Par EP Lūgumrakstu komisijas atturēšanos paust viedokli Jurija Petropavlovska noraidītās pilsonības lietā

Eiropas Parlamenta (EP) Lūgumrakstu komitejas lēmums pašlaik atturēties no viedokļa paušanas Jurija Petropavlovska noraidītās Latvijas pilsonības lietā skaidri norāda – pilsonības piešķiršana ir katras valsts iekšēja lieta, uzskata Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas (UEN) deputāti no Latvijas. 20.aprīlī pieņemtais lēmums paredz, ka Lūgumrakstu komiteja atturas formulēt savu viedokli, kamēr jautājumu nav pabeigts skatīt Latvijas nacionālajās tiesu institūcijās, kā arī kamēr savu juridisko atzinumu nav formulējusi Eiropas Komisija.
“Eiropas Savienībā pilsonības piešķiršana nepārprotami ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Manuprāt, EP Lūgumrakstu komitejas jaunais vadītājs pieredzes trūkuma dēļ nav pareizi orientējies, pieņemot šādu jautājumu pat sākotnējai skatīšanai,” uzsvērusi EP UEN grupas Latvijas deputāte Inese Vaidere. “Ja izskatīšana tiks turpināta, komiteja būs atvērusi “Pandoras lādi”, un tuvākajā laikā tā saņems tūkstošiem prasību no cilvēkiem, kam likumīgā kārtā pilsonības piešķiršana ir atteikta kādā no ES dalībvalstīm. Piemēram, no Lielbritānijā dzīvojošā “Harrod” veikalu ķēdes īpašnieka, ēģiptiešu izcelsmes miljonāra Mohameda al Fajeda, kura iesniegumi Lielbritānijas pilsonības iegūšanai ir vairākkārt noraidīti.”
Kā uzsvēra I.Vaidere, “ņemot vērā to, ka Petropavlovska lieta atrodas tiesvedībā Latvijā, jautājuma politiska skatīšana vispār ir nepieņemama. To šodien nācās atzīt arī Lūgumrakstu komitejai”.
EP UEN grupas deputāts Roberts Zīle norādīja: “Lūgumrakstu komitejā notiekošais ir viena Latvijas EP deputāta politiska akcija, kura neizdevās pirms pašvaldību vēlēšanām. Tam nav pat mazākā sakara ar cieņu pret Latvijas valsti, kuras pilsonība tiek lūgta. To apliecina cita jautājumam pievienotā petīcija, kuru iesnieguši Dublinā strādājoši krieviski runājoši Latvijas iedzīvotāji. Tajā latvieši nosaukti par “aborigēniem, kuri par padomju okupāciju sākuši runāt pēkšņi pēc varenās Padomju Savienības sabrukuma”. Ja šie cilvēki prastu latviešu valodu kaut vai 20% līmenī no tā, ko viņi māk angliski, viņi bez grūtībām varētu naturalizēties. Diemžēl acīmredzami iemesli, kāpēc viņi to nevēlas darīt, ir citi – viņi negrib kļūt par “aborigēniem” un mācīties “aborigēnu” valodu.”
Komitejas sēdē piedalījās arī Latvijas Tieslietu ministrijas pārstāve – Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces padomniece Solvita Vība, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās padomnieks Ilmārs Mežs.
Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka jautājums par pilsonības piešķiršanu atrodas ekskluzīvā valsts kompetencē, turklāt Latvijā vēl rit tiesvedības process. Latvijas pārstāvji iepazīstināja Eiropas Parlamenta deputātus ar naturalizācijas procesa gaitu Latvijā un izglītības reformu. Tika atzīmēts, ka kopš Latvijas iestāšanās ES naturalizācijas process ir aktivizējies un pašlaik naturalizācijas tempi Latvijā ir visstraujākie starp visām ES dalībvalstīm. Eiropas Parlamenta deputāti tika informēti, ka Latvijā pamatizglītību valsts finansē astoņās minoritāšu valodās.
Arī Eiropas Komisijas pārstāvis savā uzrunā Lūgumrakstu komitejai pauda viedokli, ka, neraugoties uz to, ka jautājums par ES dalībvalstu pilsonību ir saistīts ar ES pilsonību, jautājums par dalībvalstu pilsonības piešķiršanu atrodas pašu dalībvalstu kompetencē.
2004.gada 16.novembrī Ministru kabinets nolēma svītrot no Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemamo personu saraksta Juriju Petropavlovski. Ministru kabineta lēmumu J.Petropavlovskis pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā.

Iveta Bojāre, EP UEN grupas preses administratore, Inga Saleniece, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja