Par elektroniskajiem dokumentiem

Vakar, 13.septembrī, Uzņēmumu reģistrā (UR) notika darba grupas, kura izveidota, lai risinātu jautājumus par elektronisko dokumentu ieviešanu, trešā sēde. Tajā tika izskatīts pirmais likumprojekta "Par elektroniskajiem dokumentiem" darba variants.

Likumprojekts sagatavots, par pamatu ņemot Austrijas likumu par elektroniskajiem parakstiem un attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas. Likuma mērķis, kā teikts likumprojekta pašreizējā redakcijā, ir "noteikt juridisko pamatu elektroniskās informācijas apritei un elektronisko dokumentu un parakstu juridisko statusu".

Pašreizējai likumprojekta redakcijai ir deviņas nodaļas, kurās noteikts elektronisko dokumentu juridiskais spēks, to aprites un uzglabāšanas noteikumi, sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja atbildība, uzraudzības pasākumi, drošības tehniskās prasības, ārvalstu sertifikātu atzīšana utt.

" Elektroniskajam dokumentam (..) nevar liegt juridisko spēku (..), tikai pamatojoties uz to, ka tas ir elektroniskā veidā, nav apstiprināts ar elektronisko parakstu," teikts likumprojekta pašreizējā redakcijā. Tajā arī — līdzīgi kā vairumā Eiropas valstu — noteikts, ka elektroniskos dokumentus nevar izmantot juridiskām darbībām, kuras saistītas ar ģimenes un mantošanas tiesībām.

Plānots, ka pēc likumprojekta redakcijas uzlabošanas tas tiks ievietots internetā (UR mājas lapā www.ur.lv ), lai sabiedrība varētu ar to iepazīties un izteikt savus priekšlikumus, komentārus un papildinājumus.

Darba grupa norādīja, ka būs nepieciešams izstrādāt un pieņemt pārejas noteikumus, kas nodrošinātu likuma par elektroniskajiem parakstiem iedzīvināšanu, īpaši ņemot vērā vispirms jau Latvijas valsts iestāžu un tiesu tehnisko aprīkojumu.

Darba grupa izveidota ar Ministru prezidenta Andra Bērziņa šā gada 21.jūlija rīkojumu Nr. 278. Ar to uzdots līdz šā gada 31.decembrim, ievērojot noteikto kārtību, Ministru kabinetā iesniegt nepieciešamos normatīvo aktu projektus, lai realizētu koncepciju par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā. Tātad darba grupas darba rezultātiem jābūt gataviem oktobrī, lai tos varētu iesniegt saskaņošanai ministrijās. Darba grupu vada UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis, tajā līdzdarbojas arī " Lursoft" , " Tilde", Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas, Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas, sabiedriskās organizācijas " Datortehnoloģiju asociācija" speciālisti.

Maija Celmiņa, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja