likuma redakcijā. Toreiz likumdevējiem pietrūka politiskās drosmes un taktiski pareizas izlēmības. Ir daudz un plaši aprakstīts, kā notiek apvienošanās izpēte, gatavots apvienošanās projekts, taču trūkst noslēdzošā posma, kas dotu skaidrību, kā reforma notiek un kādas administratīvās teritorijas izveidojas, to realizējot,” skaidro A.Šults.
Ir paredzēts izveidot divu veidu vēlētas pašvaldības – republikas pilsētas un novadus. Novadu ietvaros saglabāsies pašreizējo pilsētu un pagastu nosaukums un statuss. Vienlīdz tas nozīmē, ka līdz ar novadu izveidošanu savu nozīmi zaudēs rajonu administratīvi teritoriālā vienība. Bet par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošanu domas dalās. Par tieši vēlētām reģionālajām pašvaldībām iestājas vietējās pašvaldības, savukārt valdošās koalīcijas nostāja ir pretēja – Latvijā nav jāveido divu līmeņu pašvaldības.
Apzinoties, ka primārs ir darbs pie vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, likumā piedāvāts izslēgt nodaļu par valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošanu. A.Šults piebilst, ka apriņķu jeb reģionu izveidošanu noteiks īpašs likums. Tas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tiks sagatavots līdz šā gada rudenim.

Trīs ATR posmi

Pirmais apvienošanās posms ir nosacīti laikā līdz 2006.gada 1.jūlijam, kad Ministru kabinetā paredzēts apstiprināt jauno administratīvi teritoriālo iedalījuma projektu. Līdz tam pašvaldības ir tiesīgas brīvprātīgi veidot novadus, to saskaņojot ar Administratīvi teritoriālās reformas padomi. Pašvaldību apvienošanās projektos jābūt ietvertai topošā novada attīstības stratēģijai, kā arī pašvaldības administratīvās struktūras projektam. Kā norāda A.Šults, gatavojot jauno administratīvi teritoriālo iedalījuma projektu, paredzēts nosacīti balstīties uz jau zināmo 102 novadu modeli. Tomēr ministrija šai laikā turpinās konsultācijas ar pašvaldībām. Lai novadu veidošanā un apvienošanās projektu apspriešanā vairāk iesaistītu pašvaldību iedzīvotājus, ir priekšlikums likumā kā obligātu noteikt apvienošanās projektu sabiedrisko apspriešanu.
Otrais ATR posms nosacīti sāksies no 2006.gada 1.jūlija. Tad pašvaldības varēs turpināt apvienošanos novados, taču ne vairs pašu izvēlētos, bet balstoties uz valdības apstiprināto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Kā norāda A.Šults, šai posmā vēl ir iespējamas novadu teritoriju atsevišķas korekcijas, jo projekts vēl nav galīgais lēmums.
Lai valsts jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums būtu efektīvs un ilglaicīgs, izstrādājot projektu, jāņem vērā apvienojamo teritoriju ilglaicīgas attīstības iespēja, novada funkciju veikšanā nepieciešamās infrastruktūras esamība, kopējais teritorijas lielums. Svarīgs faktors būs arī ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība, iedzīvotāju skaits un blīvums jaunveidojamā novada teritorijā. Latvijas jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, balstoties uz projektu, Ministru kabineta (MK) sēdē jābūt apstiprinātiem līdz 2008.gada 1.janvārim. Līdz ar to apstiprināšanu apvienošanās novados notiks vienīgi pēc minētajiem noteikumiem.
Ja kāda vietējā pašvaldība nevēlas apvienoties, tai būs dotas iespējas turpināt darbu līdz jaunievēlētās novada domes pirmajai sēdei. Tomēr 2009.gada pašvaldību vēlēšanas šādā pašvaldībā Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās, balstoties uz MK administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem.

Panākt tiešu valsts atbalstu

Tā kā administratīvi teritoriālo reformu paredzēts pabeigt reizē ar 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, valsts ir atļāvusi pašvaldībām četru gadu laikā, neiejaucoties nupat ievēlētā deputātu sasaukuma darbā, panākt kompromisu, pirmām kārtām savstarpēji vienoties par teritoriāli un ekonomiski veiksmīgākā novada izveidi.
RAPLM izstrādātajos priekšlikumos nav aizmirsts pašvaldību izvirzīts būtisks nosacījums – valsts atbalsts reformas īstenošanai. Šai laikā ir jāveido auglīgs dialogs ar valdību un Saeimu, lai politiski un praktiski panāktu valsts atbalstu novadu saimnieciski ekonomiskajai stabilizācijai un attīstības iespēju radīšanai. Likumprojektā ir saglabāta jau pirmajā lasījumā iekļautā norma par valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai. Tomēr ir svarīgi panākt, lai valsts budžetā tai tiktu piešķirts abpusēji pieņemams finansējuma apjoms, kas gan līdz šim, kā zināms, nav sekmējies.
Kā būtisku argumentu jaunā novada turpmākās finansiālās stabilizācijas nodrošināšanai A.Šults min likumprojekta pārejas noteikumos iekļauto punktu par valsts garantētu piecu gadu termiņu, kurā novada gada budžeta ieņēmumi nebūs mazāki kā novadu veidojošo pašvaldību budžetu kopsumma. Līdzšinējā pieredze gan liecina, ka novada izveidošana budžeta ieņēmumus ilgākā laikā ietekmē negatīvi, jo ir saistīta ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu. Likumprojektā ir noteikts, ka nepieciešamā summa novada pašvaldībai finanšu samazinājuma novēršanai tiks piešķirta kā dotācija no valsts budžeta.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv