1990.gada 19.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim plenārsēdi. Godājamie deputāti! Šodien mums jāsāk izskatīt likumprojektu par ceļu nodokli.

Bet, pirms mēs uzsākam darbu plenārsēdē, saskaņā ar darba kārtību, godājamie deputāti, ir jāizlemj jautājums par turpmāko darbu pēc Ziemassvētkiem. Tas ir jautājums par tā sauktajām parlamenta Ziemassvētku brīvdienām. Vai mums tās būs vai nebūs? Un kā plānosim savu darbu līdz 30.decembrim un arī janvāra pir­majās dienās? Tas ir jāizlemj šodien, lai varētu plānot darbu, bez tam šis jautājums ir saistīts arī ar dažiem finansiāliem apsvērumiem, par kuriem mums laipni atgādināja Lietu pārvalde. Es došu vārdu Augstākās padomes sekretāram Daudiša kungam, kas izklāstīs iespējamos variantus. Lūdzu.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Šodien mums tiešām vajadzētu pielikt punktu jautājumā, vai mēs ejam brīvdienās vai ne. Tātad tiek piedāvāti trīs varianti. Pirmais – mēs Ziemassvētku brīvdienas šīs divas nedēļas neņemam. Tādā gadījumā saskaņā ar likumu atpūšamies 25. un 26.decembrī. Pēc tam strādājam divas dienas – 27. un 28.decembrī. Pēc tam atkal ir brīvs 30., 31.decembris un 1.janvāris. Tātad 22.decembrī mēs vēl strādājam, bet 23., 24., 25., 26.decembris ir brīvs. Kā jau es teicu, 27. un 28.decembris ir darbadienas, pēc tam atkal trīs dienas brīvas, un 2.janvārī strādājam. Faktiski vienas brīvdienas vien iznāk. Tas ir pēc pirmā varianta, ka īpašas Ziemassvētku brīvdienas neņemam.

Otrs variants – Ziemassvētku brīvdienas mēs ņemam. Tās varētu sākties no 25.decembra un ilgt līdz 7.janvārim. 8.janvārī ierodamies darbā.

Trešais variants – arī Ziemassvētku brīvdienas mēs ņemam, bet tūlīt pēc 26.decembra, sākot ar 27.decembri. Tātad no 27.decembra līdz 9.janvārim. 10.janvārī ierodamies darbā.

Lūk, šie trīs varianti. Es, piemēram, personīgi iestātos par pirmo variantu un Ziemassvētku brīvdienas kā tādas neņemtu, jo tā vai citādi tikai brīvdienas vien mums priekšā ir, un šīs divas nedēļas izmantotu pēc tam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputātus izteikties. Varbūt frakciju pārstāvji vēlas izteikties par šo jautājumu. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Endele: Es būtu par pirmo variantu ar tādu piezīmīti, ka nedēļu izmantojam uz Lieldienām.

Priekšsēdētājs: Kas vēl vēlas izteikties? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Principā es atbalstītu pirmo variantu, bet man vēl ir zināmas šaubas par to, ko mēs varam izdarīt 21. un 22.decembrī, jo prakse ir pierādījusi, ka piektdienās mēs neko īpašu padarīt nevaram. Šonedēļ daļa deputātu atrodas Maskavā, bez tam šodien ir vēl Rīgas pilsētas sesija, kas paņem 20 deputātus nost. Tā ka man ir tāds priekšlikums: ja mēs strādājam piektdien, tad var skatīt tikai pirmos lasījumus. Es domāju, ka mēs neko galīgi nobalsot nevaram un diez vai sestdien vispār būtu vērts strādāt. Bet par pārējām dienām es atbalstu pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Seleckis: Es arī aicinu balsot par pirmo variantu. Ņemot vērā politisko situāciju un to, ka 27. un 28.datumā varētu būt ļoti svarīgi mums sapulcēties un lemt par svarīgiem jautājumiem sakarā ar notikumiem Maskavā un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Mums ļoti iepatikās kolēģa Daudiša priekšlikums – atvaļinājumu neņemt, bet pietaupīt to. Un arī Endeles priekšlikums – vienu nedēļu izmantot Lieldienās un otru – Jāņos. Mūsu vidū ir tik daudz Jāņu, un kā tad mēs tā – bez brīvdienām. Tāpēc labāk tagad neņemt, jo Daudiša kungam kā praktiķim ir taisnība, ka mums tā kā tā tās brīvās dienas iznāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai no frakcijas “Līdztiesība” arī kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Dīmaņa kungs, vai jūs arī kaut ko teiksit? Nē. Paldies. Tādā gadījumā mēs varam... Lūdzu, pie otrā mik­rofona.

I.Silārs: Es jūtu, ka man jāpalīdz argumentēt pirmais variants tādēļ, ka patlaban tiešām ir ļoti saspringta politiskā situācija. Mēs šobrīd nevaram aiziet uz divām nedēļām. Tādēļ es aicinu nopietni padomāt par pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad domas ir izteiktas. Lūdzu, Dīmaņa kungs, pie pirmā mikrofona.

S.Dīmanis: Mēs varam izteikties tikai individuāli, jo frakcijas lēmuma šajā sakarībā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

R.Černajs: Man ir priekšlikums tomēr Ziemassvētku brīvdienas izmantot. Tās divas dienas praktiski neko nenozīmē, bet jādomā taču arī par lauku deputātiem. Rīdziniekiem tas tiešām neko nenozīmē, ka divas dienas jāatnāk uz darbu. Bet mums tomēr ir jābrauc prom un jābrauc atpakaļ, un faktiski divu dienu dēļ ir sabojāti visi Ziemas­svētki.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Pa tām divām dienām tāpat nekāda strādāšana nebūs. Un, ja būs parlaments brīvdienās, tas tomēr situāciju stabilizēs. Ja parlaments iet brīvdienās, tad tā situācija nav tik saspīlēta, kā mēs to gribam uzkurināt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Caune: Es gribētu oponēt iepriekšējam runātājam. Es domāju, ka lauciniekus tas neskar. Laucinieki ir par pirmo variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā ir jābalso, bet vispirms reģistrēsimies. Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem un reģistrēties, lai pēc tam nav atkal jāceļ rokas. Rezultātu: 137 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es lūdzu visus lauciniekus pievienoties pirmajam variantam, jo tas ir optimāls visiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim. Pirmais balsojums par pirmo variantu, ka izmantojam tikai oficiālās svētku dienas saskaņā ar kalendāru un turpinām savu darbu. Tātad pēc Ziemassvētkiem 27. un 28.decembrī strādājam. Tad svinam Jaungadu un pēc Jaungada atkal turpinām darbu un izmantojam atvaļinājuma nedēļas uz Lieldienām. Rezultātu. Par – 99, pret – 22, atturas – 9. Paldies.

Otrais balsojuma variants, ka ejam Ziemassvētku brīvdienās, sākot ar 27.decembri, un izmantojam šīs divas nedēļas līdz 9.janvārim. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par otro variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 33, 62 – pret un 27 – atturas.

Un, lai būtu pavisam demokrātiski, nobalsosim arī par trešo variantu, ka Ziemassvētku brīvdienas ir līdz 7.janvārim, ieskaitot šīs divas Ziemassvētku dienas iekšā, jo atvaļinājums ir kalendārās dienas. Balsosim par trešo variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 32, pret – 49 un atturas – 37. Līdz ar to balsošanas rezultātā Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu, ka mēs Ziemassvētku brīvdienās neejam, atstājam šīs atvaļinājuma izmantošanas iespējas uz Lieldienu periodu un strādājam, ieskaitot 22.decembri, svētām Ziemassvētkus, bet 27. un 28.decembrī visi nākam darbā. Un darbu turpinām tūlīt pēc Jaungada. Līdz ar to šis jautājums ir izlemts.

Pirms ķeramies pie ceļu nodokļa, kā mēs vakar nobalsojām, vārds sekretariāta vadītājam Dobeļa kungam.

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Tos, kuri no jums ir ciema padomju, rajona padomju un izpildkomiteju priekšsēdētāji, varbūt interesē, ka pulksten 11.00 te ieradīsies meža ministrs un rajonu virs­mežziņi. Ja jums vajadzīga kāda informācija vai nepieciešams aprunāties, varat šo iespēju izmantot. Es nosaukšu telefona numuru, lai jūs varētu piezvanīt sekretārei un noskaidrot. Tur būs vienkārši tikšanās un informācijas apmaiņa. Lūdzu, pierakstiet numuru, ja kādu tas interesē, – 323916. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varam sākt darbu plenārsēdē saskaņā ar vakar apstiprināto darba kārtību. Tātad šodien, 19.decembrī, pulksten 10.00 sākam izskatīt likumprojektu par ceļu nodokli pirmajā lasījumā. Lūdzu Repšas kungu tribīnē ziņojumam, pēc tam sāksim apspriest šo likumprojektu.

R.Repša: Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, 341.dokumentu, tas ir, likumprojektu par ceļu nodokli, kuram klāt pievienots paskaidrojuma raksts un attiecīgi aprēķini, kā arī Satiksmes ministrijas vakar iesniegtos materiālus, kuros ir vēl daži paskaidrojumi un aprēķini. Vispusīgi un detaļās ar likumprojektu iepazīstinās un uz jautājumiem atbildēs satiksmes ministrs Jānis Janovskis, kura rīcībā ir nepieciešamā informācija šajā jautājumā, kas jūs interesē. Es tikai ievadam gribētu pateikt pāris vispārīgas piezīmes, iepazīstinot jūs ar Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas viedokli.

Būtībā šā likumprojekta pirmais lasījums konceptuālā līmenī jau ir izskatīts novembrī, kad tika debatēts likumprojekts par akcīzes nodokli, kurā ar akcīzes nodokli apliekamo preču sarakstā bija arī benzīns un dīzeļdegviela. Toreiz šāds risinājums tika noraidīts, argumentējot ar to, ka, piemēram, dažos gadījumos dīzeļdegviela tiek izmantota ēku apkurināšanai, zāļu miltu agregātu darbināšanai, kā arī citās lauksaimniecības un vispār tautsaimniecības sfērās, kurām ar transporta un ceļu lietošanu ir minimāls sakars, bet akcīzes nodoklis tiktu iekasēts un šie līdzekļi novirzīti ceļu fondā. Toreiz deputāti diemžēl neņēma vērā tādu būtisku argumentu par labu šim risinājumam kā akcīzes nodokļa iekasēšanas relatīvo vienkāršību. Tagad jūsu priekšā atrodas jau pārstrādātais ceļu nodokļa, varētu teikt, kompromisa, variants, kurā samazināts degvielas patēriņa īpatsvars, toties parādās nodokļa daļa, kura izvērtē transporta līdzekļa jaudu un celtspēju. Es domāju, cienījamie deputāti, ka konceptuālā līmenī mums šeit īpaši izvērsties laikam būs grūti, tāpēc es aicinu jūs, uzstājoties debatēs, vairāk pievērsties konkrētajiem likuma pantiem un izteikt savus priekšlikumus.

Šo ceļu nodokļa likumprojektu pagājušajā nedēļā izskatīja Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas un Lauksaimniecības komisijas kopīgajā sēdē, kurā piedalījās arī ministrijas pārstāvji. Uzreiz gribu teikt galveno – nevienam sēdes dalībniekam neradās nekādas šaubas par to, ka šis nodoklis ar tālāku tā līdzekļu novirzi speciālā ceļu fondā ir absolūti nepieciešams. Visi saprot to, ka ceļu nozare mūsu valsts tautsaimniecībā ir ar stratēģisku nozīmi, uz šo nozari balstās jebkuras teritorijas ekonomiskā attīstība. Šo nozari nekā citādi nevar finansēt kā vien no budžeta. Lauksaimniecības komisijas locekļu, kuri piedalījās šajā sēdē, galvenā rūpe bija, lai līdzekļi, kuri tiks iegūti ar šā nodokļa palīdzību, pēc iespējas tiktu virzīti uz lauksaimniecībā izmantojamo ceļu uzturēšanu, remontu un būvniecību. Par to īpašu bažu nevarētu būt, jo šā likumprojekta 7.pantā ir rakstīts, ka ceļu fonda līdzekļu izlietošanas pamatvirzienus nosaka Latvijas Republikas Augstākā padome vienlaikus ar republikas budžeta apstiprināšanu. Tā ka tas viss būs mūsu pašu rokās. Bez tam jāatgādina, ka faktiski lauksaimnieki ir lielākie ceļu lietotāji un praktiski visi ceļi – gan republikas, gan vietējās nozīmes ceļi – ir tie, kurus lieto arī lauksaimnieki.

Komisijā izvērsās diskusija par trim momentiem šajā likumprojektā, konkrēti, par 4.pantu, kur likme ir paredzēta procentos no degvielas realizācijas cenas, par 6.pantu, kur ir minēts, ka no ceļu nodokļa par transporta līdzekļu jaudu tiek atbrīvotas budžeta iestādes par tām piederošajām automašīnām, un par 7.pantu, respektīvi, par to vietu, kur ir minēts, ka ceļu nodokli par transporta līdzekļu jaudu iemaksā rajona ceļu fondā pēc transporta līdzekļa reģistrācijas vietas. Tie lauksaimnieki, kas piedalījās šajā sēdē, ierosināja, ka nodoklis būtu jāiemaksā pagasta budžetā un pagasts varētu būt noteicējs par šo līdzekļu tālāku izmantošanu. Bet man šķiet, ka mums visiem kopā ar ministrijas pārstāvjiem izdevās nākt pie slēdziena, ka pagasts tomēr nevar risināt tādus jautājumus kā ceļu būvniecība, jo šeit līdzekļu ieguldījums ir ārkārtīgi liels, un pagasts viens šādas programmas nevar realizēt. Tomēr vajadzētu būt rajona ceļu fondam, jo tas atbilst jaunajai ceļu uzturēšanas organizācijas struktūrai, kas pašlaik Latvijā tiek radīta. Tas arī ievadam būtu viss.

Es tagad gribētu lūgt sēdes vadītājam, lai aicina tribīnē satiksmes ministru Jāni Janovski, kuram ir visa nepieciešamā skaitliskā informācija par šo nodokli, par tā perspektīvo izlietojumu. Tātad ministrs dalīsies savās pārdomās par šo jautājumu un arī pietiekami vispusīgi un detalizēti atbildēs uz jūs interesējošiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ziņotājam Repšas kungam ir kādi jautājumi? Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Kiršteins: Man ir tikai viens jautājums par sarakstu, kurā uzskaitīti no maksājuma atbrīvotie. Vai bruņumašīnu vadītājiem vai īpašniekiem ir vai nav jāmaksā transporta nodoklis? Tās taču nepārtraukti brauc pa mūsu ceļiem.

R.Repša: Ja tās būtu Latvijas Republikas bruņumašīnas, tad varētu iekasēt kaut kādu nodokli. No svešas valsts bruņotajiem spēkiem, manuprāt, mums neizdosies to izdarīt.

A.Kiršteins: Un no tranzīta mašīnām, kas brauc no Savienības, mēs arī neņemsim nodokli? Es saprotu tā, ka šis nodokļa likums ir aicinājums Latvijas iedzīvotājiem uzturēt skrandu impērijas transportu, kas te braukā cauri.

R.Repša: Lūdzu, lieciet priekšā variantu, kādā veidā mēs varētu iekasēt šo nodokli, piemēram, no kaut kādām PSRS Bruņoto spēku karaspēka daļu automašīnām. Ja viņi pirks degvielu mūsu uzpildes stacijās, tad viņi, tā sakot, savu ieguldījumu dos, bet citādu variantu man nav. Es jau izteicu priekšlikumu, ka mums vajag aicināt tribīnē satiksmes ministru Jāni Janovski, kurš varēs daudz dziļāk un vispusīgāk informēt par šo ceļu nodokli. Viņš daudz kompetentāk varēs atbildēt uz šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Tātad Repšas kungs aicina deleģēt savas pilnvaras ministram.

K.Šļakota: Kā sadalījās balsis, kad jūs darba grupā balsojāt par 4.pantu?

R.Repša: Balsojot par 4.pantu, pieci bija pret, bet četri par labu tam, lai šā nodokļa likme tomēr tiktu izteikta kaut kādās konkrētās kapeikās, nevis procentos. Es uzskatīju, un arī komisija tam piekrita, ka praktiski tas ir pusi uz pusi, tā viena balss neko daudz nevar izšķirt tik svarīgā jautājumā kā šis, bet mēs vienojāmies, ka jautājums tomēr ir jāizvirza diskusijai plenārsēdē. Es jau teicu, ka šī ir tā vieta, kas ir diskutējama, jo ir divi varianti. Es domāju, ka vajadzētu atstāt sesijai tiesības izteikties šajā jautājumā, tad izkristalizētos vairāki viedokļi un mēs varētu kompetenti izlemt.

Priekšsēdētājs: Ja ir jautājumi tieši Repšas kungam, tad jautājiet. Ja konceptuāli jautājumi, tad mēs lūgsim Janovska kungu tribīnē.

A.Punovskis: Man jautājums par 5.pantu. Nav īsti skaidrs, kurā brīdī tiek maksāts ceļu nodoklis. Šeit ir teikts, ka pēc transporta līdzekļu reģistrācijas vai pārreģistrēšanas. Bet šāda pārreģistrācija katru gadu nenotiek. Nav skaidrs, kurā brīdī jāmaksā šis nodoklis, ja pārreģistrācija nenotiek ik gadu. Varbūt te ir domāts, ka reģistrācijai tagad būtu jānotiek katru gadu.

R.Repša: Ja nemaldos, tad transporta līdzekļu pārreģistrācija notiek ik pēc pāris gadiem, bet reģistrēts tas ir visu laiku. Un par to transporta līdzekli, kas gada sākumā ir reģistrēts, šis nodoklis arī jāmaksā.

A.Punovskis: Katru gadu nenotiek reģistrācija. Tehniskā apskate notiek katru gadu.

R.Repša: Bet posmā starp šīm divām pārreģistrācijām tas ir reģistrēts, tas nav bez vēsts pazudis.

Priekšsēdētājs: Pie otrā mikrofona laikam bija jautājums tieši Repšas kungam. Janovska kungs uzstāsies ar ziņojumu pēc tam. Tādā gadījumā lūdzu Janovska kungu tribīnē ar līdzziņojumu jautājumā par ceļu nodokli. Sakiet, lūdzu, cik jums laika būtu nepieciešams? Tātad 15 minūtes.

Vārds ziņojumam mūsu ministram Janovska kungam.

J.Janovskis, satiksmes ministrs: Repšas kungs, manuprāt, jau sniedza diezgan izsmeļošu informāciju. Es gribētu konceptuāli mazliet pieskarties šā nodokļa izveidošanas nepieciešamībai un tā turpmākai izlietošanai. Es domāju, šodien nevienam nerada pārdomas, vai republikā nepieciešami ceļi vai nav, ko republikā nozīmē ceļu tīkla normāla attīstība un uzturēšana. Man ikdienā nākas atbildēt uz daudziem jautājumiem, kurus uzdod gan saimnieciskās organizācijas, gan parlamenta pārstāvji: kāpēc ir izveidojusies tāda situācija un kas tiks darīts, lai ceļi būtu labāki salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tāpēc arī pašlaik ministrijā notiek valsts funkciju atdalīšana no saimnieciskajām funkcijām vai otrādi. Tāds pats process notiek arī mūsu ceļu nozarē, kurā, manuprāt, līdz šim pastāvošā ceļu pārvaldes sistēma neder, jo tā ir tāda kā monopola. Patlaban gan valstiskās funkcijas, gan saimnieciskās funkcijas faktiski atrodas viena orgāna rokās, tas ir, Latvijas Autoceļu apvienības rokās, un jāteic, ka šodien republikā nav vienotas ceļu uzturēšanas un attīstības koncepcijas. Pie šādas koncepcijas mēs strādājam. Lai šo koncepciju izveidotu, vispirms ir nepieciešams radīt pārvaldes bloku, struktūru, kādai ir jābūt. Jāizveido finansēšanas sistēma un jāievieš arī tiesiskais bloks.

Tātad ceļiem, tāpat kā jebkurai citai inženiertehniskai būvei, ir jābūt juridiski un tiesiski aizstāvētiem. Diemžēl šāda likuma vēl nav. Tāpēc pašlaik ir pieņemts lēmums, kā arī izveidots Latvijas valsts ceļu departaments, kurš nodarbosies tikai ar valsts ceļu politiku, ar valstisko politiku. Un šis ceļu departaments arī noteiks sistēmu, kādā šie ceļi ir jāuztur, kā ceļi jābūvē un kā šī ceļu nozare jāattīsta. Darbs ir jau iesākts, rajonos izveidotas ceļu pārvaldes, kuras vairs nebūs saim­nieciskas organizācijas, respektīvi, būs nevis peļņas organizācijas, bet bezpeļņas organizācijas. Valsts pārvaldes orgāni rajonos kopā ar vietējo pašpārvaldi noteiks rajonu ceļu attīstības politiku un atkarībā no atvēlētajiem līdzekļiem, kurus mēs iegūsim ar ceļu nodokli, šo politiku īstenos. Mēs, strādājot pie šīs sistēmas, izpētījām gan 20.–40.gadu Latvijas politiku ceļu attīstībā, gan arī ārzemju pieredzi un kaimiņrepubliku pieredzi, un tā rezultātā arī šāda struktūra ceļu pārvaldē tiek ieviesta.

Kas attiecas uz finansēšanas avotiem, tad līdz šim eksistējošo finansēšanu no budžeta nevar tālāk turpināt, tāpēc mēs veidojam jaunu ekonomisko modeli, un bezsteigu kārtā ievākt līdzekļus, kā līdz šim tie tika ievākti, vairs nedrīkst. Tāpēc ir jāveido ceļu nodoklis. Mēs uzskatām, ka par ceļu uzturēšanu attiecīgi ir jāmaksā ceļu lietotājiem proporcionāli ceļu lietošanas pakāpei. Tāpēc šajā ceļu nodoklī ir noteiktas ievākšanas jeb maksāšanas likmes un principi.

Attiecībā uz tiesisko bloku es jau teicu, ka līdz šim ceļu nozarē nav likuma par ceļiem. Tāds likums tagad gan ir izstrādāts un iesniegts valdībai apspriešanai. Tāds likums, manuprāt, parlamentam ir jāpieņem. Bez tam jāizstrādā arī nolikums par ceļu nodokli, kurā būtu norādīts, kā tālāk šo ceļu fondu izveidot. Pamatvilcienos mēs uzskatām, ka Ministru padomei ir jānosaka šo ceļu līdzekļu izmantošanas galvenie virzieni.

Runājot konkrētāk par pašu ceļu nodokli, kuru mēs patlaban apspriežam, es jau sākumā teicu, ka mēs vadījāmies no apsvēruma, ka ar ceļu nodokli apliekamais objekts ir degviela, ko patērē, un arī transporta un pašgājēju mašīnu jauda, tātad attiecīgie ceļu lietotāji. Attiecībā uz likmi bija divi piegājieni. Sākumā runa bija, kā jūs zināt (jo jūs arī lasījāt to variantu), tikai par degvielas maksu. Tad izskanēja tādas pārdomas, ka tas nebūtu pareizi, jo degviela varbūt šodien ir, rīt var būt mazāk, līdz ar to līdzekļu var nebūt, tāpēc, lai pareizāk atspoguļotu transporta līdzekļu īpašnieku līdzdalību ceļu būvniecībā un uzturēšanā, ir nepieciešama kompleksāka pieeja šim jautājumam un jāietver arī automobiļu daudzums katrā saimniecībā. Šo daudzumu, protams, nevar izteikt ar skaitu, tāpēc mēs vadījāmies pēc principa, ka attiecīgi jāmaksā arī par transporta jaudu. Un tāpēc par benzīnu un dīzeļdegvielu ir jāmaksā procentos no realizācijas cenām: par benzīnu – 30 procenti, par dīzeļdegvielu – 20 procenti, par dabisko un šķidro gāzi – 30 procenti no iekasētās summas.

Tieši pie jaudām laika ekonomijas dēļ es nepakavēšos, jo atkarībā no transporta klasifikācijas arī tiek iedalīta attiecīgā naudas summa rubļos par zirgspēku. Šīs summas ir aprēķinātas un norādītas pielikumā. Šis aprēķins ir izdarīts atkarībā no tā, cik daudz mēs šodien izmantojam ceļus. Diskusiju gaitā izskanēja, ka ceļu nozare grib sev izkārtot greznu dzīvi. Es gribu uzsvērt, ka, aprēķinot ceļu nodokli, mēs vadījāmies no tā principa, ka arī nākamgad ir jāizmanto tikpat daudz līdzekļu, cik ir izmantots šogad, kaut gan šo līdzekļu ceļu uzturēšanai ir gaužām nepietiekami. Te arī meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc šodien tādā stāvoklī ir ceļi. Protams, var būt arī citādi argumenti. Runa varētu būt arī par to, vai šie līdzekļi izmantoti pareizi vai nepareizi. Tāpēc mēs arī gribam ieviest jaunu pārvaldes sistēmu, lai valsts kontrolētu šos līdzekļus un zināmā mērā arī šo līdzekļu izmantošanas efektivitāti.

Attiecībā uz līdzekļiem jāteic, ka pašreiz tie līdzekļi, kuri tiek izdalīti no budžeta, nenodrošina esošā ceļu tīkla normālu uzturēšanu, jo mēs veicam tikai 48 procentus no normatīvā remonta un tāpēc nevaram normāli uzturēt ceļu tīklu. Pēc normatīviem aprēķināts, ka šogad ir nepieciešams 220,7 miljoni rubļu naudas līdzekļu, bet izmantojam 137 miljonus. Tātad nodrošinājums ir 61 procenta līmenī. Mēs labi saprotam, ka budžetā naudas nav un ka ir jāiztiek ar to pašu, kas ir, tāpēc arī ceļu nodokļa aprēķins tapa un šie procenti un rubļi tika noteikti, ņemot vērā reālo situāciju. Pārejot uz jaunajām prognozējamajām cenām ar sadārdzinājumu 1,59, jau šodien tiek aplēsts, ka šis koeficients var būt 2, bet varbūt pagaidām nezīlēsim. Mēs vadījāmies no tā, ka tas bija 1,59. Ceļu uzturēšanai nākamgad jaunās cenās ir nepieciešami 268 miljoni rubļu. Konceptuāli ir paredzēts šo naudu sadalīt šādā veidā.

Pirmais un galvenais uzdevums ir šo naudas līdzekļu novirzīšana pilnā apmērā ceļu uzturēšanai un remontam, jo pretējā gadījumā, cienījamie deputāti, mums republikā nav nozīmes būvēt nevienu ceļu, ja mēs tos nevaram uzturēt. Tātad pirmā pamattēze un pamatdoma ir tāda, ka līdzekļi pirmām kārtām jāizmanto ceļu uzturēšanai un remontam. Mēs saprotam, ka no valsts līdzekļiem ir jāfinansē lauku ceļu programmas attīstība, tā, kas tika pieņemta. Šeit ir paredzēti 64 miljoni, tas ir, 25 procenti no valsts līdzekļiem tiks novirzīti lauku ceļu būvniecībai. Pārējais tiek novirzīts pašu galveno un nepieciešamo ceļu un objektu būvniecībai. Par šiem līdzekļiem jāuztur un jāfinansē arī ceļu pārvaldes.

Strīdi un priekšlikumi bija arī jautājumā par ceļu nodokļa sadalīšanu un iekasēšanu. Mēs uzskatām, ka visai naudai, kas iekasēta par degvielu, jānonāk republikas budžetā. Visai naudai, kas iekasēta par transporta līdzekļu jaudu, jānonāk rajonu budžetā. Un, kā jau es pašā sākumā teicu, rajona ceļu pārvalde, valsts pārvaldes orgāns, kopā ar vietējo pašpārvaldi izstrādā ceļu attīstības programmu un nospriež, kā šos līdzekļus izmantot un kur ieguldīt. Un tie līdzekļi, kuri nāk no republikas fonda un atrodas valsts autoceļu departamenta rīcībā, tiks sadalīti pa rajonu – atkarībā no ceļu stāvokļa – nepieciešamās infrastruktūras attīstības vajadzībām. Doma, ka šie līdzekļi netiek sociāli pareizi sadalīti, izskanējusi jau sen. Arī par šo jomu ir domāts, un Latgales rajonam, sākot ar nākamo gadu, tiks novirzīti papildu līdzekļi. Latgale lauku ceļu attīstībai saņem par 20 procentiem vairāk nekā līdz šim, Jēkabpils rajons – par 25 procentiem.
Tā ka šīs summas ir paredzēts novirzīt un pārdalīt par labu Latgales rajoniem, jo tur, atklāti sakot, ir vistraģiskākais stāvoklis. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka, lemjot par likumiem un par atvieglojumiem vai par atbrīvojumiem, mums ir jāiziet no vienas nostādnes: ja mēs ko atbrīvojam, tad momentā ir jāatrod objekts, ko aplikt ar ceļu nodokli, jo bez līdzekļiem mēs ceļus uzturēt nevarēsim un nevarēsim runāt arī par ceļu attīstību. Mēs uzskatām, ka mūsu zelts ir mūsu ostas, bet Latvijas ostu attīstība nav domājama bez normāla ceļu tīkla. Un par to mums jāsāk rūpēties jau šodien. Mums tālāk jāattīsta arī dzelzceļš. Respektīvi, jāattīsta visa transporta infrastruktūra, un tas viss ir saistīts ar pamatnozari – ar ceļu nozari.

Es jau teicu, ka mēs izvērtējām Latvijas attīstības modeli. Un tieši Latvijas attīstības modelī Latvijas ceļu attīstībai bija paredzēta viena no prioritātēm. Ceļu tīkla attīstībai bija novirzīti ļoti lieli līdzekļi. Šī koncepcija ir ņemta vērā, veidojot ceļu nodokli, šī koncepcija ir ņemta par pamatu, veidojot pārvaldes struktūru, šī koncepcija ir ņemta vērā, arī veidojot ceļu tiesisko modeli. Tā ka es vēlreiz atkārtoju: šis nodoklis tapa ļoti smagās mokās, ar ļoti lielām diskusijām, līdz nonāca jūsu vērtēšanai parlamentā. Es aicinu jūs izteikt savas domas un priekšlikumus. Varbūt mēs varam to vēl pilnveidot un uzlabot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumus uzdot vēlas astoņi deputāti. Pirmajam es dodu vārdu deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamo ministr! Man ir vesela virkne problēmu, kuras es centīšos izklāstīt debatēs, bet šobrīd par vienu no tām. Sakiet, lūdzu, kā tur īsti ir ar tām degvielas izmaksām? Paskaidrojumu 4.lapaspusē ir rakstīts: “Pilsoņu izdevumus degvielas nodoklis nepalielinās.” Tātad 4.lapaspuses trešajā rindkopiņā ir teikts: “Nepalielinās.” Bet tad rodas tāds jautājums – kas tie par 30 procentiem? 93.benzīns maksā 40 kapeikas. Ko tie 30 procenti nozīmē? Vai tie nozīmē 52 kapeikas litrā, vai tie veidos 38 kapeiku faktisko iemaksu un tās 12 kapeikas aizies ceļu nodokļos?

J.Janovskis: Aprēķinot šos procentus, mēs vadījāmies no tā, ka šodien cenas paredzēts izlīdzināt, lai tās būtu vienādas gan valsts, gan privātajam sektoram. Jūs zināt, ka 76.benzīns maksā 30 kapeikas un 93. – 40 kapeikas. Tātad vidējā cena ir 35 kapeikas. Un, no tā izejot, benzīnam ir 12 kapeikas, dīzeļdegvielai – 5 kapeikas. Un nav paredzēts, ka cena tiks vēl pacelta. Šī summa ir iekasēta no degvielas realizācijas iestādēm, un no šīs iekasētās summas 30 procenti ir jāpārskaita ceļu nodokļiem.

G.Preinbergs: Tātad tie 30 procenti ir ietverti tajās 35 kapeikās?

J.Janovskis: Jā.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamajam vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Sakiet, lūdzu, vai ir izdarīti aprēķini, ņemot par kritēriju automašīnas celtspēju, respektīvi, kravnesību? Vairums valstu, aprēķinot ceļu nodokli, tomēr ņem vērā šo kritēriju, nevis zirgspēkus kā kritēriju.

J.Janovskis: Pēc celtspējas mēs nerēķinājām, jo celtspēja var būt dažāda, celtspēja ir arī piekabēm. Mēs uzskatām, ka vispareizāk būtu rēķināt no zirgspēka. Jo, veidojot ceļa nodokli gan par degvielu, gan par zirgspēkiem, ir ietverta tāda nostāja, ka mums ir stingri jādomā par to, cik daudz degvielas mēs izmantojam un kādas mašīnas mēs izmantojam. Tātad nodoklis ir jāvirza arī uz degvielas ekonomiju, jo mēs pēc patērētā degvielas daudzuma uz vienu iedzīvotāju ārkārtīgi apsteidzam Zviedriju. Un, ja mēs uzliekam nodokli, ņemot vērā arī zirgspēku, tad mēs transporta īpašniekiem liksim arī padomāt par parka racionālu izveidošanu. Protams, kritēriji varētu būt dažādi, bet pasaules prakse rāda, ka tie ir motora jauda un degviela, jo šis kritērijs ietver gan intensitāti, gan arī rada dalību ceļa izmantošanā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune, gatavojas deputāts Šļakota.

I.Caune: Janovska kungs, es jau komisijā jums uzdevu jautājumu, bet jūsu atbilde mani nepārliecināja. Varbūt tagad jums ir bijis laiks konkrēti noskaidrot par tiem pašiem nelaimīgajiem procentiem. Fakts ir tāds, ka tie procenti būs klāt pie cenas. Valsts degvielas nebūs, būs kooperatīvu degviela, viņiem būs tie 30 procenti jāmaksā, viņi pie tām 60 kapeikām noteikti pieliks tās 18 kapeikas, tos 30 procentus. Kur ir tā garantija un tas mehānisms, kas garantēs to, ka cenas necelsies? Vai ar Enerģētikas ministriju jautājums par valsts benzīnu ir saskaņots? Tā vienkārši ierakstīt var, bet garantijas nav nekādas.

J.Janovskis: Garantijas par to, ka degvielas cena necelsies, nav. Jo tajā dienā, kad mēs komisijā šo jautājumu skatījām, atgriezušies mājās, pa televizoru dzirdējām, par kādām cenām Mažeiķi, mūsu kaimiņi, gatavojas pārdot degvielu. Arī degvielas cenas tiks ietvertas cenu veidošanas politikā, un tās nevarēs automātiski pielikt. Arī ar Lazdiņa kungu šis jautājums ir saskaņots, valsts regulēs benzīna cenu noteikšanu. Tā ka tas nebūs brīvs process. Es, cienījamie deputāti, gribu jūs pārliecināt, ka tomēr vajadzētu ņemt procentu, nevis kapeiku, jo gandrīz 50 procentus no ceļu izdevumiem, ja ne vairāk, veido transporta izdevumi, tas ir, degvielas izdevumi. Mēs varam ļoti viegli nomodelēt: ja mēs palielinām degvielu, teiksim, par piecām kapeikām, automātiski pieaug ceļu izdevumi, tātad automātiski jāpārskata atkal kapeika vai pretējā gadījumā jāsamazina nodokļi, tas ir, jāsamazina būvniecības apjomi un uzturēšanas apjomi, galvenais, uzturēšanas apjomi. Tad vai nu brīvās jaudas ir jālikvidē, vai jābrauc pelnīt uz citiem reģioniem, lai saglabātu savas būvniecības jaudas. Es uzskatu, ka šāds ceļš nav pieņemams.

I.Caune: Bet sakiet, lūdzu, kā tad jūs nodrošināsit šo ierakstu, ka iedzīvotāji no šiem procentiem necietīs?

J.Janovskis: Es vēlreiz atkārtoju, ka, izstrādājot valsts cenu regulācijas politiku, šis moments ir jāietver, tāpēc ir paredzēts, ka valsts nosaka cenas degvielai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Šļakota, gatavojas deputāts Cupruns.

K.Šļakota: Man ir divi jautājumi. Kādā veidā, pēc jūsu domām, iekārtas un tehnika tiks atbrīvota no ceļu nodokļa, kā tas ir minēts 6.pantā? Kā sadalīt šo ceļu nodokli saimniecībai, kura divus mēnešus būvē ceļus, bet desmit mēnešus strādā lauksaimnieciskajos darbos? Tas ir viens jautājums.

Un otrs jautājums ir šādā sakarībā. Jūs apgalvojat, ka 25 procenti no visiem līdzekļiem tiks novirzīti lauku ceļu būvniecībai un uzturēšanai. Bet kāpēc šogad Satiksmes ceļu ministrija joprojām nevar atdot tos 6 miljonus, ko ir parādā par ceļu būvniecību zemnieku saimniecībām? Ja jau šogad nevarat to izdarīt, kāda mums garantija, ka jūs to ievērosit nākamgad?

J.Janovskis: Kas attiecas uz ceļu mašīnu atbrīvošanas no nodokļiem, es domāju, ka mēs šodien nedzīvojam tik šerpi, lai varētu šīs mašīnas izmantot kaut kādiem citiem mērķiem. Manuprāt, nav iespējams izstrādāt tik diferencētu un smalku sistēmu. Te var aiziet tik tālu, ka nebūs iespējams vispār aplikt ar nodokli. Tie, kuri strādā uz ceļiem ar mehānismu, kā paredzēts, un mērķtiecīgi to arī izmanto, netiek aplikti ar nodokli. Un attiecībā uz tiem 6 miljoniem, kurus jūs minējāt, es varu atkārtot to, ko jau pašā sākumā teicu, ka līdzekļu nepietiek. Šogad bija paredzēti 157 miljoni, bet tika izdalīti 137 miljoni, pastāvošā sistēma mums neļāva iekasēt 20,5 miljonus naudas līdzekļu. Tagad es gribu jautāt – no kādiem līdzekļiem mēs lai maksājam tos 6 miljonus?

Un es vēl gribu teikt, lūk, ko: lai šodien apmaksātu tos darbus, kas jau ir paveikti, mēs nonācām pat līdz paradoksam. Ceļu saimniecība paņēma bankā aizdevumu 5 miljoni ar procentiem, lai varētu apmaksāt paveiktos darbus, labi zinot, ka ceļu nozare nekādu produkciju neražo, ko varētu pārdot un saņemt atpakaļ līdzekļus. Mēs bijām spiesti to darīt, lai nezaudētu savas jaudas. Tāpēc arī ir paredzēts, ka visi šie līdzekļi, kas mums nepieciešami, mums ir jāsavāc, un pēc savākšanas mēs tos atdosim. Un, protams, ja mēs visus nesavāksim, tad savāktos proporcionāli sadalīsim tā, kā tas ir paredzēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Cupruns, gatavojas deputāts Grūbe.

I.Cupruns: Godāto ministr, mēģināsim atcerēties. Pirms mēneša mēs izskatījām likumu par akcīzes nodokli, un tur tika ietverta likme – 12 kapeikas pie benzīna litra un 8 kapeikas pie dīzeļdegvielas litra. Vai tad Satiksmes ministrija bija izrēķinājusi, cik naudas šāds nodoklis spēj ienest budžetā? Un vai tajā mirklī pietika? Jo, kā šodien mēs redzam, ir nākusi klāt maksa par zirgspēku, bez tam procenti pie benzīna cenas nodrošina automātisku nodokļa pieaugumu. Sakiet, lūdzu, kā mēneša laikā varēja rasties šāds līdzekļu deficīts, ja pirms mēneša, vismaz es ceru, tomēr bija kaut kādi aprēķini pie akcīzes nodokļa?

J.Janovskis: Jā, tādi aprēķini bija. Un es jums jau sākumā teicu, ka vispirms mēs rēķinājām nodokli tikai par degvielu un likmes bija gluži citādas. Varbūt toreiz jūs nebijāt iepazinušies ar tiem aprēķiniem, jo šādu jautājumu arī komisijā izvirzīja Zaščerinskis. Kā mēs būtu izdzīvojuši, ja nebūtu nodoklis par zirgspēku? Tās bija citas kapeikas, bet atskaitījumu summa no tā nemainījās. Un tagad tā kapeika ir samazināta, tāpēc ka ieviests nodoklis par zirgspēku. Summa nemainās, mainās likmes.

I.Cupruns: Es atvainojos, vai tad šīs 12 kapeikas pie šīs cenas ir citas 12 kapeikas? Es nesaprotu.

J.Janovskis: Es vēlreiz atkārtoju – tur bija 12 un 8 kapeikas. Tas kopsumma – deva 270 miljonus. Toreiz bija 15 un 8. Tagad ir 12 un 5 kapeikas plus zirgspēki. Tā ka summa...

I.Cupruns: Es atvainojos, akcīzes nodoklī tomēr bija 12 kapeikas pie degvielas un astoņas pie dīzeļdegvielas.

J.Janovskis: Tā ir tā pati summa.

I.Cupruns: Es atvainojos, bet mani jūsu atbilde nepārliecina. Es domāju, ka pārējos arī ne.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cupruna kungs, pierakstieties debatēs.

J.Janovskis: Es atvainojos, ja jūs vēlaties, es varu parādīt tos parakstītos aprēķinus. Summa nemainās. Mēs labi saprotam, ka republikai naudas nav. Bet mums ir arī jāsaprot, ka šī nauda ir jāsavāc tik daudz, lai mēs varētu finansēt un uzturēt vismaz tādā līmenī kā šogad. Un, pamatojoties uz to nodokli, arī šis nodoklis tika aprēķināts. Ne vairāk un ne mazāk. Ja mūsu starpā nevaldīs uzticība, tad mums, jāsaka, gandrīz nav vērts laiku tērēt. Mēs negribam neko lieku. Un saprotiet pareizi – es neprasu šos līdzekļus sev. Mēs tos līdzekļus gribam savākt mūsu kopējam darbam, mūsu kopējiem ceļiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie otrā mikrofona deputāts Grūbe uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Šteins. Šobrīd ir pierakstījušies 24 deputāti, kas vēlas jautāt, tāpēc mēģiniet būt īsi un konkrēti.

G.Grūbe: Katrā ziņā liels paldies, ka nevarējāt atrast šogad līdzekļus, lai atdotu zemniekiem tos 6 miljonus. Mēs, bez šaubām, ņemsim to vērā, nākamajam gadam iedalot jums līdzekļus.

Bet tagad jautājums par parka racionālu izveidošanu. Vai tas attiecas arī uz lauksaimniecību? Vai jūs domājat paņemt tādas mašīnas ministrijai, kādas jums ir vajadzīgas, un pārējās atmest lauksaimniecībai?

J.Janovskis: Es gribētu sākt ar to, ar ko es tikko beidzu. Jums ir jāsaprot, ka mēs sev neko nepaņemsim. Ir izveidojies tāds kā stereotips, ka ministrija – tā ir kaut kas viens, bet saimniecības pavisam kas cits. Ministrija ir valsts pārvaldes orgāns, kas ir izrēķinājis un izskaitļojis, cik valsts līdzekļu nepieciešams ceļu uzturēšanai. Un tas attiecas uz visiem – gan uz autotransporta uzņēmumiem, gan uz lauksaimniecības uzņēmumiem, gan uz visiem pārējiem transporta līdzekļu īpašniekiem, kādi vien mums ir. Tā ka šī pieeja ir viennozīmīga, ietverti tikai atvieglojumi lauksaimniekiem atšķirībā no pārējiem. Tā ka šis moments ir ņemts vērā. Te nevalda resoriska pieeja. Un mēs negribam to kultivēt un turpināt.

G.Grūbe: Man vēl ir jautājums par 4.pantu. Tātad 4.panta 1. un 2.punkts faktiski ir vecais akcīzes nodoklis, un to, bez šaubām, jūs savācat republikas budžetā. Taču 3. un nākamie punkti ir ietverti no jauna, un šos līdzekļus jūs veikli atdodat rajoniem. Kāda tā nostāja tagad ir?

J.Janovskis: Jā, rajoniem, jo uzskatām, ka rajoniem ir nepieciešami līdzekļi. To, ka rajoniem ir jābūt līdzekļiem un rajoniem šie līdzekļi ir jāizmanto, paredz arī pašvaldību likums.

G.Grūbe: Bet jūs neatbildējāt uz jautājumu. Tātad jūs to visu savācat tāpat kā akcīzes nodokli? Tātad visu savācat republikai?

J.Janovskis: Republika paņem tikai to nodokļa daļu, kas tiek iekasēta no degvielas realizācijas. Un tā ir tikai viena daļa. Otra daļa, jūs varat paskatīties aprēķinos, cik tā liela, nonāk rajona budžetā. Citādi nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Šteinam, gatavojas deputāts Celmiņš.

V.Šteins: Jums jau vaicāja par militāro transportu. Jūs runājāt par ostu izmantošanas lielo nepieciešamību. Ar vienu vārdu sakot, runa ir par tranzīta kravām, par tranzīttransportu. Mums sāk strādāt muita. Vai nav iespējams šo ceļu nodokli prasīt arī par iebraucošo kravas transportu?

J.Janovskis: Tāda doma, protams, varētu būt, bet, manuprāt, mums ir jāvadās no tā, ka mēs pašlaik neiekasēsim un arī no mums neiekasēs par to, ka mūsu mašīnas pa citām valstīm braukā. Tā ka tas ir balstīts uz paritāti. Es domāju, ka šī nodokļu sistēma patlaban vēl nav līdz galam izstrādāta un pagaidām par tranzīttransportu nevajadzētu ieturēt nodokli.

V.Šteins: Un vēl jautājums par privātiem ceļiem un tiltiem, par privāto ceļu remonta dienestu. Jūs veicināsit tā izveidošanu?

J.Janovskis: Jā, mums ir tāda programma. Uzskatām, ka mēs jau tagad ejam uz to, ka, pārveidojot struktūru, veidojam uzņēmumus, kuri balstīsies uz nomas principiem. Kad tiks izstrādāta likumdošana, šos uzņēmumus varēs izpirkt un privatizēt. Būs privātās firmas, kas nodarbosies ar ceļu būvniecību, būs valsts saimniecības. Tātad šeit var būt plašs spektrs un dažādas saimnieciskās darbības formas. Tas ir paredzēts koncepcijā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Celmiņš, gatavojas deputāte Buķele.

J.Celmiņš: Līdz šim mēs maksājām transporta nodokli. Es gribētu zināt, kāds būs šā PSRS nodokļa liktenis? Acīmredzot tas tiks atcelts. Bet, parēķinot šo ceļu nodokli šeit, iznāk, ka nodoklis palielinās un tā kopējā summa ir gandrīz piecas reizes lielāka. Es domāju, ka nav pareizi plānot ceļu uzturēšanu tikai no nodokļiem. Visā civilizētajā pasaulē ceļus uztur arī ar maksas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti uz ceļiem, tas ir, serviss, maksa par ātrgaitas ceļu, tiltu lietošanu utt., u.tml. Vai jūs esat plānojuši un domājat ceļus uzturēt arī ar ienākumiem no šāda veida pakalpojumiem vai tikai no nodokļiem?

J.Janovskis: Es jums pilnīgi piekrītu, ka pie šīs sistēmas jāstrādā, un mēs domājam, ka to varētu darīt. Bet pašlaik mums vēl nav gatava modeļa, kā to darīt. Tāpēc pagaidām paliek šis variants. Jūs teicāt, ka palielinās maksājums. Agrāk bija cita iekasēšanas summa, bija izdalīti centralizēti līdzekļi no budžeta, kuri iekasēti no uzņēmumu saimnieciskās darbības, un atskaitījumi – divi procenti no pārvadājuma. Tas rada iespaidu, ka agrāk vajadzēja maksāt mazāk, jo šos līdzekļus dabūja no budžeta. Šajā likumā šis princips ir pārveidots, tāpēc varbūt arī rodas tāds iespaids, ka tagad ir jāmaksā vairāk. Tik un tā maksāja, tikai maksāja citādā veidā, tas no jums nonāca budžetā. Bet no budžeta mēs šā vai tā šos līdzekļus saņēmām. Tāpēc tagad tiek veidots mērķa fonds, kurš tādā veidā ir jāiekasē un tieši šim mērķim arī jāizlieto. Tā ka kopsumma, es atkārtoju vēlreiz, nepalielinās. Transporta nodoklis uz Savienību vairs netiks transformēts, tas viss paliks republikai.

J.Celmiņš: Tātad arī transporta nodokli vēl maksāsim?

J.Janovskis: Jā, par zirgspēkiem, un šī summa nonāks rajona budžetā. Rajona ceļu budžetā. Un rajons pats arī to izmantos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāte Buķele, gatavojas deputāts Kiršteins.

E.Buķele: Cienījamo ministr! Neapšaubot jūsu pozitīvo attieksmi pret laukiem, man ir divi ļoti īsi jautājumi. Līdz šim visas ceļu būves organizācijas labprāt strādāja uz lielajiem ceļiem. Kā jūs domājat tās iedzīt tajos mazajos lauku ceļos? Un otrs jautājums. Kā jūs domājat uzlabot ceļu darbu kvalitāti?

J.Janovskis: Mēs domājam pārveidot visu ceļu pārvaldes struktūru. Jums tiešām ir taisnība, ka ceļu saimniecības, būdamas saimnieciskas organizācijas, līdz šim bija ieinteresētas strādāt izdevīgos objektos un pelnīt naudu, lai varētu pašas sevi uzturēt. Tāpēc tagad tas attiecas gan uz Ceļu pārvaldi, kas nodarbojas ar ceļu uzturēšanu un remontu, gan uz specializētiem ceļu būvniecības rajoniem, jo mēs pārveidojam ceļu pārvaldes. Mēs nodalām lielos būvniecības apjomus, kuri balstīsies uz saimnieciskās darbības principiem un uz pašfinansēšanos, bet Ceļu pārvalde būs bezpeļņas orgāns, valsts orgāns, kura rokās nonāks valsts līdzekļi. Un šis orgāns būs tas, kas pasūtīs darbus un pateiks, kādi darbi rajonā jāveic un kādi – uz lieliem ceļiem. Tātad šis jautājums tiks regulēts. Tādā veidā mēs panāksim, ka līdzekļi tiks izmantoti tur, kur tika nolemts tos izmantot.

Un attiecībā uz kvalitāti jāteic, ka, mainot šo struktūru, valsts organizācija būs pasūtītājs un darbu pieņēmējs. Tā būs ieinteresēta pieņemt kvalitatīvi veiktu darbu, jo tāda būs izveidotā sistēma. Pretējā gadījumā, pieņemot nekvalitatīvu darbu, tai būs no valsts līdzekļiem jāizlieto lielākas naudas summas, lai šos ceļus uzturētu. Tātad principiāli tiek mainīta koncepcija salīdzinājumā ar to, kā līdz šim tika veikta ceļu būvniecība un uzturēšana.

Priekšsēdētājs: Paldies, jautājumu uzdod deputāts Kiršteins. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Kiršteins: Sakiet, lūdzu, cik procentuāli transporta plūsmā ir ārzemju mašīnu un cik citu republiku mašīnu? Kaut vai aptuveni.

J.Janovskis: Republikā? Tādas aplēses mums nav, un es varu kļūdīties. Pašlaik tas ir visai minimāls procents. Kaut gan, es gribu teikt, ka transports strauji attīstās un ir audzis pat divas trīs reizes. Bet skaitliski es nevaru pateikt, mums nav tādas aplēses bijis. Trase M-12, kā mēs sakām Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava, ir Baltijas ceļš, uz kura tik tiešām parādās ārzemju mašīnas. Somu izdarītais aprēķins prognozē, ka uz šīs trases var strauji pieaugt transporta plūsma, bet šo trasi ir nepieciešams rekonstruēt un labiekārtot, lai gan tūrists, gan šoferis, kas veic kravas pārvadājumus, varētu uz šīs trases justies kā cilvēks. Šis darbs nav veikts. Aprēķins rāda, ka te var gūt ekonomiju no laika ietaupījuma, no kustības drošības, kā arī ienākumus no tautsaimniecības attīstības, kuri, starp citu, ir ļoti lieli, ja nemaldos, apmēram 350 miljoni marku no tūrisma attīstības. Bet tam visam ir nepieciešami naudas ieguldījumi šajā trasē. Un, protams, mēs tik ātri to izdarīt nevaram, kā viņi mums lika priekšā. Viņi ierosināja divus variantus, mēs izvēlējāmies minimālo. Bet katrā ziņā efekts var būt ļoti liels.

A.Kiršteins: Bet kā jūs pats domājat procentuāli? Jums nav tādu aprēķinu, ar ko vispār būtu jāsāk, man liekas, jebkura likuma izstrādāšana – ar elementāru statistiku?

J.Janovskis: Varbūt kāds pusprocents ir, bet varētu būt arī mazāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Kostins, gatavojas deputāts Stepičevs.

V.Kostins:  */Es gribētu precizēt, cienījamo ministr, ļoti īsus, mazus jautājumus. Pirmais jautājums. 5.lappusē rakstīts, ka ceļu finansēšanai tika atvēlēti 137 miljoni rubļu. Ja tiks pieņemts šis likums par ceļu nodokli, cik miljonus rubļu izmaksās ceļu finansējums 1991.gadā?/

J.Janovskis:  */268 miljonus, ievērojot sadārdzināšanās koeficientu./

V.Kostins:  */Paldies. Un 6.pants. Atbrīvošana no ceļu nodokļa. Lūk, šeit ir virkne man nesaprotamu momentu. Zemāk rakstīts, ka “invalīdi un tiem piederošās automašīnas”. Kā saprast “specautomašīnas”? Tās ir mašīnas, kuras piešķīra sociālās nodrošināšanas iestādes bez maksas, toreiz bija gan “Moskviči”, gan “Zaporožeci”, arī motoratiņi, vai kaut kādas citas specmašīnas?/

J.Janovskis:  */Domātas ir invalīdu mašīnas, speciālo uzdevumu mašīnas./

V.Kostins:  */Tas ir tās, kuras viņš saņēma bez maksas, tā domātas ir šīs mašīnas?/

J.Janovskis:  */Ir speciālās mašīnas, kuras…/

V.Kostins:  */Ar rokas vadības sistēmu. Tā, skaidrs. Un otrais. Kāpēc jūs ieplānojāt atbrīvot no nodokļa sporta mašīnas? Sporta mašīnas ir “Volga”, GAZ-24 un “Žiguļi”, un “Ņiva” – tās arī ir sporta mašīnas, kāpēc tās jāatbrīvo no nodokļa?/

J.Janovskis:  */Praktiski tās ir domātas noteiktam mērķim, tās vairāk brauc pa trasēm nekā pa ceļiem, un praktiski tā ir kaut kādā mērā, teiksim, sporta sponsorēšana./

V.Kostins:  */Un trešais jautājums. Rakstīts, ka vietējām padomēm ir tiesības atbrīvot atsevišķus īpašniekus. Vai jūs jau esat izpētījuši šo mehānismu? Kas iekļūs šajā atsevišķo īpašnieku uzskaitījumā? Un cik tādu padomju būs?/

J.Janovskis:  */Jūs zināt, likumā nekad nevar paredzēt visus dzīves gadījumus, tāpēc mēs paredzējām, ka var būt dažādas situācijas. Varbūt, kādam ir ārkārtīgi smaga situācija ģimenē, vai, Dievs zina, kāda situācija var būt. Tas ir, jādod pašvaldību iestādēm tiesības pieņemt uz vietas tādu lēmumu. Bet es jums teikšu, kad es vēl vakar gatavojos uz tikšanos ar jums, tad padomāju par tādu variantu. Varbūt mums būtu jāatbrīvo daudzbērnu ģimenes no šā nodokļa? Varbūt vēl kaut kādu variantu izdomāsim. Bet, kaut arī šeit tik daudz cilvēku, mēs laikam visu neparedzēsim. Tāpēc dots tāds atvieglojums, bet, pieņemot tādu lēmumu, izpildkomitejai, tas ir, vietējai varai, jābūt skaidrībā, ka, ja tā atbrīvo, tad tā zaudē zināmus ienākumus ceļu uzturēšanai. Tātad tai ir jādomā, vai iedalīt naudu no rajona budžeta, jādomā, no kurienes ņemt naudu, lai ceļu uzturēšana neciestu. Tāda rīcības brīvībai, es uzskatu, ir jābūt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Stepičevs, gatavojas deputāts Stroganovs.

M.Stepičevs: Godātais ministr! Jūs izteicāt domu, ka nodoklis ir saistīts ar lietošanas pakāpi. Tas konceptuāli. Tagad jautājums. Degvielas patēriņš būtu saistīts ar mašīnas jaudu, to es saprotu, bet kādā veidā jūs saistāt to ar mašīnas jaudu, ja mašīna stāv garāža? Kā jūs varētu to izskaidrot konceptuāli?

J.Janovskis: Protams, ja tā stāv, tad šī jauda netiek izmantota, bet katrā ziņā kopējā jauda liecina par to, cik liels ir parks. Tātad par parka lielumu.

M.Stepičevs: Otrs jautājums. Kā jūs diferencēsit ceļu nodokli tiem, kuri privāto mašīnu izmanto peļņas nolūkā, un tiem, kurus mēs saucam par svētdienas braucējiem?

J.Janovskis: Es nesapratu…

M.Stepičevs: Kāds ceļu nodoklis būs tiem, kuri savu mašīnu izmanto kā taksometru peļņas nolūkā, un tiem, kuri vispār ir svētdienas braucēji? Ceļu nolietojums ir dažāds. Jūs koncepcijā ietvērāt jēdzienu “ceļu nolietojums”.

J.Janovskis: Es vēlreiz saku, ka visus momentus nevar ietvert. Ja viņš izmanto kā taksometru, tad jāvadās no tā, vai viņš būs reģistrēts, ka strādā kooperatīvā, jo kooperatīvs maksās viņam attiecīgu nodokli no degvielas izlietojuma.

A.Kiršteins: Tad tomēr tas atkal ir saistīts ar degvielu. Bet ar jaudu? Es nesaprotu, kādā sakarībā te ir jauda?

J.Janovskis: Jauda, es vēlreiz atkārtoju, ir tas lielums, kas raksturo parka apmēru.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es palūgšu zālē klusumu, jo te izskan diskusija bez mikrofona.

J.Janovskis: Ja mēs runājam par to, ka mašīna stāv, tad es domāju, ka nodoklis katrā ziņā liks katram padomāt, vai maksāt par stāvošu mašīnu vai to stāvošo mašīnu izmantot un gūt attiecīgu peļņu. Un es domāju, ka pamatvirziens ir tāds, lai katru rosinātu domāt un gūt kādu peļņu.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Stroganovam, gatavojas deputāts Rodionovs.

F.Stroganovs:  */Cienījamo ministr! 1991.gada budžeta projektā ceļu būvniecībai un remontiem paredzēti 211 miljoni rubļu. Transporta līdzekļu nodoklis 1991.gadā nav paredzēts, tātad 276 miljoni, kurus jūs dabūsiet ar šo nodokli, būs papildinājums tai summai, kura iedalīta no valsts budžeta?/

J.Janovskis:  */Nē./

F.Stroganovs:  */Izskatot pirmajā lasījumā, budžetā šiem mērķiem tika iedalīti 211 miljoni bez šī nodokļa, tas ir, bez transporta līdzekļu nodokļa./

J.Janovskis:  */Budžets tika veidots izejot no tās nodokļa summas, kura bija paredzēta, un ievērojot to, ka naudas nebija un nav, un teica, ka būs 211… Bet nodokļu sistēma iesākumā paredzēja akcīzes nodokli, un principā nebija koncepcijas par to, kā būs, kādi nodokļi būs, ka tie visi ienāks budžetā, un tikai pēc tam no budžeta nāks summas ceļu attīstībai un uzturēšanai./

F.Stroganovs:  */Tātad ministrija tos 211 miljonus, kuri paredzēti budžetā, nedabūs?/

J.Janovskis:  */Nē. Saņemts būs tikai tas, kas būs pieņemts, kādas takses būs noteiktas, kāda summa./

F.Sroganovs:  */Saprotams. Paldies. Otrais. 7.pantā rakstīts: transporta līdzekļu reģistrācijas vietā, taču transporta līdzekļi tiek reģistrēti zonālajās autoinspekcijās. Kā rajons saņems nepieciešamo summu, ja šis transporta līdzeklis, teiksim, reģistrēts Rēzeknes zonālajā valsts autoinspekcijā, bet tā apkalpo divus rajonus?/

J.Janovskis:  */Tur, kur tas principā reģistrēts, tur arī jāmaksā./

F.Stroganovs:  */Tātad Ludzas rajons maksās Rēzeknei tikai par to, ka tur atrodas zonālā inspekcija. Tas ir visā republikā tā – zonālās inspekcijas?/

J.Janovskis:  */Es domāju, ka principā par nodokļu ievākšanu būs papildu instrukcija, kā tos ievākt un kā pēc tam sadalīt./

G.Radionovs:  */Mani interesē BELAZ parks, kuri pie manis tiek ekspluatēti, tiem ir 450 zirgspēku jauda, tie strādā tikai karjerā. Karjeru mašīna. Jūs zināt, tai nav tiesību iziet uz vispārējās izmantošanas ceļa. Pēc šī likuma iznāk, ka maksājam par katru zirgspēku pa 9 rubļiem. 450 uz 25 mašīnām iznāk milzīga summa. Bez tam mēs vēl maksājam par degvielu, bet BELAZ, kā jūs zināt, patērē 80 litrus uz 100 kilometriem. Vai BELAZ tiks atbrīvoti no maksas par jaudu?/

J.Janovskis:  */BELAZ, kuri strādā karjerā?/

G.Radionovs:  */Karjerā./

J.Janovskis:  */Nu, likumā mēs to neparedzējām. Es vēlreiz atkārtoju, ka nianšu vēl var būt ļoti daudz./

G.Radionovs:  */Es ierosinu 6.pantā pie lauksaimniecības mašīnām un celtniecības mašīnām pievienot arī karjeru transportu, un tikai./

J.Janovskis:  */Nu, kas attiecas uz BELAZ, tīri karjeru mašīnām, patiešām ir vērts padomāt, kā ierakstīt, bet ir arī tādas mašīnas, kuras strādā karjeros un braukā pa ceļiem. Tā ka šeit jāpadomā./

G.Radionovs:  */BELAZ, jūs zināt, autoinspekcija uz ceļiem nelaiž./

J.Janovskis:  */Pie šā jautājuma jāpiestrādā./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Zaščerinskis, gatavojas deputāts Gulbis.

J.Zaščerinskis: Janovska kungs, sakiet, lūdzu, pēc kādiem datiem vadoties, jūs esat aprēķinājuši, ka no kopējās summas, kas ir 271 miljons, pēc maniem aprēķiniem, lauksaimniecībai nodoklis iznāk 65 miljoni?

J.Janovskis: Tā ir tā programma, kura tika pieņemta, cik no valsts līdzekļiem ir jānovirza lauku ceļu būvniecībai. Tur ir paredzēti 40 miljoni reiz 1,9, tātad 1,59 koeficients, tāpēc arī 64 miljoni.

J.Zaščerinskis: Jūs tātad ienākumus plānojat vienādi ar izdevumu daļu? Jo tie 65 miljoni, kā es saprotu, ir no lauksaimniecības ienākumu daļas? No kopējās summas, no ceļu nodokļa summas – 271 miljona, 65 miljoni paredzēti lauksaimniecībai. Pēc kādiem principiem? Kādai summai jāsastāda šie 65 miljoni?

J.Janovskis: Pēc šiem kopējiem principiem.

J.Zaščerinskis: Proporcionāli patērētājam tik liels daudzums nesanāk.

J.Janovskis: Tāds ir Lauksaimniecības ministrijas aprēķins.

J.Zaščerinskis: Labi, tad nākamais jautājums ir tāds: kāds pamats apgalvojumam, ka pilsoņu izdevumus degvielas iegādes nodoklis nepalielinās?

J.Janovskis: Tāpēc, es vēlreiz atkārtoju, ka tiek rēķināts tā, lai izlīdzinātu cenas valsts un privātajam sektoram.

J.Zaščerinskis: Bet pilsoņi jau tagad maksā to pašu par degvielu. Vai tagad viņi maksās vēl lielāku nodokli?

J.Janovskis: Ja mainīsies cena, būs jāmaksā vairāk, bet tas nebūs atkarībā no nodokļa. Tas būs atkarībā no cenas izmaiņas.

J.Zaščerinskis: Paldies, mani tas neapmierina.

J.Janovskis: Bet tāda tā sistēma ir. Es to neesmu izdomājis, tāda pastāv.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Gulbis pie pirmā mik­rofona, gatavojas deputāts Felss.

J.Gulbis: Pirms balsot par šo nodokli, man ir tāds jautājums Satiksmes ministrijai: vai tiek, piemēram, gatavots kāds likums vispār par satiksmi? Un šajā sakarībā es gribētu minēt dažas nianses un to atbildību, kāda ir Satiksmes ministrijai un visai transporta sistēmai iedzīvotāju priekšā. Tātad runa ir par tiem lauku ceļiem, kur norit ārkārtīgi intensīva transporta kustība. Es domāju, ka jūs arī to zināt, ka tur dzīve kļuvusi neciešama daudzās lauku mājās, jo agrāk šādas kustības nebija. Un vēl tāda problēma: šos ceļus nereti noklāj ar tādu segumu, respektīvi, nevis ar grantssmilti, bet ar mālaino smilti, kas padara visu šo apvidu gandrīz līdz puskilometram, ja tā var teikt, pieķēzītu. Kas tiek darīts šajā sakarībā?

J.Janovskis: Es jau jums pašā sākumā teicu, ka, pārbaudot Ceļu pārvaldes struktūru, nodalot saimnieciskās funkcijas un valsts funkcijas, mēs panāksim to, ka valsts pārvaldes orgāns uzraudzīs ceļus un pārbaudīs, vai šie ceļi tiek būvēti pareizi, vai tie tiek pareizi uzturēti un kā valsts atvēlētie līdzekļi tiek izmantoti ceļu būvniecībai. Tas ir viennozīmīgi, vai runa ir par tiem ceļiem, kuri tiek uzturēti par valsts līdzekļiem vai par tiem, kuri būvēti laukos par valsts līdzekļiem. Tā kā šī sistēma konsekventi tiks mainīta, šis darbs jau ir iesākts. Un tāpēc arī tie ceļi, kur, kā jūs sakāt, šodien ir liela intensitāte, pašlaik tiek inventarizēti, un pakāpeniski koplietošanas ceļi tiks pārņemti valsts pārraudzībā, attiecīgi pārskatot un nodrošinot tos arī ar līdzekļiem šai uzraudzībai. Tā ka šis darbs ir iesākts. Es vēlreiz atkārtoju, jāizstrādā viennozīmīga koncepcija, kā tiek uzturēti ceļi par valsts līdzekļiem un kā tiek uzturēti tā sauktie iekšsaimnieciskie ceļi. Godīgi jāteic, ka šodien tādas sistēmas nav. Tā pastāvēja agrāk – 30. un 40.gados, tagad tā jārada no jauna.

J.Gulbis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Freimanis.

A.Felss: Cienījamais ministra kungs! Pagājušajā gadā jūsu ministrija laukiem nepārskaitīja 9 miljonus rubļu par uzbūvētajiem ceļiem. Vai arī 1991.gadā, ja jūsu ministrija nonāks finansiālās grūtībās, jūs tāpat šo deficītu centīsities dzēst uz lauku rēķina? Vai pēc cita principa?

J.Janovskis: Es jums paskaidroju, kāpēc nedzēsa. Pastāvošajā sistēmā bija izveidojies 20 ar pusi miljonu liels deficīts, un līdzekļu pietrūka ne tikai lauku ceļiem, bet arī ceļiem, kuri tiek uzturēti par valsts līdzekļiem, un ceļu nozare, kā es jums teicu, aizņēmās 5 miljonus kredīta. Mēs vēl nezinām, kā tie tiks dzēsti, bet tie ir jādzēš. Attiecībā uz turpmāko es jums pašā sākumā teicu, ka līdzekļi tiks pārskaitīti proporcionāli visiem vienādi; ja samazinās, tad samazinās arī līdzekļus tiem ceļiem, kuri tiek uzturēti par valsts līdzekļiem. Citu iespēju nav. Jo mūsu pirmais un galvenais uzdevums ir uzturēt esošo ceļu tīklu un tikai pēc tam domāt par to, kādus ceļus būvēt un kur būvēt, kur iztaisnot, kur neiztaisnot, tātad tas jau ir pakārtots jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Freimanis, gatavojas deputāts Kramiņš.

J.Freimanis: Godājamais Janovska kungs! Es gribētu dzirdēt ļoti īsas atbildes uz diviem jautājumiem. Pirmais jautājums attiecas uz 4.panta 5.punktu, kur runa ir par ceļu nodokli privātajiem autoīpašniekiem. Sakiet, lūdzu, vai, jūsuprāt, nebūtu taisnīgāk, ja ieviestu diferencētu nodokli benzīnam, nekā šo nodokli, jo ir ļoti daudz privāto mašīnu īpašnieku, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ vienkārši nebrauc, nelieto tos ceļus. Ja būtu diferencēts nodoklis par benzīnu, tad, cik tu brauc, tik tu maksā, jo te nav runas par to, ka to mašīnu varētu tūlīt pārdot. To nevajag pārdot, ne vienmēr mašīna ir jāpārdod, ja tūlīt ar to nebrauc. Kādas ir jūsu domas šajā sakarībā? Ļoti īsi.

J.Janovskis: Es domāju, ka diferencētais nodoklis benzīnam, manuprāt, nav loģisks, jo maksātājs jau ir tas, kas ir realizējis, kas ir pārdevis, cenas būs visiem vienādas. Cik es zinu, Enerģētikas ministrija atsakās no tā dalījuma, varēs pirkt visi, kas brauc, degvielu varēs pirkt kopējā uzpildes stacijā, tā ka diferencēt, kurš pērk, kurš nepērk, nav loģiski, jo maksātājs jau nav privātais, maksātājs ir tā organizācija, kura ir pārdevusi šo degvielu, ne jau pircējs. Degvielas uzpildes stacija pārdod degvielu, un tā arī maksā.

J.Freimanis: Janovska kungs, jūs mani vienkārši nesaprotat. Es nevēlos maksāt ceļu nodokli tad, ja es ar savu mašīnu nebraucu. Saprotiet, par to ir runa.

J.Janovskis: Ja es nebraucu, tad es nepērku degvielu, tātad tā nauda netiek iekasēta ceļu nodoklī.

J.Freimanis: Bet kāpēc man vēl jāmaksā par zirgspēkiem?

J.Janovskis: Tātad jautājums ir tāds: ja jūs nebraucat, vai jums vajadzētu maksāt nodokli par zirgspēku?

J.Freimanis: Jā, par to ir jautājums, nevis par degvielu. Jo tas tiek ietverts diferencētajā benzīna naudā.

J.Janovskis: Bet kā lai nosaka, vai es braucu vai nebraucu.

J.Freimanis: Tas nav loģiski. Es nebraucu, es nelietoju, bet nodoklis jāmaksā.

J.Janovskis: Ja mašīna ir nopirkta, tad tā ir arī jāizmanto, un jāteic, ka nodoklis tad ir jāmaksā. Ja benzīnu nepērk, tad nodoklis netiek iekasēts.

J.Freimanis: Nu labi, skaidrs. Un otrs jautājums. Janovska kungs, šo jautājumu jums uzdeva Kiršteina kungs, bet jūs neatbildējāt. Sakiet, lūdzu, vai ministrijai vai premjeram ir paredzētas kādas sarunas ar Baltijas kara apgabalu par to, ka tomēr šo ceļu nodokli pieprasīt vai vismaz noskaidrot situāciju par armijas transportu? Vismaz noskaidrot situāciju, kāda tā var būt? Kādas prognozes?

J.Janovskis: Es atvainojos, es neatbildēju uz jautājumu, bet mana nostāja ir tāda, ka būtu jāmaksā. Tikai es domāju, ka šis jautājums ir jārisina tad, kad mēs risināsim jautājumu par armijas statusu Latvijā.

J.Freimanis: Un Maskavas līmenī vai arī Kuzmina līmenī jūs domājat?

J.Janovskis: Šā jautājuma sakarā, kā es vakar dzirdēju, premjerministrs Godmaņa kungs ir teicis, ka viņi tiksies un runās par armijas lietām. Jautājumu par nodokli var izskatīt, bet es domāju, ka viņi diez vai šodien to maksās. Katrā ziņā mēs esam ieinteresēti šo naudu no viņiem saņemt, jo viņi pret ceļiem izturas… grūti pat pateikt, kā izturas, vienkārši nerēķinās ar ceļiem. Tāpēc mēs, izstrādājot likumu, paredzējām par ceļu nepareizu izmantošanu un bojāšanu drausmīgas soda naudas, – un tās mēs varam no armijniekiem iekasēt.

J.Freimanis: Un to viņi maksās?

J.Janovskis: Jāmaksā, kā citādi, ja gribi dzīvot te, tad maksā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kramiņš uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Drobots.

A.Kramiņš: Ja es pareizi sapratu no jūsu iepriekšējās atbildes, tad ministrijā tiek izskatīts jautājums par to, ka arī valsts transporta līdzekļu vadītāji benzīnu iegādāsies par naudu, kā to pašlaik dara privātie.

J.Janovskis: Jā, tāda diskusija noris, bet pagaidām lēmums nav pieņemts. Tāds jautājums jau sen ir izvirzījies, ka visiem jāiegādājas par naudu.

A.Kramiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Drobots uzdod jautājumu, gatavojas deputāts Endele.

J.Drobots:  */Man ir vairāki jautājumi. Šodien šeit daudz tika runāts par lauku ceļiem. Es šī pamatotās rūpes atbalstu, bet man ir jautājums par pilsētu ceļiem. Kas tos remontēs un uz kādu līdzekļu rēķina?/

J.Janovskis:  */Pilsētu ceļi ir pilsētu varas iestāžu pārziņā un tiks remontēti un uzturēti uz pilsētas budžeta rēķina./

J.Drobots:  */Saprotams. Sakarā ar šo nākošais jautājums. Ja pilsēta remontēs uz sava budžeta rēķina, tad tūlīt tāds jautājums: vai jūs neuzskatāt, ka vajadzētu atbrīvot no nodokļa pilsētu, municipālo transportu, tas ir, vietējās (pilsētas robežās) satiksmes autobusus, atkritumu vedēju un citu, tikai ar pilsētu saistīto transportu./

J.Janovskis:  */Principā var abstrahēties un atrast daudz, ko atbrīvot. Bet tūlīt ir jāparedz, ko aplikt ar nodokli, jo summai ir jāpaliek tai pašai. Kas attiecas uz pilsētas transportu, tad, nē, pilsētas transports nav noslēgts tikai savā pilsētā. Tas…/

J.Drobots:  */Nu, atvainojiet, ir pilsētas maršruti. Tie neiziet aiz pilsētas robežām. Par ko tad maksāt, ja tas neizbrauc? Pilsētai ir jāremontē. Lai tas maksā pilsētai. Par ko ir jāmaksā pilsētas maršrutu transportam? Lūk, Rīga, paskatieties, te taču milzums pilsētas transporta. Par ko šim transportam ir jāmaksā jums?/

J.Janovskis:  */Saprotiet pareizi. Tas nemaksā./

J.Drobots:  */Tas maksās saskaņā ar šo likumu./

J.Janovskis:  */Maksā valsts./

J.Drobots:  */Jūsu ministrija, es nedomāju jūs personīgi./

J.Janovskis:  */Mēs uzskatām, ka pilsētas transports tāpat kā viss pārējais transports izmanto ceļus./

J.Drobots:  */Bet tas izmanto pilsētas ceļus./

J.Janovskis:  */Ne tikai pilsētas, kur šodien ir garantija, ka es ar šo mašīnu…/

J.Drobots:  */Atbilde ir skaidra./

J.Janovskis:  */…neizbraukšu uz maģistrāles./

J.Drobots:  */Tas pats jautājums par uzņēmumu iekšējo transportu. Ņemiet Rīgas ostu. Tajā ir milzīgs iekšējais ostas transports, ņemiet to pašu karjeru, Pļaviņu. Un milzums lielajās rūpnīcās arī ir iekšējais transports, tos jūs arī neatbrīvojat no nodokļa?/

J.Janovskis:  */Nē. Jo šodien noņemti visi ierobežojumi, jebkurš transporta veids šodien var veikt komerciālu darbību un braukāt, kur tam patīk un kā tam patīk. Tas veic komerciālas darbības. Un par to ir jāmaksā./

J.Drobots:  */Saprotams. Otrais jautājums par starptautiskajiem pārvadājumiem. Kāpēc likumā nav paredzēta nodokļa iekasēšana par starptautiskajiem pārvadājumiem, tas ir, no ārzemju transporta, kas iebrauc mūsu teritorijā un izmanto mūsu ceļus?/

J.Janovskis:  */Tur pastāv sava sistēma, tāpat kā mēs nemaksājam par to, tā arī viņi mums nemaksā par to./

J.Drobots:  */Tas ir, savstarpēja kompensācija?/

J.Janovskis:  */Jā./

J.Drobots:  */Labi, paldies. Šī atbilde mani apmierināja. Un pēdējais jautājums: tomēr kāpēc 30 procenti par benzīnu? Kāpēc jūs tā pastāvat tieši uz tādu ierakstu, bet ne, pieņemsim, uz ierakstu “12 kapeikas”. Pēc tagadējām cenām tas pats – 12 kapeikas jeb 30 procenti. Es ātri pārrēķināju uz cenām, kādas pašlaik visbiežāk tiek minētas, uz 80 kapeiku benzīnu, iznāca, ka jūsu ministrija tikai uz šo divkārt pieaugušo cenu vinnē apmēram 103 miljonus rubļu. Jūs taču pat nepaspēsit izlietot šo naudu, ja benzīna cenas paaugstināsies./

J.Janovskis:  */Jūs zināt, es jums teikšu tā, jūs taču lieliski saprotat, ka, ja reiz celsies cenas, pieaugs arī ceļu celtniecības un ceļu uzturēšanas cenas./

J.Drobots:  */Kāds sakars benzīna cenai ar ceļu uzturēšanas cenu?/

J.Janovskis:  */Nu, vai tad tā nav?/

J.Drobots:  */Galīgi nožēlojama./

J.Janovskis:  */Es jau savā runā teicu, ka 50 procenti – tie ir transporta izdevumi. Kā atvest granti, kā veikt ceļu būvi, tie tomēr ir izdevumi un izdevumi./

J.Drobots:  */Tad jautājums. Kādu daļu sastāda jūsu izdevumi ceļiem pašizmaksas apjomā?/

J.Janovskis:  */50 procenti ir transporta izdevumi, kuri galvenokārt rodas no izdevumiem par degvielu. Tāpēc mēs sakām, ka vajadzīgs elastīgo izmaiņu procents./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet diskusiju starp deputātu Drobotu un ministra kungu laikam vajadzētu pārtraukt, jo arī citi vēlas uzdot jautājumus.

J.Janovskis:  */Es šeit gribēju papildināt, radies iespaids, ka it kā parādīsies lieka nauda. Es jau pašā sākumā teicu, ka pie tagadējām cenām ceļu normālai uzturēšanai vajadzīgi 222,7 miljoni rubļu. Šodien ir 137. Par kādu greznību, par kādu naudu vispār var būt runa! Mēs nepaceļam jautājumu par to, ka vajadzīgs kaut kas papildus, par kaut kādu greznu dzīvi. Nepieciešams nodrošināt kaut šodienas līmeni, ne vairāk un ne mazāk./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Škapars vēlas izteikties.

J.Škapars: Cienījamo vadītāj! Es domāju, ka nevajadzētu pieļaut dialogu, jo tas neatbilst arī reglamentam.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu, es turpmāk ņemšu vērā. Pienācis laiks arī pārtraukumam, bet pirms tam vārds sekretariāta vadītājam Jurim Dobelim. Paldies, Janovska kungs. Pēc pārtraukuma turpināsim uzdot jautājumus, jo jautāt vēlas gandrīz vai visi deputāti, kuri atrodas zālē. Lūdzu, Dobeļa kungs.

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Budžeta komisijas ārkārtējā sēde notiks pulksten 12.00 Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums 30 minūtes, pēc pārtraukuma jautājumus uzdod deputāts Endele.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Mums jāturpina darbs. Godājamie deputāti! Pirms mēs atsākam darbu šodienas plenārsēdē, būtu liels lūgums tomēr uzdot jautājumus konstruktīvāk un neieslīgt debatēs, jo mums ir ļoti plaša darba kārtība, tāpēc uzsākt diskusijas pie mikrofoniem, manuprāt, nav tas labākais variants. Mums ļoti daudz kas ir jāizdara. Tātad jautājumus uzdod vēl trīs deputāti, pēc tam sāksim debates. Janovska kungu lūgsim tribīnē atbildēt vēl uz triju deputātu jautājumiem. Lūdzu, Janovska kungs!

Jautājumus uzdod deputāts Endele, gatavojas deputāti Punovskis un Salītis. Es varu informēt, ka debatēs pierakstījušies 12 deputāti. Lūdzu deputātus pārdomāt, lai neatkārtotos, jo pretējā gadījumā mēs šodien neko daudz nepaspēsim izdarīt. Lūdzu, deputāt Endele.

J.Endele: Sakiet, cienījamais ministra kungs, vai jaudas nodoklis vairāk neatgādina īpašuma nodokli?

J.Janovskis: Nē. Es negribētu traktēt dažādi, bet es jau pašā sākumā teicu, ka mēs vadāmies pēc tā principa, lai būtu kompleksa pieeja, ņemot vērā gan patērēto degvielu, gan parka lielumu, lai varētu tādā veidā izvērtēt un lai arī īpašnieks piedalītos ceļu būvniecībā un uzturēšanā.

J.Endele: Vai tādā gadījumā jūs nepiekristu, ka fiziskās personas šo nodokli maksā nevis vienreiz gadā, bet pa ceturkšņiem. Ja es nebraucu un ceļu nebojāju, tad es nemaksāju, bet, ja mani noķer braucam pa to laiku, kad es neesmu maksājis, tad saņemu sodu, kas, man liekas, arī bija paredzēts tajā civilkodeksā, kuru mēs skatījām.

J.Janovskis: Bet tas sarežģīs pašu iekasēšanas procedūru. Protams, varētu jau arī pa ceturkšņiem, bet daudz vienkāršāk ir vienreiz gadā visu nomaksāt.

J.Endele: Otrs jautājums attiecas uz pašvaldībām. Vai jūs nepiekristu, ka vismaz zināmu procentu ieskaitītu pagastam, līdz ar to veicinot šīs pašvaldības ieinteresētību ceļu izbūvē un uzturēšanā.

J.Janovskis: Mēs par šo jautājumu esam daudz diskutējuši, un es jums pilnīgi piekrītu. Konceptuāli mūsu nostāja ir tāda – un es domāju, ka mēs to pagūsim nākamajā gadā ieviest –, ka iekasētais nodoklis jāatdod pagastiem. Bet pagaidām visi šie aprēķini ir provizoriski, šis iekasēšanas mehānisms ir jāizstrādā. Un tāpēc mēs gribētu, veicot ceļu pārvalžu reorganizāciju, pagaidām to ieviest rajona līmenī. Un rajons, protams, šos līdzekļus sadalīs kopā ar pagastu. Bez pagasta līdzdalības nekas netiks darīts. Bet galarezultātā mēs tomēr nonākam pie pagastu dalījuma. Es simtprocentīgi piekrītu jūsu domām.

J.Endele: Paldies.

J.Janovskis: Bet es lūdzu pašlaik atstāt šādu sistēmu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Punovskis. Jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Salītis.

A.Punovskis: Jūs jau vienā no savām iepriekšējām atbildēm minējāt, ka pilsētas, konkrēti, Rīgas ielas tiks uzturētas no pilsētas budžeta. Bet man tomēr nav skaidrs, kur pilsētas budžets ņems līdzekļus, ja viss ceļu nodoklis, pat tas, kas tiek iekasēts republikas pilsētu teritorijā, tiek ieskaitīts republikāniskajā ceļu fondā?

J.Janovskis: Arī līdz šim no šā budžeta tika segti visi izdevumi. Un tas arī turpmāk paliek tādā veidā.

A.Punovskis: Vai Rīgas budžets netiek dotēts?

J.Janovskis: Rīgas pilsēta arī līdz šim no sava budžeta komunālajos izdevumos šos līdzekļus paredzēja.

A.Punovskis: Nav skaidrs...

J.Janovskis: Tas bija paredzēts, un tas netika mainīts, jo līdz šim savādākas iekasēšanas summas nebija. Tā ir pilsētas budžetā jau iekļauta summa, kas nepieciešama ielu uzturēšanai.

A.Punovskis: Paldies. Bet tad tas ir pretrunā ar 7.pantu.

J.Janovskis: Kāpēc?

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt debates neatklāsim pie šā mikrofona. Jautājumu uzdošanu noslēdz deputāts Salītis pie pirmā mikrofona.

B.Salītis: Cienījamais Janovska kungs! Kā šo ceļu nodokli maksā karaspēka daļas? Mēs zinām, ka karaspēka daļas saņem dīzeļdegvielu un benzīnu pa citiem kanāliem, arī karaspēka daļu automašīnu uzskaite iet pa citiem kanāliem. Kā tas būs?

J.Janovskis: Es uz šo jautājumu jau atbildēju. Es uzskatu, ka karaspēka daļām vajadzētu maksāt, kaut arī tās ir budžeta organizācijas. Vajadzētu maksāt, bet es vēlreiz atkārtoju, ka šis jautājums jārisina kontekstā ar karaspēka statusa noteikšanu republikā. Un, cik es zinu, premjerministra kungs personīgi ir uzņēmies šo jautājumu risināt, un tas tiks risināts.

B.Salītis: Un otrs jautājums. Nav īpašas skaidrības, vai šie maksājumi attiecas arī uz dīzeļdegvielas daudzumu, kas tiks izmantots flotes vajadzībām?

J.Janovskis: Kam, lūdzu?

B.Salītis: Ar nodokli apliekamo...

J.Janovskis: Ar valsts līdzekļiem? Es nedzirdēju jautājumu.

B.Salītis: Jā. Kuģiem, kuģiem.

J.Janovskis: Nē. Tas attiecas tikai uz transporta līdzekļiem, kuri izmanto ceļus.

B.Salītis: Skaidrs, paldies.

Priekšsēdētājs: Janovska kungs, paldies par atbildēm. Tagad varam sākt debates, bet pirms debašu sākšanas jāizskata divi priekšlikumi, kurus izteikuši deputāti. Tātad ir priekšlikums noteikt debatēm par šo likumprojektu konkrētu laiku. Deputāts Cilinskis ierosina šo debašu kopējo laiku 40 minūtes. Deputāts Līgotnis ierosina – 30 minūtes. Vai deputāti ir gatavi izlemt šā konkrētā laika noteikšanu debatēm? Debatēs ir pierakstījušies 12 deputāti, tātad tīrais debašu laiks ir 120 minūtes – divas stundas tikai debatēm. Lūdzu, pie otrā mikrofona, deputāt Cilinski, bet izsakieties ļoti konkrēti.

E.Cilinskis: Es noņemu savu priekšlikumu par labu Līgotņa kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Geidāns: Lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu izteikties, man būtu lūgums samazināt līdz piecām minūtēm katram.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ierosinājums ir – samazināt debašu laiku līdz 30 minūtēm un ierobežot katra runātāja laiku līdz piecām minūtēm, jo jautājumos jau vesela diskusija norisinājās. Vai mēs varam balsot par šādiem priekšlikumiem? Par katru atsevišķi, protams.

Tātad pirmais priekšlikums – kopējo debašu laiku noteikt – 30 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Reģistrāciju, man saka priekšā. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 117 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu, pie otrā mikrofona. Par balsošanu.

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem, par šīm 30 minūtēm. Es kategoriski esmu pret to, ka šādu nodokli mēs varētu izdebatēt 30 minūtēs un pieņemt. Ja ir nostāja šāda, tad mēs varam to vienīgi noraidīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs savu attieksmi varat izteikt balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Cilinska un deputāta Līgotņa priekšlikumu – ierobežot kopējo debašu laiku par šo likumprojektu un noteikt 30 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Lēmums nav pieņemts.

Balsosim par otru priekšlikumu – samazināt debašu laiku katram runātājam līdz piecām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Lēmums pieņemts. Tātad mēs esam nolēmuši, ka par šo likumprojektu katrs no debatētājiem drīkst runāt līdz piecām minūtēm.

Pirmajam vārds deputātam Grūbem, gatavojas deputāts Preinbergs.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šodien ir jārunā par ceļu nodokli, un mēs runāsim, bet tajā pašā laikā šajā nodoklī ir daudz kā problemātiska. Es nezinu, kāpēc tik strauji pārtapušas normas par akcīzes nodokli. Un es gribu atgādināt, kāpēc mēs iestājāmies par to, lai izņemtu degvielu no akcīzes nodokļa. Tas bija tieši tāpēc, ka nebija šā sadalījuma pa budžetiem. Apskatot 4.pantu, redzam, ka šeit notikušas ļoti interesantas izmaiņas. 4.panta 1. un 2.punktā faktiski ir atstāts vecais akcīzes nodoklis, tātad pārrēķinot šos procentus. Ja ceļas benzīna cenas, aug šīs kapeikas, bet 1. un 2.punktā minētās summas, kas ieņemtas par degvielu, tāpat aiziet republikas budžetā, nekas šeit nav mainījies, vienīgi 4.pantā nācis klāt 3., 4. un 5.punkts. Šīs summas salīdzinājumā ar tām, kuras pirms tam maksāja nodokļa maksātāji par jaudām, ir divkāršotas un pat trīskāršotas, un tās tagad vairāk vai mazāk tiek pasviestas rajoniem uz vietām. Un te ir izdarīta kāda ļoti interesanta kombinācija: ministrija centralizēti savāc šo fondu, kas bija iepriekš par akcīzes nodokli, un tikai ļoti maza daļa no šīm jaudām paliek pagastiem vai rajoniem. Manuprāt, šeit ir notikusi vairāk vai mazāk veikla kombinēšana, laikam tā varētu to nosaukt.

Attiecībā uz 7.pantu es uzskatu, ka šiem līdzekļiem, kas ienāk par degvielu, jābūt sadalītiem pa budžetiem. Bez šaubām, tos nevar tieši sadalīt, jo šo degvielu saņem dažādās vietās, bet jābūt norādei, ka 50 procentus ieskaita republikas fondā, bet pārējais budžets tomēr dalās arī pa pagastiem un rajoniem. Tā ka, manuprāt, šādam ierakstam 7.pantā ir jābūt. Es kategoriski esmu pret to, ka jaudu nodoklis aiziet rajonu budžetā. Tātad atkal tikai rajonu pilsētas asfaltēs ielas, un pagastam joprojām nekas nepaliks. Jo runāt par to, ka rajona sesijā izskatīs par labu laukiem, nav nopietni; ir retas tādas sesijas, kurās šādi lēmumi tiktu pieņemti. Tāpēc šim jaudu nodoklim jānonāk pagastu, pilsētu un rajonu budžetā.

Un visbeidzot par likmēm. Paskatieties uzmanīgi! Ja tagad nāk šie procenti par benzīnu un degvielu, automātiski celsies cenas, bez šaubām, un, ja ņem vērā, ka tiks celtas nodokļu likmes par jaudām, varu garantēt, ka iedzīvotājiem sakarā ar šo nodokli nāksies maksāt vismaz piecreiz vairāk. Es ierosinu principā šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, taču noraidīt 4. un 7.pantu un tos pārstrādāt. Šajā sakarībā man ir 15 deputātu iesniegums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Preinbergs, gatavojas deputāts Stroganovs.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Par ceļu stāvokli Latvijā, man liekas, nav daudz ko runāt. Ja mēs pabraukājam pa Latviju, Igauniju un Lietuvu, mēs redzam, ka atšķirība šajā jomā ir kolosāli liela, kaut vai runājot par tuvējiem ceļiem, kas Jelgavu savieno ar Rīgu. Mēs zinām, ka tie ceļi nav visai labi, bet arī tie, kas pasākti remontēt, acīmredzot līdzekļu vai kādu citu apstākļu dēļ ir pat iekonservēti. Tāds ceļš ir jaunais Jelgavas apkārtceļš no Dalbes līdz Lielupes labajam krastam. Tāda pati situācija ir acīmredzot otrajā krastā. Ceļi ir slikti. Tas mums ir jāapzinās. Laužam mašīnas, izraisās avārijas pat ar cilvēku upuriem. Viens no šo trūkumu novēršanas līdzekļiem ir šis ceļu nodoklis, un tāpēc mums ir jādomā, kur ņemt šo nepieciešamo naudiņu. Jo sevišķi, ja mēs ejam Latvijas Republikas atjaunošanas ceļu un atrodamies pārejas periodā, kad īstas skaidrības nav, kā mums nostabilizēsies ekonomika un kāda tā būs. Un tomēr – 270 miljoni – vai tas ir daudz vai maz? Protams, tas ir daudz, sevišķi šajos apstākļos, kad mūsu republikas iedzīvotāji uz saviem pleciem sāks izjust vairāku nodokļu nastu.

Un šajā sakarībā man rodas jautājums: kālab aprēķinos, tas ir, paskaidrojumu 3.lapaspusē, tiek paredzēts zinātniski pētnieciskiem jautājumiem pusotra miljona rubļu? Zinātnei taču budžets paredz savus līdzekļus. Es šaubos, vai no nodokļiem būtu jāveido summas, kas paredzētas zinātniski pētnieciskajam darbam. Tas pats attiecas uz sociālo jautājumu risināšanu. Tā nav tā pozīcija, kura ar mūsu nodokli būtu jārisina un kura skartu šā nodokļa izlietošanas apjomu. Un vēl par ekoloģisko nodokli. Piedodiet! Tik, cik mēs samaitāsim dabu, cik mēs bojāsim to, tā ir ceļu darbinieku problēma. Mēs nerunājam par tik augstu līmeni, kādas būtu tās ceļu apsardzības zonas, skaņas atstarojošas un gāzu atstarojošas joslas un tā tālāk. Nerunāsim par to, runāsim kaut vai par eglīšu, nevis ābeļu stādījumiem, no kuriem cilvēki savāc šos saindētos ābolus un tirgo, bet mēs paši tos ēdam. Ekoloģiskais nodoklis ir plānots 19,2 miljoni. Man liekas, ka tas nebūtu pareizi, ka no mūsu nodokļa ceļu daļas maksās savu nodokli. Tāpēc tie 23,7 miljoni gan no šiem aprēķiniem būtu jāņem laukā. Bet kur ņemt šo naudiņu? Kā segt to, kas nepieciešams? Manuprāt, te kaut kur pavīdēja vienu mirklīti šis vārdiņš, proti, ar tranzītbraucieniem. Visā pasaulē, izņemot PSRS, šie tranzītbraucieni tiek samaksāti ne tikai par ceļiem, bet arī par tiltiem. Un par to būtu bijis jādomā. Es vēl atceros no savas bērnības, ka pirms kara, kad pār Lielupi bija vecais koka tilts, abās pusēs bija kases un par katru pārbraucienu maksāja; ja jūs trīsreiz braucāt Lielupes tiltam pāri, trīsreiz arī maksājāt. Un tas ir viens no ienākuma avotiem, kurš būtu jāizmanto.

Par armiju runājot, protams, ne mēs varam noteikt, ne arī lemt, vai armijai jāmaksā vai nav jāmaksā. Bet man būtu priekšlikums mūsu cienījamam ministram katrā ziņā šo jautājumu par armijas ietekmi uz ceļiem – un tā nav maza pat pilsētās – iekļaut sarunās par armijas statusu. Tas ir nepieciešams.

Attiecībā uz nodokli par jaudām mums radās tāda interesanta doma – kas tad vairāk bojā ceļus – vai tās jaudas mašīnās vai mašīnu tonnāža? Man liekas, ka te jāpārdomā, jāpārvērtē, vai tas ir īsti pareizi.

Un, visbeidzot, es gribētu pieskarties jautājumam par mūsu republikā esošo ceļu būvniecības materiālu saglabāšanu. Tātad izsaimniekošana nav pieļaujama. Nav pieļaujams tas, kas notiek ar granti, ar dolomītu Pļaviņās un tā tālāk. Vienu vārdu sakot, valdības līmenī jāturpina tas darbs, ko ir aizsākuši mūsu cienījamie kolēģi Ziedonis un Kostanda, jo arī šis darbs ir veicams valdības līmenī.

Es gribētu tomēr kopumā atbalstīt pirmajā lasījumā šo ceļu nodokli, jo tas ir vajadzīgs mums un arī mūsu pēctečiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Stroganovs, gatavojas deputāts Kiršteins.

F.Stroganovs:  */Cienījamie kolēģi! Par to, ka mums nepieciešams būvēt ceļus un savest tos kārtībā, nevienam šaubu nav. Tikai viens jautājums. Kā un uz kā rēķina tos būvēt? Lūk, šie divi jautājumi, manuprāt, ir galvenie šodien šajā likumā par ceļu nodokli. Te daudz neskaidrību. Teikts, ka 30 procenti tiks ņemti no šodienējās vērtības, bet šodien nav vienotas maksas par degvielu. Degviela uzņēmumiem – viena cena, otra cena – individuālajiem īpašniekiem. Un trešā – kooperatīvā. Tad no kādas ņemt? Ja par 80 kapeikām šodien galvenokārt izmanto transporta individuālais īpašnieks, plus 30 procenti, tas papildus būs vēl 24 kapeikas. “Degviela” taču šo starpību nesegs. Un šeit sākas skaitļu spēle. Un mēs, nezinām kāda būs degvielas cena nākamajā gadā, un tad šī 270 miljonu rubļu summa var pārvērsties par 400 miljoniem un vēl vairāk. Un šis likuma projekts atbildi uz šiem jautājumiem nedod. Bet tas viss gulsies uz patērētāju. Uz cilvēku.

Otrais jautājums par šo likumu. Mums ir Satiksmes ceļu ministrija, tiks radīts departaments. Un tas viss gulstas uz valsts budžetu. Rodas jautājums, bet kāpēc tiek radīts no budžeta uzturēts departaments? Ja tas ir nepieciešams ražotājiem, kuri strādās un būvēs ceļus, lai viņi paši nosaka, kādas apakšvienības viņiem jārada, un lai paši uztura tās ar saviem atskaitījumiem. Šodien taču pēc budžeta projekta piešķirtie līdzekļi paredz gandrīz 1,5 miljonus rubļu aparāta uzturēšanai.

Trešais jautājums, par kuru šeit runāja cienījamais ministrs, – austrumu rajoniem izdalīt par 20 procentiem vairāk līdzekļu nekā vidēji republikā. Bet, manuprāt, jāizdala par 20 procentiem vairāk līdzekļu tikai tam, lai uzturētu ceļu muzeju Latgalē, jo ceļi, kurus būvēja Katrīnas Lielās laikā, šodien stāv savā pirmatnējā izskatā. Mainās ministri, bet ceļi un tilti, kurus būvēja 17.gadsimtā, vēl stāv. Un, ja ielikt par 20 procentiem vairāk no republikas budžeta, tad vajadzēs 60 gadus, lai sasniegtu šodienas republikas ceļu vidējo līmeni. Bet nodokli ņemam vienādu. Kāpēc zemniekam, kurš šodien brauc bezceļa apstākļos, jāmaksā tikpat, kā tam, kurš braukā pa autostrādēm ar vienvirziena kustību? Lūk, šī sociālā netaisnība no jauna ielikta šajā likumā. Es atbalstu kolēģa Grūbes priekšlikumu. Jāpārskata šie varianti. Līdzekļiem jābūt priekš ceļiem Ceļi ir jābūvē. Bet likumā jābūt sociālam taisnīgumam. Citādai pieejai likumiem nav jābūt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kiršteinam, un gatavojas deputāts Kodoliņš.

A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! Mūsu gadsimta izcilākais domātājs Uļjanova kungs teica, ka sociālisms – tā ir uzskaite. Mēs dzīvojam vēl komunisma zemākajā fāzē. Vakar valdības galva, faktiski ne galva, bet vietnieks, Bišera kungs Maskavā teica, ka viņš ir aizbraucis uz Maskavu cerībā, ka te būšot “prazdņik suvereņitetov”. Tad, lūk, šajos priekšlikumos nav pat šī “prazdņika”. Tas pat nav paredzēts. Muitas punktos būtu ļoti vienkārši kaut vai nedēļas laikā saskaitīt, cik mašīnas iebrauc no citām republikām un cik izbrauc. Tas būtu ārkārtīgi vienkāršs un elementārs darbs.

Es gribētu aicināt tomēr atdot komisijai atpakaļ šo likumprojektu, jo neredzu šajā nodoklī neko citu kā vēlmi PSRS transporta izdevumus segt uz Latvijas rēķina. To varētu nosaukt arī par spļāvienu Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, par ko mums tik ļoti patīk vaimanāt visās iespējamās reizēs un vietās. Ja Ventspilī vai Rīgā pienāks kuģi ar sūtījumiem Krievijas badacietējiem, tad kravas tiks vestas uz Savienību, bet ceļus uzturēs Latvijas strādājošie. Kad es braucu uz Saulkrastiem vai uz Ainažiem, tad pārsvarā es redzu tur nevis mašīnas ar Latvijas numuriem, bet gan bruņutransportierus vai armijas smagās mašīnas. Protams, atskaitot tās reizes, kad tur nebrauc prezidenta padomnieka miesassardze. Ja mēs braucam uz Vāciju, tad ir vajadzīga apdrošināšanas polise nepilnu 100 marku apjomā, kas apmēram pēc tagadējā tirgus kursa būtu 1800 rubļi par divām nedēļām.
Sākot ar nākamo nedēļu, par katru mašīnu, kas brauks cauri Polijai, būs jāmaksā zināma summa, un tā būs diezgan liela. Uzskatu, ka par smagajām mašīnām, iebraucot Latvijā, muitas kontroles punktos vai kaut kur pie iebrauktuvēm būtu jāsamaksā ne mazāk par 100 rubļiem par katru braucienu. Acīmredzot zināmu summu vajadzētu maksāt arī par vieglajām mašīnām, izņemot varbūt Baltijas valstīm kopīgās kravas, ko varētu regulēt speciāls nolīgums. Es gribētu aicināt komisiju papildināt vai precizēt šo likumu, samazinot tajā Latvijas iedzīvotāju daļu un pārliekot akcentu uz šiem caurbraucējiem. Es ierosinu neapstiprināt šo projektu, kamēr nav pilnīgas statistikas par PSRS mašīnām, kas brauc cauri Latvijai, par iespējamo plūsmu, kā jau cienījamais ministrs teica, pa šoseju M-12. Nav vajadzīgs nekāds vēl pieņemamais statuss par armiju, jo vakar mēs televīzijā redzējām, ka ir nodibināta komisija, ko vada personīgi Godmaņa kungs, ka jau tiek risināti jautājumi starp Baltijas kara apgabalu un Latvijas valdību. Tātad šo jautājumu jau var tūliņ iekļaut un apspriest bez kaut kādiem statusiem, kādā veidā un kā Baltijas kara apgabals segs šos ceļu remonta izdevumus, tur nekas nav jāatliek. Šīs sarunas var sākties tūliņ. Un tikai tad mēs varam izteikt priekšlikumus par daudzbērnu ģimeņu atbrīvošanu no nodokļa un izdarīt citus aprēķinus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kodoliņam, gatavojas deputāts Cupruns.

A.Kodoliņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien mums ir jāizskata viens no lielākajiem nodokļiem budžeta kopējā ienākumā, kaut gan tas ir uzrakstīts uz dažām lappusēm. Tātad, kā jūs redzējāt, summas šeit ir diezgan ievērojamas, lielākas nekā īpašuma nodoklī. Tas mums, bez šaubām, uzliek lielu pienākumu un atbildību.

Ilgu laiku sabiedrībā valdīja uzskats, ka Latvijas ceļi ir labi salīdzinājumā ar citiem apgabaliem. Faktiski situācija ir gluži citāda. Latvijā vairāk nekā citur ir tā saucamie grantētie ceļi, pēc statistikas uzskaitēm tie skaitās ceļi ar cieto segumu, kaut gan jebkurš autobraucējs ļoti labi saprot, ka šeit faktiski nevar būt runas par tādu ceļu, kādam būtu jābūt ceļam ar cieto segumu, tātad ceļam, pa kuru varētu labi pārvietoties. Tāpēc, bez šaubām, līdzekļi ceļu remontēšanai, uzturēšanai un ceļu būvei ir vajadzīgi. Lielākajā daļā pasaules valstu tiešām veido speciālus ceļu fondus. Tāds ceļu fonds bija arī Latvijas Republikā. Šis Latvijas Republikas ceļu fonds tika veidots no nodokļiem par transporta līdzekļiem, 0,5 procenti no dzelzceļa ienākumiem, trīs procenti no alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa. Bez tam vēl bija dažas nodevas konkrētajiem ceļu lietotājiem, bija dažas nodevas meža departamentam sakarā ar meža ceļu uzturēšanu un bez tam vēl bija soda naudas.

Lielākajā daļā pasaules valstu arī patlaban lieto tiešām to principu, ka vislielāko ceļa fonda ienākuma daļu veido akcīzes nodoklis, ko maksā par degvielu un smērvielām. Bez tam vēl ir tādi nodokļi kā par smago automašīnu kravnesību, bet, atšķirībā no mums piedāvātā likumprojekta, pamatā tiek izmantots kritērijs – kravnesība, jo, manuprāt, tas tomēr ir daudz precīzāks kritērijs. Bieži vien tiek ņemts vērā arī tāds rādītājs kā noslogojums uz vienas ass. Vēl ļoti populāri ir tādi nodokļi kā zināma akcīze, ko saņem tieši ceļu fonds, pārdodot automašīnas, pārdodot automašīnu riepas, dažādās valstīs ir vēl citi rādītāji. Tā kā principā, manuprāt, likumprojektam mēs varētu arī piekrist. Taču visām komisijām tiešām vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, kas tad ir tas, kas savās rokās tur ceļu fondu. Ministrs teica, ka ceļu fondu pārvaldīs ceļu departaments. Protams, ka nē; ceļu departaments pārraudzīs to, kā tiek izlietots ceļu fonds, vai ceļi tiek uzturēti kārtībā, bet ceļu departaments, bez šaubām, kā ceļu fonda naudas turētājs nevar būt. Manuprāt, pareizi ir tas, ka šo naudu savās rokās tur Finansu ministrija.

Es uzskatu, ka ir vajadzīga šī pagastu daļa, kas uztur un pārskata to ceļu fonda daļu, kas ir rajonos un pagastos. Es gribu teikt, ka būtu vajadzīgs arī šis pagasta fonds, jo galu galā pagastiem ir jāpārņem no kolhoziem tie uzdevumi, kas ir saistīti ar lauku ceļu uzturēšanu. Es uzskatu, ka likumprojektu vajadzētu atbalstīt pirmajā lasījumā. Mēs nevaram no budžeta finansēt ceļus, bet ceļu nepieciešamība, manuprāt, šaubas nerada, taču vienlaikus šis likumprojekts ļoti uzmanīgi būtu jāpārskata, sagatavojot to otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Cupruns, gatavojas deputāts Zaščerinskis.

I.Cupruns: Godātie kolēģi! Mans nolūks nav izgāzt šo nodokļa likumprojektu, un es domāju, ka neviens no deputātiem tā nedomā; šim likumam ir jābūt. Taču man kā deputātam ir jābūt pārliecinātam, ka nodokļa ienestā summa ir racionāls minimums, kas nepieciešams ceļu uzturēšanai, bez tam man ir jābūt pārliecinātam, ka tā summa tiks racionāli izmantota.

Godāto ministr! Jūsu iesniegtie aprēķini nerada šādu pārliecību, domāju, ka daudzi deputāti šādu pārliecību nav guvuši, tādēļ arī ir šīs lielās un skaļās debates. Tātad man vajadzīga pārliecība, jo pēc tam man būs jāpārliecina nodokļu maksātāji. Un te, godātie deputāti, vajadzētu atcerēties, kas mūs ievēlēja? Vai kolhozi? Vai sovhozi? Celtniecības organizācijas vai rūpnīca? Nē, mūs ievēlēja tie parastie cilvēki, pilsoņi, un padomāsim tagad, kas ar viņiem notiks. Aprēķins ir vienkāršs. Ja kādam no maniem vēlētājiem pieder automobilis VAZ-2106, kura jauda ir pāri par 80 zirgspēkiem, tad ko viņš maksās? 80 rubļus par zirgspēkiem un plus gadā vismaz 140 rubļu par litriem, ko viņš nobrauks. Tātad nodoklis viņam jau būs 220 rbļ. un varbūt vēl vairāk. Pie tam tā tas ir tikai tad, ja cena paliks 40 kapeikas. Bet cena nebūs 40 kapeikas, šai cenai, manuprāt, ir tikai dažu nedēļu ilgs mūžs.

Parunāsim par likmi, ko izsaka procentos. Tā ir aplama pieeja, piedodiet man. Tā nedrīkst. Cenu celšanai var būt pavisam citi motīvi, savi motīvi, “Degvielai” varbūt vajag vairāk izdevumu, jo tie kaut kā pieaug, varbūt rūpnīcai kaut kādi papildizdevumi radušies, un šie izdevumi tad arī veidos cenas pieaugumu. Piedodiet man, kāds sakars šim cenu pieaugumam ar Satiksmes ministrijas izdevumiem? Es domāju, ka nav sakara. Šajā gadījumā motivācija nesaskan. Tad es gribētu apgāzt vēl vienu aplamu apgalvojumu, ka, lūk, šie procenti nekādā veidā neietekmēs pilsoņu maksājumus. Un kā vēl ietekmēs! Bez šaubām, kamēr 40 kapeikas par litru, tikmēr neietekmēs, jo tur ir kaut kāda summiņa, uz kuras rēķina var dabūt to naudu, bet, piedodiet, uz priekšu mums taču nav ne akcīzes nodokļa degvielai, ne apgrozījuma nodokļa. No kā tad mēs ņemsim to naudiņu? Vienkārši – pieliekot klāt cenai. Tas taču ir tikpat kā divreiz divi ir četri. Tātad ir skaidrs.

Mans priekšlikums: ja reiz vajag pie degvielas cenas, tad liksim konkrētu summu. Būs par maz – lemsim, palielināsim to summu. Lai tās ir 12 kapeikas šodien, pēc gada trūks, liksim 5 kapeikas klāt, bet būs skaidri zināms, kas tā par naudu un cik tā ir liela. Tas ir pirmais priekšlikums.

Otrais priekšlikums: pārskatīt līdzekļu sadalījumu. Es personīgi uzskatu tā, ka gan ceļu kvalitāti, gan vajadzīgo ceļu izbūvi visvairāk var ietekmēt ceļu lietotājs. Šajā gadījumā es runāju par pagastu. Ļausim pagastam ne tikai maksāt naudu budžetā, ļausim pagastam būt par savu ceļu pasūtītāju un finansētāju. Pagasts lai kontrolē, vai ir vajadzīgais ceļš izbūvēts un vai tas ir pienācīgā kvalitātē izbūvēts. Tātad šo līdzekļu pārdalījumam jābūt par labu pagastam.

Es piekrītu deputāta Grūbes ierosinājumam, ka 4. un 7.pants ir jāpārskata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Zaščerinskim, gatavojas deputāts Kramiņš.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Daudzi no jautājumiem, par kuriem es gribēju runāt, jau ir skarti, tāpēc mēģināšu pavisam īsi. Es domāju, ka mēs visi simtprocentīgi esam par to, lai varētu divreiz un pat trīsreiz lielākas summas izdalīt ceļu vajadzībām, jo tautsaimniecība no labiem ceļiem nekad nav zaudējusi un nekad arī nezaudēs. Cits jautājums, kādas ir mūsu iespējas, cik bagāti mēs esam un ko mēs varam pašlaik izdarīt? Šajā sakarībā man ir viena neskaidrība, tāpēc gribētu arī jūsu domas dzirdēt. Mēs neesam paredzējuši degvielai ne akcīzes, ne apgrozījuma nodokli. Budžeta ienākumu daļā faktiski nav paredzēti ienākumi pa degvielas līniju. Sakiet, lūdzu, kur paliek tā summa, kas veidojas starp vairumtirdzniecības cenu un mazumtirdzniecības cenu? Vai mēs te atkal neveidojam zināmas rezerves budžeta ieņēmumos? Pašlaik, vismaz pagaidām, starpība starp mazumtirdzniecības cenu un vairumtirdzniecības cenu ir diezgan ievērojama.

Runājot par to avotiem, jāteic, ka mēs, lauksaimnieki, esam atkal kārtējo reizi apieti. Paskaidrojumu rakstā ir minēts, ka no kopējās summas lauksaimniekiem it kā iemaksās aptuveni 65 miljonus. Tas ir apmēram ap 30 procentiem. Man izdevās dabūt datus par benzīna un dīzeļdegvielas patēriņu pagājušajā gadā. Agrorūpnieciskās komitejas sistēmā pagājušajā gadā ir patērēts 51–52 procenti benzīna un 45–46 procenti dīzeļdegvielas.
Tātad no 171 miljona kopējās summas ap 50 procenti maksātāju būs atkal lauksaimnieki. Bet kur praktiski tiek izlietoti līdzekļi? Iepriekšējā pieredze liecina, ka pamatā tas aiziet republikas nozīmes ceļiem, pilsētām, rajonu pilsētām, bet iekšējie pagastu ceļi paliek atkal uz vietējiem pleciem, un lauksaimnieki ir spiesti atkārtoti, jau otru reizi, ieguldīt tikpat līdzekļu, lai daudzmaz uzturētu kārtībā pagasta iekšējos ceļus. Tāpēc es pievienojos tai domai, ka jāpārskata budžetā iemaksātās summas sadale un jāpārskata par labu pagastu un rajonu budžetiem, un pirmām kārtām pagastu budžetiem.

Gribētos vēl nedaudz pievērsties arī jautājumam par atskaitījumu noteikšanu procentos. Mažeiķu rūpnīca neoficiāli ir paziņojusi, ka vairumtirdzniecības cena var palielināties divas un divarpus reizes. Tātad likumsakarīgi ir tas, ka augs arī mazumtirdzniecības cenas. Ja mēs atstājam atskaitījumus procentos, atskaitījumu summa automātiski krietni celsies. Diezin vai būtu vajadzīgs, ņemot vērā mūsu budžeta grūtības, atstāt tādas rezerves. Tāpēc vēlreiz gribu atbalstīt to priekšlikumu, ka vajadzētu noteikt atskaitījumu nevis procentos, bet fiziskajās summās – kapeikās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kramiņam, gatavojas deputāts Stepičevs.

A.Kramiņš: Cienījamie kolēģi! Ceļi mums ir vajadzīgi, vajadzīgs arī ceļu nodoklis, bet es kategoriski iebilstu pret to, kas pašlaik minēts šajā likumprojektā, tas ir, pret 4.panta 3., 4., 5.apakšpunktu, kas nākuši no jauna klāt, jo es uzskatu, ka tas nebūs taisnīgi. Iedomājieties, ka es braucu ar savu mašīnu katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Mans kaimiņš brauc tikai svētdienās uz savu mazdārziņu, bet mēs maksāsim vienu nodokli. Vai tas būs taisnīgi? Man liekas, ka nebūs taisnīgi. Jāmaksā nodoklis būtu atkarībā no tā, kā mēs šo ceļu lietojam. Es jau nemaksāšu par tramvaju tāpēc, ka es ar to tramvaju nebraucu, bet mans kolēģis brauc katru dienu. Es domāju, ka tāpat būtu jādara arī ar ceļiem. Bez tam es esmu kategoriski arī pret to, lai noteiktu kaut kādus procentus attiecībā uz ienākumiem par benzīnu. Es domāju, kā jau arī kolēģi teica, tai būtu jābūt vienai noteiktai summai.

Sestdien jūsu cienījamais kolēģis, kas atrodas šeit tribīnē, nostāvēja piecas stundas rindā pēc benzīna, tāpēc ne par velti es Janovska kungam uzdevu šo jautājumu par benzīna cenām. Es stāvēju Bauskas ielā, tur, kur ir 26.autotransporta kantoris. Kamēr es stāvēju rindā, iznāca divi kungi no šī autotransporta kantora un iecēla savā personīgajā 7.modeļa sarkanas krāsas žigulī divas benzīna kannas. Pie tam pēc šoferiem viņi neizskatījās, jo pēc šā melnā darba viens no kungiem aizgāja nomazgāt rokas un pēc tam iesēdās šajā žigulī baltos cimdos. Es domāju, ka tā ir sistēma. Tā ir sistēma, ka vēl ļoti daudz cilvēku pie mums nebrauc par savu naudu, bet brauc uz valsts rēķina, izlaupa valsti, un to dara ne jau vienkāršie cilvēki, bet tie, kuri atrodas tuvāk sadalei, kuri atrodas tuvāk pie vadības svirām. Un tāpēc arī es uzskatu, ka visiem, arī kravas transportam, šīm benzīna cenām ir jābūt vienādām, nevar būt ne vairumtirdzniecības, ne mazumtirdzniecības cenas, ir tikai viens tirgus ar vienādām cenām, un katrs automašīnas lietotājs par šo benzīnu maksā naudā. Un vienīgais kritērijs ir tas, cik brauc pa ceļiem un cik šis benzīns tiek izlietots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Stepičevam, gatavojas deputāts Endele.

M.Stepičevs: Godātie deputāti! Es gribu atgriezties tomēr pie tās koncepcijas, ka ceļu nodoklis saistās ar ceļu lietošanas pakāpi. Un atkal rādītājs – degviela. To es saprotu, bet tādu rādītāju kā jauda es nesaprotu, jo tas ir mākslīgi pievilkts rādītājs, kurš ļoti vienkārši saskaitāms: saskaita jaudu, kā ministra kungs šeit paskaidroja, saskaita, cik rubļu būs, un ienākums gatavs. Tas ir sociālistiskais sadales princips. Jo nav jau svarīgi, ar kādu jaudu mašīna stāv garāžā, bet ļoti svarīgi, cik mašīna brauc pa šo ceļu un kā tā šo ceļu izdauza. Un tāpēc arī es uzdevu jautājumu. Bet kā tad būs ar tiem, kuri augu dienu brauks ar mazjaudīgu mašīnu, izmantodami to peļņas nolūkā, salīdzinājumā ar tiem, kuri ar lielu jaudu būs spiesti stāvēt, jo nevarēs dabūt benzīnu tāpat kā tagad. Tātad valsts neuzņemas nekādu garantiju, ka šis benzīns būs, bet ir garantija, ka naudu noteikti par šo mašīnu tā paņems. Tas ir ļoti nepareizs dalījums, un es nekādi neredzu saistību ar jaudu. Tad jau varbūt ņemsim nodokli arī par bārdu. Es esmu kategoriski pret šo punktu, un nekādā gadījumā es nebalsošu par to, lai ņemtu nodokli par jaudu. Jo mums ir daudz pensionāru, kuri ļoti maz brauc, bet viņiem būs jāmaksā ļoti lielas summas, kas būs nesamērojamas ar viņu pensiju. Tā ka jādomā arī par šiem braucējiem. Un es lūdzu pārstrādāt šo punktu tā, lai nodoklis tiešām būtu saistīts ar mašīnas izmantojumu, un tikai tad to var saistīt ar ceļu, bet nekādā gadījumā par ceļu nevar maksāt, ja tā mašīna nebrauc.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Endelem, gatavojas deputāts Freimanis.

J.Endele: Cienījamie kolēģi un autobraucēji! Protams, šis likums ir vajadzīgs, un mums jāsāk pierast pie domas, ka, ja mēs kaut ko gribam, tad mums arī kaut kas ir jāmaksā. Tātad galvenais jautājums ir tas, kā puslīdz godīgi samaksāt par braukšanu. Gribu atbalstīt tos lauku vīrus, kuri iestājas par līdzekļu nodošanu vismazākai pakāpei pagastā, un arī cienījamā ministra atbilde uz manu jautājumu bija ļoti labvēlīga. Mani motīvi ir šādi: ja šī naudiņa ienāks rajona padomē, tad situācija būs tāda, ka viens pagasts dabūs, otrs – nedabūs. Un tas zemnieks, kuram interesē, lai arī uz viņa māju ceļš būtu gluds, faktiski nevarēs ietekmēt savu pagastu, jo tur teiks: tur augšā tā nolēma, es biju bezspēcīgs, man tur nekas nesanāca. Tādēļ ir nepieciešams, lai šī naudiņa, varbūt ne visa, bet daļa, atrastos pagastā un vietējais cilvēks varētu konkrētai personai prasīt, kādas izbūves ir nepieciešamas, kāpēc šis ceļš nav apkopts. Un tā būs laba saikne starp pašvaldību, kurai ir nauda, un cilvēku, kas ietekmē paša vēlēto varu.

Es atbalstu to, ka mūsu likumā ir jāizveido norma, kas pieļautu ņemt šo nodokli no ārzemju transporta, kas kursē pa mūsu republiku. Tas ir vienalga, no kuras puses brauc, vai no Austrumiem, vai no Rietumiem. Par to, kā šis mehānisms veidojams, lai speciālisti domā.

Atbalstu viedokli, ka arī armijai ir jāmaksā transporta nodoklis, jo galu galā šis transports, kas brauc pa mūsu ceļiem, ir pietiekami smags un bojā ceļus.

Daudz tika runāts par to, ka nav godīgi maksāt par jaudu, jo tā neraksturojot ceļu izmantošanu. Tam var piekrist, bet laikam šobrīd tiešām ir grūti izveidot mehānismu, kas veiktu reālu uzskaiti, tas ir, pēc nobrauktajiem kilometriem un tā tālāk. Ja mēs gadījumā tomēr šo punktu pieņemam, tad es būtu par to, ka šis maksājums ir sadalīts sīkākās vienībās. Teiksim, kārto šo maksājumu četrreiz gadā – ja nebrauc, tad nemaksā, jo tas ir ceļu nodoklis, nevis īpašuma nodoklis. Es braucu, es maksāju. 4.pants regulē šīs likmes. Iespējams, ka absolūtus skaitļus nebūtu prātīgi iestrādāt likumā, varbūt šīs attiecības varētu noteikt ar zināmu koeficientu, jo, iespējams, ka, mainoties dārdzībai, šīs likmes jau nākamgad ir par mazām vai par lielām. Ja mēs būsim iestrādājuši šīs likmes rubļos, tad mainīt tās būs sarežģītāk.

Un vēl pēdējā piezīme par kravas automobiļiem. Tai papildu maksai ir tikai divas gradācijas. Laikam vajadzētu izveidot tabuliņu, kur ir godīgāk sadalīts, jo tā iznāk, ka tas, kam ir 10 tonnu celtspēja, maksā tikpat, cik tas, kam ir 30 tonnu. Es esmu par šo likumu, bet ar nopietnām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Freimanis, gatavojas deputāts Šļakota.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es kā autobraucējs gribētu pāris vārdu pateikt, pareizāk sakot, pāris riskantu frāžu. Un lūdzu iepriekš atvainot, ja kādam tas nebūs pa prātam. Tātad šis likums ir savlaicīgs un vajadzīgs. Par to laikam vairs nešaubās neviens, runa ir tikai par to, kādu mēs to izveidojam. Lai gan man ir ļoti liela cieņa pret laukiem un lauku deputātiem, es gribu teikt, ka tomēr šodien brauc ar automašīnām ne tikai pilsētnieki, bet arī laucinieki. Mēs zinām, ka laukos traktoristi pēc šņabja brauc ar traktoru. Jā, tā tas ir, to jūs ļoti labi zināt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es tomēr palūgšu klusumu. Deputāts Freimanis aizmirsa, ka šņabis nav pārdošanā.

J.Freimanis: Tātad es iebilstu pret to, ka ir ceļu nodokļa atvieglojumi zemnieku saimniecībām. Pavisam zemnieku saimniecībām nodokli atcelt nedrīkst, ir vēlams atcelt šo nodokli pirmos divus trīs gadus, kamēr zemnieks nostājas uz kājām. Pretējā gadījumā mēs visu laiku to vien runājam, ka tas un tas nodoklis neattiecas uz laucinieku. Es atvainojos, lauciniekiem siltumnīcas apstākļi diez vai ir vajadzīgi. Tas ir pirmais jautājums.

Es pilnīgi piekrītu Cupruna kunga un Stroganova kunga domām, ka šeit nevarētu būt runa par kaut kādiem relatīviem atvilkumu procentiem. Es piekrītu arī tam, ka ir jābūt pilnīgi noteiktam benzīna cenas pielikumam konkrētās kapeikās, nevis procentos.

Trešais jautājums ir par jaudas nodokli. Kramiņa kungs un Stepičeva kungs izteica tādu domu, ka 4.pantā jāsvītro 3., 4. un 5.punkts. Es uzskatu, ka kaut kādai diferenciācijai jābūt. Un šim jaudas nodoklim ir jābūt juridiskajai personai. Ja tā šo transportu lieto ražošanas nolūkos, lai arī maksā. Bet šeit runa ir par privāto autotransportu. Es tiešām piekrītu Stepičeva kungam, ka šim privātajam autotransportam ir jāuzliek nodoklis atbilstoši tam, cik daudz ar to brauc. Ja mēs paredzam kaut kādu benzīna sadārdzinājumu uz ceļu nodokļa rēķina, tad tam tomēr ir jābūt diferencētam. Vai tas ir kapeikās vai procentos – kā nu Augstākā padome to izlems. Bet tas ir jāietver.

Un pēdējais punkts. Es arī domāju, ka ļoti nopietni jāpiestrādā pie tā, kā šo nodokli sadalīt. Jo patlaban absolūti nav skaidrs, kur naudu ņems vietējās pašvaldības, jo mums ir jātaisa ne tikai lielās maģistrāles, bet pašvaldību ceļi. Tāpēc es piekrītu tiem kolēģiem, kuri uzskata, ka mums ir jāpārdala šī nodokļu masa tā, lai pietiekamas summas tiktu arī vietējām pašvaldībām, kuras atbildēs par vietējās nozīmes ceļiem. Pašreizējā likumprojektā tas galīgi nav skaidrs. Vai tiešām šī nauda aizies tikai un vienīgi ministrijai vai kaut kas paliks arī pašvaldībām? Domāju, ka pie šā likuma noteikti ir jāpiestrādā un mums tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Šļakota, mūsu debates noslēgs deputāts Kehris.

K.Šļakota: Godājamie kolēģi! Godājamais priekšsēdētāj! Es šodien nerunāšu par tām acīmredzamajām aplamībām, kas ir šajā likumā par nodokļu maksājumiem, teiksim, mežrūpniecībām par riteņtraktoru tehniku, kura strādā mežā, vai par lauksaimniecības tehniku, kura strādā uz lauka. Nerunāšu par to, ka tām pašām mežrūpsaimniecībām vai lauksaimniecībām jāuztur, jāremontē un jābūvē arī savi ceļi, uzņemot papildus arī otru nodokli. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību dažām tendencēm pašreiz – mūsu nodokļa pieņemšanas laikā. Tajā vietā, lai Ministru padome kopīgi aizstāvētu visu nodokļu sistēmu, Godmaņa kungs ir izvēlējies citu taktiku – sūtīt katru ministru pēc konkrētas vajadzības. Un šai vajadzībai mēs vairs neprotam un nespējam atteikt. Mēs negribam saskatīt šo nodokļu sistēmu kopumā. Rezultātā par līdzekļiem cīnās resori, tiem pretī nav patērētāja un ražotāja. Nav pretī to, kuri maksās šo nodokli.

Otrkārt, krasi izpaužas vēlēšanās centralizēti sadalīt šos līdzekļus tieši resoriem. Mums jāsaprot, ka mēs nevaram vienlaikus atrisināt visas problēmas Latvijā. Bet tāda tendence patlaban ir. Katra ministrija sola, ka tā atrisinās visas savas problēmas. Uz kā rēķina tā atrisinās šīs problēmas? Uz nodokļu maksātāju rēķina. Bet vai mēs esam uzprasījuši ražotājam un patērētājam, vai viņi var spēt pavilkt šos nodokļus? Es negribētu runāt par visu Latviju. Es gribētu parunāt tikai par Latgali un pieskarties dažiem momentiem. Sadalot šīs intereses ministriju līmenī, problēmas atrisināt nevar. Nevienu problēmu nevarēs atrisināt, darīts tiks viss, bet atrisināts netiks nekas.

Par to, cik postoša ir tikai atsevišķu resoru interešu ievērošana, liecina arī mūsu pēdējo dienu darbs, jo mēs ievērojam atsevišķu resoru intereses, nevis kopējās intereses. Es pat gribētu pateikt tā, ka, pēdējās divās nedēļas sekojot līdzi jaunu likumu pieņemšanai un rēķinot to, kā tas attieksies uz mūsu konkrēto rajonu, teiksim, Balvu rajonu, situācija līdz ceļa nodoklim ir tāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem rentabilitāte bija 8 procenti. Pēc ceļa nodokļa ieviešanas rentabilitāte Balvu rajonā lauksaimniecības ražotājiem būs 3 procenti. Mēs runājam par to, ka reāli – ne jau pēc gada vai pēc diviem, bet līdz marta beigām – Balvu rajonā izputēs 30 procenti saimniecību. Kas to zemi paņems? Mēs ar likumu par sociālo nodokli un jaunām cenām un ar celmu naudām par koksni faktiski esam likvidējuši zemnieku saimniecības kā tādas. Tās zemnieku saimniecības, kas iesāka saimniekot. Tām zemnieku saimniecībām vairs nav uz ko paļauties un nav ar ko iesākt saimniekot. Ja šīm saimniecībām katru gadu jāņem 3000 rbļ. kredīts, lai samaksātu sociālo nodokli, par kādu saimniekošanu tad var būt runa? Tāpēc ierosinu balstīties uz Satiksmes ministrijas loģiku un iesaku noteikt pārtikas nodokli, ko saņemtu lauksaimniecības produkcijas ražotāji pēc zobu skaita katra ēdāja mutē. Domāju, ka, pirms turpinām izskatīt nodokļu likmes, jāatgriežas pie pārtikas iepirkuma cenām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debates noslēdz deputāts Kehris.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Mēs, Ekonomikas komisija, šo nodokli neesam izskatījuši galvenokārt laika trūkuma dēļ. Bet mēs, neizskatot to pēc būtības, esam apsprieduši, ka mērķis, kam tas ir paredzēts, noteikti būtu atbalstāms. Ja mēs gribam domāt uz priekšu, lai izmantotu savu ģeopolitisko vietu pie Baltijas jūras, un gribam sapņot par tranzīta zemi kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem un arī kā finansu centru, tad šis tomēr ir pirmais, kaut arī neliels solis, kas dod mums zināmas cerības nākotnē. Es gribētu teikt, ka šis nav tranzīta nodoklis. Tranzīta nodoklis valdības iesniegtajā likumpaketē bija paredzēts, pie tā tiek strādāts, bet šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Jo tik tiešām būs likums pat par iebraukšanu republikā un izbraukšanu no tās, par kravas pārvadājumiem, tas būs paredzēts tranzīta nodoklī. Mēs varbūt būsim ieinteresēti neaplikt tās preces, kuras mums vajadzīgas, bet aplikt tās, kuras ved cauri republikai. Tā kā izskanēja domas, ka tas var būt trīsreiz lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tad jāteic, ka attiecībā uz mūsu ceļiem ir jāizdara desmitreiz vairāk, nekā mēs esam izdarījuši iepriekšējā gadā, lai daudzmaz varētu kaut ko savest kārtībā.

Arī nodokli, kas uzlikts benzīnam un dīzeļdegvielai, būtībā degvielai, es uzskatu par ļoti pamatotu, jo mums tomēr ir viens no augstākajiem benzīna un citas degvielas patēriņiem Eiropā salīdzinājumā ar produkcijas ražojumu. Un pašreizējā politiskajā situācijā mums jāstimulē patērēt mazāk šīs degvielas. Tomēr es nevaru piekrist tam, ka mums likumā nebūtu jānosaka procentos. Mēs varam samazināt, varam precīzi diskutēt par šo procentu lielumu, tomēr procenti ir jāmin, jo arī ceļu būvētājiem būs jāēd tā gaļa, kura būs daudz dārgāka, un arī ceļi maksās daudz dārgāk. Mēs nezinām, kāda būs nauda, un nevaram to pielīdzināt kapeikām. Bez tam mums ir jādomā par sadali, taču sadales jautājums, manuprāt, galīgi nav pārdomāts, jo ministrijai nav jābūvē ceļi. Ministrijai ir jāveic valsts funkcijas, proti, zināma pārraudzība, lai ceļi tiktu būvēti atbilstoši tehniskajiem nosacījumiem. Bet ceļi jābūvē uzņēmējiem; to skaitā, protams, var būt valsts uzņēmēji, kas radīti šīs ministrijas sistēmā iepriekšējā periodā, bet maksātājiem, tas ir, tieši mums ir jālemj, kādi ceļi ir svarīgāki, kas būs maksātājs – pagasts, rajons vai centrs. Līdz nākamajam lasījumam mēs arī Ekonomikas komisijā noteikti izskatītu šo nodokli, varbūt to varētu darīt kopīgajā sēdē ar komisiju, kura šo projektu ir iesniegusi, jo tas nav atraujams no nodokļu sistēmas un no budžeta veidošanas kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates par šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir pabeigtas un mums jābalso šā likumprojekta akceptēšana vai neakceptēšana pirmajā lasījumā. Ir saņemts 15 deputātu iesniegums ar lūgumu pārstrādāt 4. un 7.pantu, bet es domāju, ka šis ierosinājums, protams, ir jāizskata komisijai, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, kā arī jāņem vērā debatēs izteiktais attiecībā uz šiem pantiem.

Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, jautājums ir ļoti būtisks. 4. un 7.pants šobrīd nav pieņemams konceptuāli, tāpēc es lūdzu, apstiprinot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, 4. un 7.panta koncepciju neapstiprināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad tas mums ir jābalso. Tātad pirms balsošanas kopumā par likuma akceptēšanu pirmajā lasījumā, lūdzu, godājami deputāti, balsosim par 4. un 7.panta konceptuālu pieņemšanu. Šajā sakarībā komisijas vārdā ziņos deputāts Repša. Un pēc tam balsosim.

R.Repša: Es jūtu, ka viedokļi ļoti svārstās. Un no runām debatēs varēja spriest, ka deputāti nav uztvēruši vienu otru jautājumu, par kuru ministrs runāja. Vai mums nevajadzētu dot iespēju atbildēt uz tiem iebildumiem ministram vai arī man? Ja nav ieviesta skaidrība dažos momentos, ja nav novērsti pārpratumi, kas radušies neuzmanības dēļ, tas, manuprāt, var fatāli ietekmēt balsošanas rezultātus, un mēs atkal nokļūsim tādā situācijā kā toreiz ar to akcīzes nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai mēs uzklausīsim mūsu kolēģi Repšu vai mūsu ministru Janovski? Kādi ierosinājumi? Pagaidām neviens nav izteicies, ka vajadzētu uzklausīt, jo visi laikam ir sapratuši šo koncepciju. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Konceptuāli 4.pantā ir runāts par likmēm, 7.pantā – par sadalījumu pa budžetiem. Manuprāt, balsot konceptuāli, ja nav citu priekšlikumu, nav nopietni. Skaidrs, ka šis likums prasa, lai būtu likmes un lai būtu sadalījums pa budžetiem vai pa ceļu fondu dažādos līmeņos. Manuprāt, mēs ļoti labi varēsim balsot otrajā lasījumā, kad būs dažādi varianti. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka deputāti būs iesnieguši vairākus variantus, kā būtu atrisināmas šīs problēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mūsu rīcībā ir divi varianti. Pēc deputāta Grūbes sejas izteiksmes un žestiem es redzu, ka viņš kategoriski nepiekrīt šādam lēmumam. Tātad problēmu mēs atrisināsim balsojot. Balsosim deputāta Grūbes variantu kā pirmo, tātad par 4. un 7.panta atsevišķu akceptēšanu pirmajā lasījumā. Pēc tam balsosim par visu likumprojektu kopumā. Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies, godājamie kolēģi, kas vēl nav paspējuši. Paldies. Rezultāts. Zālē ir 128 deputāti.

Tātad pirmais balsojums par deputāta Grūbes un vēl 14 deputātu ierosināto priekšlikumu – akceptēt atsevišķi pirmajā lasījumā likumprojekta 4. un 7. pantu. Pirmajā lasījumā mēs visu akceptējam tikai konceptuāli. Tātad balsojam par 4. un 7.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Deputāts Grūbe nav mierā. Viņam ir cita ideja. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es tomēr nevaru saprast, par ko mēs tagad balsosim. Mums bija konkrēts ierosinājums – neakceptēt pirmajā lasījumā 4. un 7.pantu. Un tad kolēģi visu saprastu.

Priekšsēdētājs: Mēs balsojam par akceptēšanu. Ja nebūs balsu vairākuma, tad nebūs akceptēts. Tā ir formālā loģika, Grūbes kungs. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums atsevišķi par 4. un 7.pantu. Lūdzu rezultātu. Tātad 4. un 7.pants nav akceptēts pirmajā lasījumā. Komisijām būs papildus jāstrādā. Paldies. Lūdzu dzēst šo balsojumu.

Nākamais balsojums par likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā bez 4. un 7.panta, kurus mēs pēc tam balsosim atsevišķi. Lūdzu rezultātu. Ar balsu vairākumu mēs esam akceptējuši likumprojektu kopumā, izņemot 4. un 7.pantu, pie kuriem vēl konkrēti būs jāpiestrādā, sagatavojot otrajam lasījumam. Lūdzu, iesniedziet savus priekšlikumus, lai mēs varētu pārskatīt 4. un 7.panta koncepciju.

Līdz ar to mēs esam šo darba kārtības jautājumu pabeiguši. Līdz pārtraukumam ir atlikušas 16 minūtes. Turpinot izskatīt darba kārtību, mums jāapspriež likumprojekts par peļņas nodokli. Vai darba grupa ir gatava? Deputāts Einars Repše rāda zīmi, ka ir gatava. Lūdzu tribīnē! Turpinām darbu. Repšes kungs varbūt atgādinās tiem deputātiem, kas vēl ir palikuši zālē, kur mēs apstājāmies vakar un no kurienes mums jāturpina.

E.Repše: Godātie kolēģi, mēs vakar apstājāmies pie debatēm par 4.nodaļu – “Nodokļu sadalījums valsts un pašvaldības budžetos”. Bet, ņemot vērā, ka šobrīd ir atlikušas tikai kādas 16 minūtes un nav arī klāt Finansu ministrijas speciālista, kurš drīz ieradīsies un kurš ir sagatavojis arī ziņojumu par šo problēmu, man ir priekšlikums šobrīd apspriest 5.nodaļu “Peļņas nodokļa atvieglojumi” un pie iepriekšējām problēmām atgriezties vēlāk.

Un tātad 5.nodaļa – “Peļņas nodokļa atvieglojumi”. Man šajā sakarībā ir jāziņo, ka deputāte Marjašas kundze ir iesniegusi priekšlikumu. Šis priekšlikums ir minēts 350.dokumentā kā 31.labojums, un par šo priekšlikumu darba grupā domas ir dalījušās. Bet tomēr darba grupas vairākums izteica tādu pārliecību, ka šis formulējums “dāvinājumu vai pārskaitījumu veidā iemaksāt Latvijas minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas vajadzībām”, šīs “kultūrnacionālās autonomijas vajadzības” nav pietiekami precīzi definētas un būs milzīgas problēmas, jo vēl nav pieņemts likums par kultūrnacionālo autonomiju. It sevišķi es gribu akcentēt to, ka šis likumprojekta pants, kas būtu pilnīgi jauns pants 5.nodaļā, neparedz nekādus ierobežojumus uz šo peļņas daļu, kas var tikt novirzīta kultūrnacionālās autonomijas vajadzībām un atbrīvota no peļņas nodokļa. Tagad varētu lūgt izteikties deputātus par šo problēmu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mums ir trešais lasījums, mums jāizskata konkrēti panti, nevis problēmas.

E.Repše: Tas ir konkrēts pants.

Priekšsēdētājs: Tātad 19.pants. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Marjaša: Jā, tas ir pareizi, ka tas ir par 19.pantu, jo 19.pantā tiek uzskaitīti visi panti par atvieglojumiem. Es runāju mūsu komisijas vārdā. Mēs šo priekšlikumu bijām iesnieguši jau iepriekšējos lasījumos, tas pašlaik ir tikai atkārtojums, jo mūsu komisiju neapmierina tas, ka 34.pantā ir iestrādāti tikai Latvijas minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas nodrošināšanas pasākumi. Mūs tas neapmierina divu apstākļu dēļ. Vispirms tādēļ, ka atvieglojumi ir ierobežoti – ne vairāk par 20 procentiem no kopējās ar nodokli apliekamās peļņas, jo runa galvenokārt ir par maziem uzņēmumiem, kuri tiks radīti speciāli un tikai kultūrnacionālās autonomijas pasākumu realizēšanai. Tātad tas ir skaidrs. Mūs neapmierina arī tas, ka saskaņā ar 34.panta redakciju katrā konkrētajā gadījumā būs jāgriežas Augstākajā padomē, lai apstiprinātu programmas, jo tā tas šajā pantā ir definēts. Nacionālās autonomijas jēdziens man nebūs jāskaidro. Starp citu, neatkarīgajā Latvijā bija likums par kultūrnacionālo autonomiju. Arī mums šis likumprojekts sen jau ir gatavs, un visi deputāti ir iepazīstināti, tā ka mēs atgriezīsimies pie tā likuma.

Par ko tad konkrēti ir runa? Par materiāli tehnisko nodrošinājumu svētdienas klasēm, fakultatīviem, pašdarbības vai profesionāliem kolektīviem, izstādēm un tā tālāk. Vai mēs baidāmies, ka šie līdzekļi tiks novirzīti kaut kādu lielu, speciālu mācību iestāžu, piemēram, tādu kā humanitārais institūts, izveidošanai? Bet tādas iestādes jau vispār nevar izveidot bez Ministru padomes lēmuma vai bez attiecīgās ministrijas lēmuma. Šeit ir runa tikai par konkrētiem, es pat teiktu, operatīviem izdevumiem konkrētajiem pasākumiem. Es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka mūsu budžetā nav paredzēti speciāli izdevumi šim nolūkam. Tātad uz jautājumu, ko mūsu valsts ir darījusi, lai attīstītu, lai atdotu iespēju darboties, mēs varētu pašlaik minēt tikai vienu atbildi: mēs esam atvieglojuši nodokļus. Mēs jau esam atvieglojuši īpašuma nodokļa maksāšanu, to mēs esam izdarījuši, pašlaik jārisina jautājums par peļņu. Pie tam tas viss ir ļoti viegli izkontrolējams. Un vēl – ja prakse parādīs, ka šis moments tiek kaut kādā veidā izmantots pret mums, mums ir iespēja labot likumu. Bet patlaban tam ir liela politiska nozīme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Man šajā sakarībā ir jautājums – vai arī latviešu kultūras attīstībai tādā gadījumā būs kaut kādi atvieglojumi, jo latvieši jau arī ir minoritāte savā zemē?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Seiksts: Atbalstot Marjašas kundzes teikto, es gribētu te skatīties citādi. Latgaliskā kultūra nav minoritātes kultūra, tā ir pamatnācijas kultūra. Bet, ja šajā aspektā Marjašas kundzes priekšlikums tiek ignorēts, tad rodas bažas, vai kāds apšaubāmu ekonomisku motīvu dēļ nesāks ierobežot tikko dzimstošo latgaliskās preses un latgaliskās izdevniecības atjaunošanu un darbu. Tāpēc es, kategoriski atbalstot Marjašas kundzes priekšlikumu, gribu uzstādīt tikai vienu jautājumu – vai jūs, cienījamais referent, esat aprēķinājis, vai apšaubāmā ekonomiskā efekta dēļ mēs daudz vairāk nezaudēsim politiski tieši šobrīd?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Es tomēr gribētu, lai deputāti šim jautājumam pieiet bez emocijām. Jautājums ir tipiski ekonomisks. Likums par uzņēmējdarbību paredz, ka sabiedriskajām organizācijām, to skaitā arī dažādām biedrībām, var būt uzņēmumi. Šo uzņēmumu peļņa, bez šaubām, ir attiecīgo biedrību pilnīgā īpašumā un lietošanā. Izstrādājot šo peļņas nodokli, mēs pamatā domājām par citu momentu, jo ir vajadzīgs, lai sabiedriskie fondi un programmas, tātad Bērnu fonds un Kultūras fonds, bez uzņēmējdarbības ienākumiem vēl saņemtu arī labdarības ziedojumus, jo ar tiem uzņēmējdarbības ienākumiem var būt par maz. Un tieši tāpēc ir parādījies šis pants, kurā ir ietvertas arī šīs kultūrautonomijas. Tā ka, manuprāt, mēs dažkārt ekonomiskos momentus pārprotam. Ja būs tāds princips, ka biedrības uzņēmums pats sev dos ziedojumus, manuprāt, tas būs galīgi nepareizi. Jums vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt, vai ar šo ierakstu tomēr nepietiek, jo šie biedrības uzņēmumi tiešām varēs visu peļņu pārskaitīt savai biedrībai, to paredz likums par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Runātāji ir izteikušies gan par, gan pret. Lūdzu, Repšes kunga secinājumu.

E.Repše: Darba grupas vairākuma viedoklis: mēs, protams, neesam pret minoritāšu kultūrautonomiju, bet uzskatām, ka šī problēma iespēju robežās ir risināta 24. un 34.pantā. Atliek balsot, jo runa ir par jaunu pantu 5.nodaļā.

Priekšsēdētājs: Tas ir 350.dokumenta 31.labojums. Es domāju, ka visi kolēģi to ir saņēmuši.

E.Repše: Labi. Mums jābalso par šī jaunā panta iekļaušana trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Domāju, ka reģistrēties nevajag, jo klāt neviens nav nācis, godājamie deputāti ir tikai aizgājuši. Balsojam deputātes Marjašas ierosinājumu papildināt 5.nodaļu ar jaunu pantu, kurš varētu būt varbūt 36.a pants, par 34.pantu mēs vēl runāsim. Tātad papildināt ar jaunu pantu, jo tas attiecas arī uz 19.pantu. Tātad 31. un 32.labojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Ar balsu vairākumu ir pieņemts šis papildinājums. 57 balsis ir par, līdz ar to 5.nodaļa ir papildināta ar jaunu pantu, kuram tiek dots pagaidu apzīmējums – 36.a. Numerācija laikam būs jāmaina, redakcionāli pielabojot.

E.Repše: Jā, tas ir redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Tātad 19.pantā papildus nāks 36.a pants un no 34.panta mēs varam svītrot vārdus – “Latvijas minoritāšu kultūrnacionālās autonomijas nodrošināšanas pasākumiem”.

Lūdzu, 20.pants.

E.Repše: 19.pants.

Priekšsēdētājs: 19.pantu mēs tikko izskatījām.

E.Repše: Nē, mēs izskatījām jauniesniegto pantu Marjašas kundzes redakcijā, ar kuru tiek papildināta 5.nodaļa. 19.pants tiek izskatīts pēc būtības tikai tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kas vēlas izteikties par 19.pantu? Neviens. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par 19.pantu.

E.Repše: Šis pants tiek papildināts arī ar tā panta numuru, kuru mēs tikko...

Priekšsēdētājs: Balsosim 19.pantu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Paldies. Esam akceptējuši 19.pantu.

20.pants.

E.Repše: Darba grupai komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Bet deputātiem? Nav? Paldies. Lūdzu, 21.pants.

E.Repše: 21.pantā darba grupai ir redakcionāls labojums – “republikas budžetā” vietā “valsts budžetā”. Doma ir tā pati, bet tas ir pareizāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam nekādu iebildumu nav. Lūdzu, deputāt Bul, pie trešā mikrofona!

A.Buls: Es iesniedzu priekšlikumu, ka lietot divus gadus. Kāpēc? Starptautiskajā praksē, kā zināms, jaundibināti uzņēmumi tiek pilnīgi atbrīvoti no peļņas maksāšanas divus gadus pēc peļņas paziņošanas. Šoreiz varbūt to peļņas paziņošanu mēs neuzsvērsim, bet tomēr tos divus gadus vajadzētu paredzēt, lai būtu atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Es lūdzu balsot arī šo priekšlikumu.

E.Repše: Vai jūs nevarat pateikt šā labojuma numuru?

A.Buls: Acumirkli.

Priekšsēdētājs: Tas ir 322.dokumenta 18.labojums.

E.Repše: Tātad jaunie uzņēmumi tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas pirmajos divos gados pēc to nodošanas ekspluatācijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim deputāta Bula priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu.

E.Repše: Redakcionāls labojums – svītrot vārdu “topošo”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu. Deputāta Bula labojums pieņemts. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)