Par vērtībām — mežu, zināšanām, zelta rokām

Vakar, 13.septembrī, Olimpiskajā "Skonto" hallē tika atklāta III starptautiskā kokaps trādes un mežizstrādes nozaru izstāde "Kokapstrāde un instruments 2000", kas tur pināsies līdz 16. septembrim. Kā sola pasākuma organizētāji, salīdzinot ar citgad rīkotajām, šajā izstādē vairāk uzmanības pievērsts koks nes pārstrādei un mēbeļu ražotājiem

Izstādi atklāj Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos Arvīds Ozols, Kokapstrādes uzņēmēju un eksporta asociācijas prezidents Andrejs Domkins un izstāžu sabiedrības "Prima" direktors Roberts Leja           Foto: Jānis Lukss — "Latvijas Vēstnesim"

No mežā nogāzta koka var iznākt pāri jūrai vedams baļķis, bet no tā iespējams izgatavot arī vērtīgus būvmateriālus, izsmalcinātas mēbeles, mājturības priekšmetus vai rotaļlietas. Var daudz ko, ja vien ir pietiekama motivācija, kādēļ to darīt. Arī izejvielu gana, jo aptuveni 45 procentus no Latvijas teritorijas aizņem meži, mūsu valstī ir pietieka mi izglītots darbaspēks, stabili produkcijas noieta tirgi. Pēdējos gados kokapstrādes nozares ražošanas apjomi pieaug, un tā stabili kļuvusi par nozīmīgu rūpniecības noza ri, kas šā gada pirmajā pusē devusi 44,5 procentus no valsts kopējās eksporta produkcijas.

Ko eksportējam? Pārsvarā zāģmateriālus un apaļkoksni, bet pārējie izstrādājumi ar lielāku pievienoto vērtību šajā eksporta plūsmā ir tikai neliela daļa.

Vakar, 13.septembrī, Olimpiskajā "Skonto" hallē tika atklāta III starptautiskā kokaps trādes un mežizstrādes nozaru izstāde "Kokapstrāde un instruments 2000", kas tur pināsies līdz 16. septembrim.

Kā sola pasākuma organizētāji — izstāžu sabiedrība "Prima", salīdzinot ar citgad rīkotajām, šajā izstādē vairāk uzmanības pievērsts koks nes pārstrādei un mēbeļu ražotājiem; interesenti gūst plašāku ieskatu par mēbeļu sagata vēm, to ražošanas iekārtām, kā arī koksnes rūpnieciskā iepakojuma iespējām. Tā ir profesionāla izstāde, kas, tāpat kā pārējās šāda profila izstādes Baltijas valstīs, vērienīguma ziņā gan nevar mēroties ar pasaulslavenajām Vācijas vai Itālijas meža nozaru izstādēm. Tomēr arī "Kokapstrāde un instruments", kurā šoruden 68 dalībnieki demonstrē mo dernas tehnoloģijas un instrumentus; šogad pirmo reizi "Skonto" hallē šī izstāde iegu vusi suverēna pasākuma statusu, un pasākuma rīkotāji to vērtē kā tuvināšanos mērķim — tu vā nākotnē to padarīt par lielāko un nozīmīgāko šāda veida forumu Baltijas valstīs.

Izstādi atklājot, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos Arvīds Ozols cita starpā sacīja:

— Meža nozares kopējā attīstība šogad izraisījusi vairākas pretrunas un diskusijas, it se višķi tādēļ, ka tā pamatā nav orientēta uz vietējo tirgu, bet gan uz eksportu. Sakarā ar šiem eksporta noieta tirgiem ir jāņem vērā arī pašreiz notiekošie makroekonomis kie procesi — arī valūtas svārstības, kuru ietekme uz uzņēmējdarbības vidi vēl nopietni jāanalizē un kopā ar uzņēmējiem jādomā, kā to amortizēt. Tomēr, par spīti nelabvēlīgajiem fak toriem, šā gada pirmajā pusē meža nozares ieguldījums Latvijas eksporta kopapjomā, naudas izteiksmē vērtējot, ir pieaudzis gandrīz par 14 procentiem. Arvien svarīgāka kļūst mūsu meža nozares konkurētspēja. Šī izstāde vērtējama kā palīgs, lai spertu soli uz priekšu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un līdz ar to arī nozares kopējās konkurētspējas pa augstināšanā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins savukārt uzsvēra, ka šobrīd, kad kokapstrādes nozares uzņēmēji "no jau aizmir stās "koka rubļa" zonas iegājuši "koka eiro" zonā" un pārdzīvo ne īpaši vieglas dienas, svarīgi ir apgūt un ieviest modernākās tehnoloģijas un stiprināt savstarpējos kontaktus — izstāde "Kokapstrāde un instruments" ir devusi šīs iespējas.

Kokapstrādes jauno amata pratēju kalves Rīgas Amatniecības vidusskolas kokaps trādes nodaļas vadītājs Arvīds Verza pauda šādu viedokli:

— Ir mērķtiecīga rīcība, uz šīm izstādēm aicinot nākamos kokapstrādātājus, kuri vēl tikai mācās, jo tā ir mūsu nākotne. Tagad arī Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, instrumentu ražotājfirmas savus labākos un modernākos darbarīkus vispirms piedāvā skolām, lai topošie koka matnieki iemācītos ar tiem strādāt. Viņi arī būs tie, kas nākotnē šos instrumentus iegādā sies. Es gan vēlos arī teikt, ka šajā izstādē redzamās iekārtas vairāk paredzētas tam, lai koku nozāģētu, noēvelētu un nofrēzētu, un pagalmā vēl redzam tehniku šīs produkci jas iepakošanai, tātad — ar to pietiek, varam vest projām, eksportēt. Izstādē redzam pārāk maz instrumentu, kas paredzēti smalkākai kokapstrādei. Pārāk maz domāts par Latvijas amatnieku, kas ir prasmīgs un intelektuāls un varētu ražot mēbeles un iz strādājumus valsts vietējam tirgum.

No vairāk nekā sešiem desmitiem izstādē pārstāvēto firmu, starp kurām daudzas ar pazīs tamu vārdu, tikai desmit savā stendā varētu izlikt lepno zīmi "Ražots Latvijā". Viena no tām — SIA "Nook", kuras mājvieta Rēzeknē. Uzņēmums dibināts astoņdesmito gadu beigās, sākotnēji nodarbojies ar tirdzniecību, bet 1991.gadā tajā tika uzsākta zāģripu ra žošana. "Nook" gadu gaitā veiksmīgi attīstījies, tagad bijušajā jaunbūvē iekārtota plaša ražot ne. Tā kā Latvijā kokapstrādes uzņēmumu ir daudz, produkcija galvenokārt tiek realizēta vietējā tirgū, arī Igaunijā un Lietuvā. Taču Vācijas tirgū iekļūt ar "Nook" firmas zīmi esot faktiski neiespējami, teica firmas tehniskais direktors Aivars Kļaviņš.

Izstāžu halles pagalmā — iekārtas demonstrē firma "Oberts"

SIA "Nook" tehniskais direktors Aivars Kļaviņš          Foto: Jānis Lukss

— Mēs savus ražojumus tur varam pārdot, taču tikai ar vācu firmu zīmēm, bet mums tas ir vajadzīgs, — viņš sacīja. Rēzeknē pašlaik ir depresīva noskaņa, jo pārstājuši darboties vairāki lielie uzņēmumi, taču uzņēmējdarbība netiek uzsākta, jo tirgoties pašlaik ir izdevīgāk nekā ražot, savas domas pauda A.Kļaviņš. — Nav pareizi, ka vienādi nosacījumi nodokļu politikā ir gan tirgotājiem, gan ražotājiem. Ražotājiem darbības uzsākšanai ir nepiecieša mi ļoti lieli ieguldījumi, turklāt līdzekļu aprite ir nesalīdzināmi gausāka.

Izstāde "Kokapstrāde un instruments" piedāvā ne tikai jaunus kokapstrādes instru mentus un iekārtas, jaunu partnerattiecību dibināšanas iespējas; tās ietvaros notiek divi semināri, kuru tematika izvēlēta atbilstoši nozares šābrīža aktualitātēm.

Šodien, 14.septembrī, notiek seminārs "CNC centri un to pielietošana mēbeļu ražoša nā", kurā paredzēts Vācijas firmas "Anderson Europe" inženiera Olafa Rorbeka priekšlasījums, bet rīt, 15.septembrī, Kokapstrādes tehnoloģiskais centrs aicina uz semināru "Līmētas konstrukciju koksnes sertifikācija". To vadīs Latvijas Lauksaim niecības universitātes lektors Kokapstrādes tehnoloģiskā centra direktors Ivars Akerfelds un Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents, Latvijas Kokaps trādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents A.Domkins.

Izstādes ietvaros pirmo reizi tiek rīkots konkurss — meistarklase kokapstrādes aro da meistariem. Tā mērķis — veicināt kokapstrādes speciālistu profesionālo izaugsmi un celt šīs profesijas prestižu. Jau vakar pirmie konkursa dalībnieki savu amata pras mi rādīja speciāli aprīkotās darba vietās, no lamināta plāksnes ar rokas elek troinstrumentu izgatavojot sarežģītas konfigurācijas detaļu, kas, izrādās, ir firmas "Latvijas instruments" logo zīme. Detaļas izmēri tiek uzdoti katram dalīb niekam individuāli, un darbs jāveic noteiktā laikā. Konkursa rezultātus vērtēs komisi ja, kurā ir pieci kokapstrādes speciālisti, tās priekšsēdētājs ir A. Verza. Uzvarētāju ap balvošana notiks 16.septembrī, kad seši labākie konkursa dalībnieki saņems balvas, bet sertifikātu par piedalīšanos konkursā saņems it visi tā dalībnieki. Uzreiz jāteic, ka balvas ir vērtīgas. Konkursa uzvarētājam — izstāžu sabiedrības "Prima" apmaksāts ceļo jums uz izstādi "Ligna Plus Hannover 2001". Laureāti no firmas "Latvijas instru ments" saņems vācu firmas "Wagner" instrumentu komplektus, kā arī trīs veicināša nas balvas.

Kaut gan konkursa rīkotāji gaidīja tajā piedalāmies 30 līdz 40 kokapstrādes aroda pratēju, vakar izveicībā mēroties vēlējās tikai piecpadsmit. Tātad — mūsu amatniekiem vēl nav nedz pietiekamas godkāres, nedz uzņēmības piedalīties šādās sacensībās. Konkur sa rīkotāji gan uzsvēra, ka citviet pasaulē šādi profesionālie konkursi ir ļoti populāri un atraktīvi, tos apmeklē daudzi uzņēmēji, lai izpētītu gan amatnieku profesionālo līmeni un nolūkotu izcilus amatniekus, gan tālab, lai izlūkotu, kādi instrumenti ir vispie prasītākie. Savukārt jauniešiem šādi konkursi palīdz izvēlēties nākamo profesiju. Eiropā galdniekmeistaru konkursi notiek otro gadu, bet Latvijā šis ir astotais galdnieku konkurss: tas pirmo reizi izgājis ārpus profesionālās izglītības skolām, stāstīja Ojārs Pē tersons, SIA "Latvijas instruments" direktora vietnieks. Viņš izteica pārliecību, ka Latvijas meistari piedalīsies arī Baltijas un Eiropas mēroga profesionālajos kon kursos.

— Latvijas bagātība ir mežs, un ar to mēs varam iziet pasaulē, taču mums ir arī cita ba gātība — zelta rokas un gudras galvas. Koks kādreiz var beigties, bet šī ir mūžīga vērtība, — sacīja A.Domkins.

Mudīte Luksa, "LV" nozares redaktore