Top ES noteikumi, kas skar transporta jomu

ES top regulas, kas saistītas ar dzelzceļa transportu un skars arī Latviju Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 20.aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijā tika izskatītas vairākas Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmei. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Vigo Legzdiņš deputātiem skaidroja, ka vairākos izskatāmajos jautājumos skartas Latvijas intereses.

Kas saistošs kravu pārvadātājiem?

ES tiek izstrādāta direktīva, kura paredz jaunu maksas pieņemšanas sistēmu ieviešanu smagsvara kravas automobiļiem. Šis jautājums dalībvalstu starpā izraisījis asas diskusijas. Vēl pērn par to ES dalībvalstu ministriem tā arī neizdevās panākt vienošanos. Tomēr pašlaik ir panākts politisks kompromiss, kas ļauj cerēt, ka šoreiz vienošanās par direktīvas projekta pirmo lasījumu tiks panākta, stāstīja V.Legzdiņš.
“Galvenās nesaskaņas radušās starp tā sauktajām perifērajām jeb nomales dalībvalstīm un tranzīta dalībvalstīm. Nomalē esošās dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija, nevēlas paaugstināt izmaksas eksporta un importa precēm. Savukārt tranzīta dalībvalstīm zaudējumus sagādā apkārtējās vides problēmas, kuras izraisa pārmērīga satiksmes intensitāte. Šīs valstis uzsver, ka maksājums par ceļu izmantošanu varētu būt instruments daudzu problēmu risināšanai. Paredzēts, ka maksu varētu ieviest par noteiktas infrastruktūras lietošanu, kas ir adekvāta infrastruktūras izmaksām,” teica V. Legzdiņš.
Viņš arī deputātiem skaidroja, ka jau tagad daudzviet pārvadātājiem jāizmanto maksas ceļi. “Piemēram, mūsu kaimiņvalsts Lietuva no šā gada 1.maija paredzējusi ieviest maksu par maģistrālo autoceļu izmantošanu.” Tiesa, Satiksmes ministrijā šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza, jo no Lietuvas neesot saņemta oficiāla ziņa par jauno kārtību.

Kas saistošs dzelzceļa kravu pārvadājumos?

Ministru padomē plānots arī skatīt jautājumus, kas attiecas uz dzelzceļa transportu. Viens no jautājumiem ir regulas projekts par kompensācijām gadījumos, ja ir neatbilstības līgumā noteiktajām kvalitātes prasībām kravu pārvadājumu pakalpojumos.
“Latvijas Vēstnesis” par šo jautājumu jau rakstījis iepriekš, jo sākotnējais regulas projekts bija Latvijas un citu jauno dalībvalstu intereses diskreditējošs. Pašreizējā regulas projektā tik atklātu Latvijas interešu neievērošanas vairs nav, sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” apliecināja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš ir ziņotājs par šīs regulas projektu. “Citas valstis ir sapratušas, ka, piemēram, Latvijai ir tranzītkravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas mūsu situāciju padara īpašu.”
Tomēr joprojām pastāv vairākas problēmas. R. Zīle bilda: “Viens no ES politiskajiem mērķiem transporta nozarē ir pārstrukturēt kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem un jūras ceļiem. Tas nepieciešams, lai atslogotu ceļus, mazinātu sastrēgumus utt. Tajā pašā laikā regulas projekta mērķis, manuprāt, ir pretrunā ar minēto politisko mērķi. Kravu pārvadātāju arguments, kāpēc tie neizmanto dzelzceļu, ir iespējamās kavēšanās. Tāpēc piedāvāts ar regulu panākt, lai dzelzceļi maksātu par kavētiem kravu pārvadājumiem. Šāds regulas projekts ir arī klajā pretrunā ar liberālas ekonomikas pamatprincipiem. Salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem šāda kārtība dzelzceļā būtu izņēmums. Aviācijā šādas kārtības attiecībā uz kravu pārvadātājiem nav. Arī autopārvadātājiem šādu noteikumu nav. Valda brīva konkurence starp pārvadātājiem un kravu īpašniekiem. Šajā gadījumā grib ieviest kārtību, kas no liberālas ekonomikas viedokļa ir nepareiza.” Arī V. Legzdiņš atzina, ka pamatā regulas projekts vērsts uz lietotāju aizsardzību. Tomēr, pētot jautājumu dziļāk, redzams, ka tas veicinās cenu kāpumu. Pēc R.Zīles domām, Latvijas galvenā interese bija, lai tiktu ņemtas vērā no ārpus ES nākošās tranzītkravas. “Kompensācijas vairāk satrauc veco ES dalībvalstu pārvadātājus nekā mūs.”
Tomēr gan V.Legzdiņš, gan R. Zīle apliecināja, ka pašlaik ir jūtams spiediens atteikties no minētās regulas pieņemšanas un tālāk virzīšanas. Arī Latvijas nacionālajā pozīcijā ir minēts, ka Latvijas interesēs ir, lai esošais regulas projekts netiktu tālāk virzīts vai vismaz to būtiski papildinātu, ņemot vērā Latvijas intereses. Tāpat teikts, ka Eiropas Komisija un prezidentūra atzinušas, ka regulas projekts varētu tikt noraidīts un gadījumā, ja par šo jautājumu sāktos diskusijas, Latvija atbalstītu regulas noraidīšanu.

Kas saistošs dzelzceļa pasažieru pārvadājumos?

Ministru padomē paredzēts izskatīt arī priekšlikumus regulai par starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pasažieru tiesībām un pienākumiem. V. Legzdiņš atzina, ka šis normatīvā akta projekts līdzinās jau pieņemtajai regulai par aviopasažieru tiesībām un pienākumiem. Satiksmes ministrijas pārstāvis atzīst, ka liela daļa nosacījumu, ko paredz regula, jau ir atrodami Latvijas tiesību aktos. Tomēr vairāki jauninājumi varētu būt. Viens no problemātiskākajiem jautājumiem varētu būt saistīts ar īpašu pacēlāju nodrošināšanu, lai vilcienā varētu iekļūt personas ar ierobežotām kustību spējām. Gan V. Legzdiņš, gan R.Zīle apliecināja, ka izdevumi šādu iekārtu iegādei varētu būt ļoti lieli. “Viens šāds pacēlājs maksā aptuveni 50 tūkstošus latu,” norādīja R.Zīle.
Par situācijas tālāko attīstību, regulu projektu virzību un to ietekmi uz Latviju sekosim arī turpmākajos “Latvijas Vēstneša” laidienos.

Materiālus sagatavojusi Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv