Zvans, kas iezvanīja neatkarību
Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts un tieslietu ministrs Romāns Apsītis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar, 20.aprīlī, Rīgas domes vestibilā tika atklāta Latvijas Pašvaldību savienības un Tautas frontes muzeja rīkotā Vislatvijas tautas deputātu sapulces 15.gadadienai veltītā izstāde.
Toreiz, 1990.gada 21.aprīlī,
Tautas frontes sarīkotā Vislatvijas tautas deputātu sapulce
Daugavas stadionā bija kā zvans pirms izrādes sākuma – morāls un
ideoloģisks atbalsts un aicinājums Latvijas PSR Augstākās padomes
deputātiem Neatkarības deklarācijas pieņemšanai 4.maijā.
Uz izstādes atklāšanu bija sapulcējušies toreizējie Latvijas
Tautas frontes līderi – Sandra Kalniete, Ivars Godmanis, Ilmārs
Bišers, Romāns Apsītis, kā arī prāvs pulks pašvaldību
pārstāvju.
Romāns Apsītis, Satversmes tiesas priekšsēdētāja
vietnieks, bijušais Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts: –
Neatkarīgi no šodienas partijiskās piederības mēs vienmēr sevi
uzskatīsim par Latvijas Tautas frontes biedriem. Gatavojot
Neatkarības deklarācijas projektu, mēs nešaubījāmies, ka to
atbalstīs Latvijas tauta. Tomēr apzinājāmies, ka mūsu spēks būs
vēl pārliecinošāks, ja zināsim, kāds ir visas Latvijas tautas
deputātu viedoklis. No 8086 Daugavas stadionā klātesošajiem
balsojumā vien 83 bija “pret” vai atturējās.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Ligita Začesta izstādes atklāšanas laikā ar 1990.gada mandātu Vislatvijas tautas deputātu sapulcei Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Aivars Aksenoks, Rīgas
mērs: – Man ir sajūta, ka līdz ar šo izstādi Rīgas domes telpās
ir ienākusi iespaidīga tautas gara spēka aura. Vislatvijas tautas
deputātu sapulce, manuprāt, ir uzskatāma par pirmo demokrātijas
paraugstundu 90.gadu sākumā. Bet šodienas pasākums ir labs
apliecinājums pēctecības apliecinājumam. Lai vienmēr tautas
viedoklim būtu vieta un spēks!
Ivars Godmanis: – Paraugoties savā pagātnē, mēs varam
saskatīt savas šodienas problēmas. Mūsu tautas spēks ir mūsu
tautas vēsture, un, nepakļaujoties daudzajiem spiedieniem, ko
nereti nākas izjust, mūsu uzdevums ir to pareizi atspoguļot un
nodot nākamajām paaudzēm. Es esmu lepns, ka arī man bija iespēja
pirms 15 gadiem lemt par mūsu tautas turpmāko likteni. Nekas
nenotiek pats no sevis. Ir ļoti daudz vēl jāstrādā, lai Latvijas
valsts patiešām attīstītos.
Sandra Kalniete: – Tas bija skaists aprīļa rīts, kad Rīgā,
Daugavas stadionā, pulcējās tautas deputāti no visas Latvijas. Es
aicinu arī turpmāk visus deputātus vienmēr domāt par to, lai
Latvija nekad nekļūtu par divkopienu valsti.
Nikolajs Stepanovs, Gulbenes domes priekšsēdētājs: – Es
nedomāju, ka mēs toreiz jutāmies kā varoņi. Niecīga daļa baiļu
bija, taču to mazināja kopības sajūta Daugavas stadionā.
Toreizējās cerības ne visas ir attaisnojušās. Mūsu valsts
starptautiskā līmenī ir gājusi ļoti tālu, taču iekšējā attīstība
ir niecīga. Latvijas reģioni atšķirībā no Rīgas dzīvo izteikti
sliktākos apstākļos. Pašvaldību deputātus tauta identificē arī ar
valsti. Mums ikdienā nākas uzklausīt cilvēku sāpes, stāstus par
nabadzību un neizpratni, kāpēc valstij nerūp tās cilvēku
likteņi.
Līvija Plavinska, Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta
priekšsēdētāja: – Atceros, ka Rīgā bijām sabraukuši ļoti daudz
gados jaunu deputātu un bija sajūta, ka esam ietekmīgs spēks.
Visos dega uguntiņa, ka briest lieli un nozīmīgi notikumi.
Manuprāt, emocijas toreiz bija pārākas par darbiem. Neesmu
pārliecināta, ka šodien būtu iespējama tāda vienotība.
Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv