Uzturoties valstsvizītē Turcijas Republikā

Vakar, 19.aprīlī, Ankarā, pie Turcijas Prezidenta pils: Imants Freibergs, Turcijas prezidents Ahmets Nedždets Sezers, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Semra Sezera Foto: A.F.I./EPA

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 19.aprīlī, Ankarā, Turcijā, sarunā ar Turcijas prezidentu Ahmetu Nedždetu Sezeru uzsvēra draudzīgās partnerattiecības starp Latviju un Turciju kā NATO dalībvalstīm, kā arī atzīmēja Latvijas iespējas palīdzēt Turcijai tuvoties ES. Abi prezidenti atzīmēja, ka vakar parakstītais Latvijas un Turcijas starpvaldību līgums par sadarbību izglītībā, kultūrā un sportā dod papildu iespējas attiecību izvēršanai. Tāpat tika atzīts, ka tiešais avioreiss Rīga–Stambula, kas tiks atklāts vizītes laikā, palīdzētu izvērst uzņēmējdarbības sakarus.
Prezidente sarunā uzsvēra, ka Latvija atbalsta Turcijas tuvināšanos ES, atzīmējot, ka Turcija ar savu kultūras mantojumu bagātinās nākotnes Eiropu, kurā reliģiju dažādība nav šķērslis kontinenta attīstībai, bet – tieši otrādi – ir savstarpēja bagātināšanās.
Valsts prezidente sarunā sacīja, ka ANO dibināšanas 60.gadskārtā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans ir aicinājis Latvijas prezidenti būt par īpašo sūtni reformu jautājumā jau līdz ANO Ģenerālajai asamblejai šā gada septembrī, lai panāktu būtisku progresu reformu īstenošanā. Prezidente atzīmēja, ka šis process nebūs viegls, jo iesaistītas daudzas valstis un intereses. Viņa aicināja Turciju nākt ar saviem priekšlikumiem un atbalstu reformu īstenošanai. A.N.Sezers uzsvēra, ka Turcija principiāli uzskata par nepieciešamu ANO reformu realizēšanu un ir gatava nākt palīgā šīs nostājas popularizēšanā.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Ankarā tikās ar Turcijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Bilentu Arindžu un pārstāvjiem. Sarunā tika uzsvērts, ka gan Latvijas, gan Turcijas parlamentāriešiem ir interese par abu pušu sadarbību parlamentārā līmenī.
Parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir bijis Latvijā pirms dažiem gadiem un vizītes laikā Turcijas parlamenta delegācija ir apmeklējusi turku kapa vietu Cēsīs. Viņš pateicās Latvijai par tās ieguldījumu šo turku apbedījumu sakopšanā un aprūpēšanā, sakot, ka Turcija to uzskata par īpašas draudzības un cieņas pilnu apliecinājumu no Latvijas puses. (Turku apbedījuma vieta Cēsīs ir izveidota pēc krievu – turku kara.)
Parlamenta priekšsēdētājs arī ielūdza Latvijas parlamenta vadītāju Ingrīdu Ūdri apmeklēt Turciju, lai tālāk veidotu abu valstu parlamentāriešu kontaktus. Prezidente uzsvēra, ka parlaments ikvienā demokrātiskā un mūsdienīgā valstī ir demokrātijas pīlārs, arī Turcijā pēdējā laikā ir daudz paveikts, lai tā tuvotos Eiropas likumdošanas telpai, lai īstenotu reformas, kas nepieciešamas, lai valsts varētu sākt sarunas par iestāšanos ES. Prezidente atzinīgi novērtēja šo darbu, atzīmējot, ka Turcijai, ja tā vēlas dalību ES, ir vēl tikpat liels darbs jāiegulda, lai izpildītu visus nepieciešamos kritērijus, kas atļauj valstīm dalību ES. Turcijas parlamenta priekšsēdētājs savukārt pateicās Latvijai par pausto noteikto atbalstu ES ietvaros, lai tiktu pieņemts lēmums sākt ar Turciju iestāšanās sarunas 2005.gadā. Prezidente arī aicināja turpmāk Turcijas parlamentu būt ļoti aktīvam šajā Eiropas likumdošanas saskaņošanas procesā, uzturēt nemitīgu kontaktu ar vēlētājiem un dialogu ar nevalstiskajām organizācijām, skaidrojot nepieciešamās izmaiņas.

Turcijas parlamenta priekšsēdētājs Bilents Arindža uzsvēra, ka Latvijas vēstniecības oficiālā atklāšana Ankarā un gaidāmā Turcijas vēstniecības atklāšana Rīgā šogad septembrī būs labs pamats tālākai attiecību padziļināšanai. Pārrunājot abu valstu tirdznieciskās attiecības, atzinīgi tika novērtēts atklātais tiešais avioreiss starp Rīgu un Stambulu, kas pavērs jaunas iespējas ciešākiem kontaktiem gan politiskā, gan kultūras, gan arī ekonomiskā līmenī.
Runājot par Eiropas vērtībām, prezidente arī stāstīja par Latvijas situāciju pēc Otrā pasaules kara, atzīmējot, ka nākotnes Eiropai ir jāmācās no aizvadītā gadsimta kļūdām.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sarunā ar Turcijas premjerministru Redžepu Erdoganu pārrunāja, kā padarīt vēl ciešākas uzņēmējdarbības un tūrisma attiecības starp Latviju un Turciju. Šobrīd Turcija ir pirmajā vietā Latvijas tūristu sarakstā, taču pastāv iespējas, kā dažādot tūrismu un abu pušu investīcijas. Abas puses ar gandarījumu atzīmēja, ka vizītes laikā tiks atklāts avioreiss Rīga-Stambula, kas palīdzēs šā mērķa īstenošanā.
Daudz tika runāts par sadarbības iespējām izglītības nozarē. Turcijas premjerministrs pauda gandarījumu, ka Latvija atbalsta turku valodas apgūšanu Latvijā, savukārt Latvijas prezidente sacīja, ka līdz ar mūsu kopējo nākotni Eiropā šī savstarpējā interese iegūs jaunu kvalitāti. Abas puses vienojās, ka Latvija un Turcija veidos arī ciešāku sadarbību zinātnes, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.
Mūsu prezidente informēja Turcijas premjerministru par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā, kura mērķis ir sekmēt vienotas nācijas izveidi. Savukārt R.Erdogans atzīmēja, ka Turcija veicina turku izglītību attiecīgās valsts valsts valodā. R.Erdogans pauda interesei pārņemt Latvijas pieredzi, kas gūta ceļā uz Eiropas Savienību.
Runājot par ANO reformu jautājumu, Valsts prezidente pauda pateicību Turcijai, ka jau šīs vizītes laikā saņemts principiāls Turcijas atbalsts reformu veikšanai ANO, kā arī Turcija nākusi ar saviem konkrētiem priekšlikumiem.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Ankarā tikās ar Turcijas ārlietu ministru Abdulahu Gilu. Sarunas laikā Turcijas puse detalizēti iepazīstināja Latvijas prezidenti kā ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana īpašo sūtni ar Turcijas nostāju dažādu ANO reformu jautājumā. Tika pārrunāta gan ANO Drošības padomes reforma, gan citas, uzsverot to, ka Turcija vēlas un uzskata par ļoti nepieciešamu ANO reformu īstenošanu un šajā jautājumā ir pilnīgi vienisprātis ar ANO ģenerālsekretāru, kā arī vēlas izteikt atbalstu viedokļu paušanai par ANO reformu veikšanas nepieciešamību šajā, 60.gadskārtā kopš organizācijas dibināšanas.
Abas puses sarunā uzsvēra, ka valstsvizīte un tās laikā parakstītais līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un sportā paver daudz plašākas iespējas gan divpusējiem, gan ES sadarbības programmu ietvariem un tas varētu piedāvāt izglītības iespējas un programmas gan tehniskajā izglītībā, medicīnā, gan kultūras un valodas nozarēs.
Pārrunāta arī Latvijas pieredze ceļā uz ES, un sarunas laikā Valsts prezidente vēlreiz uzsvēra, ka Latvija ir gatava dalīties ar Turciju pieredzē šo reformu veikšanā, kas pavēra Latvijai ceļu uz pilntiesīgu dalību ES.
Ar Turcijas ārlietu ministra līdzdalību Turcijas sabiedrības pārstāvju un diplomātu klātbūtnē vakar Ankarā oficiāli tika atklāta Latvijas vēstniecība Turcijā.
Valsts prezidente atklāšanā sacīja, ka ar šo faktu ir sākusies jauna ēra Latvijas un Turcijas attiecībās. Viņa atzīmēja, ka “tagad gaidām Turcijas vēstniecības atklāšanu Rīgā šogad septembrī, jo interese Latvijā par Turciju ir milzīga un līdz ar Eiropas attīstību tā kļūs vēl lielāka”.
Turcijas ārlietu ministrs Abdulahs Gils izmantoja šo izdevību, lai sveiktu Latviju ar gaidāmo neatkarības atjaunošanas 15.gadskārtu, kā arī uzsvēra, ka Turcija ir nodibinājusi diplomātiskās attiecības ar Latviju jau 1925.gadā un ir turpinājusi Latviju uzskatīt par neatkarīgu valsti cauri visiem padomju gadiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Vēl par Valsts prezidentes valstsvizīti Turcijā
“LV” speciālkorespondenta Jāņa Ūdra skatījumā – B3.lpp.