Ministru kabineta 2005.gada 19.aprīļa sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Institūcijas nepārtraukti saņem sūdzības no iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās – restorānos, kafejnīcās, bāros u.c. Lai risinātu problēmu un mazinātu atkārtotu pārkāpumu izdarīšanu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.¹ pantā, palielinot naudas sodu juridiskajām personām par gada laikā akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu atkārtotu pārkāpšanu.
Grozījums kodeksā noteic, ka par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.
Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem.
Pieņemts rīkojums “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektoru”.
Pamatojoties uz Ekonomikas un kultūras augstskolas rektores A.Ļitviņenko 2004.gada 5.septembra iesniegumu, A.Ļitviņenko atcelta no Ekonomikas un kultūras augstskolas rektores amata.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, ekonomikas doktors Uldis Osis iecelts par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vietas izpildītāju.
Pieņemti “Noteikumi par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu”.
Noteikumi nosaka uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu.
Uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālā apdrošināšanas summa katram apdrošinājuma ņēmējam gadā ir 300 000 latu.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja civiltiesiskās atbildības minimālo apdrošināšanas summu un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību”.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.416 “Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes””.
Pašreiz kļuvis aktuāls jautājums par aleju izciršanu. Piemēram, pagājušā gada novembrī un decembrī Kaives pagastā Kaives – Vecpiebalgas ceļa malās tika nozāģēta ozolu aleja, gāja bojā ap 50 Latvijas kultūrvēsturiskajai ainavai raksturīgu ozolu, tajā skaitā vismaz viens dižozols.
Spēkā esošajos noteikumos regulējums nav pilnīgs, un līdzīgu aleju izciršana nevar tikt novērsta. Grozījums noteikumos noteic, ka īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās koku ciršanu saskaņo ar īpaši aizsargājamās teritorijas administrāciju, bet, ja tādas nav, – ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi (reģionālā vides pārvalde) un vietējo pašvaldību.
Grozījums noteikumos noteic, ka zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža zemes savā īpašumā vai valdījumā cērt pēc sava ieskata, izņemot šādus gadījumus: dabiskas izcelsmes koku rindās, kuru platums ir mazāks par 20 metriem, koku ciršanu saskaņo ar vietējo pašvaldību.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka parkos, kapsētās un mākslīgas izcelsmes koku rindās (alejās), kuras ir garākas par 20 metriem (arī tādās, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā), koku ciršanu saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi un vietējo pašvaldību.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
Likumprojekts papildināts, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka valsts nodevas likmi (latos) par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, kā arī kārtību, kādā maksājama minētā nodeva.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu biškopības nozares attīstībai”, kuri nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu biškopības nozares attīstībai 2005.–2007.gadā (atbalsts).
Atbalstu piešķir, pamatojoties uz Padomes 2004.gada 26.aprīļa Regulu (EK) Nr.797/2004 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības nosacījumus.
Lauku atbalsta dienests piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu biškopības nozares attīstībai 2005.–2007.gadā. Atbalstu piešķir katru gadu laikposmam no 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam.
Uz atbalstu var pretendēt biškopju apvienība, kas reģistrēta biedrību un nodibinājumu reģistrā (pretendents), ja: šajos noteikumos minētos pasākumus īsteno personas ar profesionālo vidējo izglītību biškopībā vai augstāko akadēmisko izglītību lauksaimniecībā; šajos noteikumos minētos pasākumus īsteno personas ar augstāko akadēmisko izglītību lauksaimniecībā vai veterinārmedicīnā; pasākumi tiek organizēti biškopjiem visos Latvijas reģionos.
Lai saņemtu atbalstu, pretendents katru gadu līdz 15.jūlijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz: pasākumu īstenošanas plānu un izdevumu tāmi saskaņā ar šo noteikumu pielikumu; biškopības apvienības reģistrācijas apliecības kopiju; gada pārskatu par iepriekšējo finanšu gadu; pasākumu īstenošanā iesaistīto personu izglītību apliecinošus dokumentus.
Lauku atbalsta dienests nepieciešamību piešķirt atbalstu izvērtē saskaņā ar šo noteikumu prasībām un Padomes 2004.gada 26.aprīļa Regulu (EK) Nr.797/2004 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības nosacījumus.
Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc pretendenta dokumentu saņemšanas izvērtē tos un rakstiski informē pretendentu par atbalsta piešķiršanu. Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir neprecīza vai nepilnīga, Lauku atbalsta dienests rakstiski pieprasa papildu informāciju, atliekot jautājuma izskatīšanu līdz nepieciešamās informācijas saņemšanai. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt atbalstu, Lauku atbalsta dienests rakstiski informē par to atbalsta pretendentu un norāda atteikuma iemeslu.
Lauku atbalsta dienests ar atbalsta saņēmēju slēdz līgumu, nosakot, vai atbalstu saņem vienā maksājumā vai pa daļām. Atbalsta saņēmējs katru ceturksni iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu kopā ar darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem, kā arī izdevumus attaisnojošos dokumentus. Minētos dokumentus iesniedz līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam.
Atbalsta saņēmējs katru gadu līdz 10.septembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz gala maksājuma pieprasījumu kopā ar attaisnojošiem dokumentiem (rēķinu, faktūrrēķinu, preču pavadzīmi, čeku) un pārskatu par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem.
Lauku atbalsta dienests nodrošina pasākumu uzraudzību un kontroli, izlases veidā pārbaudot vismaz 5% no pasākumu īstenošanas vietām.
Pretendents Lauku atbalsta dienesta lēmumu par atbalsta atteikumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
2005.gadā pretendents šajos noteikumos Eiropas Savienības atbalstu biškopības nozares attīstībai 2005.–2007.gadā minētos dokumentus atbalsta saņemšanai Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz 6.maijam.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver: platības maksājumus: vienoto platības maksājumu; laukaugu platības maksājumu; lopbarības platības maksājumu, kā arī papildu valsts tiešos maksājumus: par liellopiem un aitu mātēm; par realizēto piena tonnu esošās kvotas ietvaros; par zālāja un linu sēklām; par kartupeļu cieti.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai tiek ieviests ar “Latvijas Lauku attīstības plānu Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam” (Lauku attīstības plāns), kas tiek īstenots atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai Nr.1257/99 (EK) par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu, un valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.pantu.
Noteikumi paredz īpašus nosacījumus un atbalsta maksājumus šādiem lauku attīstības pasākumiem: mazāk labvēlīgo apvidu un apvidu ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, kā arī agrovides apakšpasākumiem: bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai; bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos; buferjoslu ierīkošanai; lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai.
Lauku atbalsta dienests atbilstoši Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas Nr.1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulas (EEK) Nr.2019/93, (EK) Nr.1452/2001, (EK) Nr.1453/2001, (EK) Nr.1454/2001, (EK) Nr.1868/94, (EK) Nr.1251/1999, (EK) Nr.1254/1999, (EK) Nr.1673/2000, (EEK) Nr.2358/71 un (EK) Nr.2529/2001 (Padomes regula Nr.1782/2003), 40.pantam piešķir atkāpes no šajos noteikumos minētajām prasībām šādu ārkārtas apstākļu dēļ: lauksaimnieka ilgstoša darbnespēja; lauksaimnieka nāve; lielas saimniecības daļas atsavināšana, ja to nevarēja paredzēt saistību uzņemšanās dienā; stihiska dabas nelaime vai ugunsgrēks, kas būtiski ietekmē lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamo zemi un lauksaimniecības dzīvnieku uzturēšanu; epizootija, kas skārusi visus lauksaimnieka lauksaimniecības dzīvniekus vai daļu no tiem.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par jauno Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu attīstības koncepciju

Ministru kabinets otrdien, 19.aprīlī, atbalstīja Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcijas pārstrādāto variantu, kas tapis, ņemot vērā citu ministriju un kompetentu valsts institūciju ieteikumus un iebildumus.
Koncepcija ir izstrādāta ieslodzījuma vietu materiāltehniskā nodrošinājuma – cietumu ēku, komunikāciju – atjaunošanai, ko paredzēts īstenot no 2006. līdz 2014.gadam.
Pārstrādātajā un valdības atbalstītajā koncepcijas variantā nav paredzēta jaunu cietumu celtniecība, bet gan esošo ieslodzījuma vietu rekonstrukcija un triju cietumu būtiska paplašināšana. Koncepcijas kopējās izmaksas astoņarpus gadu periodam ir plānotas 52 miljoni latu. Sākotnēji valdībai piedāvātās koncepcijas kopējās izmaksas, kas paredzēja visu esošo 15 ieslodzījuma vietu rekonstrukciju un triju jaunu cietumu celtniecību septiņu gadu laikā, bija gandrīz 74 miljoni latu.
Valdības apstiprinātajā koncepcijā ir paredzēta Olaines, Jēkabpils un Vecumnieku cietumu būtiska paplašināšana, kā arī Centrālcietuma, Valmieras, Cēsu, Jelgavas, Iļģuciema, Šķirotavas, Daugavpils un Pārlielupes ieslodzījuma vietu rekonstrukcija, kā arī komunikāciju rekonstrukcija Brasas, Matīsa, Grīvas un Liepājas cietumos.

Sandris Sabajevs, tieslietu ministres preses sekretārs

Plašāk par tēmu – B5.lpp.

Par Zemkopības ministrijas papildinātajiem noteikumiem valsts un ES atbalstam lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Ministru kabinets vakar, 19.aprīlī, pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) papildināto noteikumu projektu kārtībai, kādā šogad tiks piešķirts valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Ņemot vērā pagājušā gada pieredzi tiešo atbalsta maksājumu ieviešanā, jaunajos noteikumos iekļauti vairāki papildinājumi.
Noteikumos, līdzīgi kā iepriekš, paredzēts, ka zemnieki varēs saņemt ES vienoto platības maksājumu, laukaugu platības un lopbarības platības maksājumus. Lauksaimnieki saņems arī papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem (kaušanas prēmija un zīdītājgovs prēmija) un aitu mātēm, realizēto piena kvotas tonnu, zālāju un linu sēklām, kā arī par kartupeļu cieti. Noteikumos iekļauti arī īpaši nosacījumi Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumiem: atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, buferjoslu ierīkošanai, lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem viens no būtiskākajiem papildinājumiem ir nosacījums, kas jāievēro lauksaimniekiem: 2005.gada platības maksājumu iesniegumā deklarētās pastāvīgās pļavas un ganības netiks samazinātas.
Papildināti arī zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi. Pastāvīgās pļavas vai ganības, kā arī aramzemē iesētie ilggadīgie zālāji jānogana vai jānopļauj, zāle jānovāc vai jāsasmalcina un jāizkliedē līdz 1.augustam. Savukārt, ja šīs platības deklarētas maksājumiem par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, buferjoslu ierīkošanu vai tiek izmantotas nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tās jānopļauj vai jānogana līdz 10.septembrim.
Nosacījums par kūlas dedzināšanas aizliegumu attiecas uz Lauku attīstības plāna pasākumiem, ja lauksaimnieks pieteicies atbalstam par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un programmā “Agrovide”. Šajā gadījumā ir jāievēro labas saimniekošanas prakse, kas nepieļauj kūlas dedzināšanu apsaimniekojamā teritorijā.
Vienots iesniegums vienotajam platības maksājumam, laukaugu platības maksājumam, lopbarības platību maksājumam, maksājumam mazāk labvēlīgajiem apvidiem un apvidiem ar ierobežojumiem vides aizsardzības nolūkā, kā arī maksājumiem bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos un buferjoslu ierīkošanai šogad jāiesniedz līdz 15.maijam. Tā kā 15.maijs ir svētdiena, Lauku atbalsta dienests (LAD) iesniegumus pieņems līdz 16.maijam ieskaitot.
Labojumus platību maksājumu iesniegumā varēs iesniegt līdz 10.jūnijam. Savukārt iesniegums, pretendējot uz maksājumu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs jāiesniedz līdz 1.septembrim.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad maksājumu par govi, kuru izmanto teļu zīdīšanai, jeb zīdītājgovs prēmiju varēs saņemt arī par Latvijas brūno un Latvijas zilo govi. Tāpat zīdītājgovs prēmiju būs tiesības saņemt par ierobežotu skaitu telīšu no astoņu mēnešu vecuma.
Iesniegumi papildu valsts tiešajiem maksājumiem par zīdītājgovīm, aitu mātēm, pienu un kartupeļu cieti jāiesniedz līdz šā gada 15.jūlijam.
Iesniegumus maksājumiem par nokautajiem lopiem jeb kaušanas prēmijai, tāpat kā pagājušā gadā, varēs iesniegt četras reizes gadā – līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam. Pēdējais datums, līdz kuram varēs iesniegt iesniegumus par 2005.gadā nokautiem vai nokaušanai eksportētiem liellopiem, kuri vecāki par astoņiem mēnešiem, noteikts līdz 2006.gada 15.aprīlim.
Šogad precizēts arī papildu valsts tiešā maksājuma par piena tonnu saņemšanas nosacījums. Maksājums tiks izmaksāts esošās piena kvotas ietvaros par laikā no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 31.martam realizētajām piena tonnām.
Šogad ES tiešajiem maksājumiem ir plānots šāds finanšu apjoms: vienotajam platības maksājumam – nepilni 39 miljoni eiru, papildu valsts tiešajiem maksājumiem – 61,3 miljoni eiru.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa