Gan meklējumi, gan atradumi

Grāmatas “Vācu literatūra un Latvija” svinīgā atvēršana vakar risinājās starptautiskā gaisotnē, kur mijās latviešu un vācu mēle. Runāja Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds, akadēmiķis Jānis Stradiņš, literatūrzinātniece Vera Vāvere, tulkotājs un atdzejotājs Visvaldis Bisenieks. Visi atzina, ka paveikts milzu darbs, kas ir būtisks notikums ne tikai latviešu literatūras un kultūras vēsturē, bet daudz plašākā mērogā

Vakar, 20.aprīlī, Rīgā, Reiterna namā, Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts rīkoja gadskārtējo konferenci “Meklējumi un atradumi”. Tā ir tradīcija, kas aizsākās 80.gadu beigās, cenšoties apzināt noklusētas un neizpētītas latviešu literatūras, folkloras un mākslas parādības. Meklējumi turpinās arī 20.gadsimta sākumā, konferences darba kārtībā iekļaujot nozīmīgākos institūta pētījumu virzienus, risinot gan būtiskas teorētiskas problēmas, gan kavējoties pie jaunatklātām detaļām.
Rīta cēliena konferences sekcija bija veltīta teātra pētniecībai. Gunas Zeltiņas vadībā jau vairākus gadus top pētījums “Latvijas teātris. 90.gadi”, kurā aplūkoti teātra procesi šajā desmitgadē. Manuskripts, kas tiks sagatavots iespiešanai šā gada ietvaros, turpinās agrākos gados publicētās grāmatas “Latvijas teātris.70.gadi” un “Latvijas teātris 80.gadi”. Ņemot vērā iepriekš publicētos pētījumus par latviešu teātri 20.gadsimta 40.–70.gadu posmā, Kārļa Kundziņa grāmatas par latviešu teātri 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta pirmajā pusē, kā arī atsevišķiem teātriem, māksliniekiem un skatuves mākslas teorijas problēmām veltītiem jautājumiem, ir pamats apgalvot, ka līdz ar topošo grāmatu latviešu teātra vēsture būs ieguvusi pārredzamas aprises. Protams, pēdējo gadu procesi joprojām ir nopietnu diskusiju objekts, un par tiem attiecīgi Nacionālā, Valmieras un Liepājas teātra darbības kontekstā konferencē runāja Guna Zeltiņa, Ieva Zole un Edīte Tišheizere.
Tradicionāli viens no būtiskākajiem izpētes virzieniem institūtā saistīts ar folkloras problēmām. Šogad vienā sēdē bija apvienoti gan folkloristikas, gan muzikoloģijas jautājumi. Mārtiņš Boiko teorētiskā aspektā aplūkoja muzikoloģijas un mūzikas zinātnes vēsturi un problēmas Latvijā. Ievas Tihovskas interesi saistījusi čigānu mūzika kā dzīvesstāsts, bet Gita Girņus iztirzāja kara teiku repertuāru latviešu folklorā.
Literatūrzinātnē pēc trīssējumu “Latviešu literatūras vēstures” pabeigšanas uzmanības centrā bijusi atsevišķu problēmu un posmu izpēte. Konferencē šai tematikai veltītajā sēdē pētnieku uzmanības lokā nonākušas desmitgades pēc Otrā pasaules kara, turklāt gan Latvijā, gan trimdā tapusī literatūra. Inguna Daukste-Silasproģe, kas ir arī konferences atbildīgā rīkotāja, referātā “Supers un dženitors prozā un dzīvē” aplūkoja jautājumus, kas saistīti ar latviešu trimdinieku iedzīvošanos svešajās zemēs 20.gadsimta 50.gados, un šā procesa atspoguļojumu literatūrā. Savukārt estētiskos meklējumus latviešu literatūrā 50.–70. gados iztirzāja Lita Silova un Raimonds Briedis.
Konferencē bija arī iespēja iepazīties ar institūta jaunākajiem izdevumiem. Publicēts gadskārtējais krājums “Meklējumi un atradumi”, kas apkopo iepriekšējā gada konferences referātus. Ja gandarījums par ilggadīgā Latviešu folkloras krātuves darbinieka Jāņa Rozenberga rakstu izlasi “Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās”. Nozīmīgs ieguldījums skatuves mākslas pētniecībā ir Viktora Hausmaņa monogrāfija “Latviešu teātris trimdā”.
Konferences noslēgumā notika pavisam jaunas grāmatas “Vācu literatūra un Latvija. 1890 – 1945” atvēršana. Tās autori – Benedikts Kalnačs, Inguna Daukste-Silasproģe, Māra Grudule, Zanda Gūtmane, Jana Vērdiņa – aplūkojuši gan vācu modernās literatūras attīstības likumsakarības 19.gadsimta beigās, 20.gadsimta sākumā, gan vācbaltu literatūru, kas šajā periodā veido savdabīgu, bet maz pētītu vācu rakstniecības atzaru, gan detalizēti izsekojuši vācu literatūras publikācijām un interpretācijā Latvijai. Vairākos grāmatas pielikumos apkopota plaša bibliogrāfija, kas veidos pamatu turpmākajiem pētījumiem salīdzināmajā literatūrzinātnē, aplūkojot divu kultūru saiknes.

Benedikts Kalnačs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktors