Sapnis par Japānu — porcelānā, kokdzelumā, ziedos

	Izstādes viesus uzrunā Kazuhiko Auzi, Vija Virtmane un Daiga Upeniece
Izstādes fragments	LU doktorante Ajumi Kurosava

Tematiskā izstāde "Japānas dabas tēli", ko 5. septembrī atklāja Ārzemju mākslas muzejā, ievadīja Japānas kultūras nedēļu, kuras programmā bija arī starptautisks zinātniskais seminārs par pētījumiem Japānas kultūrā un mākslā. Ar referātiem tajā piedalījās mākslas lietpratēji un zinātniskās restaurācijas speciālisti arī no Viļņas, Sanktpēterburgas un Maskavas. Muzeja Velvju zālē "Sapni par Japānu" uzbur Bulduru dārzkopības tehnikuma floristu veidotās ziedu kompozīcijas un Japānas kultūras un valodas skolas audzēkņu zīmējumi.

Ar izstādi "Japānas dabas tēli" daudzos interesentus iepazīstināja Ārzemju mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece un projekta vadītāja Jeļena Viktorova. Šī ir pirmā tematiskā ekspozīcija no muzeja Japānas kolekcijas, kurā patlaban ir vairāk nekā 700 priekšmetu. Tā sākusi veidoties 1869. gadā, kad saņemts pirmais dāvinājums. Tie ir kokdzelumi "Zivis", "Meža zosis" un 10.gadsimta dzejnieces Ono–no Komači portrets. Kolekcijā pārstāvēti gandrīz visi 18.–20.gadsimta Japānas mākslas veidi un žanri. Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Zinātnes padomes, Japānas, Lietuvas un Krievijas vēstniecību un citu sponsoru atbalstītā projekta ietvaros daudzi izstādē redzamie mākslas darbi tikuši restaurēti un ar ļoti veiksmīgo restaurāciju pamodināti jaunai dzīvei.

Daba un dabas tēli japāņiem izsenis bijis skaistuma un harmonijas mērs, kas noteicis arī šīs izstādes tematiku. Ekspozīciju var iedalīt trīs daļās: barokāli krāšņie 19. gadsimta porcelāna priekšmeti, kas domāti eksportēšanai uz Eiropu un paredzēti lielākoties kolekcionēšanai un greznu zāļu dekorēšanai (tā sauktais piļu porcelāns), pašiem domātie izsmalcināti vienkāršie bronzas un keramikas darbi ar klusinātu toņu plūdumu un krāsainie kokdzeluma tehnikā darinātie grafikas darbi.

Izstādes iekārtotājus un viesus sveica Japānas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Kazuhiko Auzzi un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Vija Virtmane. Japāņu valodas melodikā ļāva iejusties Latvijas Universitātes doktorante Ajumi Kurosava, kas šajā reizē uzņēmās tulkotājas pienākumus, bet pirms tam bija dāsni devusi padomu izstādes iekārtotājiem un vēl pirms tam — mācījusi Rīgas bērniem japāņu valodu un palīdzējusi viņiem iztulkot latviski Kendži Mijadzavas pasaku grāmatu "Piena ceļa vilciena nakts". Pēc tam, kad Ajumi kopā ar savu māti pa aizputināto ziemas ceļu bija nonākusi Dzērbenes Lejniekos un sastapusi sirmo latviešu māmuļu lasām japāņu haiku izlasi "Jāņtārpiņu gaisma", viņu nepamet doma izdot arī Japānā skaisto grāmatu "Cimdu Jettiņa".

"Sirds spoguli nopulēju — nu tas atstaro Mēnesi" — gluži kā haikas, kas tik nemanāmi met tiltus no klusām dvēseles vibrācijām uz kosmiskiem vispārinājumiem, Ārzemju mākslas muzeja zālēs iekārtotās izstādes modina ilgas pēc skaistuma un vieš nojausmu par pasaules harmonisko vienotību.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Marika Vanaga